Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Ministru kabineta sēdē ir izskatīti grozījumi Noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai. Grozījumi paredz, ka no 2021.gada tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.
Pašlaik noteikumi paredz, ka apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada slieksni paaugstināt līdz 1800 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem palielināsies pēcnodokļu ienākumi.
Ar Rīgas brīvostas valdes 2020.gada 19.novembra lēmumu Rīgas ostas maksas pieņemtas jaunā redakcijā. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2021.gada 8.janvārī.
Atbilstoši jaunākajai noteikumu redakcijai turpmāk Rīgas ostā vairs netiks piemērota kravas maksa.
Tajā pašā laikā noteikumos noteiktās kanāla maksas likmes atsevišķām kuģu kategorijām ir palielinātas (piemēram, konteinerkuģiem ienākot ostā un izejot no ostas, kanāla maksa palielināta no 0,406 EUR/GT līdz 0,409 EUR/GT, refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem no 0,203 EUR/GT līdz 0,204 EUR/GT).
Jaunajā Rīgas ostas maksu redakcijā ir mainīti arī likmes, pēc kurām aprēķināma sanitārā maksa: pasažieru kuģim un pasažieru-kravas kuģim 0.02 EUR/GT; kruīza kuģim 0.025 EUR/GT; pārējiem kuģiem – 0.062 EUR/GT.
Mainītas arī piestātnes maksas aprēķināšanas likmes: pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem – 0.26 EUR/GT; kruīza kuģiem – 0.09 EUR/GT; pārējiem kuģiem – 0.09 EUR/GT. Vienlaikus ir paredzēti noteikumi piestātnes maksas samazināšanai, kā arī atsevišķi noteiktas likmes kuģim, kas neveic kravas un/vai pasažieru operācijas.
Palielināta ir arī pasažieru maksas likme kruīza kuģim – līdzšinējā 1 EUR vietā turpmāk par katru pasažieri būs jāmaksā 1.10 EUR.
Precizēti arī noteikumi par likmēm velkoņu izmantošana un tauvošanas darbiem.
Jaunā Rīgas ostas maksu redakcija pieejama šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2020/227.3
2020.gada 10.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.
Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem tiks nodots zemesgrāmatai.
Līdz šim, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību, savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģinālu vai norakstu.
Grozījumi papildus arī nosaka, ka privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam dokumenti, ko būvvaldes būs pieņēmusi sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos izgūs tiešsaistē. Uz dokumentiem, kas būs izdoti līdz 2019.gada 31.decembri, pastāvēs līdzšinējā kārtība – tie privātpersonām būs pievienojami nostiprinājuma lūgumam, iesniedzot dokumentu norakstus atbilstoši noteiktajai kārtībai.
Grozījumi vēl ir jāizskata Saeimai.
2019.gada nogalē un 2020.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir saņēmis patērētāju sūdzības par nekustamo īpašumu (pamatā dzīvokļu) attīstītāju un pārdevēju rīcību. Proti, nekustamo īpašumu pirkuma līgumos tiek iekļauti un praksē pret patērētājiem tiek piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā brīža.
Saskaņā ar likumu juridiskai personai uzliktie maksājumi ir normālas saimnieciskās darbības izmaksas, kas pašam saimnieciskās darbības veicējam jāņem vērā, nosakot sava produkta vai pakalpojuma, šajā gadījumā nekustamā īpašuma cenu. Vienlaikus PTAC vērš uzmanību, ka nodokļu likmes apmērs juridiskām un fiziskām personām atšķiras, turklāt nodokļu likmes apmērs ir atkarīgs arī no katrai personai piemītošajām subjektīvajām tiesībām, kas dod tiesības uz dažāda veida nodokļu atvieglojumiem. Ņemot vērā minēto, PTAC secina, ka nekustamā īpašuma pirkuma līguma noteikums, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par visu vai daļu no tekošā taksācijas gada, ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 1. punktu un 5. panta otrās daļas 5. punktu.
Līdz ar to šāda veida līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem un spēkā neesošiem no līgumu noslēgšanas brīža. Tādejādi nekustamā īpašuma pārdevējam nav tiesību paturēt vai pieprasīt no patērētāja nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par visu vai daļu no tekošā taksācijas gada kā atsevišķu maksājumu no nekustamā īpašuma pirkuma cenas. Ņemot vērā minēto, PTAC brīdina un aicina nekustamo īpašumu (īpaši dzīvokļu) tirgotājus, attīstītājus un citas iesaistītās personas ievērot iepriekš norādīto un nekustamo īpašumu pirkuma līgumos neiekļaut un praksē pret patērētājiem nepiemērot noteikumu, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par visu vai daļu no tekošā taksācijas gada.
Šādu pārkāpumu gadījumā PTAC ir tiesības pieņemt Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15. panta astotajā daļā noteiktos lēmumus, kur viens no tiem paredz soda naudu līdz 10 procentiem no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.
Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 6.novembrī pieņēma spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420300416, kurā izskatīja strīdu, kurš uzsākts pēc pieteicēja pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ar kuru pieteicējai papildu samaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, nokavējuma nauda un nokavējuma procenti muitas nodoklim, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un nokavējuma nauda, atcelšanu.
Pieteicēja kā principāls muitas kontroles punktā „Rīgas brīvostas MKP” uzsāka ārējā tranzīta procedūru uz muitas punktu, noformējot muitas deklarāciju, kurā saskaņā ar pavaddokumentiem deklarēja 2247 kravas iepakojumu vietas. Pieņemot kravu pieteicējas muitas noliktavā, pieteicēja konstatēja iztrūkumu – vienu kravas iepakojumu.
Pieteicēja iesniedza kravas nosūtītāja vēstuli, kurā norādīts, ka kravā netika iekrauts viens iepakojums, kā arī tam atbilstošu rēķinu.
Neskatoties uz minēto, Valsts ieņēmumu dienests un Administratīvā apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja nav iesniegusi nosūtītāja valsts muitas iestādes apstiprināto dokumentu, ka tranzīta kravas iztrūkums nav radies Eiropas Savienības teritorijā. Privātpersonas apliecinājums par kļūdainu vienas kastes nepievienošanu nosūtītajai kravai, nepaskaidrojot iemeslu, kā šāda situācija varēja rasties, neesot pielīdzināms muitas iestādes dokumentārajam apstiprinājumam par procedūras pabeigšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Latvijas Republikas Senāts, izskatot lietu, atzina, ka gadījumā, ja lietā tiek pierādīts, ka preces nemaz netika ievestas Savienības muitas teritorijā, tām netika piemērota tranzīta procedūra un tās nenonāca muitas uzraudzībā, nebūtu pamata atzīt, ka tranzīta procedūra nav pareizi pabeigta tā iemesla dēļ, ka preces nav uzrādītas galamērķa muitas iestādē. Proti, tranzīta procedūru nevar pabeigt precēm, kuras nemaz nav bijušas pakļautas šai procedūrai.
Pieteicēja lietas izskatīšanas laikā ir norādījusi uz pierādījumiem, kas liecinot par to, ka preces nav ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā un nodotas tranzīta procedūrā. Tā kā apgabaltiesa būtībā nav uzskatījusi, ka šāda veida apsvērumiem un pierādījumiem lietā varētu būt nozīme, tā šos pierādījumus nav pārbaudījusi. Tomēr tas nav pareizi, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus.
Nolēmums pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.novembrī pieņēma spriedumu lietā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu privātpersonai (pieteicējam), kura rezultātā VID atzina, ka šīs personas līdzekļu izlietojums pārsniedz līdzekļu avotus, līdz ar ko personai ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums un nav atzīstami deklarētie skaidras naudas uzkrājumi.
Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā par VID lēmuma atcelšanu un jau tiesvedības gaitā iesniedza pierādījumus, kuri nebija iesniegti VID rīcībā audita laikā – kredītiestādes apstiprinātas norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu un šo naudas līdzekļu izņemšanu skaidrā naudā.
Ņemot vērā šo papildu iesniegto informāciju, administratīvā apgabaltiesa atcēla VID lēmumu, atzīstot, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams.
Savukārt Senāts noraidīja VID kasācijas sūdzību, kurā bija pausts arguments, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā un kuru vēlākas iesniegšanas pamatojums nav ticams, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts uzsvēra, ka šāds VID viedoklis ir kļūdains – apstāklis, ka norēķinu konta izdrukas tika iesniegtas tikai tiesvedības laikā, pats par sevi vēl nenozīmē, ka šis pierādījums automātiski nav ticams.
Ir jābūt nopietnam pamatam, lai apšaubītu kredītiestādes apstiprinātu norēķinu konta izdruku, kurā redzama ienākošā un izejošā naudas plūsma un tiesai nav aizliegts pieņemt arī tiesvedības gaitā iesniegtus pierādījumus, ja tiesa konkrēto pierādījumu atzīst par ticamu, neraugoties uz novēlotu iesniegšanu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu saistībā ar pieteicējam no VID puses noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Pieteicējs konkrēto ēku bija iegādājies PSRS laikā, un pirkuma līgumā cena bija noteikta PSRS rubļos.
Senāts piekrita Administratīvās apgabaltiesas viedoklim, ka lietā nav iespējams precīzi noteikt pareizu nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku iegādes vērtību un citu ar ēku iegūšanu saistīto izdevumu vērtību, kas izteikta PSRS rubļos, jo naudas reformas laikā izmantotais PSRS rubļa maiņas kurss tika noteikts atšķirīgiem mērķiem un tas neatspoguļo ēku iegādei izmantoto naudas līdzekļu pirktspēju to iegādes brīdī.
Tai pašā laikā, kā atzina Senāts, konkrētajā gadījumā, pārdodamā īpašuma vērtības noteikšanai, ir iespējams pēc analoģijas piemērot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu, kas paredz – ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Apgabaltiesa šo normu lietā nebija piemērojusi. Ņemot vērā minēto apsvērumu, Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Satversmes tiesa, izskatot lietu Nr. 2020-14-01, ar 2020. gada 2. novembra spriedumu atzina, ka Civilprocesa likuma 37.panta otrā daļa neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa konstatēja šādus faktiskos apstākļus:
1) Augstākā tiesa, secinot, ka attiecīgās lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, izbeidza tiesvedību civillietā;
2) Ņemot vērā tiesvedības izbeigšanas faktu, prasītāji vērsās tiesā ar pieteikumu par samaksātās valsts nodevas atmaksu;
3) tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37.panta otro daļu noraidīja prasītāju pieteikumu, jo esot nokavēts pieteikuma iesniegšanas triju gadu termiņš – nolēmums par tiesvedības izbeigšanu pieņemts vēlāk nekā triju gadu laikā no valsts nodevas iemaksas valsts budžetā.
Šajā sakarā Satversmes tiesa secināja, ka lietās, kurās tiesvedības ilgums pārsniedz trīs gadus, Civilprocesa likuma 37.panta otrajā daļā noteiktais trīs gadu termiņš izbeidzas jau pirms tam, kad attiecīgiem lietas dalībniekiem varētu rasties iespēja izmantot tiesības iesniegt pieteikumu par valsts nodevas atmaksu.
Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzina, ka pretēja ir tāda situācija, ka noteiktai personu grupai, tas ir lietas dalībniekiem, kuru tiesvedības ilgums pārsniedz trīs gadus, Civilprocesa likuma 37.panta otrajā daļā noteiktais termiņš izbeidzas jau pirms tam, kad varētu rasties iespēja attiecīgās tiesības izmantot.
Tā kā Satversmes tiesa nekonstatēja objektīvu un saprātīgu pamatu ar apstrīdēto normu noteiktajai vienādajai attieksmei pret atšķirīgos apstākļos esošām personām, tā atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam kā pretēju tiesiskās vienlīdzības principam.
Satversmes tiesas 2020.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.2020-14-01 teksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/03/2020-14-01-spriedums.pdf
Biroja partneris Matīss Kukainis 2020. gada novembrī pārstāvēja pircēju darījumā par dārgākā dzīvokļa iegādi Latvijā pēdējo 6 gadu laikā (2014. – 2020. gads) par cenu 1,55 miljoni eiro.
Pirms tam, 2018. gada augustā Matīss Kukainis pārstāvēja pircēju darījumā, kas tajā laikā (2018. gadā) bija dārgākais dzīvokļa iegādes darījums Latvijā pēdējo 4 gadu laikā (no 2014. līdz 2018. gadam), par aptuveni 1,5 miljoniem eiro.
Šī gada 29. oktobrī Biroja partneris Artūrs Spīgulis piedalījās Īrijas, Lielbritānijas un Šveices tirdzniecības kameru rīkotajā paneļdiskusijā par ostu lomu Latvijas attīstībā.
Paneļdiskusijā savu viedokli par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” tostarp pauda Ventspils brīvostas pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Liepājas ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Ainars Kreics.
Diskusijā Artūrs Spīgulis vērsa uzmanību uz tiesvedībām, kas bijušas pret brīvostu pārvaldēm, skaidrojot, ka saskaņā ar tiesas nolemto brīvostu pārvaldes nedrīkstēja nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu, kad tās to darīja. Taču šobrīd jaunie likuma grozījumi paredz, ka tām būs šāda iespēja, kas iet pretrunā ar tiesas nolemto.
Tāpat Artūrs Spīgulis uzsvēra, ka ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt vidi, lai komersanti var strādāt.
Plašāka informācija pieejama: https://bnn.lv
Ceturtdien, 26. novembrī, Biroja partneris Matīss Kukainis vadīja diskusiju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi par Rīgas attīstību no nekustamā īpašuma investoru viedokļa.
Tā kā Matīss Kukainis ir eksperts nekustamā īpašuma tiesībās Latvijā, kā arī Norvēģijas Tirdzniecības palātas Latvijā priekšsēdētājs, viņam tika lūgts vadīt diskusiju ar ekspertu komisiju, kuras sastāvā bija četri prominenti investori – Frode Gronvold (Linstow Center Management), Ilze Grase-Ķibilde (Moller Baltic Import), Aleksis Karlsons (Omnium Properties) un Santa Rozenkopfa (CBRE Baltics), kuri diskutēja par Rīgas pilsētas turpmāko attīstību.
2020. gada 29. septembrī Satversmes tiesas 4. kolēģija ierosināja lietu „Par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam” pēc Biroja klienta SIA “FURORS” pieteikuma.
Minētā likuma 9.pants noteica, ka uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
Pamatojoties uz norādīto tiesību normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apturēja pieteikuma iesniedzējai izsniegtas azartspēļu organizēšanas licences darbību, tādējādi pieteikuma iesniedzējai pilnībā liedzot tiesības veikt komercdarbību – organizēt azartspēles interaktīvajā vidē – un gūt no tās ienākumus.
Lai gan attiecīgais regulējums zaudēja spēku, nolūkā novērst tādu situāciju, kad tiesiskā valstī attiecīgajā laika posmā par atbilstošu uzskatāms tāds regulējums, kurš būtiski ierobežoja Biroja klienta Satversmē nostiprinātās pamattiesības, īpaši apstākļos, kad nav saskatāms neviens no Satversmes 116.pantā izsmeļoši uzskaitītajiem leģitīmiem mērķiem un nav konstatējama tiesību normas atbilstība samērīguma principam, tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt ierobežojuma konstitucionalitāti.
Satversmes tiesas kolēģija, atzīstot pieteikumā izklāstītos lietas faktiskos apstākļus un sniegto juridisko pamatojumu par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam par atbilstošu Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām, ierosināja Satversmes tiesas lietu Nr. 2020-56-01.
Minētā lieta saskaņā ar Satversmes tiesas tiesneša 2020.gada 30.septembra lēmumu apvienota ar lietu Nr. 2020-26-0106, kas tiks skatīta pēc SIA „FURORS”, SIA „OPTIBET”, SIA „Alfor”, SIA „Admirāļu klubs” un SIA „Latsson Licencing” pieteikuma.
Lietas izskatīšanas uzsākšanas datums tika noteikts 2020.gada 11.novembris.
Plašāka informācija pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/