Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2020.gada 20.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā.
Likumprojekts paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības.
Likumprojektā paredzēts regulēt attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā, tāpat plānots noteikt 3 gadu noilgumu jebkuriem prasījumiem no zemes lietošanas attiecībām.
Attiecībā uz esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu noregulēto attiecību tiek plānota pāreja uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos, attiecības tiek regulētas dažādi.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata Saeimai.
Pēc vairāk nekā gada ilga pārtraukumu tiek aktualizēts likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” un turpināts to gatavot otrajam lasījumam Saeimā.
Likumprojekta mērķis ir dot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tiesību iegūt zemi zem šīs mājas. Likumprojektā paredzēto zemes atsavināšanas tiesību varēs izmantot tad, kad dzīvokļu īpašnieki tam būs gatavi, nav noteikts sākuma un beigu punkts.
Dzīvokļu īpašnieki paši varēs izlemt, vai izmantot šo tiesību. Lai sāktu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem par to būs jāpieņem kopības lēmums. Likumprojektā tiek piedāvāts 50%+1 balsojums “par”. Tas nozīmē, ka netiks prasīts 100% balsojums “par”.
Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemes īpašnieks spēj vienoties par kādu citu mehānismu, ko viņi vēlas īstenot dalītā īpašuma izbeigšanai, tad arī tas ir iespējams.
Likumprojekts reglamentē tikai dalītā īpašuma procedūru un neuzliek ne pienākumu, ne obligātu prasību kaut ko darīt, taču, kad likums stāsies spēkā, tas dos iespēju daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem apvienot ēku ar zemi.
Izskatīšanai 1. lasījumā nodots likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (NTPAL). Ar NTPAL paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa Direktīvu 2019/633/ES par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.
NTPAL tiks paplašināta šobrīd spēkā esošā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošana, aptverot ne tikai pārtikas un nepārtikas preču mazumtirgotāju sadarbību ar piegādātājiem, bet arī visu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdi, uzliekot par pienākumu jebkurā šīs ķēdes posmā pircējam ievērot godīgu tirdzniecības praksi. Līdz ar to esošie uz pārtikas preču mazumtirgotājiem attiecināmie pienākumi un ierobežojumi būs attiecināmi uz jebkuru pircēju, kurš piegādes ķēdē pērk lauksaimniecības vai pārtikas preces, kā arī aizliegto prakšu saraksts papildināts ar jaunām prasībām.
Lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem NTPAL paredz tostarp šādus negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumus:
– Izdarīt līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz preču piedāvājumu, piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, cenu u.c.;
– Draudēt piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem, ja tas izmantos savas līgumā noteiktās tiesības vai iesniegs sūdzību Konkurences padomē;
– Pieprasīt maksājumu par iekļaušanu vai saglabāšanu sortimentā;
– u.c.
Attiecībā uz nepārtikas preču mazumtirgotājiem nekādas izmaiņas ar NTPAL nav paredzētas, uz NTPAL pārceļot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma normas.
Ar likumprojektu un tā anotācija var iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv/
Ekonomikas ministrija kopā ar Konkurences padomi ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Likumprojekts). Ar Likumprojektu paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visu ES dalībvalstu konkurences iestādēm ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un pilnvaras Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta (vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) piemērošanai.
Likumprojekts paredz šādas būtiskākās izmaiņas Konkurences likumā:
– Konkurences padomei noteikta lielāka neatkarība no izpildvaras, paredzēti papildu finanšu resursi, stiprināta patstāvība iekšējās organizācijas jautājumos, noteiktas prasības padomes locekļiem, kā arī ierobežotas iespējas padomes locekļus atcelt no amata;
– Paplašinātas izmeklēšanas pilnvaras, piemēram, tiesības aizzīmogot telpas uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai, tiesības turpināt procesuālās darbības ne tikai Konkurences padomes vai tirgus dalībnieka telpās, bet arī citās telpās, uzticēt procesuālo darbību veikšanu citām tiesībaizsardzības iestādēm;
– Naudas sods par visu veidu konkurences tiesību pārkāpumiem palielināts līdz 10 % no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada apgrozījuma pasaulē, kā arī noteikts naudas sods līdz 5 % no apgrozījuma pasaulē par tiesisko pienākumu nepildīšanu;
– Precizēta Iecietības programmas piemērošanas kārtība.
Likumprojekts 2020. gada 8. oktobrī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai gan paredzēts, ka grozījumi Konkurences likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. februārī, Likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā.
Likumprojekts un tā anotācija pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492923
Konkurences padome (KP) 2020. gada 15. oktobrī pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēts pārkāpums SIA “Global Media” (GM) darbībās, nesniedzot KP atbildes uz tās nosūtītajiem informācijas pieprasījumiem.
KP lietvedībā ir ierosināta lieta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu SIA “TEM LV” darbībās. Lietas ietvaros KP nosūtīja informācijas pieprasījumu GM kā vienam no svarīgākajiem SIA “TEM LV” konkurentiem, kura rīcībā var būt izmeklējamajā lietā nozīmīga informācija. KP kopumā 10 mēnešu periodā GM nosūtīja 3 informācijas pieprasījumus, uz kuriem noteiktajā termiņā pat pēc termiņa pagarinājuma KP no GM atbildi nesaņēma.
Nosakot piemērojamo naudas sodu, KP ņēma vērā, ka GM nav lietas dalībnieks. Lai gan uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi GM sniedza atbildi uz pieprasīto informāciju, KP ieskatā tas nav pamats ignorēt, ka ar GM rīcību, nesniedzot KP pieprasīto informāciju, tika kavēta lietas izmeklēšana būtiski ilgā laika periodā (10 mēnešus). Ar lēmumu GM noteikts naudas sods 0,2 % apmērā no GM pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas ir 7 463 euro.
Ar KP lēmumu var iepazīties šeit: https://www.kp.gov.lv/
Augstākās tiesas Civillietu departaments, 2020.gada 23.septembrī izskatīja rakstveida procesā blakus sūdzību, lietā, kurā fiziska persona, kurai zemesgrāmatas nodalījumā nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes vienību, un juridiska persona noslēdza līgumu par pirmpirkuma un izpirkuma tiesību nodibināšanu. Pamatojoties uz minēto līgumu, tā līdzēji Vidzemes rajona tiesā iesniedza nostiprinājuma lūgumus, kuros lūdza nostiprināt zemesgrāmatā juridiskās personas labā pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, ko Vidzemes rajona tiesas tiesnesis ar 2020.gada 4.februāra lēmumu atstāja bez ievērības.
Augstākā tiesa atzina, ka pirmpirkuma tiesība ir īpaša tiesība pret atsavinātāju, kura noteiktos gadījumos ir garantēta gan fiziskai, gan juridiskai personai, un tā var tikt nodibināta ar līgumu, vai tāda var pastāvēt uz likuma pamata. Nepamatoti ir minētās tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā padarīt atkarīgu no tā, ar kādu līgumu pirmpirkuma tiesība ir nodibināta.
Citiem vārdiem sakot, Senāts atzinis, ka, ja ar līgumu nodibinātu pirmpirkuma tiesību, kas ir saistību tiesība, ieraksta zemesgrāmatā, tad tā iegūst liettiesisku spēku, neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā ir nodibināta, līdz ar to nav pamatots tāds tiesas secinājums, ka zemesgrāmatā var nostiprināt tikai ar pirkuma līgumu nodibināto pirmpirkuma tiesību. Tādējādi pirmpirkuma tiesība, kura ir nodibināta ar līgumu, tai skaitā ar līgumu par pirmpirkuma un izpirkuma tiesību nodibināšanu, zemesgrāmatā ierakstāma ieraksta veidā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 44.panta pirmajai daļai.
Tāpat Augstākā tiesa atzina, ka izpirkuma tiesību var nodibināt ar likumu, līgumu vai testamentu un izmantot ne tikai pret pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet arī pret sekojošiem īpašuma ieguvējiem.
Rezumējot iepriekš izklāstīto, Augstākā tiesa atzinusi, ka gan pirmpirkuma, gan izpirkuma tiesība ir ierakstāma zemesgrāmatā ieraksta veidā neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā tikusi nodibināta.
Ar Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 23.septembra lēmumu lietā Nr. SKC-1093/2020 var iepazīties: http://www.at.gov.lv.
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību un vērsās Satversmes tiesā lietā SKA-366/2020. Lietā skatīts jautājums par pieteicējas (privātpersonas) pienākumu par saviem līdzekļiem pārvietot uz pieteicējas zemesgabala atrodošos pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” valdījumā esošu tramvaju līnijas kontakttīkla balstu, lai pieteicēja varētu likumīgi nojaukt sev piederošo uz zemesgabala esošo garāžu.
SIA “Rīgas satiksme” izsniedza pieteicējai tehniskos noteikumus nojaukšanas ieceres īstenošanai, paredzot, ka pieteicējai pirms garāžas nojaukšanas par saviem līdzekļiem jānodrošina kontakttīkla balsta pārbūve (pārvietošana). Pieteicēja aprēķinājusi, ka šāda kontakttīkla balsta pārvietošana tai izmaksātu apmēram 13 000 eiro
Senāta ieskatā regulējums, kas paredz, ka izdevumus par konkrētās ceļa inženierbūves pārvietošanu sev piederošā nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nenodrošina taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām uz īpašuma izmantošanu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir pašvaldības uzdevums un funkcija. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana kalpo šīs inženierbūves ekspluatācija nodrošināšanai, tātad – mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.
Pēc Senāta ieskatiem, apstākļos, kuros persona vēlas nojaukt tās īpašumā esošo būvi un tas apdraud ceļu inženierbūves stabilitāti un drošu ekspluatāciju, nav taisnīgi, ka ceļu inženierbūves pārvietošanas izmaksas jāsedz nekustamā īpašuma īpašniekam. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums.
Augstākās tiesas Senāta nolēmums iekļauts Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā “Judikatūra”, apzīmējot nolēmumu ar J. Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras nolēmumu arhīva sadaļā sistēmiski apkopoti Senāta departamentu nolēmumi, kuros tiesas paustās atziņas var būt noderīgas citu lietu izlemšanā.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot SIA “SCHENKER” muitas noliktavas pārbaudi, konstatēja, ka SIA “SCHENKER” muitas noliktavā bija jāatrodas precei, kura tur neatradās, jo bija izvesta no muitas noliktavas, taču preču izvešana nebija fiksēta muitas noliktavas preču krājumu uzskaitē. Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka SIA “SCHENKER” nav izpildījis pienākumu nodrošināt muitas noliktavā ārpussavienības preču uzskaiti, kas nozīmē, ka ir radies muitas parāds, un ievedmuitas nodokļa iekasējamība automātiski izraisa pievienotās vērtības nodokļa iekasējamību.
Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Augstākās tiesas Senāts piekrita SIA “SCHENKER” argumentācijai, ka kritērijs pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanai (paralēli muitas nodokļu aprēķināšanai) ir preču laišanas ekonomiskajā apritē fakts un ka tiesisks pamats pievienotās vērtības nodokļa noteikšanai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tikai tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu.
Tā kā lietā nepastāvēja strīds par to, ka preces nebija nonākušas ekonomiskajā apritē, Augstākā tiesa piekrita SIA “SCHENKER”, ka nepastāv pamats piemērot pievienotās vērtības nodokli.
Birojs krimināllietā pārstāvēja cietušo – darba devēju, kura darbinieks dažas dienas pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās uz sev piederošā cietā diska pārkopēja visu darba devēja iekšējā sistēmā esošo informāciju un dokumentus.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa spriedums nodibina, ka neatļauta darba devēja informācijas un dokumentu kopēšana, iegūstot savā neierobežotā lietošanā darba devēja dokumentus un informāciju, kas satur komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju, kurai piešķirts komercnoslēpuma statuss, nav uzskatāma par normālu praksi, bet gan par krimināli sodāmu rīcību.
Spriedums faktiski nozīmē, ka darba devējiem būtu īpaši jāpiedomā par komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzību darbiniekiem pieejamajās elektroniskajās ierīcēs, kā arī jāievieš skaidri noteikumi darba līgumos.
Administratīvā apgabaltiesa 2020.gada oktobrī taisīja spriedumu administratīvajā lietā, ar kuru pilnībā apmierināja Biroja klienta prasījumu saistībā ar tā darbību Rīgas ostā. Biroja klients 2008.gadā bija vērsies Rīgas brīvostas pārvaldē ar lūgumu noslēgt ar to līgumu par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu (strīdus pakalpojumi) sniegšanu. Tā kā Rīgas brīvostas pārvalde 2010.gada 25.martā pieņēma lēmumu, ar kuru Biroja klienta lūgumu noraidīja, Biroja klients vērsās ar pieteikumu tiesā.
Pēc lietas atkārtotas izskatīšanas gan Augstākās tiesas Senātā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, 2020.gada oktobrī Administratīvā apgabaltiesa taisīja spriedumu, ar kuru uzlika Rīgas brīvostas pārvaldei par pienākumu rīkot procedūru, kurā tiktu izvēlēts strīdus pakalpojumu sniedzējs.
Apgabaltiesa atzina, ka strīdus pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar publiskas lietas – Rīgas ostas – izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai. Tā kā, noslēdzot līgumu ar komersantu, Rīgas brīvostas pārvalde kā ostas pārvaldītāja ļauj komersantam izmantot Rīgas ostu, tad, neskatoties uz to, ka normatīvajos aktos nebija regulēta procedūra strīdus pakalpojumu sniedzēja izvēlēšanai, Rīgas brīvostas pārvalde nevarēja rīkoties patvaļīgi, slēdzot līgumu par strīdus pakalpojumu sniegšanu ar citu komersantu (Biroja klienta konkurentu). Pareizi ostas pārvaldei bija jāpiešķir tiesības sniegt strīdus pakalpojumus konkursa kārtībā, tādā veidā nodrošinot vienlīdzīgu, taisnīgu un caurredzamu attieksmi pret konkurējošiem uzņēmumiem. Rīgas brīvostas pārvalde šādu konkursu nerīkoja, tādējādi liedza Biroja klientam tiesības sniegt strīdus pakalpojumus.
Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka Rīgas brīvostas pārvalde bija nepamatoti ierobežojusi Biroja klienta tiesības taisnīgā atlases procedūrā pretendēt uz strīdus pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā, savukārt līgumu ar citu komersantu par strīdus pakalpojumu sniegšanu ostas pārvalde bija noslēgusi patvaļīgi un prettiesiski – nepiemērojot taisnīgu atlases procedūru. Tā kā patvaļīgi noslēgtais līgums ar citu komersantu bija spēkā jau no 2002.gada, apgabaltiesa atzina, ka prettiesiskā situācija turpinājās ilgstoši (jau 18 gadus). Tāpēc apgabaltiesa noraidīja cita komersanta iebildumus, ka tam esot aizsargājama tiesiskā paļāvība uz tiesībām vienam pašam sniegt strīdus pakalpojumus Rīgas ostā.