Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2021.gada 18.februārī pieņemts lēmums virzīt uz trešo un pēdējo lasījumu jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu.
Likuma projekts noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Plānots, ka līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.
Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.
Tāpat jaunā likuma projekts noteic, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu. Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem.
Plānotais regulējums paredz pārejas periodu līdz 2036.gada 31.decembrim, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026.gada 31.decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.
Par Dzīvojamo telpu īres likuma projektu galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā šī gada 1.maijā.
Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus.
Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.
Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.
Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība.
Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu.
Izmaiņas likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023.gada 1.jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025.gada 1.jūlijam.
Saeima 2021. gada 21. janvārī 3. lasījumā atbalstīja jaunus grozījumus Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. martā.
Minētie grozījumi skars sekojošus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ietvertos regulējumus, kas attiecas uz:
1) piekritību;
Tika papildināts CPL 24. pants ar regulējumu, kas noteic, ka gadījumā, ja lieta ietver tādus prasījumus, kas savstarpēji saistīti ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai piekritīgu prasījumu, vai arī lietā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētai, tad lietu izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa;
2) tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai;
Tika papildināts CPL 32.1 pants ar regulējumu, kas noteic, ka lietu nodošanas citai tiesai gadījumā priekšroka ir dodama tām lietām, kas skatāmas rakstveida procesā;
3) izņēmumiem no vispārīgiem noteikumiem par tiesībām uz pārstāvību;
Tika papildināts CPL 82.1 pants ar regulējumu, kas noteic, ka lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu kasācijas instances tiesā var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību;
4) prasības pieteikumā lietās par parāda piedziņu norādāmiem prasījumiem;
Tika papildināts CPL 128.pants ar piekto daļu, kas noteic, ka prasībās par parāda piedziņu prasības pieteikumā atsevišķi jānorāda prasījumi par: 1) maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), 2) maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 3) prasījumus par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi).
5) prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības;
CPL 133.pantā tika ietverts regulējums, kas noteic tiesneša pienākumu atstāt prasības pieteikumu bez virzības, ja tajā nebūs ietverti CPL 128.pantā piektajā daļā norādītie rekvizīti, gadījumā, ja tiks celta prasība par parāda piedziņu par CPL 128.panta piektajā daļā uzskaitītiem maksājumiem.
6) prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu;
CPL 148.pants tika papildināts ar jaunu daļu, kas noteic tiesas pienākumu prasītājam un atbildētājam nosūtīt informāciju par tiesas ierosinājumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai, nosakot termiņu prasītājam un atbildētājam, kurā minētās puses paziņo tiesai par to, vai lietas nodošana citai tiesai radīs būtiskus šķēršļus ierasties uz tiesas sēdi;
7) spriedumu par naudas summas piedziņu taisīšanu un rezolutīvajā daļā ierakstāmajiem priekšrakstiem;
CPL 195.pants tika papildināts ar otro daļu, kas noteic tiesas pienākumu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) vai maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), atsevišķi norādīt šos prasījumus un piedzenamo summu atsevišķi par katru prasījumu, kā arī laika periodu, par kuru katrs prasījums ir apmierināms.
8) apelācijas instances tiesas ierosinājumu nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu;
CPL 425.pants tika papildināts ar regulējumu, kas noteic tiesas pienākumu lietas dalībniekiem nosūtīt informāciju par tiesas ierosinājumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai, nosakot termiņu tiem paziņot tiesai par to, vai lietas nodošana citai tiesai radīs būtiskus šķēršļus ierasties lietas dalībniekiem uz tiesas sēdi.
9) pirmās kārtas piedziņu un pirmajā kārtā piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem;
CPL 623.panta otrā daļa izteikta citā redakcijā, kas paredz valsts garantētos uzturlīdzekļus atsaistīt no minimālās algas. Proti, izslēdzot pantā esošo atsauci uz Ministru kabineta noteikto uzturlīdzekļu apmēru.
10) trešās kārtas piedziņu un šajā kārtā piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem;
CPL 625.panta tika ietverts regulējums, kas paredz, ka trešajā kārtā apmierināmi prasījumi arī par: 1) maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi); 2) maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi); 3) maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), kas maksājami par šo nekustamo īpašumu.
11) ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšanu.
Likumdevējs CPL 628.pantu papildinājis ar regulējumu, kas noteic, ka kreditors ir tiesīgs pretendēt uz pārvaldīšanas izdevumu prioritāru apmierināšanu 5% apmērā no izpildes lietvedības ietvaros pārdotā nekustamā īpašuma.
Vienlaikus papildināti CPL pārejas noteikumi ar 161., 162. un 163. punktu, kas attiecas uz CPL 195., 625. un 628. pantā veikto grozījumu piemērošanu.
Pārejas noteikumu 161.punkts paredz, ka CPL 628.pantā jaunā noteiktā apmierināmo prasību secība attiecas uz nolēmumiem par parādsaistībām, kas radušās pēc 2022. gada 31. decembra.
Noteikumu 162. noteic, ka CPL 195. panta otro daļu, kā arī 625. panta 2. punktu piemēro prasībām, kas celtas pēc 2021. gada 28. februāra.
Savukārt 163. pants noteic, ka tās prasībās, kas celtas pēc 2021.gada 28.februāra, tiesai, taisot spriedumu atsevišķi jāizdala prasījumu apmierināšanas kārtība par laika periodu līdz 2022. gada 31. decembrim un laika periodu no 2023. gada 1. janvāra.
Uzņēmumu reģistrs ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalstu identificējis aptuveni 200 aktīvas ārvalsts komersanta filiāles un pārstāvniecības, kā arī ārvalsts organizāciju pārstāvniecības, kuras joprojām nav atklājušas patiesos labuma guvējus, bet kurās identificēti darbinieki.
Ārvalsts juridiskās personas vai juridiskā veidojuma, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, patiesie labuma guvēji bija jāatklāj periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. janvārim.
Saskaņā ar Uzņēmu Reģistra sniegto informāciju patiesos labuma guvējus neatklājušo ārvalsts komersanta filiāļu un pārstāvniecību, kā arī ārvalsts organizāciju pārstāvniecību, izslēgšana no reģistriem notiks divos viļņos. Pirmajā vilnī – 2021. gada februārī – no reģistriem tika izslēgti aptuveni 85% no patiesos labuma guvējus neatklājušajiem subjektiem, kas saskaņā ar VID datiem uzskatāmi par neaktīviem.
Savukārt atlikušajiem aptuveni 200 subjektiem Uzņēmumu reģistrs nosūtīja brīdinājuma vēstules ar aicinājumu mēneša laikā atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja aktīva rīcība no ārvalsts subjekta filiāles vai pārstāvniecības netiks konstatēta, pēc brīdinājumā noteiktā termiņa notecējuma (aptuveni marta vidū) arī tās tiks izslēgtas no reģistriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 15. februārī ar spriedumu lietā Nr. SKA-572/2021 atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) bija uzlikts pienākums reģistrēt pieteicēju par Latvijas Republikas pilsoni.
Pieteicējs vēsās PMLP, lūdzot to reģistrēt par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, kas noteic personas tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni, ja šī persona ir pēcnācējs personai, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā. Pieteicējs savu pieteikumu pamatoja ar apstākli, ka viņa vecāmāte 1992.gadā un māte 1993.gadā ir reģistrēta kā pilsone, līdz ar to PMLP jau ir izvērtējusi pieteicēja mātes un vecāsmātes atbilstību Latvijas pilsonības saņemšanas kritērijiem.
PMLP atteica reģistrāciju, jo pieteicēja iesniegtie dokumenti neapliecināja, ka viņš ir pēcnācējs personai, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā. Apstāklis, ka pieteicēja radinieki ir ieguvuši Latvijas pilsonību, nav pietiekams pamatojums, lai pieteicēju reģistrētu par Latvijas pilsoni.
Ar administratīvās apgabaltiesas spriedumu PMLP lēmums tika atcelts un PMLP uzlikts par pienākumu reģistrēt pieteicēju par Latvijas pilsoni. Tomēr Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, uzsverot, ka, lai reģistrētu pieteicēju par Latvijas pilsoni, lietā ir jākonstatē konkrēts fakts – pieteicēja vecāsmātes piederība Latvijas pilsoņu kopumam 1940.gada 17.jūnijā.
Šā priekšnoteikuma esība var tikt pamatota ar tiem pašiem apstākļiem, kas ir bijuši pamatā vecāsmātes reģistrēšanai par Latvijas pilsoni. Taču nav pamata uzskatīt, ka vecāsmātes reģistrēšana par Latvijas pilsoni pati par sevi nodibina prejudiciālu, neapstrīdami pierādītu faktu par to, ka viņa ir bijusi Latvijas pilsone jau 1940.gada 17.jūnijā.
Vecāsmātes reģistrēšanas fakts neizslēdz to, ka pierādījumi var neapstiprināt personas priekšteča piederību pilsoņu kopumam 1940.gada 17.jūnijā. Tādējādi neatkarīgi no tā, kādas ziņas, uz kuru pamata viņa reģistrēta par Latvijas pilsoni, 1992.gadā sniegusi pieteicēja vecāmāte, pierādījumi lietā par pilsonības piešķiršanu pieteicējam var liecināt par citādiem faktiskajiem apstākļiem. Tādā gadījumā iestādei un arī tiesai tas ir jāņem vērā, vērtējot katru situāciju individuāli.
Latvijas Republikas Civillietu departaments 2021.gada 12.janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. C29854011, Nr. SKC 71/2021, kurā vērtēja Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta tvērumu.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu.
Augstākā tiesa atzina, ka Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas gramatiskais formulējums dod pamatu secinājumam, ka līdz ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko procentu (Civillikuma 1759. pants) pieaugums. Tas nozīmē, ka likumdevējs maksātnespējīgu juridisko personu (parādnieku) atbrīvojis no nokavējuma neizdevīgām sekām, proti, pienākuma segt tādus kreditora blakus prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Augstākā tiesa vērsa uzmanību arī uz to, ka speciālajā tiesību normā paredzētais regulējums izslēdz pamatu arī Civilprocesa likuma 195. panta noteikuma piemērošanai par prasītāja tiesībām saņemt nokavējuma procentus līdz sprieduma izpildei.
Nolēmums pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2021
Ar Latvijas Republikas Senāta 2021.gada 29.janvāra lēmumu civillietā Nr. C68544117, SKC-133/2021, Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru Rīgas apgabaltiesa atstāja bez izskatīšanas blakus sūdzību, kas tika iesniegta par lēmumu, ar kuru pirmās instances tiesa atteicās pieņemt prasības pieteikuma grozījumus. Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka lēmums, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikuma grozījumus, nav pārsūdzams, jo pārsūdzēšanas iespējamība nav paredzēta Civilprocesa likumā, kā arī šāds lēmums nekavē lietas virzību.
Senāts, lēmumu atceļot, norādīja, ka Civilprocesa likums piešķir personai tiesības savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses aizstāvēt likumā paredzētajā kārtībā. Konkrētajā gadījumā uzņēmums iesniedzis prasības pieteikuma grozījumus, faktiski papildinot celto prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu ar tai pakārtotiem jauniem prasījumiem, kuri vērsti uz iespējama labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanu.
Atsevišķs regulējums attiecībā uz tāda lēmuma, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikuma grozījumus vai papildinājumus, pārsūdzamību nepastāv. Taču tiesai ir jāiedziļinās iesniegto grozījumu vai papildinājumu būtībā, lai noskaidrotu, kāda rakstura grozījumi vai papildinājumi tie ir un kāds tiesiskais regulējums uz tiem attiecināms.
Konkrētajā gadījumā apelācijas instances tiesa atstāja bez ievērības, ka prasītāja papildināja celto prasību ar vairākiem jauniem prasījumiem un atteikums tos pieņemt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu sakarā ar prasības tiesību neesību, faktiski ir līdzvērtīgs atteikumam pieņemt prasības pieteikumu. Šādā gadījumā pēc analoģijas piemērojama Civilprocesa likuma 132.panta trešā daļa, saskaņā ar kuru šādu lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
Nolēmums pieejams šeit, ievadot attiecīgo civillietas numuru: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
Konkurences padome šī gada 18. februārī pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, Repharm uzņēmumu grupā ietilpstošajai UAB “RP Pharma”, UAB “Litgaja” un netieši slēgtajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam profesionāliem ieguldītājiem “INVL Baltic Sea Growth Fund” iegūstot kopīgu izšķirošu ietekmi UAB “InMedica”.
Apvienošanās rezultātā tiks apvienota Repharm grupai piederošā privāta veselības aprūpes grupa “MediCa group” un UAB “InMediCa” medicīnas klīniku tīkls. “MediCa Group” ietilpst UAB “MediCa klīnika”, UAB “Bendrosios medicinos praktiķa”, Svalbono klīnika UAB un UAB “Kardiolita”, pārstāvot 33 klīnikas 16 pilsētās Lietuvā. Savukārt “InMediCa” ir medicīnas klīniku tīkls Lietuvā, kas sniedz diagnostikas, ambulatoros, ķirurģiskos, zobārstniecības un citus medicīniskos pakalpojumus 22 klīnikās.
Pirms darījuma īstenošanas apvienošanās dalībniekiem nepieciešams saņemt Lietuvas konkurences uzrauga atļauju īstenot apvienošanos.
Birojs Konkurences padomē pārstāvēja visus kopīgas izšķirošas ietekmes ieguvējus – UAB “RP Pharma”, UAB “Litgaja” un slēgto privātā kapitāla ieguldījumu fondu profesionāliem ieguldītājiem “INVL Baltic Sea Growth Fund”. Ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos sagatavošanu un apvienošanās dalībnieku pārstāvību Konkurences padomē nodrošināja Biroja partneris Artūrs Spīgulis un juriste Rūta Kunkulberga.