Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2020.gada 3.septembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā.
Grozījumi Krimināllikumā galvenokārt saistīti ar efektīvu risinājumu ietveršanu Krimināllikumā tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanai. Jautājums tika aktualizēts, kad Latvijas Televīzijas 2019. gada novembra raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika apskatīts jautājums par Rīgas Centrāltirgū notiekošo biznesu, kas saistīts ar cigarešu nelikumīgu tirdzniecību.
Ar grozījumiem Krimināllikuma 191. panta pirmās daļas (Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā) sankcijā tiek palielināts brīvības atņemšanas sods no viena līdz diviem gadiem.
Šobrīd Krimināllikuma 221.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, bet nav noteikta kriminālatbildība par nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu).
Ievērojot minēto, ar grozījumiem paredzēts Krimināllikuma 221. pantā noteikt kriminālatbildību par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), ja tā izdarīta ievērojamā apmērā (pirmā daļa) vai lielā apmērā (trešā daļa), vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (otrā daļa) vai organizēta grupa (trešā daļa).
Vienlaikus grozījumi paredz par vienu gadu palielināt brīvības atņemšanas sodu Krimināllikuma 221. panta pirmajā un otrajā daļā, attiecīgi to nosakot līdz diviem un trim gadiem, tādējādi pastiprinot kriminālatbildību.
Grozījumi Krimināllikuma 221.1 pantā “Nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizācija” paredz papildināt otrās un trešās daļas dispozīciju ar jaunām kvalificējošām pazīmēm, proti, otro daļu ar ievērojamu apmēru, savukārt trešo daļu ar organizētu grupu.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 221.6 pantu “Tabakas izstrādājumu nelikumīga realizācija”. Pašreiz kriminālatbildība par tabakas izstrādājumu nelikumīgu realizāciju iestājas saskaņā ar Krimināllikuma 221. pantu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā. Ja netiek sasniegts ievērojams apmērs, atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 pantu “Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana”.
Grozījumi Krimināllikumā stāsies spēkā 2020.gada 29.septembrī.
Likumprojekts pieejams šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2020/178.2
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2020.gada 1.septembra sēdē pieņēmusi jaunus normatīvos noteikumus Nr.148 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvie noteikumi”.
Noteikumi ir saistoši kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu un licencētu maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm Latvijas Republikā.
Noteikumos noteiktas minimālās prasības iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanai.
Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 08.08.2019. normatīvie noteikumi Nr. 125 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvie noteikumi”.
Saeima 17. septembrī pirmajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kuru mērķis ir precīzāk noteikt un nošķirt būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un atbildību, precizēt un papildināt likumu ar būvniecības jēdzienu definīcijām, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.
Likumu tostarp plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību.
Kā norāda likumprojekta autori, patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība, tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību. Līdz ar to ar grozījumiem ir plānots konkretizēt un savstarpēji nodalīt atbildības jomas.
Tāpat turpmāk ir plānots ieviest “klusēšanas-piekrišanas” principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā noteiktos gadījumos. Tas nozīmē, ka būvnoteikumos atrunātajos gadījumos, ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, būs uzskatāms, ka būvvalde būs pieņēmusi būvniecības ierosinātājam labvēlīgu lēmumu.
Likumprojekts tiek virzīts otrajam lasījumam. Ar likumprojekta tekstu iespējams iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv
2020.gada 24.septembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Tas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.
Kā norādīts anotācijā, jauns regulējums izstrādāts, lai veicinātu mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm.
Jaunajā regulējumā paredzēta iespēja nostiprināt īres tiesības. Īres līgumus varēs reģistrēt zemesgrāmatā, un tas nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Plānots, ka īres tiesību nostiprinājuma lūdzējam nebūs jāmaksā nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.
Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku, to nosakot līgumā. Likumprojekts noteic īres līgumā iekļaujamo informāciju, tostarp īres maksas apmēru, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.
Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai.
Attiecībā uz līdzšinējiem īres līgumiem un līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020.gada beigām, likumprojekts noteic, ka no nākamā gada izīrētājam un īrniekam būs pienākums tos noslēgt no jauna.
Jaunajā likumā arī paredzēts noteikt administratīvo atbildību dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, tostarp par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām izmantot īrēto dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī, ja dzīvojamā telpā īrnieki nevar izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu. Plānots, ka administratīvā pārkāpuma procesu uzsāks pašvaldības policija, bet lietu izskatīs un lēmumu pieņems pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Dzīvojamo telpu īres likumprojekts trešajā lasījumā vēl jāskata par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Saeimas sēdē.
Ar likumprojekta tekstu var iepazīties šeit: http://titania.saeima.lv
2020.gada 17.septembrī, pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi Komercķīlas likumā, ar kuriem iecerēts samazināt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaitu, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē.
Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.
Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu saskarnes), gan papīra formā (pasts un klātiene). Paralēlu pakalpojumu sniegšanas kanālu darbības un uzturēšanas nodrošināšana ir resursietilpīga, tāpēc Uzņēmumu reģistra stratēģiskais mērķis ir virzīties uz pakalpojumu sniegšanas kanālu skaita samazināšanu, primāri nodrošinot elektronisko risinājumu attīstību un klientu pašapkalpošanās principa ieviešanu, atzīmē likumprojekta autori.
Ar likumu grozījumiem paredzēts atteikties no atsevišķiem pakalpojumiem, kas paredzēti sniegšanai klātienē – parakstu apliecināšanas un komercķīlas pieteikuma iesniegšanas.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada 16.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Šis nosacījums neattieksies uz fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, un šie iedzīvotāji nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas tāpat kā līdz šim varēs iesniegt elektroniska vai papīra dokumenta veidā.
Izmaiņas plānots ieviest no 2022.gada 1.janvāra. Lai varētu lietot EDS, personai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli.
Par likuma grozījumiem galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
2020.gada 15.septembrī galīgajam lasījumam tika atbalstīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Tie paredz, ka informatīvos izdevumus, kuros pašvaldības vietējos iedzīvotājus informē par savu darbu, varēs izdot ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Likumā paredzēts noteikt, ka tas būs periodisks iespiedtehnikā izdots izdevums un iedzīvotājiem pieejams bez maksas.
Savukārt informatīvos izdevumus, kuros pašvaldība publicē domes un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus, varēs izdot arī biežāk.
Tāpat likumprojekts paredz, ka domes un komiteju sēdes pašvaldība arī turpmāk varēs organizēt attālināti. Sēdes attālināti varēs rīkot, ja attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi citus pulcēšanās ierobežojumus. Šāds priekšlikums rosināts, ņemot vērā noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatības risku.
Pašvaldību likumā arī paredzēts precizēt, kādos gadījumos dome vai komiteja var sanākt uz slēgto sēdi. Šādu sēdi varēs rīkot, ja jāizskata jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu interesēm vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta.
Likuma grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2020.gada 4.septembra spriedumā lietā Nr. SKA-383/2020 (A420190717) skaidroja nodokļu maksātāja pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā apmēra aprēķināšanas kārtību situācijā, kad nodokļu maksātājs iegulda nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā un secīgi veic par nekustamo īpašumu saņemto akciju atsavināšanu.
Spriedumā konstatēts, ka pieteicējas (nodokļu maksātājas) īpašumā bija reģistrēts nekustamais īpašums, ko viņa ieguldīja akciju sabiedrības pamatkapitālā, saņemot akcijas. Savukārt pēc akciju saņemšanas pieteicēja tās atlīdzības nozīmē uzdāvināja nodibinājumam.
Atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ienākums, kas gūts no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par šāda ienākuma gūšanas dienu ir uzskatāma diena, kad tiek atsavinātas apmaiņas rezultātā iegūtās kapitālsabiedrības akcijas.
Nosakot, vai gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir jāvērtē apmaiņā iegūto akciju nominālvērtība un nekustamā īpašuma iegādes vērtība. Ja šo lielumu starpība ir pozitīva, gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzama deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.
Papildus Augstākā tiesa atzina, ka nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā un secīgi par nekustamo īpašumu saņemto akciju atsavināšana ir uzskatāma par vienu, nevis diviem kapitāla aktīva atsavināšanas darījumiem. Tas izriet no apsvēruma, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma rezultātā nodokļu maksātājs par nekustamo īpašumu iegūst nevis naudas līdzekļus, bet akcijas. Tātad pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas nodokļu maksātājam var nebūt naudas līdzekļi iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Savukārt, atsavinot akcijas, nodokļu maksātājs realizē no nekustamā īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu. Turklāt akciju atsavināšanas diena ir uzskatāma par ienākuma no nekustamā īpašuma atsavināšanas gūšanas dienu un kas secīgi nodokļu maksātājam rada nodokļa samaksas pienākumu.
Novērtējot nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā un secīgi tālāk atsavinot iegūtās akcijas kā vienu kapitāla atsavināšanas darījumu, Augstākā tiesa atzina, ka nevar tikt piemērotas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas, atbilstoši kurām taksācijas gada kapitāla pieaugumu summē, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi, un attiecīgi nevar tikt piemērots noteikums, ja aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa bija taisījusi lietā pretēju spriedumu, balstot to uz secinājumu, ka pieteicēja gada laikā bija veikusi divus kapitāla atsavināšanas darījumus, Augstākā tiesa apgabaltiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.
2020.gada 27.augusta spriedumā lietā Nr.SKA-297/2020 Augtākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments vērtēja samērīguma principa piemērošanu, novērtējot publiskā iepirkuma nolikumā noteiktās prasības.
Spriedumā konstatēts, ka pieteicēja bija apstrīdējusi Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – Birojs) vairākas izsludinātā iepirkuma nolikumā noteiktās prasības, uzskatot, ka tās ir nepamatotas. Birojs ar lēmumu noraidīja pieteicējas iebildumus un atļāva pasūtītājai turpināt iepirkuma procedūru un atklātā konkursa rezultātā slēgt līgumu. Pieteicēja pārsūdzēja Biroja lēmumu tiesā, un, tā kā tiesvedības gaitā iepirkuma procedūra noslēdzās un pasūtītājs noslēdza iepirkuma līgumu ar noteikto uzvarētāju, tiesa skatīja prasījumu par Biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku.
Atsaucoties uz judikatūru, Senāts norādīja, ka tikai pats pasūtītājs vislabāk zina, kāda veida prece vai pakalpojums tam ir nepieciešams un kādu risku tas ir gatavs uzņemties, un tāpēc tieši pasūtītāja kompetencē ir izvirzīt prasības citstarp attiecībā uz pretendenta pieredzi un personālu, kas nodrošina, ka iepirkuma rezultātā tiks saņemts atbilstīgs izpildījums. Savukārt pretendentu vai arī tiesas vērtējums par to, ka attiecīgo iepirkuma līgumu, iespējams, var izpildīt arī ar zemāku vai citu kvalifikāciju, lielā mērā būtu spekulatīvs un ārpus to kompetences. Vienlaikus pasūtītāja rīcība prasību noteikšanā nevar būt patvaļīga un jānosaka tādas prasības, kas objektīvi vērstas uz iepirkuma mērķu sasniegšanu – kvalitatīva izpildījuma saņemšanu.
Samērīguma princips ne tikai caurvij visu publisko iepirkumu regulējumu, bet arī ir tieši noteikts vairākās Publisko iepirkumu likuma normās, kas regulē kvalifikācijas un piedāvājumu pārbaudes kritēriju noteikšanu.
Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksē atzītajam iepirkuma nolikuma prasību samērīgums ir pārbaudāms, noskaidrojot, vai prasība ir samērojama tieši ar konkrētā līguma priekšmetu, tas ir, vai tā nepārsniedz to, kas saprātīgi nepieciešams konkrētā iepirkuma mērķa sasniegšanai.
Kvalifikācijas prasību noteikšana vispārīgi ir pasūtītāja kompetencē ietilpstošs jautājums, un ne pretendenti, ne arī tiesa nevar pasūtītājam diktēt, kādas prasības ir nosakāmas, lai tas varētu pārliecināties par to, ka iepirkumā piedalās tādi pretendenti, kas spēs nodrošināt iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu.
Ciktāl attiecīgās prasības attaisno konkrētā iepirkuma līguma priekšmets, tiesai nav pamata tās atzīt par nesamērīgām tikai tāpēc vien, ka pretendenta vai iepirkumā ieinteresētās personas ieskatā tās nav pietiekami efektīvas, ekonomiski lietderīgas, ērtas vai nepieciešamas, lai pasūtītājs varētu veiksmīgi sasniegt iepirkuma mērķi, vai arī tāpēc, ka minētās personas strīdus prasībām gluži vienkārši neatbilst.
Senāts arī uzsvēris, ka faktiski jebkura prasība iepirkumā kaut kādā mērā ierobežo konkurenci, un tas pats par sevi neliecina, ka tā būtu prettiesiska vai nesamērīga.
Ne iepirkumā ieinteresētā persona, ne tiesa nav tiesīgas likt pasūtītājam uzņemties lielāku risku, nekā tas ar konkrēto iepirkuma nolikumā iekļauto prasību ir vēlējies uzņemties, līdz ar to pieteicējas norādītās prasības atzīšana par konkurenci mazāk ierobežojošu līdzekli faktiski nozīmētu iejaukšanos pasūtītājas rīcības brīvībā un neatbilstu publiskā iepirkuma pamatprincipiem.
Senāts spriedumā arī uzsvēris, ka iepirkuma nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi. Tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tālab, ja pasūtītājs, izmantojot rīcības brīvību, iepirkuma nolikumā izvirzījis konkrētas prasības, tad tās ir saistošas gan pretendentiem, kuri iesniedz piedāvājumus konkrētajā iepirkumā, gan pašam pasūtītājam, kurš attiecīgās prasības ir izvirzījis, un pasūtītājs nav tiesīgs par iepirkuma uzvarētāju atzīt piedāvājumu, kas neatbilst paša pasūtītāja nolikumā izvirzītajām prasībām. Pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības un taisnīguma princips.
Ar Senāta senatoru kolēģijas 2020.gada 25.augusta rīcības sēdes lēmumu atteikts pieņemt atbildētājas blakus sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 29.jūnija lēmumu, ar kuru noraidīts atbildētājas lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, iesniedzot blakus sūdzību, un blakus sūdzība atstāta bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai – drošības naudas samaksai un maksājumu apliecinoša dokumenta iesniegšanai tiesā.
Ar Zemgales apgabaltiesas 2019.gada 11.aprīļa spriedumu tika apmierināta likvidējamās ABLV Bank, AS prasība par parāda piedziņu. Atbildētāja minēto tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi, iesniedzot kasācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot atbrīvot no drošības naudas 300 EUR samaksas.
Ar Zemgales apgabaltiesas tiesneša 2019.gada 22.maija lēmumu lūgums ir noraidīts, jo atbildētāja neizpildīja likumā noteikto pienākumu iesniegt savu mantisko stāvokli raksturojošus pierādījumus, kuru neesība padarīja neiespējamu minētā lūguma objektīvu izvērtēšanu. Minēto lēmumu atbildētāja ir pārsūdzējusi.
Kasācijas instance, skatot cauri atbildētājas blakus sūdzību, atzina pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un 2019.gada 18.oktobrī, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464.panta septīto daļu, nolēma atteikt pieņemt atbildētājas blakus sūdzību, nosakot jaunu termiņu drošības naudas 300 EUR samaksu apliecinoša dokumenta iesniegšanai Zemgales apgabaltiesā.
Senāta senatoru kolēģijas lēmumā noteiktajā termiņā atbildētāja trūkumus nenovērsa, kas izraisīja Civilprocesa likuma 459.panta trešajā daļā paredzētās sekas – ar Zemgales apgabaltiesas tiesneša 2019.gada 4.novembra lēmumu atzīts, ka kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu. Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, atbildētāja iesniedza blakus sūdzību, lūdzot atbrīvot no drošības naudas 70 EUR samaksas.
Arī minēto lūgumu Zemgales apgabaltiesas tiesnesis 2019.gada 26.novembrī noraidījis, ko, 2020.gada 11.martā atteikdama pieņemt atbildētājas blakus sūdzību, akceptēja arī kasācijas instances tiesa, dodot atbildētājai saprātīgu laiku likumā noteiktā pienākuma izpildei.
Drošības naudas samaksas pienākumu atbildētāja neizpildīja, bet senatoru kolēģijas noteiktā termiņa pēdējā dienā nodeva pastā nosūtīšanai Zemgales apgabaltiesai pieteikumu par procesuālā termiņa pagarināšanu, kurā, kārtējo reizi apgalvojumu formā atsaucoties uz grūto materiālo stāvokli, lūdza atļaut drošības naudu samaksāt līdz 2020.gada 14.jūlijam ieskaitot.
Par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 5.maija lēmumu, ar kuru minētais pieteikums noraidīts, atbildētāja iesniegusi blakus sūdzību, pieteicot identiska satura lūgumu atbrīvot viņu no drošības naudas samaksas, kas 2020.gada 29.jūnijā arī noraidīts.
Tā kā, pārsūdzot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no drošības naudas, personai drošības nauda nav jāmaksā (Civilprocesa likuma 444.1panta pirmā daļa), atbildētājas blakus sūdzība kopā ar lietu nosūtīta kasācijas instances tiesai jau trešo reizi.
Izskatot atbildētājas blakus sūdzību, Senāta senatoru kolēģija atzinusi, ka Civilprocesa likuma 74.panta sestā daļa noteic, ka pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Šajā normā nostiprināts fundamentāls princips, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī tiesību godprātīgu izmantošanu, tādējādi respektējot citu personu ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.
Tāpat, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā paredzētās tiesības iesniegt sūdzību. Citiem vārdiem, jāpārliecinās arī par to, ka persona ir izpildījusi savu pienākumu rūpīgi apsvērt iesniedzamās sūdzības iesniegšanas nepieciešamību un iespējamo pamatotību.
Turklāt, rīcību, kura konkrētajā gadījumā izpaudusies tiesību lūgt atbrīvojumu no drošības naudas samaksas formālā izmantošanā, absolūti ignorējot gan apelācijas, gan kasācijas instances tiesas skaidri dotos norādījumus par viņas mantisko stāvokli raksturojošo pierādījumu iesniegšanas pienākumu, un kura veikta ar mērķi novilcināt jau 2019.gada 11.aprīlī taisītā sprieduma spēkā stāšanos, nevar vērtēt citādi, kā pretēju labas ticības (godprātīguma) principam, kas nepamatoti aizskar prasītājas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tāpat kolēģija atzinusi, ka, ja persona savas procesuālās tiesības izmanto neattaisnojamā veidā un neattaisnojama mērķa sasniegšanai, tad atzīstams, ka nav pamata piešķirt vēl vienu iespēju novērst, pārsūdzot tiesas lēmumu, pieļautos trūkumus, kurus persona, bez objektīviem iemesliem atsakoties izpildīt likumā noteiktos pienākumus, zaudējusi. Citiem vārdiem sakot, situācija, kad persona savas procesuālās tiesības nav īstenojusi labticīgi, var būt pamats atteikumam piešķirt personai iespēju novērst tiesas lēmumā norādītos trūkumus.
Ar pilnu Senāta senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC-1304/2020 tekstu var iepazīties: http://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse
Šī gada 25. septembrī zvērināta advokāta palīdze Līva Upīte sekmīgi nokārtoja zvērināta advokāta eksāmenu, kā rezultātā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē oktobrī Līva tiks uzņemta zvērinātu advokātu skaitā. Līva zvērināta advokāta eksāmenu nokārtoja ar novērtējumu – teicami – un mēs ticam, ka tas saistīts arī ar to, ka Līvu piecus gadus ilgajā ceļā uz uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā atbalstīja un padomus sniedza patrons – biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Norvēģu investori, kas ierindojas 8. vietā pēc ārvalstu investīciju apjoma Latvijā, turpina veikt stratēģiskus ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā, radot darba vietas Latvijā un veicot nozīmīgas nodokļu iemaksas Latvijas budžetā. Tāda ir viena no galvenajām atziņām, kas atkārtoti izskanēja Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā rīkotajā sezonas atklāšanā jaunajā Origo One biznesa centrā Rīgā, kas atrodas tieši blakus Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai un Rail Baltica Rīgas centrālās pasažieru stacijas projektam.
Pasākums pulcēja ap 50 lielāko norvēģu uzņēmumu pārstāvjus Latvijā, kura ievadā Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors sacīja: “Es kā Norvēģijas vēstnieks Rīgā ļoti lepojos ar norvēģu ieguldījumiem šajā valstī, šīs valsts nodarbinātībā, nodokļu ieņēmumos un labklājībā. Origo Centrs Rīgā ir viens konkrēts piemērs, kas to ilustrē.” “Norvēģi investē Latvijā jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmā gada, un es atzinīgi vērtēju visus jaunos projektus, kas palīdz stiprināt divpusējās ekonomiskās attiecības un tirdzniecību,” piebilda Norvēģijas vēstnieks.
Līdzīgu vēstījumu izteica arī Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs un Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneris Matīss Kukainis: “Es kā Norvēģijas Tirdzniecības kameras prezidents Latvijā esmu ļoti lepns par darbu, ko Linstow ir paveicis Latvijā pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā, un par to, ka Linstow uzticas Latvijai kā valstij, kurā ieguldīt, par ko liecina viņu ievērojamas investīcijas Latvijas ekonomikā gadu no gada. Novēlu veiksmi jaunajam Origo centram un Rail Baltica Rīgas stacijas projektam! ”
“Linstow šobrīd ir iegājis finiša taisnē ar mūsu līdz šim lielāko attīstības projektu Latvijā. Origo Tirdzniecības centrs un Origo One biznesa centrs ir vērienīgs un daudzfunkcionālas pilsētvides attīstības projekts, zem viena jumta apvienojot gan tirdzniecības, gan biroju telpas un autostāvvietas. Projekts ir savienots ar svarīgu pilsētas infrastruktūru, tostarp gaidāmo Rail Baltica staciju, un tas atbilst augstiem ilgtspējīguma un inovāciju standartiem. Linstow ir ilgtermiņa skatījums uz mūsu attīstības projektiem Latvijā, un mēs uzskatām, ka Origo projekts ir labs piemērs tam,” saka Frode Gronvolds, Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs.
NCCL Sezonas atklāšanas dienā, 17. septembrī, publiski izskanēja arī ziņa par globāli pazīstamās aviokompānijas “Norwegian” saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju pieņemto lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā. Kompānija “Norwegian” jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē, teikts “Norwegian” izplatītajā paziņojumā.
Bez privātām investīcijām būtisku ieguldījumu Latvijā sniedz arī Norvēģijas valdība, sākot ar 2004. gadā īstenojot Norvēģijas grantu programmu Latvijā ar kopējo finansējumu, kas pārsniedz 220 miljonus eiro. Kā to NCCL pasākumā informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, tuvākajos mēnešos plānots iedarbināt arī Norvēģijas grantu programmu “Bizness un Inovācijas”, kas paredzēts uzņēmējdarbības atbalstam un kura kopējais apjoms pārsniedz 14 miljonu eiro.
Norvēģi šobrīd ierindojas 8. vietā pēc ārvalstu investīciju apjoma Latvijā, ko veido 338 miljonus vērti ieguldījumi Latvijas ekonomikā, liecina Lursoft pieejamā informācija. 2018. gadā norvēģu uzņēmumos Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 6 500 cilvēki. Kopējais apgrozījums 2018. gadā sasniedza gandrīz 1,4 miljardus eiro, bet Latvijas valstij samaksātie nodokļi pārsniedza 280 miljonus eiro.
Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā, kas apvieno gandrīz 100 uzņēmumus ar norvēģu kapitālu un ciešām tirdzniecības saitēm ar Norvēģiju, cer uz ciešu un efektīvu sadarbību ar Latvijas valdību un Rīgas pašvaldību dažādu ārvalstu investoru jautājumu risināšanā, daudzi no kuriem ir bijuši aktualizētu Ārvalstu investoru padomes Latvijā darba grupās un Latvijas valdībai iesniegtajās rekomendācijās.
Plašākai informācijai skatīt: https://www.nccl.lv/en/news/nccl-launches-its-new-season-at-the-brand-new-origo-one
