Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2020.gada 1.augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.
Likums izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.
Līdz šim nekustamā īpašuma darījumu starpnieks varēja būt ikviena persona. Taču šobrīd ar likumu noteikts, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 1.punktu, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas reģistrā.
Atbilstoši likuma 1.pantam nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi ir par atlīdzību saimnieciskās darbības ietvaros sniegti pakalpojumi: nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšana, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešana un dokumentu sagatavošana, nekustamā īpašuma darījuma noteikumu (tostarp ar darījumu saistīto tiesību un pienākumu) sagatavošana un izskaidrošana.
Savukārt par nekustamā īpašuma darījumu uzskatāma nekustamā īpašuma atsavināšana, iznomāšana, izīrēšana vai citāda nodošana lietošanā.
Likuma 5.pantā noteiktas prasības, kādām prasībām jāatbilst nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt fiziskā vai juridiskā persona.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekam būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma darījumu — ne tikai par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, bet arī par nekustamā īpašuma trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem, kā arī citu būtisku informāciju, kas varētu ietekmēt nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanu. Ja nekustamā īpašuma darījumu starpniekam bijuši zināmi nekustamā īpašuma trūkumi vai viņam tos vajadzēja zināt un viņš par tiem nav sniedzis atbilstošu informāciju, viņš būs atbildīgs par kaitējumu, kas rodas nekustamā īpašuma trūkumu dēļ.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrs būs publiski pieejams, un to uzturēs Ekonomikas ministrija.
Likums pieejams šeit: https://likumi.lv
2020.gada 18.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”.
Grozījumos paredzēts, ka ziņu sniedzējs (kredītiestāde; krājaizdevu sabiedrība; maksājumu pakalpojumu sniedzējs), pirmkārt, līdz 2020. gada 31. augustam iesniedz ziņas par spēkā esošajiem individuālo seifu nomas vai īres līgumiem. Otrkārt, no 2020. gada 1. septembra iesniedz ziņas par spēkā esošajiem, izbeigtajiem un no jauna noslēgtajiem individuālo seifu nomas vai īres līgumiem.
No šā gada 1. jūlija Kontu reģistra likumā ir noteikts pienākums sniegt ziņas arī par klientiem, kas izmanto individuālā seifa pakalpojumu. Informācijā jānorāda personas dati, individuālā seifa vai līguma numurs vai cits unikāls seifa pakalpojuma identifikators, kā arī nomas vai īres līguma noslēgšanas un izbeigšanas datums.
2020.gada 25.augustā Ministru kabinetā apstiprināts konceptuālais ziņojums par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus tiks atvērts brīvai konkurencei no 2021.gada.
Turpmāk valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā konkursā, nodrošinot efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā gan līdzīgu praksi pašvaldību ceļu apsaimniekošanā, gan citās valstīs, publiskā iepirkuma rezultātā valsts nākotnē iegūtu labāku cenu par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumiem.
Konceptuālais ziņojums paredz, ka atklāto konkursu rīkos un līgumus par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem slēgs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”. Valsts autoceļu tīklu iepirkumā plānots sadalīt vismaz 16 daļās jeb lotēs, lai uz to apkalpošanu varētu pretendēt iespējami daudzi komersanti.
Pašlaik spēkā esošais Satiksmes ministrijas un “Latvijas Autoceļu uzturētāja” deleģēšanas līgums par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu beidzas šā gada beigās, bet jaunie uzturēšanas līgumi varētu stāties spēkā pirms nākamās ziemas sezonas – 2021. gada rudenī. Līdz tam valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, noslēdzot jaunu līgumu, turpinātu veikt LAU, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un valsts autoceļu uzturēšanu atbilstošā kārtībā.
Konceptuālais ziņojums paredz, ka līdz šā gada 1.oktobrim ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, pārskatot valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības.
Valdība 2020.gada 11. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Meža likumā.
Izmaiņas likumā galvenokārt veiktas, lai izbeigtu dalītā īpašuma pastāvēšanu. Tādējādi būtu iespēja atsavināt tādu valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu (gan apbūvētu, gan neapbūvētu), kurā atrodas arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, tostarp tāds zemes gabals, kas paliek pāri pēc transporta infrastruktūras objektu izbūves.
Likumprojekts paredz arī iespēju atsavināt valsts meža zemi rūpnieciskās ražošanas paplašināšanai, ja uz tās atrodas rūpnieciskās ražošanas būves vai ja ražojošā uzņēmuma teritorija robežojas ar valsts meža zemi.
Lai mazinātu administratīvo slogu privātpersonām, saņemot informāciju par mežu no Meža valsts reģistra, turpmāk meža inventarizācijas informācija netiks noteikta kā ierobežotas pieejamības. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā turpmāk tiks publiskoti meža inventarizācijas dati.
Satversmes tiesa ar 2020.gada 16.jūlijā spriedumu lietā Nr. 2020-05-01 atzina, ka Civilprocesa likuma 37.panta pirmā daļa atbilst Satversmei.
Civilprocesa likuma 37. panta pirmā daļa noteic gadījumus, kuros samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji.
Lieta par minētās normas atbilstību Satversmei tika ierosināta Satversmes tiesā pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma.
Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka Civilprocesa likuma 37.panta pirmā daļa, ciktāl tā neparedz par apelācijas sūdzību samaksātās valsts nodevas atmaksāšanu gadījumā, kad sūdzība netiek pieņemta, ja procesuālais dokuments neatbilst tam izvirzītajām formālajām prasībām, varētu būt pretrunā ar Satversmes 91.panta pirmajā teikumā nostiprināto vienlīdzības principu.
Izskatot lietu rakstveida procesā, Satversmes tiesa konstatēja, ka:
1) atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta ceturtajai daļai par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā;
2) Civilprocesa likuma 416.panta pirmā daļa noteic formālas prasības attiecībā uz apelācijas sūdzības saturu;
3) saskaņā ar Civilprocesa likuma 416.panta piekto daļu apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību, ja tai nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu pārsūdzēt tiesas spriedumu;
4) izskatāmās lietas pamatā esošajā situācijā atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību, jo apelācijas sūdzībai nav bijis pievienots dokuments, kas apliecinātu, ka persona, kas parakstījusi un iesniegusi apelācijas sūdzību, ir pilnvarota pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu. Līdz ar to apelācijas sūdzība nav pieņemta;
5) pēc vispārīgā principa valsts nodeva nav atmaksājama. Tās atmaksa paredzēta tikai izņēmuma gadījumos, kas noteikti Civilprocesa likuma 37.panta pirmajā daļā.
Ievērojot minēto, Satversmes tiesa nonāca pie šādiem secinājumiem:
1) tiesvedības ierosināšana civillietā un apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atšķirīgi procesuālo tiesību institūti. Civillietas izskatīšana pirmās instances tiesā ir obligāta civilprocesa stadija, savukārt apelācijas tiesvedība–fakultatīva tiesvedības stadija, kurā tiesa izskata civillietu tikai pārsūdzētajā daļā, pārbaudot pirmās instances tiesas nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar to, skatot jautājumu par valsts nodevas atmaksu, ir jāņem vērā šo procesuālo stadiju atšķirība;
2) valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts valsts nodevas procesuāli regulējošais raksturs;
3) efektīva tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana prasa pasargāt katru civilprocesā paredzēto tiesvedības stadiju no nepamatotas pārslodzes, kas rodas, personām nepārdomāti vēršoties tiesā. Tādējādi likumdevējs ir tiesīgs, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas, noteikt izņēmumus no vispārīgā principa, ka valsts nodeva nav atmaksājama;
4) likumdevējs ir izsmeļoši uzskaitījis izņēmuma gadījumus, attiecībā uz kuriem tas ir izšķīries par valsts nodevas atmaksāšanu, un šie gadījumi nav savstarpēji salīdzināmi, jo īpaši starp atšķirīgām civilprocesa stadijām;
5) likumdevēja noteiktie izņēmumi, kas attiecas uz samaksātās valsts nodevas atmaksu, nav interpretējami paplašināti un nav piemērojami pēc analoģijas gadījumā, ja apelācijas sūdzību atsaka pieņemt formālu prasību neievērošanas dēļ.
Sprieduma teksts pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv
Konkurences padome (‘KP’) 14. augustā pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēts Konkurences likuma 9.4 panta pirmās daļas pārkāpums. Persona sodīta par atteikšanos sniegt paskaidrojumus vienošanās aizlieguma pārkāpuma lietā (tā saucamajā – Būvnieku karteļa lietā) procesuālo darbību ietvaros 2019. gada 4. septembrī, kā arī par neierašanos uz atkārtotu paskaidrojumu sniegšanu šī gada 6. augustā. Vienlaikus ar EUR 1200 naudas sodu Personai uzlikts pienākums sniegt paskaidrojumus līdz šī gada 21. septembrim.
KP sodītā Persona atteikusies sniegt paskaidrojumus, ņemot vērā Personas statusu kriminālprocesā, kurš uzsākts KNAB lietvedībā. Persona KP norādījusi, ka šajā kriminālprocesā tiek vērtēti faktiski tie paši lietas apstākļi, kas tiek vērtēti arī KP ierosinātās administratīvās lietas ietvaros, tāpēc Persona vēlas izmantot savas tiesības neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Persona tiesības klusēt un nesniegt paskaidrojumus pamatojusi ar virkni Latvijai saistošu starptautisku normu, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (‘ECK’) 6. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības neliecināt pret sevi. Persona atsaukusies arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (‘ECT’) praksi, kurā sniegts šīs normas skaidrojums attiecībā uz tās piemērošanu krimināltiesību jomā, kurā norādīts tostarp uz ierobežojumu varas iestādēm piespiest personu sniegt inkriminējošu informāciju par sevi. Tāpat Persona atsaukusies uz konkurences tiesību krimināltiesisko raksturu, ņemot vērā šādu pārkāpumu dabu un paredzēto sodu smagumu.
KP Personas argumentāciju ir pilnībā noraidījusi, norādot, ka no likuma neizriet tiesības atteikties sniegt informāciju un paskaidrojumu KP norādītajā veidā administratīvā procesa ietvaros. KP paskaidro, ka ECK 6. pantā noteiktās tiesības, ne Personas norādītie ECT spriedumi negarantē personas absolūtas tiesības klusēt konkurences lietās. KP ieskatā Persona nepareizi un nepamatoti plaši interpretējusi ECT praksi – KP, izmeklējot pārkāpuma lietu nerīkojas kriminālprocesa ietveros, bet gan administratīvā procesa ietvaros. Tāpat KP norādījusi, ka Eiropas Savienības tiesa atzinusi uzņēmumu pienākumu aktīvi sadarboties ar Eiropas Komisiju, sniedzot atbildes uz jautājumiem par faktiem, kā arī iesniedzot dokumentus, kas ietver informāciju par faktiem, pat ja tos var izmantot konkurences tiesību pārkāpuma pierādīšanai. KP arī norāda uz atšķirīgajiem konkrētā kriminālprocesa un KP pārkāpuma lietas priekšmetiem, līdz ar to nepamatots ir Personas arguments, ka abās lietās faktiski tiek vērtēti tie paši lietas apstākļi. Tas, ka Personas sniegtie paskaidrojumi KP varētu tikt tieši vai netieši izmantoti pierādīšanā kriminālprocesa ietvaros, neietekmē Konkurences likumā noteikto pienākumu sniegt paskaidrojumus KP.
Plašāk ar lēmumu var iepazīties šeit: www.kp.gov.lv.
2020. gada 20. augustā biroja partneris Matīss Dāvis Kukainis kopā ar Norvēģijas tirdzniecības kameras (NCCL) biedriem devās velobraucienā no Vecrīgas, brīvības pieminekļa, līdz Jūrmalai, Baltic Beach Hotel & SPA, lai aktīvā gaisotnē baudītu pēdējos vasaras saules starus.
Velobrauciena laikā dalībnieku komandas sacentās, pildot dažādus uzdevumus un atbildot uz jautājumiem.
Biroja partneris Artūrs Spīgulis 2020. gada 22. augusta TV3 ziņu raidījumā sniedza komentāru saistībā ar lifta izbūvi dzīvojamās ēkas Alberta ielā kāpņu telpā, pret ko, uzskatot, ka lifta būvniecība nav tiesiska, jau ilgstoši iebilst daļa mājas iedzīvotāju.
Ēka Alberta ielā 9 ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un iedzīvotāju iebildumi galvenokārt saistīti ar to, ka lifta izbūve tieši nama kāpņu telpā, nevis nama pagalma daļā, samazinās ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Turklāt šādai izbūvei nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Kā situāciju sīkāk skaidroja Artūrs Spīgulis, realizējot lifta izbūves projektu kāpņu telpā, kas ir kopīpašums, šajā gadījumā mainīsies katra īpašnieka īpašumā esošo kopīpašuma daļu apmērs. Tādēļ atbilstoši normatīvajiem aktiem šādai izbūvei nepieciešama visu ēkas dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kas nav saņemta un attiecīgi būvvaldes rīcībā tā nav tikusi iesniegta.
Sižetu skatīt šeit: https://skaties.lv
