Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem atvieglos parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem.
Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdotu ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Normatīvie akti paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz šim gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepildīja savus pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai bija jāatbild par negodprātīgā vai maksātnespējīgā kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai, piemēram, ziemā mājai netiktu atslēgta apkure.
Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, apmierināmi prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar pārvaldības darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā un maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Vienlaikus noteikts, ka šie prasījumi apmierināmi ne vairāk kā piecu procentu apmērā no naudas, kas saņemta par nekustamo īpašumu.
Prasījumus apmierinās tikai pēc tam, kad būs segti sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, un to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tāpat prioritāri tiks apmierināti prasījumi par ar algām saistītajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kā arī prasījumi par nodokļu maksājumiem saistībā ar nekustamo īpašumu.
Ar mērķi mazināt tendenci izmantot kopīpašuma domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību, kā arī efektivizēt kopīpašnieku strīdu saistībā ar īpašuma dalīšanu regulējumu, Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi attiecīgajās Civillikuma normās.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas dzīvojamā mājā, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, bez svarīga iemesla nevarēs prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu piecus gadus no dienas, kad viņa īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.
Tas nozīmē, ka, ja grozījumi tiks pieņemti, turpmāk kopīpašniekam, kurš vēlēsies veikt kopīpašuma dalīšanu ātrāk nekā piecus gadus pēc īpašumtiesību dzīvojamā mājā iegūšanas, būs pienākums tiesā uzrādīt pamatotus iemeslus, kādēļ šāda dalīšana nepieciešama.
Kā norāda likumprojekta autori, par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības vai arī viņa saprātīgie piedāvājumi par kopīpašuma lietošanu vai dalīšanu no citu kopīpašnieku puses tiek ignorēti bez objektīva pamata.
Tāpat grozījumi paredz, ka kopīpašnieku vairākums pēc to daļu lieluma varēs prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu (pārdodot daļu pārējiem kopīpašniekiem vai rīkojot izsoli), kurš, ļaunprātīgi izlietojot savas kopīpašnieka tiesības vai nepildot kopīpašnieka pienākumus, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu.
Tāpat likumu cita starpā rosināts papildināt ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot, ka sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās mājas kopīpašnieku starpā.
Savukārt tiesai turpmāk būs jālemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu nevis par visas lietas atsavināšanu visos tajos gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc tiesas ieskatiem, ievērojot taisnīgumu, tiks atzīts par vispiemērotāko.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek plānots līdz šī gada 19.martam.
Ar grozījumu tekstu iespējams iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=906/Lp13
2021.gada 7.janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē.
Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu.
Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu saskarnes), gan papīra formā (pasts un klātiene).
Saeima 2021.gada 21.janvārī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ar mērķi, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību. Vienlaikus grozījumi arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi.
Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem tiek plānots ieviest no 2021.gada 1.jūnija.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem.
Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nodrošinātu informācijas apmaiņu un radītu iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi mazinātos arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi.
Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā galīgajā lasījumā.
Saeimā šobrīd izskatīšanā atrodas jauna Grāmatvedības likuma projekts, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kas ir spēkā no 1993.gada.
Plānots, ka jaunais Grāmatvedības likums attieksies uz visām juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.
Jaunu Grāmatvedības likumu plānots pieņemt, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā ietvertu likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, nodrošinātu arvien plašāk uzņēmuma grāmatvedībā izmantoto datorsistēmu programmatūru atbilstību, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.
Jauna likuma pieņemšana nepieciešama arī, lai ņemtu vērā grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakses maiņu.
Jaunajā likumā paredzēts noteikt attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektronisko formātu kā prioritāti salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
Tiks precizēti uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības, kā arī līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā.
Plānots, ka jaunajā Grāmatvedības likumā būs noteikta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests.
Vienlaikus jaunajā likumā tiks regulēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu tāpat kā līdz šim varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Saeimai jaunā Grāmatvedības likuma projekts vēl jāizskata un jāpieņem trijos lasījumos.
Grāmatvedības likuma projekts pieejams šeit: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/27E6C7A06EFD75A7C22585FA0025AAD6?OpenDocument
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina sabiedrību līdz 26.februārim izteikt viedokli par interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības tiesiskā regulējuma izstrādi. Ziņojums par regulējuma izstrādes gaitu pieejams Saeimas komisijas mājaslapā.
Saeimas komisija sagaida no sabiedrības tās viedokli par to, kādam vajadzētu būt regulējumam un tā būtiskākajiem aspektiem. Atsauksmes lūgts sūtīt uz Saeimas komisijas e-pasta adresi: aizsardzibas.komisija@saeima.lv. Plašāka informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru +371 67 08 7275.
Šī gada martā un aprīlī darba grupa sagatavos konkrētu likumprojekta redakciju iesniegšanai Saeimā. Šobrīd tiek plānots, ka 2021. gada maijā-jūnijā varētu notikt likumprojekta teksta sabiedriskā apspriešana.
Atbilstoši ziņojumam izstrādājamā Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķis ir nostiprināt interešu pārstāvību kā demokrātiskas sabiedrības principu, kas nodrošina atklātu un godīgu dažādu interešu pārstāvību publisku lēmumu pieņemšanā. Likums dos iespēju iedzīvotājiem un citām interešu grupām sekot līdzi interešu pārstāvju darbībām.
Plānots definēt, ka interešu aizstāvība ir ikviena tieša vai netieša saziņa ar amatpersonām, politikas veidotājiem vai viņu pārstāvjiem ar mērķi ietekmēt publisku lēmumu pieņemšanu. Netiks izmantots termins “lobēšana”.
Plānots, ka likums attieksies uz Saeimas, valdības, pašvaldību, neatkarīgu valsts iestāžu, kas pieņem ārējos normatīvos aktus, kā arī valsts augstākajām amatpersonām, kuru kalendāriem par tikšanos ar interešu pārstāvjiem jābūt publiski pieejamiem.
Likums neattieksies uz tiesu un tiesībsargājošo institūciju darbu, uz administratīvo procesu iestādē, saziņu starp dažādu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem vai dažādu valsts varas atzaru pārstāvjiem.
Paredzēts, ka tiks veidots vienots un obligāts informatīvs interešu pārstāvju reģistrs, kur informācijas pilnību un patiesumu nodrošina interešu pārstāvis; paredzama atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Uzņēmumu reģistrs varētu būt šāda reģistra turētājs.
Latvijas Republikas Senāts 2020. gada 17. decembra spriedumā lietā Nr. C12114219, SKC-808/2020 izskatīja tiesību jautājumu par to, vai ceļu satiksmes negadījumā cietusī persona var civilprocesuālajā kārtībā prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzību no ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja, ja kriminālprocesā noslēgts cietušā un nozieguma izdarītāja izlīgums, saskaņā ar kuru nozieguma izdarītājs atlīdzinājis mantisko kaitējumu un cietušajam nav pretenziju pret vainīgo personu.
Senāts atzina, ka uz šo jautājumu jāatbild apstiprinoši, akcentējot, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas mērķis ir primāri aizsargāt cietušo intereses, kuriem ir tiesības celt prasību tieši pret vainīgās personas apdrošinātāju.
Senāts piekrita apgabaltiesas vērtējumam, ka, noslēdzot izlīgumu ar vainīgo personu, kura atlīdzinājusi mantiskos zaudējumus, cietusī persona nav atteikusies no savām tiesībām prasīt minēto nemantiskā kaitējuma atlīdzību no kaitējumu nodarījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja.
Spriedumā Senāts norādīja arī uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, no kuras izriet, ka ar apdrošināšanas līgumu nevar ierobežot tiesības vērst kompensācijas prasījumu pret apdrošinātāju (vai Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju) arī gadījumos, kad konstatēti apstākļi, kas var būt par tiesisku pamatu regresa prasībai pret transportlīdzekļa vadītāju, piemēram, ja transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ir vadījis transportlīdzekli reibuma stāvoklī.
Pilns nolēmuma teksts pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Latvijas Republikas Senāts 2020. gada 15. decembra spriedumā lietā Nr. C30478218, SKC-693/2020 izskatīja civillietu bankas prasībā pret patērētāju par parāda piedziņu.
Atbildētājs apstrīdējis apgabaltiesas sprieduma pamatotību sakarā ar to, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi līguma noteikumu netaisnīgumu patērētāja aizsardzības tiesību izpratnē.
Senāts atzina par pamatotu kasācijas sūdzības argumentu, ka tiesas pienākums ir vērtēt līguma noteikumu netaisnīgumu, ja kāds no līgumslēdzējiem atzīstams par patērētāju, neatkarīgi no tā, vai celta pretprasība. Atsaucoties uz judikatūru, spriedumā norādīts, ka no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitās daļas izriet tiesas pienākums pašai pēc savas iniciatīvas izvērtēt to, vai attiecīgajā strīdā nav konstatējami netaisnīgi līguma noteikumi.
Konkrētajā lietā atbildētāja līguma noteikumu netaisnīgumu sasaistījusi ar apstākli, ka līguma noteikumi viņai bijuši pieejami tikai sīkā drukā.
Izvērtējot šo argumentu, Senāts norādīja, ka patērētājam netiek nodrošināta reāla iespēja pirms līguma noslēgšanas iepazīties ar līguma noteikumiem, ja tie nav izlasāmi bez speciālām palielināšanas ierīcēm.
Spriedumā Senāts atzina, ka, ja lietota tāda druka, ka patērētājam, neizmantojot speciālas palielināšanas ierīces, ir jāpieliek sevišķas pūles, lai izlasītu līguma noteikumus, tad tiesai vajadzēja vērtēt, vai tie formulēti vienkāršā un saprotamā valodā un līguma noteikumu iespējamais netaisnīgums.
Atsaucoties uz judikatūru, spriedumā Senāts vēlreiz apstiprināja, ka netaisnīga līguma noteikuma sekas ir tā nepiemērošana vispār.
Pilns nolēmuma teksts pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Šī gada 24. janvārī Biroja partneris Artūrs Spīgulis piedalījās Latvijas Radio raidījumā “Piespēle”, kurā stāstīja par Biroja atbalstīto labdarības organizāciju „Hokeja atbalstam”, tās mērķiem, veterāniem sniegto atbalstu un organizācijas nākotnes plāniem. Tāpat raidījumā piedalījās un veterāniem aicināja palīdzēt arī organizācijas „Hokeja atbalstam” patrons Kaspars Daugaviņš.
Raidījumu var noklausīties šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/piespele/janis-kipurs-par-sportistiem-barikades.-kaspars-daugavins-verte-.a139346/