Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2019.gada 29.novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, ar kuriem ir pārskatītas un paaugstinātas komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas normas gan Latvijā, gan dodoties uz ārvalstīm, kā arī ir papildināts arī valstu saraksts, kurās līdz šim komandējuma izdevumu normas nebija noteiktas. Grozījumi veikti, ievērojot to, ka pašreiz spēkā esošais dienas naudas apmērs komandējuma laikā pa Latvijas Republiku nav atbilstošs mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām.
Līdz šim saskaņā ar noteikumu 8.10.punktu darbinieka braukšanas izdevumus Latvijas teritorijā sabiedriskajā transportā (arī taksometros) atlīdzināja par summu, kas nepārsniedz 30% no visām komandējuma dienām noteiktās dienasnaudas kopsummas (ja iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti). Ar grozījumiem noteikts, ka braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas teritorijā sabiedriskajā transportā (arī taksometros), ja tā izmantošana ir bijusi pamatota, atlīdzina pilnā apmērā (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti).
Saeima 9.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu”, kas paredz veikt izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās un iecelšanas kārtībā.
Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, zvērināta advokāta vai prokurora amatā.
Tāpat iecerēts, ka ģenerālprokuroru turpmāk iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Plānots, ka Tieslietu padomei, lai izvērtētu kandidātu piemērotību amatam, būs jāizveido komisija. Rosinātās izmaiņas arī nosaka, ka komisijas sastāvā būtu jāiekļauj viens padomes deleģēts loceklis no tiesnešu vidus, Valsts prezidenta pilnvarots pārstāvis, Satversmes tiesas pilnvarots pārstāvis, kā arī tieslietu ministra un Latvijas prokuroru biedrības deleģēts pārstāvis.
Tāpat ar likuma izmaiņām plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par virsprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Uz Aizsardzības komisijas sēdi iepriekš uzaicinātie Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī Prokuroru biedrības pārstāvji konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, tomēr aicināja likumprojekta izskatīšanas gaitā deputātus vēl diskutēt par ģenerālprokurora amata kandidātu loka paplašināšanu, kā arī atlases komisijas izveides nepieciešamību.
2019.gada 24.decembrī ir stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri paredz, ka turpmāk finanšu līdzekļu vai mantas noziedzīgās izcelsmes jautājumā pierādīšanas pienākums tiek daļēji pārnests no procesa virzītāja uz personu, par kuru ir aizdomas, ka tā iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā – proti, personai turpmāk būs pienākums atspēkot procesa virzītāja pieņēmumu par finanšu līdzekļu vai mantas noziedzīgo izcelsmi.
Jaunais regulējums paredz – ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
Tādējādi gadījumā, ja procesa virzītājs būs savācis sākotnējus, pirmšķietamus pierādījumus, kas ir pietiekami, lai uzskatītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, konkrētajai personai 45 dienu laikā no procesa virzītāja paziņojuma saņemšanas būs pienākums sniegt ticamas ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību.
Ja vien persona ticami neizskaidros vai nepamatos finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi, tiks uzskatīts par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme.
Pēc likumdevēja ieceres šādu grozījumu mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atklāšanas iespējas un personu saukšanu pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Saeimā izskatīšanā atrodas likumprojekts, ar kuru paredzēts ievest regulējumu ārkārtēju situāciju risināšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Plānotie grozījumi likumā nepieciešami, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka pašvaldībai ir pienākums 12 mēnešus pirms līguma ar atkritumu apsaimniekotāju termiņa beigām nodrošināt publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu.
Plānotie grozījumi arī paredz, ja pašvaldība pēc līdzšinējā līguma termiņa beigām nebūs noslēgusi jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldība līdz jauna līguma noslēgšanai varēs turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc līguma termiņa beigām.
Plānotie grozījumi neparedz regulējumu pēc ārkārtējas situācijas beigām, kad līgums ar esošo atkritumu apsaimniekotāju ir beidzies, bet jauns līgums nav stājies spēkā.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir noteikt pagaidu tiesisko regulējumu Rīgas pašvaldības teritorijā atkritumu apsaimniekošanā, taču pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā tas vienādi būs piemērojams arī citām ārkārtējām situācijām, ja tādas radīsies.
Likumprojekts Saeimā tiek skatīts steidzamības kārtībā un Saeimai vēl ir jālemj par tā pieņemšanu 2. lasījumā.
2019.gada 18.decembrī Saeima divās ārkārtas sēdēs steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā.
Abi grozījumi tika pieņemti, reaģējot uz 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja pieņemto lēmumu par sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Tādēļ, lai izslēgtu sasaisti ar līdzšinējo Ventspils brīvostas pārvaldi un iepriekš minētās sankcijas tiktu atceltas, abos likumprojektos tika iekļauts noteikums par jaunas struktūras Ventspils ostas pārvaldīšanai izveidošanu – valsts kapitālsabiedrības dibināšanu.
Ar grozījumiem Likumā par ostām attiecībā uz Ventspils ostu tiek noteikts, ka Ventspils ostas pārvaldes funkcijas uzdevumus un pienākumus Ventspils ostā veic Ministru kabineta noteiktā valsts kapitālsabiedrība, kura atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu un kuras kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas.
Ar grozījumiem tiek noteikti atsevišķi nosacījumi Ventspils ostas pārvaldei un tās struktūrai, nosakot, ka valsts kapitālsabiedrības, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, uzdevumus un pienākumus Ventspils ostā, pārvaldību nosaka normatīvie akti publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Likumā iekļauti arī jauni pārejas noteikumi, precizējot, ka Ministru kabinetam līdz 2020.gada 1.februārim ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas apstiprina Rīgas ostas pārvaldes nolikumu.
Pārejas noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis atbilstoši labas starptautiskajiem labas pārvaldības principiem (pārejas noteikumu 14. punkts), Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) darbojas, ievērojot šādus nosacījumus:
1) tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kuru Ministru kabinets apstiprina, izdodot noteikumus līdz 2020.gada 1.februārim. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.janvārim piemēro Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumus Nr.379 “Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar Likumu par ostām;
2) tās valdē ir četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Ventspils ostas valde ir lemttiesīga, ja valdes sēdē piedalās ne mazāk kā trīs valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs valdes locekļi. Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju;
3) Likumā par ostām uzskaitītās darbības attiecībā uz Ventspils ostas zemi un citu nekustamo īpašumu var veikt Ventspils ostas pārvaldes (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) valde, izņemot gadījumu, kad attiecīgā ostas zeme vai cits nekustamais īpašums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodots valsts kapitālsabiedrības valdījumā, pārvaldīšanā vai apsaimniekošanā;
4) ostas maksu un tarifu robežlīmeņus nosaka un ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un teritorijas plānojumam izstrādā Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona);
5) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju nodrošina, īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru apsaimnieko; ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē izstrādā un apstiprina; ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem savu pilnvaru ietvaros rīkojas, kā arī tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā nodrošina Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) un Ministru kabineta noteiktā valsts kapitālsabiedrība.
Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. februārim jāizstrādā noteikumi, kuros jānosaka nosacījumi un kārtība, kādā Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) un valsts kapitālsabiedrība pilda šīs funkcijas.
Ar grozījumiem Ventspils brīvostas likumā visā likumā aizstāti vārdi Brīvostas valde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Brīvostas pārvalde” (attiecīgā locījumā), kā arī izslēgts regulējums par brīvostas valdi.
Likums ir papildināts ar pārejas noteikumu, atbilstoši kuram līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības principiem, Brīvostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) Ventspils brīvostas likuma ietvaros darbojas, ievērojot šādus nosacījumus:
1) tiesības attiecībā uz servitūta nodibināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā īsteno Brīvostas pārvaldes (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) valde, izņemot gadījumu, kad attiecīgā ostas zeme vai cits nekustamais īpašums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodots valsts kapitālsabiedrības valdījumā, pārvaldīšanā vai apsaimniekošanā;
2) Brīvostas pārvaldes (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) valde lemj par to līgumu par licencētu komercdarbību Brīvostā pirmstermiņa izbeigšanu, kuri noslēgti līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai;
3) Brīvostas pārvaldes (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) valde lemj par to atļauju par licencētu komercdarbību Brīvostā anulēšanu, kuras izsniegtas līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai.
Grozījumi abos likumos tika izsludināti tajā pašā dienā, publicēti 19.decembrī un tie stājās spēkā 20.decembrī.
2019.gada 12.decembrī Saeima pieņēma grozījumus Administratīvās atbilstības likumā, ar kuriem grozīja noteikumu par likuma spēkā stāšanos un noteica, ka likums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, nevis kā iepriekš bija plānots – 2020.gada 1.janvārī.
Līdz ar to līdz pat 2020.gada 1.jūlijam personu saukšanai pie administratīvās atbildības būs piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējums.
Ar 2020.gada 1.janvāri spēkā stājas Konkurences likuma 14.1 pants, kurš paredz pienākumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, aizliedzot tām ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, piemēram, diskriminējot tirgus dalībniekus un radot atšķirīgus konkurences apstākļus, dodot priekšrocības publiskas personas kapitālsabiedrībai, kā arī veicot darbības, kuru rezultātā cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt tirgu vai tā darbība tirgū ir apgrūtināta. Konkurences likuma 14.1 panta pārkāpums varēs tikt konstatēts vienīgi tad, ja konkrētajā gadījumā nav piemērojams Konkurences likuma 13.pants, kas paredz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.
Lai nodrošinātu minētā pienākuma ievērošanu, Konkurences padome varēs veikt pārrunas ar valsts pārvaldes iestādi un tās kapitālsabiedrību. Tomēr, ja pārrunu rezultātā ar publiskas personas kapitālsabiedrību pārkāpums netiks novērsts, Konkurences padome būs tiesīga piemērot naudas sodu līdz 3% no kapitālsabiedrības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Savukārt attiecībā uz pašu publisko personu rīcību atbildība Konkurences likumā nav paredzēta.
Konkurences padome pirmajā gadā, piemērojot jauno regulējumu, primāri plāno veikt izglītojošu un skaidrojošu darbību, pārkāpumu gadījumus risinot pārrunu ceļā bez pārkāpumu lietu ierosināšanas.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021.gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski.
Likuma grozījumi rosināti, lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.
Apspriežot iecerētās izmaiņas, komisijas sēdē izskanēja vairāki jautājumi, tostarp par to, cik samērīga ir pilnīga pāreja uz saziņu elektroniski. Tika uzsvērts, ka ikvienam, kam ir nepieciešams, piemēram, noskaidrot kādu interesējošu jautājumu, iesniegt sūdzību vai apstrīdēt pieņemtu lēmumu, ir jānodrošina iespēja to izdarīt.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji deputātiem apliecināja, ka vairākus jautājumus plānots risināt, sniedzot priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp par nodokļu administrācijas ieceri fiziskajām personām piedāvāt parakstīt jau priekšaizpildītu ienākumu deklarāciju no VID rīcībā esošajiem datiem.
Ar 2020.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas ievaddaļā, paredzot atbildību ne tikai valdes loceklim, bet arī juridiskās personas faktiskajam vadītājam. Līdz ar to turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam ne tikai no juridiskās personas valdes locekļa, bet arī personas, kas faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Grozījumi veikti, jo Valsts ieņēmumu dienests bieži konstatējis, ka juridiskās personas darbību faktiski nodrošina arī pilnvarotās personas.
Tāpat ir veikti labojumi šī panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā nodokļu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas kritērijā, ņemot vērā to, ka tieši šī kritērija neizpilde ir visbiežākais procesa neuzsākšanas iemesls. Proti, līdz šim Valsts ieņēmumu dienests ir bijis tiesīgs uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis, ja konstatēts, ka juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās, tomēr praksē redzams, ka aktīvi tiek atsavināti pirms iestājas nodokļu nomaksas termiņš.
Ievērojot minēto, ar grozījumiem papildināts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas 3.punkts, nosakot, ka turpmāk viens no kritērijiem procesa uzsākšanai būs fakta konstatācija, ka juridiskā persona pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu pieņemšanas, paziņojuma par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju nosūtīšanas, tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos.
Līdz ar to vairs nebūs nozīmes, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, bet gan būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas valdes vai faktiskā valdes funkciju īstenotāja veiktā darbība vai bezdarbība ir novedusi pie tā, ka nodokļu parāds nav segts.
Tāpat grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības atklāt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju būs vērtējami kā riskanti darījumu partneri.
Proti, jaunā regulējuma iecerētais mērķis ir veicināt iespēju godprātīgiem nodokļu maksātājiem izvairīties no iesaistīšanās krāpnieciskos darījumos PVN jomā ar riskantiem darījumu partneriem, paredzot tiesības VID sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš vērtējams kā riskants, sniedzot iespēju savlaicīgi tikt informētam par iespējamiem riskiem un izvairīties no turpmākas iesaistīšanās darījumos ar attiecīgo riskanto darījumu partneri.
Par riskantu tiks uzskatīts tāds nodokļu maksātājs, kura darbība vai deklarētie darījumi pēc VID veiktās risku analīzes liecinās par iespējamiem konkrētā nodokļu maksātāja veiktajiem pārkāpumiem nodokļu jomā. VID informāciju par riskantajiem nodokļu maksātājiem analizēs un sniegs, pamatojoties uz nodokļu maksātāju deklarācijas ietvertajiem datiem un citu VID rīcībā esošo informāciju, analizējot to pēc vairākiem kritērijiem, tostarp tādiem, kā šī darījumu partnera iepriekšēja iesaistīšanās netipiskos darījumos bez ekonomiska pamatojuma, cilvēkresursu un materiāltehniskā nodrošinājuma neesamība saimnieciskās darbības veikšanai, fiktīva uzņēmuma pazīmes u.c. iespējamie nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi.
Vienlaikus VID būs pienākums katrā konkrētā gadījumā izvērtēt, vai informācija ir sniedzama, kā arī sniedzamās informācijas apjomu un saturu, neizpaužot komercnoslēpumu vai citu tiesiski aizsargājamu informāciju.
2019.gada 21.novembrī Konkurences padome pieņēma lēmumu, kurā konstatēja, ka SIA “DEPO DIY” ir pieļāvusi Konkurences likuma 9.4 panta pirmās daļas pārkāpumu, nesniedzot Konkurences padomei pilnīgu informāciju lietas izmeklēšanas laikā iestādē.
Ar šo lēmumu Konkurences padome piemēroja SIA “DEPO DIY” sodu par to, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem tā nebija sniegusi Konkurences padomei pilnīgu informāciju izmeklēšanas lietā par iespējamu Konkurences likuma 11.panta (aizliegta vienošanās) pārkāpumu SIA “DEPO DIY” darbībās (turpmāk – pamatlieta).
Kā Konkurences padome konstatēja savā lēmumā, 2017.gada sākumā iespējama Konkurences likuma 11.panta pārkāpuma izmeklēšanas laikā Konkurences padome bija aicinājusi SIA “DEPO DIY” pārstāvi sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumu sniegšanas laikā Konkurences padome bija uzrādījusi SIA “DEPO DIY” pārstāvim vairākas dažādas šīs personas e-pastu sarakstes, lūdzot sniegt par tām skaidrojumu. Uz šo lūgumu pārstāvis bija atbildējis, ka uzrādītās e-pastu sarakstes ir senas, tāpēc to saturu nevar atcerēties un nevar komentēt, kas domāts ar šajos e-pastos rakstīto.
Taču pēc diviem gadiem tiesas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par SIA “DEPO DIY” darbībās konstatētā Konkurences likuma 11.panta pārkāpuma izmeklēšanas lietā pieņemtā Konkurences padomes lēmuma tiesiskumu, iepriekš minētais SIA “DEPO DIY” pārstāvis par iepriekš viņam uzrādītajiem e-pastiem sniedza detalizētus paskaidrojumus – sniedzot liecību kā liecinieks, šis pats SIA “DEPO DIY” pārstāvis sniedza detalizētu paskaidrojumu par e-pastu saturu, norādot arī to, ka par e-pastā norādītajiem jautājumiem esot sazvanījies ar e-pasta adresātu.
Tā kā pamatlietā šis pārstāvis šādus paskaidrojumus nesniedza, bet skaidroja, ka neatceroties šādus e-pastus, kā arī SIA “DEPO DIY” pamatlietā savos papildu paskaidrojumos un precizējumos par sava pārstāvja paskaidrojumiem nebija norādījis neko no tā, ko tās pārstāvis liecināja tiesas sēdē, Konkurences padome konstatēja, ka SIA “DEPO DIY” pēc Konkurences padomes pieprasījuma pamatlietā nebija sniegusi pilnīgu informāciju izmeklēšanas procesā iestādē.
Nosakot naudas sodu, Konkurences padome ņēma vērā, ka SIA “DEPO DIY” procesuālo pārkāpumu izdarīja lietā, kas vērsta uz sevišķi smaga pārkāpuma – aizliegtas vienošanās – izmeklēšanu, kas izpaudās, tajā skaitā, kā karteļa vienošanās, kas ir sevišķi smags pārkāpums.
Konkurences padome arī norādīja, ka procesa dalībnieka aktīva līdzdalība faktisko apstākļu noskaidrošanā ir procesa dalībnieka pienākums, nevis tiesības, un līdzdalībai, sniedzot pilnīgu informāciju, ir būtiska ietekme uz Konkurences padomes lietā veikto izmeklēšanas darbību efektivitāti un mērķa sasniegšanu. Savukārt SIA “DEPO DIY”, nesniedzot informāciju vai sniedzot to nepilnīgu, kavēja Konkurences padomi iegūt informāciju administratīvajā procesā par pierādījumiem un faktiskajiem apstākļiem. Tāpēc šis SIA “DEPO DIY” pieļautais pārkāpums ir smags procesuāls pārkāpums.
Nosakot SIA “DEPO DIY” pieļautā procesuālā pārkāpuma termiņu, Konkurences padome novērtēja, ka pārkāpums uzsākts vēlākais tad, kad SIA “DEPO DIY” iesniedza Konkurences padomei savu viedokli par saviem sniegtajiem paskaidrojumiem, savukārt par procesuālā pārkāpuma beigu termiņu uzskatāms brīdis, kad tiesas sēdē, uzklausot SIA “DEPO DIY” pārstāvja kā liecinieka sniegto liecību, tika konstatēts pārkāpums. Tomēr rezultātā attiecībā uz pārkāpuma ilgumu Konkurences padome atzina, ka SIA “DEPO DIY” atbildības termiņš pārkāpuma noteikšanai ierobežojams ar brīdi, kad Konkurences padome pieņēma lēmumu par pamata pārkāpuma – aizliegtās vienošanās – konstatēšanu. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Konkurences padome noteica SIA “DEPO DIY” piemērojamo naudas sodu 0,3% apmērā no 2018.gada apgrozījuma jeb 701 811 EUR.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību, 2019.gada 17.decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 21.februāra spriedumu, ar kuru tika apmierināta prasība pret kopīpašniekiem par kopīpašuma – nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes un divām dzīvokļa īpašumos nesadalītām dzīvojamām mājam ar palīgēkām – izbeigšanu (lieta Nr. SKC-259/2019, C04169414). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāts ir norādījis, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1.panta piemērošanai, bija pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu.
Tiesa secīgi konstatēja šādas darbības: 1) kopīpašuma domājamo daļu labprātīga iegūšana, pamatojoties uz maiņas līgumu, kas liedz pārējiem kopīpašniekiem izmantot izpirkuma tiesību (Civillikuma 1383.pants); 2) kopīpašuma (ar kadastrālo vērtību 20 815 LVL) 2/9 domājamo daļu apgrūtināšana ar hipotēku 106 000 LVL apmērā (aizdevējam netipiska rīcība – pieņemt nodrošinājumam īpašuma daļu, kas acīmredzami (pirmšķietami) aizdevumu nesedz); 3) vēl viena kopīpašnieka piesaistīšana, maiņas ceļā atsavinot viņam daļu sava īpašuma; 4) atbildētāju piedāvātā kopīpašuma lietošanas kārtības līguma un priekšlikuma, kas pamatots ar Valsts zemes dienesta atzinumu par dzīvojamās mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, noraidīšana, nepiedāvājot savu lietošanas kārtības vai sadales variantu un neiesaistoties ar kopīpašumu saistīto jautājumu risināšanā.
Pie šādiem apstākļiem Senāts uzskatīja, ka šo apstākļu kopumā ir saskatāmas tādas savstarpējas sakarības, kas ļauj spriest par prasītājas rīcības, iestājoties kopīpašumā un vēlāk prasot kopīpašumu izbeigt ar pārdošanu izsolē, patieso mērķi – ļaunā nolūkā ar varu izbeigt kopīpašumu, par kura lietošanu kopīpašniekiem domstarpības nekad nav bijušas, kā to norāda atbildētāji.
Senāts secināja, ka, pastāvot šādiem apstākļiem, apelācijas instances tiesai bija pienākums pārliecināties, vai, iegūstot kopīpašuma domājamās daļas, prasītājas mērķis bija kopīgi lietot un apsaimniekot kopīpašumu, nevis peļņas nolūkā to izbeigt, izstumjot no kopīpašuma pārējos kopīpašniekus, respektīvi, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma dalīšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses. Un, ja izrādītos, ka attiecīgo gadījumu regulējošās tiesību normas burtiska piemērošana novestu pie acīmredzami netaisnīga rezultāta, tiesai jāatrod šī gadījuma taisnīgs atrisinājums, iztulkojot speciālo tiesību normu kopsakarā ar Civillikuma 1.pantu. Tiesai ir jākonstatē, kuras puses intereses konkrētajā gadījumā ir jāaizsargā. Šai nolūkā tiesa sniedz pušu interešu vērtējumu, ko noskaidro speciālās tiesību normas un Civillikuma 1.panta sasaistes rezultātā.
2019.gada decembrī Dairis Anučins pēc svinīgā solījuma došanas tika uzņemts zvērinātu advokātu palīgu skaitā. Dairim ir profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē.
Dairis pievienojies Spīgulis & Kukainis komandai 2017.gadā un specializējas galvenokārt vispārīgajos administratīvo tiesību un administratīvā procesa jautājumos, enerģētikas tiesību jomā, būvniecības tiesībās un nodokļu tiesību jautājumos. Dairis darbojas arī civiltiesību jomā, risinot dažāda veida juridiskos jautājumus galvenokārt nekustamo īpašumu tiesību un dzīvokļu tiesību nozarēs, patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kā arī dažādu civiltiesisku līgumu un citu juridisku dokumentu sagatavošanā.
Par Daira patronu kļuvusi birojā praktizējošā zvērināta advokāte Anna Paučonoka.