Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra personas apliecība līdz ar pasi kļūs par obligātu personu apliecinošu dokumentu.
Lai nodrošinātu šī nosacījuma ievērošanu un izpildi, likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka visām personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un kurām šobrīd izsniegta tikai pase, vai kurām tā tiks izsniegta, sasniedzot 15 gadu vecumu, laika posmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim ir pienākums obligāti saņemt arī personas apliecību.
Izņēmums attiecas uz personām, kuras informējušas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par savu dzīvesvietu ārvalstīs, kuras saņem ilgstošus sociālās aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumus aprūpes iestādē vai dzīvesvietā, I grupas invalīdiem, pensionāriem un politiski represētām personām. Šīm personām ir pienākums saņemt personas apliecības līdz 2030.gada 31.decembrim un prasība par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu būs piemērojama tikai no 2031.gada 1.janvāra.
Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz 2020.gada 17.decembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi.
Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts.
Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību, anotācijā uzsvēruši likumprojekta autori.
Likuma grozījumi cita starpā paredz papildināt izņēmumus attiecībā uz SIA daļu iegūšanu, nosakot: uzņēmums nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tas šīs daļas iegūst, lai piešķirtu tās darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem. Vienlaikus paredzēta virkne saistīto grozījumu, kas nostiprinātu uzņēmumu daļu kategorijām attiecināmās tiesības, piešķiršanas un atsavināšanas kārtību.
Galīgajā lasījumā atbalstīti arī saistītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī darba devēju piešķirto kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Tostarp noteikts, ka akciju pirkuma tiesības varēs īstenot ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad būs izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju.
2020.gada 17.decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas paredz atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgu no nākamā gada rudens.
Darbu veicēju no 2021.gada 1.oktobra atbilstoši regulējumam par publiskajiem iepirkumiem izvēlēsies valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Plānots, ka LVC varēs jau no 2021.gada 1.janvāra uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu. Patlaban autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veic VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU).
Likumprojekta autori norādījuši, ka iecerētās izmaiņas dos iespēju ceļu būvniecības nozares un citu radniecīgu nozaru pārstāvjiem piedalīties konkursā par valsts autoceļu uzturēšanu. Tādējādi komersantiem tiks radīta iespēja paplašināt savu piedāvāto pakalpojumu klāstu un nodrošināt efektīvāku tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī, piemēram, mazināt autoceļu būvniecības komersantu saimnieciskās darbības sezonalitāti.
Ministru kabinets decembrī ir atbalstījis grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz no 2021.gada 1. aprīļa administratīvajās tiesās ieviest pilnu elektronisku procesu pārejot no tiesvedības dokumentu aprites papīra formātā uz tiesvedības dokumenti apriti elektroniskā vidē. Grozījumu likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
Ar grozījumiem paredzēts, ka visi administratīvās lietas materiāli turpmāk tiks glabāti elektroniskā formā un būs pieejami lietas dalībniekiem attālināti, pieslēdzoties konkrētajai tiesas e-lietai, kas būs pieejama tiesu informatīvās sistēmas datu izplatīšanas sistēmas portālā, kas turpmāk sauksies – e-lietas portāls.
Dokumentu iesniegšana tiesā (tajā skaitā pieteikumi, lūgumi), tāpat kā līdz šim, būs iespējama gan papīra, gan elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu, taču tiesām būs jānodrošina, ka arī papīra formā iesniegtie dokumenti tiek pārveidoti elektroniskā formātā un tiek glabāti vienkopus konkrētajā e-lietā. Tiesas pavēstes un citi tiesas dokumenti procesa dalībniekiem tiks piegādāti elektroniski un saziņa ar tiesu tiks realizēta, izmantojot oficiālās elektroniskās adreses un e-lietas portālu (izņemot, ja procesa dalībnieks būs lūdzis dokumentus piegādāt papīra formātā pa pastu).
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus arī Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu un pielāgotu tos elektroniskajam procesam un ieviestu e-lietu arī šajos procesos. Kā norāda likumprojekta autori, e-lieta tiek ieviesta ar mērķi efektivizēt izmeklēšanas, tiesvedības procesus un sodu izpildes procesus samazināt tiesvedības termiņus un nodrošināt ērtu informācijas pieejamību procesa dalībniekiem.
Lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam, Saeima 21.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā.
Regulējums pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū.
Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.
Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu.
Darba devējam, kas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi.
Tā kā darbinieku nosūtīšana būtībā ir komandējums, Latvijas darba devējam, nosūtot savus darbiniekus uz citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsti, jāatlīdzina arī normatīvajos aktos noteiktie ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu.
Izmaiņas attiecas uz jaunu ierakstu izsludināšanu četros reģistros – Komercreģistrā, Uzņēmumu reģistra žurnālā, Laulāto mantisko attiecību reģistrā un Politisko partiju reģistrā.
Daļa no Uzņēmumu reģistra 14 reģistros reģistrētajām ziņām pēc to reģistrēšanas tiek izsludinātas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā rezultātā Uzņēmumu reģistra klienti veic divus maksājumus – valsts nodevu par Uzņēmumu reģistra pakalpojumu un maksu par izsludināšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Regulējuma izmaiņas praksē nozīmē, ka uzņēmējiem, politisko partiju vadītājiem un laulību līgumu pusēm turpmāk par oficiālo publikāciju “Latvijas Vēstnesī” vairs nebūs jāmaksā, turklāt nebūs jāmaksā jau, sākot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas 2020.gada 28.decembrī, ja pieteikumā norādīta vēlme reģistrēt parastajā kārtībā (uzņēmējiem – 3 dienu laikā), jo tādā gadījumā oficiālā publikācija tiks publicēta nākamgad.
Minētās izmaiņas neskar ziņu reģistrēšanu pārējos reģistros, jo to izsludināšanai nav nepieciešama oficiālā publikācija valsts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Minētās izmaiņas neskar valsts nodevu samaksas kārtību.
Atbilstoši Datu valsts inspekcijas publiskotajai ziņai iestāde piemērojusi naudas sodu EUR 6250 apmērā darba devējam, kurš bija neatbilstoši apstrādājis cietušās personas datus – nosūtījis citiem nodarbinātajiem e-pastu, kurā bija ietverta informācija par cietušās personas vārdu, uzvārdu un veselības stāvokli (infekcijas slimības diagnozi).
Lēmumu inspekcija pieņēmusi, izskatot sūdzību par darba devēja rīcību, jo konstatēja, ka cietušā personas dati apstrādāti neatbilstoši – šāda apstrāde nebija vajadzīga darba devēja mērķu sasniegšanai un tai nebija nodrošināts atbilstošs tiesiskais pamats.
Nosakot naudas soda apmēru, inspekcija ņēmusi vērā, ka notikušais bija izolēts incidents un netika gūti pierādījumi, ka uzņēmums šādi rīkotos sistemātiski.
Datu valsts inspekcijas publiskotā informācija pieejama šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/datu-valsts-inspekcija-par-neatbilstosu-personas-datu-apstradi-darba-devejam-piemero-eur-6250-lielu-naudas-sodu/
Birojs atgādina, ka atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulai par personas datu apstrādes drošību primāri ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūras, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.
Personas datu apstrāde ir tiesiska tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no regulas 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem (piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai pārzinim ir jāievēro arī Datu regulas 5.pantā noteiktie personas datu apstrādes principi, saskaņā ar kuriem plānotajai un/vai veiktajai apstrādei jābūt atbilstošam tiesiskajam pamatam un personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tādā apmērā, kā nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 3.decembrī paplašinātā sastāvā pieņēma spriedumu civillietā Nr. C10080016, SKC-12/2020, kurā izskatīja strīdu par parāda, kurš izriet no aizdevuma līguma, piedziņu.
Atbildētājs lietā izteica iebildumus par to, ka lietā ir iestājies noilgums atbilstoši Civillikuma 1901.pantam, jo tas katram no aizdevuma atmaksas periodiskajiem maksājumiem iestājas citā datumā, kas nozīmē, ka noilgums jau iestājies daļai no maksājumiem.
Tāpat atbildētājs izteica iebildumus par to, ka prasītājs nav pierādījis, ka atbildētājam sūtītais atgādinājums par parāda atmaksu ir ticis izsniegts.
Latvijas Republikas Senāts atzina, ka par atgādinājumu Civillikuma 1905. panta izpratnē atzīstams līgumu pārkāpušam parādniekam adresēts kreditora gribas izpaudums, kurā izteikts prasījums izpildīt saistību. Pēc juridiskās dabas atgādinājums ir tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru prasītājs izmanto, lai varētu īstenot savas no darījuma izrietošās attiecības.
Kreditora atgādinājumam, kā tas izriet no Civillikuma 1905. panta normas visnotaļ lakoniski formulētā teksta, likumdevējs nav noteicis veidu, kādā parādnieks būtu informējams par saistību izpildes pienākumu. [..] Ņemot vērā civiltiesībās valdošo privātautonomijas principu (atļauts viss, ko likums neaizliedz), ir pamats secinājumam, ka veida, kādā parādnieks informējams par saistību izpildes pienākumu, izvēli likumdevējs atstājis kreditora ziņā. Citiem vārdiem, kreditors atgādinājumu parādniekam var paust, brīvi izvēloties (ciktāl līgumā nav noteikts citādi) veidu, kādā to darīt, tajā pašā laikā paturot prātā, ka strīda gadījumā tieši uz kreditoru gulsies atgādinājuma paziņošanas fakta pierādīšanas nasta.
Paziņojums, kurā pausta darījuma viena dalībnieka griba (t.sk. kreditora atgādinājums), stājas spēkā brīdī, kad tas nokļuvis adresāta varas sfērā, proti, nogādāts, piemēram, „viņa dzīvoklī, biroja telpās, mājas pastkastītē, elektroniskā pastkastītē u.c. [..]un tādējādi adresātam ir iespējams piekļūt attiecīgajai informācijai. Savukārt tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz gribas izteikuma spēkā esību neatstāj, jo [..] vienīgi adresātam var tikt uzlikts risks pār viņa varas sfēru [..] Tamdēļ, kreditoram pierādot atgādinājuma nosūtīšanas faktu, apstāklim, vai adresāts šo paziņojumu saņēmis, nav juridiskas nozīmes.
Ja saistība izbeidzas ar izpildījumu, aizņēmējam pilnīgi nokārtojot savas parādsaistības, tad secināms, ka aizdevuma līgumam ir raksturīgs vienreizējs, nevis periodisks izpildījums. Vienreizēja izpildījuma sadalīšana daļās nemaina šā izpildījuma juridisko dabu.
Nolēmums pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Satversmes tiesa 2020. gada 11. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106, ar kuru atzina, ka likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. pantu, ciktāl tas nosaka Inspekcijas pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, par neatbilstošu Satversmes 1.pantam kopsakarā ar 105.panta pirmo un trešo teikumu un attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizatoriem par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža – 2020.gada 6.aprīļa.
Azartspēļu organizētāji SIA „FURORS”, SIA „OPTIBET”, SIA „Alfor”, SIA „Admirāļu klubs” un SIA „Latsson Licencing” vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot normas, kas noteica liegumu veikt licencētu komercdarbību azartspēļu jomā laikā no 2020. gada 6.aprīļa līdz 2020. gada 10. jūnijam.
Satversmes tiesa secinājusi, ka:
1) apstrīdētās normas spēka zaudēšana nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pamatu Satversmes tiesas tiesvedības izbeigšanai, jo tā nenovērš personu pamattiesību aizskārumu;
2) uz licences pamata iegūtās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, organizējot klātienes un/vai interaktīvās azartspēles, ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā;
3) likumdevējam nebija pamata ierobežot visu cilvēku, to starp personu, kurām nav problēmu ar interaktīvajām azartspēlēm, iespējas izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku;
4) attiecībā uz interaktīvo azartspēļu ierobežojumiem Saeimas padziļinātas izpētes trūkums nebija attaisnojams;
5) likumdevējam bija iespējams noteikt konkrētus, mērķtiecīgus interaktīvo azartspēļu organizatoru darbības ierobežojumus, kas kopsakarā būtu vērsti uz azartspēļu pieejamības un piesaistošās dabas ierobežošanu, bet pilnībā nepārtrauktu to darbību;
6) likumdevējs nav izvērtējis, vai pastāv saudzējošāks līdzeklis (līdzekļu kopums), kas mazāk ierobežotu personām Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās pamattiesības, līdz ar to interaktīvo azartspēļu ierobežojums neatbilst samērīguma principam.
Atbilstoši Satversmes tiesas praksē nostiprinātajai atziņai, ja apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam, tad tā uzskatāma par prettiesisku un neatbilstošu Satversmei.
Lietā SIA “Furors” intereses pārstāvēja Birojs, sniedzot juridisku palīdzību pieteikuma sagatavošanā tiesā.
Pilns sprieduma teksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2020-26-0106
2020.gadas 23.decembrī, Senātam rīcības sēdē atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar atbildētāja un trešās personas kasācijas sūdzībām, noslēdzās kopš 2010.gada jūnija notikusī tiesvedība lietā, kas tika ierosināta uz Biroja klienta pieteikuma pamata.
Līdz ar Senāta rīcības sēdes lēmuma pieņemšanu spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa bija noteikusi atbildētājam Rīgas brīvostas pārvaldei pienākumu rīkot procedūru, kurā tiktu izvēlēts visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu un piesārņoto balasta ūdeņu un tanku mazgājamo ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu (turpmāk – strīdus pakalpojumi) sniedzējs.
Šajā tiesvedībā tiesa atzina, ka Rīgas brīvostas pārvalde sadarbības līgumu ar trešo personu 2002.gadā noslēgusi patvaļīgi, nepiemērojot taisnīgu atlases procedūru. Savukārt trešā persona strīdus pakalpojumu sniegšanas tiesības ieguvusi prettiesiskā procedūrā. Senāts arī atzina, ka šāda atbildētāja rīcība ir pretēja tiesiskas valsts principiem. Tādējādi atbildētāja radīja situāciju, ka trešā persona turpina sniegt strīdus pakalpojumus, kamēr citiem komersantiem, kam būtu jābūt nodrošinātām tiesībām taisnīgā atlases procedūrā pretendēt uz strīdus pakalpojumu sniegšanu, šāda iespēja tiek liegta.
Arī Biroja klients (pieteicēja šajā lietā) bija vēlējusies iegūt tiesības sniegt strīdus pakalpojumus, taču Rīgas brīvostas pārvalde atteica slēgt līgumus, pamatojoties uz to, ka tai jau esot noslēgts līgums par strīdus pakalpojumu sniegšanu ar trešo personu.
Tiesa jau iepriekš šajā lietā bija atzinusi, ka ostas pārvaldes atteikums pieteicējai ir prettiesisks, un spriedums šajā daļā stājās spēkā jau 2020.gada 3.martā. Tādējādi tiesa ir pilnībā apmierinājusi abus pieteicējas lietā izteiktos prasījumus.
Noslēdzoties tiesvedībai šajā lietā, ar tiesas nolēmumiem ir skaidri konstatēts, ka līgumi par visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu un piesārņoto balasta ūdeņu un tanku mazgājamo ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā ir publisko tiesību līgumi. Savukārt šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un pakalpojumu sniedzēju atlasei Rīgas brīvostas pārvaldei ir pienākums rīkot atbilstošu tiesisku atlases procedūru.
Šī gada decembrī Birojs pievienojās Transatlantic Law International (TALI), kas ir vadošais novators globālajās komerctiesībās ar vairāk nekā 4500 advokātiem neatkarīgos birojos visā pasaulē un sniedz juridiskos pakalpojumus vairāk nekā 95 valstīs. Kopš 2001. gada TALI ir bijis līderis pasaules mēroga juridisko pakalpojumu efektīvā un ekonomiski izdevīgā sniegšanā.
TALI, tostarp Labor Law Plus ®, veido tikai pilna servisa augsta ranga juridiskie biroji, kas sniedz pilna servisa juridisko pakalpojumu klāstu, tostarp darba tiesībās savās jurisdikcijās, kā arī nodrošina pilnu pakalpojumu klāstu komerctiesību jautājumos pasaules mēroga un reģionāliem klientiem.
Pieaugot pieprasījumam pēc Baltijas mēroga juridiskajiem pakalpojumiem TALI un Labor Law Plus ir nostiprinājušas savu esošo komandu ar jaunu Baltijas mēroga komandu, lai nodrošinātu pilna servisa juridisko pakalpojumu klāstu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Baltijas reģionālās komandas sastāvā ir vadošie biroji Primus no Lietuvas, RASK no Igaunijas un Spīgulis & Kukainis no Latvijas, kam ir specializētas zināšanas par katru Baltijas valsti un gadu desmitiem ilga pieredze, konsultējot dažādu nozaru lielākos starptautiskos uzņēmumus, kā arī augošus uzņēmumus.
2020. gada 6.jūlijā tika dibināta un reģistrēta biedrība “Hokeja atbalstam”, kuras mērķis ir panākt un nodrošināt, lai Latvijas hokeja veterāni saņemtu viņiem nepieciešamo medicīnisko un praktisko atbalstu, vienlaikus popularizējot Latvijas hokeja kultūru un vēsturi. Biedrībai ar VID lēmumu ir piešķirts arī sabiedriskā labuma organizācijas statuss darbības jomās: labdarība un sporta atbalstīšana. Viens no Biedrības dibinātājiem ir Biroja partneris Artūrs Spīgulis, kā arī biedrības darbā aktīvi iesaistās Biroja juriste Rūta Kunkulberga.
Biedrība šobrīd aktīvi darbojas, lai sniegtu hokeja veterāniem nepieciešamo palīdzību, iegādājoties medikamentus un citas akūti nepieciešamas lietas, nodrošinot medicīniskos izmeklējumus un rehabilitāciju. Papildus atbalsta sniegšanai aizmirstajiem Latvijas hokeja varoņiem Biedrība strādā arī pie Latvijas hokeja vēstures digitālās datubāzes un hokejam veltīta muzeja (slavas zāles) izveides.
Vairāk par Biedrības darbību un mērķiem, kā arī tās uzsāktajiem un plānotajiem projektiem plašāk var iepazīties Biedrības mājaslapā hokejaatbalstam.lv, kā arī sekot līdzi Biedrībai un tās paveiktajiem labajiem darbiem facebook.com/HokejaAtbalstam un instagram.com/hokeja_atbalstam/ profilos.
Aicinām visus, kam tas ir iespējams, sniegt finansiālu atbalstu tiem, kas ir valsts un sabiedrības aizmirsti.