Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un atliktā maksājuma termiņa, kurš tomēr nevar pārsniegt 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecības produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.
Eksporta kredīta garantijas netiks izsniegtas, ja saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, kurš pārsniedz 1000 eiro un kuram nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai VID nav pieņēmis lēmumu par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu izpildi.
Eksporta kredīta garantijas netiks izsniegtas arī tad, ja debitors, par kuru iesniegts pieteikums, nav veicis samaksu par saimnieciskās darbības veicēja eksportētajām precēm vai pakalpojumiem noteiktajā atlikto maksājumu termiņā, kas izriet no eksporta darījumu līguma vai cita darījuma akta, vai pēdējo triju mēnešu laikā ir kavējis maksājumus saimnieciskās darbības veicējam ilgāk par 30 dienām.
Ministru kabinets 14. aprīlī apstiprināja arī grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai”. Tie pieņemti, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus.
Turpmāk aizdevumu komersantam apgrozāmajiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šī gada beigām varēs sniegt arī ar portfeļgarantiju, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem. Portfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi.
2020.gada 23.aprīlī Saeima veikusi grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību Ar grozījumiem noteikts, ka VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai darba devējs, nevis darbinieks.
Šāda kārtība paredzēta, lai ierobežotu personu loku, kuri ir tiesīgi apstrīdēt VID lēmumu, un samērot VID administratīvo slogu, jo nebūs jāizskata formāli vai nepamatoti trešo personu – darbinieku – apstrīdēšanas iesniegumi. Grozījumu autori norādījuši, ka darba ņēmējs savu interešu aizsardzību var īstenot, vēršoties pie sava darba devēja, kas ir administratīvā akta adresāts.
No 10.aprīļa dīkstāves pabalstam var pieteikties arī valdes locekļi uzņēmumiem, kuru visi darbinieki ir dīkstāvē. Lai valdes locekļiem būtu tiesības saņemt dīkstāves pabalstu, ir noteikts kritērijs – uzņēmuma darbība uz laiku ir pilnībā apturēta, proti, netiek nodarbināts neviens darbinieks.
Savukārt 23.aprīlī pieņemts papildus ierobežojums attiecībā uz valdes locekļu tiesībām saņemt dīkstāves pabalstu, proti, dīkstāves pabalstu nepiešķir valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvu pārkāpumu. Izņēmumi būs gadījumi, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.
Tāpat no dīkstāves pabalsta izmaksas noteikumiem ir svītroti vārdi, kas iepriekš liedza dīkstāves pabalstu piešķirt darbiniekiem, kuri vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju.
Noteikumu projekta anotācijā ir skaidrots, ka varēja izveidoties situācija, ka pensija, ar kuru jāiztiek dīkstāves skartajam, ir ievērojami mazāka par iespējamo dīkstāves pabalstu. Tādējādi tiek novērsta netaisnība, ka vecuma un izdienas pensijas saņēmēji tika nostādīti nepamatoti atšķirīgā situācijā atkarībā no šo darbinieku sociālā statusa.
2020.gada 23.aprīlī valdība ārkārtas sēdē nolēma arī paplašināt dīkstāves pabalstu saņēmēju loku, lai turpmāk to varētu saņemt arī pašnodarbinātās personas, kas ir nepilnas darba slodzes pedagoģiskā vai radošā darba veicēji, un darbinieki (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu.
Tāpat valdība nolēma noteikt dīkstāves pabalsta zemāko robežu 180 eiro apmērā un paredzēt dīkstāves palīdzības pabalstu. Ja darba ņēmējam Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstu ir noteicis zemāku par 180 eiro, tad, lai sasniegtu noteikto zemāko slieksni, atlikušo summu piemaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šī sociālā pabalsta saņēmēji no VSAA varēs saņemt arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
2019.gada otrajā pusē diskusiju par juridisko dabu un juridiskiem formulējumiem izraisīja Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojektu pakete, kuras mērķis ir ieviest jaunu regulējumu, kas dos iespēju fiziskām personām atbrīvoties no parādsaistībām.
Valsts sekretāru sanāksmē 2019.gada 15.augustā kā viens no darba kārtības jautājumiem tika izvirzīts Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Atbilstoši minētās sēdes protokolam Tieslietu ministrijai apvienotais likumprojekts un protokollēmuma projekts bija jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pašvaldību savienību. Savukārt saskaņotais projekts iesniedzams Valsts kancelejā. Vienlaikus norādīts, ka savu atzinumu par likumprojektu sniegs arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Ministru Kabinets 2020.gada 14.aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un ar to saistīto sešu likumprojektu paketi. Minētais likumprojekts Saeimā iesniegts 2020.gada 17.aprīlī, savukārt 2020.gada 21.aprīlī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” nodeva Juridiskajai komisijai.
Sīkāka informācija par likumprojekta virzību Saeimā pieejama šeit: https://titania.saeima.lv.
Jaunā mehānisma ieviešana pamatota ar to, ka šobrīd nav normatīvi nostiprināts finansiālo problēmu risinājums fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, tā kā Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process tām to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams, kā, piemēram, parādsaistību apjoms nesasniedz 5000 EUR, nav iespējas samaksāt Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā un Maksātnespējas likumā noteikto depozīta samaksu.
Regulējums vērsts uz tām fiziskām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.
Sākotnēji jaunā regulējuma piemērojamība bija saistīta ar noteiktu fizisko personu loku ar parādsaistību kopējo apmēru no 2000 līdz 5000 EUR, uzsvaru liekot uz to, no kāda parādsaistību veida minētā summa tiks veidota, proti, ja parāds radies no kredītiestādes, krājaizdevumu sabiedrības vai kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, kā arī no tāda pakalpojuma, par kuru bija piedāvāts norēķināties atliktā maksājuma veidā vai ar tādu līgumu, saskaņā ar kuru netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi.
Savukārt atbilstoši 2020.gada 17.aprīlī Saeimā iesniegtajam likumprojekta “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” 6.pantam likumā paredzētais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu fiziskām personām, kuru parādsaistību apmērs, kuram iestājies izpildes termiņš, pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, bet nepārsniedz 5000 EUR.
Tādējādi paplašinot to fizisko personu, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, loku, kuram ir tiesības noteiktā kārtībā atbrīvoties no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
Atbilstoši likumprojektam, atbrīvošanas no parādsaistībām subjekts ir fiziska persona, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
1) persona pēdējos 12 mēnešus ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja vai tai pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijas Republikā, un tā saņem sociālos maksājumus no Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem;
2) personas vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu laikā nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;
3) personai nav nodrošināto kreditoru;
4) personai nav parādsaistību vai mantas ārpus Latvijas Republikas;
5) personai ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss vismaz trīs mēnešus pēdējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas.
Savukārt fizisko personu var atbrīvot no parādsaistībām, ja izpildās šādi nosacījumi:
1) nav iespēja nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
2) parādsaistību apmērs pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru normālā darba laika ietvaros, bet nepārsniedz 5000 EUR;
3) parādsaistības ir radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
Likumprojektā paredzēto fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām funkciju pildīs zvērināts notārs, kurš praktizē tajā teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta.
Ievērojot minēto, norādāms, ka gadījumā, ja fiziskā persona atbilst iepriekš norādītajiem nosacījumiem, tai ir tiesības uz likumprojektā paredzētā mehānisma īstenošanu. Šo tiesību realizācija sākas ar pieteikuma veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu zvērinātam notāram.
Pēc pieteikuma iesniegšanas zvērināts notārs, izvērtēs, vai attiecīgā fiziskā persona ir uzskatāma par subjektu, uz kuru attiecināms jaunais regulējums.
Nekonstatējot neatbilstību likuma prasībām, zvērināts notārs apliecinās pieteikumu, taisot notariālu aktu, kurš nav apstrīdas vai pārsūdzams prasības ceļā.
Savukārt, ja fiziskā persona, kura iesniegusi pieteikumu, to 14 dienu laikā pēc apliecinājuma taisīšanas neatsauc, pieteikums tiks uzskatīts par pieņemtu un iestājas šādas sekas :
1) tiek apturētas izpildu lietvedības attiecībā uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām;
2) uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām tiek apturēti maksājumi un to pieaugums (aizdevuma lietošanas procentu, likumisko procentu, līgumsoda un nokavējuma procentu pieaugums);
3) parādniekam liegts uzņemties jaunas saistības;
4) pienākums apgūt finanšu pratības kursus.
Ja parādnieks būs izpildījis visas prasības un nepastāvēs kreditora iebildumi, zvērināts notārs taisīs notariālo aktu par parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām.
Ziņas par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām tiek ierakstītas maksātnespējas reģistrā, tādējādi nodrošinot to publiskumu.
Līdz ar notariāla akta taisīšanu par atbrīvošanu no parādsaistībām, iestājas šādas sekas:
1) fiziskai personai ir pienākums turpināt pildīt saistības, no kurām parādnieks nav atbrīvots;
2) fiziskai personai ir pienākums triju mēnešu laikā sociālajā dienestā apmeklēt sākotnējo konsultāciju, lai pārrunātu savas situācijas uzlabošanai veicamos pasākumus;
3) fiziskai personai ir pienākums divus gadus regulāri, sociālajā dienestā apmeklēt konsultācijas, lai pārrunātu savas situācijas uzlabošanai veicamos pasākumus;
4) fiziskai personai ir pienākums uzsākt darba tiesiskās attiecības vai līdzvērtīgas attiecības, ja tādas nepastāv;
5) divus gadus aizliegts uzņemties saistības, kas izriet no patērētāja kreditēšanas līgumiem;
6) divus gadus ar attiecīgo fizisko personu, kas ir atbrīvota no parādsaistībām aizliegts nodibināt no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošas saistības.
Savukārt gadījumā, ja netiks pildītas no likuma izrietošās prasības vai gadījumā, ja kreditora vai citas personas likumiskās tiesības ir aizskartas, tiesa var atcelt pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Šāda pieteikuma iesniegšana tiesā ir aprobežota ar termiņu – divu gadu laikā pēc fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām.
Svarīgi norādīt, ka fiziskā persona šo mehānismu var izmantot tikai vienu reizi, minētais nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad fiziskā persona tiek atbrīvota no parādsaistībām, kad tā nesaņem atbrīvojumu, tas ir, kad ir atteikts atbrīvot fizisko personu no parādsaistībām, vai piešķirtais atbrīvojums ir atcelts vēlāk kā sankcija par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu vai ierobežojumu neievērošanu.
Atbilstoši likumprojekta anotācijai, jaunais regulējums stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.
Sīkāk ar likumprojektu un tā anotāciju var iepazīties: https://titania.saeima.lv