Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Dzīvojamo telpu īres likums reglamentēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.
Līdz ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu tiks izbeigta beztermiņa īres līgumu eksistence, jo paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu.
Jaunā likuma Pārejas noteikumi paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumiem, kuros nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta un kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti vai par to līdz 2026. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, termiņš ir 2036. gada 31. decembris.
Jaunajā likumā noteikts, ka dzīvojamo telpu īres līguma darbības laikā īres maksu varēs grozīt tikai tad, ja līgumā būs paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība, piemēram, sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas celšana. Tāpat ir noteikts drošības maksas lielums, ko var prasīt no īrnieka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, – tas nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksu.
Jaunajā likumā noteiktas īrnieka tiesības deklarēt dzīvesvietu, proti, izīrētājs nedrīkst liegt īrniekam viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu dzīvesvietu.
Jaunais likums skar arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – viņi vairs neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi.
Jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, kā arī samazinās ar to saistītās izmaksas. Līdz ar jauno likumu Saeimas Juridiskā komisija uz trešo lasījumu gatavo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos. Īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidots īres maksas parāds.
Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā. Īres līgumus, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, īrnieks vai izīrētājs varēs prasīt ierakstīt zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.
Atbilstoši jaunā likuma Pārejas noteikumiem, ja īrniekam ir noslēgts īres līgums līdz 2021. gada 1. maijam, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un mājoklim mainās īpašnieks, jaunajam saimniekam līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim.
Likums stājas spēkā šī gada 1. maijā.
Saeima marta sākumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar mērķi nodrošināt efektīvāku labticīgo īpašuma ieguvēju interešu aizstāvību kriminālprocesā.
Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja persona nekustamo īpašumu ir ieguvusi savā īpašumā labā ticībā, bet vēlāk kriminālprocesa ietvaros šis īpašums tiek atzīts par citas personas – noziedzīgā nodarījuma izdarītāja – noziedzīgi iegūtu mantu, kas būtu piekritīga valstij, tad šo īpašumu atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, ja tā īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
Savukārt no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.
Pieņemšanai Saeimā trešajā jeb pēdējā lasījumā tiek virzīti grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem plānots pilnveidot Būvniecības likuma regulējumu, precizējot katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību.
Grozījumu izstrādes mērķis ir izveidot skaidru normatīvo regulējumu, saskaņā ar kuru tiek nošķirta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība, kā arī precizēta kontrolējošo iestāžu kompetence, tādējādi novēršot neskaidrības likuma piemērošanā.
Pieņemot grozījumus, Būvniecības likumā būs konkrēti noteikta katra būvniecības procesā iesaistītā dalībnieka atbildība par konkrēto būvniecības posmu – būs noteikts katra būvniecības procesa dalībnieka atbildības apjoms.
Grozījumu Būvniecības likumā pieņemšanas mērķis ir novērst pašreizējā normatīvā regulējuma trūkumus, jo šobrīd likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība, kas savukārt šobrīd būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību.
Līdz ar grozījumu pieņemšanu tiks papildināti arī noteikumi par būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību.
Būvniecības ierosinātājam papildus tiks noteikts pienākums piesaistīt būvprojekta izstrādei atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā noteikt paredzētās būves lietotāja prasības.
Būvprojekta izstrādātājs būs atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī būs atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.
Grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka būvspeciālists būs tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.
Ar grozījumiem likumā plānots ieviest tā saukto klusēšanas-piekrišanas principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā.
Šis princips būs piemērojams noteiktos gadījumos – ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme būs veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju.
Konkrētu gadījumu, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu, uzskaitījumu attiecīgajos būvnoteikumos noteiks Ministru kabinets.
Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem Būvniecības likumā plānots arī precizēt vairākas definīcijas un vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci, kā arī ieviest maksas pakalpojumu attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.
Paredzēts, ka Saeima grozījumus Būvniecības likumā galīgajā lasījumā varētu pieņemt aprīlī.
Ar papildu informāciju par grozījumiem Būvniecības likumā iespējams iepazīties šeit: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=574/Lp13
Pagarināts termiņš, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.
Atbilstoši grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 20.martā, sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
Grozījumi arī noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksai, tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.
Pieņemšanai Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā tiek virzīti grozījumi Likumā par ostām.
Grozījumi paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, nosakot, ka lielās ostas pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, ar nosacījumu, ka valsts pusei ir ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
Lielo ostu pārvaldības modeļa maiņas mērķis ir palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā, kā arī panākt, ka uz ostu pārvaldēm kā valsts kapitālsabiedrībām ir piemērojami normatīvie akti, kas regulē kapitālsabiedrību darbību Latvijā un kuri atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standartiem.
Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses ir Satiksmes ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs, tostarp ostu sektorā (40%), Finanšu ministrija (20%), Ekonomikas ministrijas (20%) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (20%).
Īpašumus, kas šobrīd pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS “Ventas osta” pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts iepriekš bija nodevusi valdījumā ostas pārvaldei, plānots turpmāk nodot valdījumā kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.
Grozījumos arī paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka arī pašvaldībai turpmāk tiktu saglabāta aktīva līdzdalība ostā, ļaujot kontrolēt tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Attiecībā uz mazajām ostām grozījumi paredz iespēju, ka mazās ostas pārvaldīšanai iespējams izmantot gan esošo modeli, ka ostas pārvaldes funkcijas veic pašvaldības izveidota iestāde, gan arī iespēju mazās ostas pārvaldi organizēt, dibinot kapitālsabiedrību. Pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību, nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas – gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī segt līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem.
Arī jaunajā ostu pārvaldības modelī paredzēts saglabāt ostu maksu noteikšanu ostas pārvaldošās kapitālsabiedrības kompetencē.
Atsaucoties uz jauno ostu pārvaldības modeli, gan likumprojektā, gan tā anotācijā ir uzskaitītas ostas pārvaldes funkcijas publisko un privāto tiesību jomā.
Grozījumi arī paredz papildināt Likumu par ostām ar noteikumu, ka ostas pārvaldei ir pienākums noslēgt līgumu ar komersantu gadījumos, kad komersants veic darbību ostā, kā zemes nomnieks, ēku vai būvju nomnieks, vai arī gadījumos, kad privātpersonai vai juridiskai personai ostā pieder īpašums un tajā tā veic komercdarbību.
Likumprojekts neparedz mainīt ostas kapteiņa iecelšanas kārtību, taču likumu paredzēts papildināt ar noteikumu, ka ostas kapteinis kā publiskas personas kapitālsabiedrības nodarbinātais vienlaikus ir arī valsts amatpersona.
Ar grozījumu pieņemšanu likumā tiks iestrādāti nosacījumi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulu (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.
Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā atkārtoti pagarināts aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021.gada 1.septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22.panta otrā daļa līdz 2021.gada beigām (31.decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
2021. gada 25. martā Saeima trešajā lasījumā atbalstīja būtiskus grozījumus Civilprocesa likumā, kas cita starpā paredz ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu tiesiskās aizsardzības regulējumu, tādējādi radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā.
Šobrīd Civilprocesa likumā nostiprinātais prasības nodrošināšanas institūts nebija attiecināms uz nemantiska rakstura prasībām, savukārt pagaidu aizsardzība bija pieļaujama dažās atsevišķu kategoriju lietās. Līdz ar to vairāku kategoriju lietās esošais regulējums neparedzēja ne pagaidu aizsardzības, ne prasības nodrošināšanas iespēju, kas būtiski ierobežoja personu tiesības uz tiesas aizsardzību līdz strīda risinājuma sasniegšanai.
Ar minētajiem grozījumiem, likumdevējs ir ieviesis uz visām lietu kategorijām (mantiska un nemantiska rakstura prasībām) attiecināmu tiesiskās aizsardzības regulējumu.
Tas nozīmē, ka pagaidu aizsardzība būs iespējama visos civiltiesiska rakstura strīdos, tādā veidā nodrošinot personu tiesību aizsardzību līdz brīdim, kad būs sasniegts taisnīgs strīda atrisinājums un galīgs tiesas nolēmums būs stājies spēkā.
Paredzēts, ka pagaidu aizsardzību varēs piemērot gan pirms prasības celšanas, ar nosacījumu, ja pagaidu aizsardzība jāpiemēro nekavējoties būtiska (neatgriezeniska) kaitējuma novēršanai, gan izskatot lietu pēc būtības, ja pagaidu aizsardzība nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai.
Grozījumos paredzēts, ka, izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis ņems vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.
Vispārīgā tiesiskās aizsardzības regulējuma ieviešanas sakarā paredzēti grozījumi arī maksājamās valsts nodevas apmērā, paredzot, ka par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikuma iesniegšanu maksājamās valsts nodevas apmērs būs 70 EUR.
Lai gan maksājamās valsts nodevas apmērs par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikuma iesniegšanu tika noteikts 70 EUR, likumdevējs paredzēja, ka lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums un tiek piemērots Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 1., 2., 4. vai 6. punktā noteiktais prasības nodrošinājuma līdzeklis, prasītājam ir jānodrošina atbildētājam iespējamos zaudējumus, iemaksājot tiesu izpildītāja depozīta kontā piecus procentus no prasījuma summas.
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā” Nr. 599/Lp13 attiecībā uz vispārīgo tiesiskās aizsardzības regulējuma spēkā stāšanos nav paredzēti īpaši noteikumi, tas stāsies spēkā ar likuma izsludināšanas brīdi.
Minētais likumprojekts paredz veikt virkni citu grozījumu Civilprocesa likumā, kā, piemēram,: 1) tiesa varēs vardarbīgajai personai uzlikt pienākumu apgūt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai gan pēc cietušās personas lūguma, gan arī pēc savas iniciatīvas, ja konstatēs, ka tas nepieciešams; 2) protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Augstākajai tiesai varēs iesniegt tikai ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi. Tas nozīmē, ka attiecīgo nolēmumu vairs nevarēs noprotestēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors.
Sīkāka informācija par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” Nr. 599/Lp13 un tajā paredzētiem grozījumiem pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=599/Lp13
Latvijas Republikas Saeima 2021.gada 4.martā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, papildinot Kriminālprocesa likuma 360.pantu ar 2.1 daļu, kurā noteikts, ka, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”
Grozījumi stājās spēkā 2021.gada 6.martā.
Grozījumi tika pieņemti sakarā ar publiski presē plaši izskanējušo gadījumu par nekustamā īpašuma konfiscēšanu kriminālprocesa ietvaros personai, kuru tā ieguvusi darījuma ceļā, pamatojoties uz zemesgrāmatā norādīto informāciju par to, ka nekustamajam īpašumam nav ierakstīti jebkāda veida apgrūtinājumi vai aizliegumi tā atsavināšanai, un ir nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja.
Likumprojekta anotācijā arī izdarīta atsauce uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2016-07-01, kurā Satversmes tiesa atzina, ka cietušā tiesības ir jāaizsargā, atdodot izkrāpto īpašumu cietušajam, taču jāgarantē arī pienācīga labticīgā ieguvēja aizsardzība.
Ievērojot minēto, bija nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzībai.
Likumprojekts pieejams šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2021/45B.1
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2021. gada 10. martā taisīja spriedumu civillietā Nr. C27179413, SKC-115/2021 par nomnieka nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu atlīdzināšanu.
Spriedumā Senāts ir uzsvēris šādas judikatūrā paustās atziņas attiecībā uz darījuma iztulkošanas tiesiskajiem aspektiem:
1. Materiālo tiesību normu pareiza piemērošana ir atkarīga no līguma satura, kas strīda gadījumā noskaidrojams darījuma iztulkošanas ceļā, lai tādējādi uzzinātu līdzēju patieso gribu. Civillikums neatzīst formālu pieeju darījuma iztulkošanā, tālab, to darot, tiesai jāvērtē visi svarīgie apstākļi un jānoskaidro līdzēju faktiskais kopējais nodoms jeb patiesā griba līguma noslēgšanas laikā. Turklāt viens līguma punkts (noteikums) nav apskatāms izolēti no šā līguma citiem punktiem, kas varētu liecināt par patieso gribu, un no līdzēju darbībām (rīcības), kuras arī varētu palīdzēt noskaidrot pušu kopīgo nodomu.
2. Tiesai, iztulkojot darījumu, ir jāievēro Civillikuma 1504.–1509. pantā noteiktā loģiskā secība – katras šajās normās norādītās metodes piemērošanas priekšnosacījumus.
Atsaucoties uz judikatūru, atklājot Civillikuma 2140. panta saturu, spriedumā atzīts, ka izšķirot strīdu par nomnieka tiesībām saņemt izdevumus, ko tas ieguldījis nomas priekšmetā, tiesai jānoskaidro norādīto izdevumu veids, proti, vai tie atbilst nepieciešamiem vai derīgiem izdevumiem, kam katrā ziņā ir nozīme, lai pareizi izšķirtu šo jautājumu.
Saistībā ar derīgo izdevumu atlīdzināšanu spriedumā skaidrots, ka lai apmierinātu prasību par derīgo izdevumu atlīdzināšanu, ir nepieciešams konstatēt vairāku no Civillikuma 867. pantā ietverto normu satura izrietošo priekšnoteikumu esamību, tostarp, ka derīgie izdevumi ir paaugstinājuši lietas vērtību (jo, kā noteikts šā panta otrajā teikumā, (..) izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību) un nomnieks nav dabūjis atlīdzību par šiem ieguldījumiem, saņemot ienākumus no lietas (pirmās daļas pirmais teikums). Mēraukla, pēc kuras nosakāma nekustamai lietai taisīto derīgo izdevumu atlīdzība, ir attiecīgā objekta vērtības palielinājums (pieaugums) brīdī, kad lieta, izbeidzoties līgumam, tiek atdota īpašniekam. Citiem vārdiem, izskatot šāda rakstura strīdus, nav svarīgi, kādas bijušas nekustamai lietai taisīto uzlabojumu faktiskās izmaksas, bet gan jānoskaidro, vai un kādā apmērā veiktie uzlabojumi paaugstinājuši nomas objekta vērtību.
2021. gada 3. marta lēmumā lietā Nr. SKC-314/2021 Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments ir skaidrojis, vai uz vienam kopīpašniekam piederošo kopējās lietas daļu zemesgrāmatā ierakstītā piedziņas atzīme visa kopīpašuma atsavināšanas gadījumā ir šķērslis ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai uz pārējiem kopīpašniekiem piederošajām kopīpašuma daļām.
Atbildot uz šo tiesību jautājumu, Senāts norādīja, ka katram nekustamā īpašuma kopīpašniekam piederošā kopējās lietas daļa ir patstāvīgs privāttiesiskās apgrozības priekšmets. Tādējādi atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 46. panta otrajai daļai uz kopīpašniekam piederošo nekustamā īpašuma ⅕ domājamo daļu zemesgrāmatā ierakstītā piedziņas atzīme kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, tostarp īpašuma tiesību nostiprināšanu uz šo kopīpašuma daļu pircējam. Taču Zemgales rajona tiesas tiesnesis, atstājot nostiprinājuma lūgumu bez ievērības visumā, nav izpildījis Zemesgrāmatu likuma 79. panta otrās daļas prasības, jo nostiprinājuma lūguma apmierināšanai daļā, proti, par īpašuma tiesību nostiprināšanu ieguvējai uz pārējiem kopīpašniekiem piederošajām kopīpašuma daļām, nepastāvēja šķēršļi.
Tāpat Senāts norādīja, ka šajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka līgumā nav norādīts, kādā kārtībā starp kopīpašniekiem tiek sadalīta pirkuma maksa, jo pārdevēji, parakstot notāra klātbūtnē nostiprinājuma lūgumu, ir apliecinājuši, ka viņi ir saņēmuši visu pirkuma maksu.
Pilns nolēmuma teksts pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2021
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2021.gada 17.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. C30627717, SKC-119/2021, kurā izvērtēja jautājumu par to, vai jebkādi parādnieka iebildumi pret prasību var būt par pamatu uzskatam, ka šādi iebildumi liedz tiesai tiesības piedzīt nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1656.pantu parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.
Senāts atzina, ka, lai piemērotu Civillikuma 1656.pantu, tiesai, balstoties uz konkrētā lietā, izvērtējot pierādījumus, nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem, jāgūst pārliecība, ka parādnieka iebildumi ir objektīvi pamatoti, nevis saistīti ar kādiem viņa subjektīviem priekšstatiem par nokavējumu attaisnojošu iemeslu esību vai citiem nokavējuma procentu piedziņu ietekmējošiem faktoriem. [..] Parādnieka iebildumi pret prasību (tostarp saistības pilnīga vai daļēja neatzīšana) paši par sevi katrā ziņā nevar būt pamats šajā tiesību normā paredzēto tiesisko seku piemērošanai. Tiesas gala slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no likumisko nokavējuma procentu samaksas pienākuma jābūt balstītam uz iesniegto pierādījumu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētā lietā nodibinātie apstākļi kvalificēti kā tādi, kas attaisno saistības izpildījuma nokavējumu.
Līdz ar to tikai apstāklis, ka pušu starpā pastāv strīds par izpildāmo saistību vai tās apmēru, tas ir, saistības neatzīšana kā tāda nevar būt par pamatu parādnieka atbrīvošanai no pienākuma maksāt nokavējuma procentus, nevērtējot lietas faktiskos apstākļus un lietā esošos pierādījumus.
Vienlaikus Senāts attiecībā uz Civilprocesa likuma 44.panta piemērošanu norādīja, ka tiesa pēc savas iniciatīvas jautājumu par izdevumu apmēra advokāta palīdzības samaksai samazināšanu var izlemt vienīgi tad, ja pastāv īpašs izņēmuma gadījums no dispozitivitātes un sacīkstes principiem, kas tiesai īpaši jāmotivē. Citos gadījumos tiesa šādu jautājumu var izlemt tikai pēc lietas dalībnieka iniciatīvas. Kritērijs izdevumu apmēra samazināšanai nevar būt arguments par liela skaita identisku lietu atrašanos tiesā.
Nolēmums pieejams šeit: http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2021
Senāts 2021.gada 26.februārī pieņēmis spriedumu lietā, kas ierosināta pamatojoties uz SIA “SD Autocentrs” (pieteicēja) pieteikumu, kurā pieteicēja lūdz tiesu izvērtēt Konkurences padomes (KP) lēmumā ietvertā administratīvā līguma (izlīguma) atbilstību tiesību normām un tā grozīšanu pēc tam, kad Administratīvā apgabaltiesa daļā par izlīguma neatbilstību tiesību normām noraidīja, bet daļā par izlīguma grozīšanu tiesvedību izbeidza.
KP sodīja pieteicēju par dalību aizliegtā vienošanā (iepirkumu kartelī). Pirms KP lēmuma pieņemšanas pieteicēja vērsās KP ar piedāvājumu slēgt izlīgumu, piekrītot KP norādītajiem faktiem un to juridiskajam novērtējumam (atzīst vainu pārkāpumā) un apņemoties nepārsūdzēt lēmumu, ciktāl tas attiecas uz paziņojumā konstatētajiem faktiem, pierādījumiem un to juridisko novērtējumu, pretī saņemot naudas soda samazinājumu 10% apmērā.
Senāts secina, ka ar šādu izlīgumu pieteicēja ir piekritusi nepārsūdzēt lēmumu daļā par pārkāpuma esamību, pierādījumiem un to juridisko novērtējumu, bet tai joprojām ir tiesības pārsūdzēt lēmumu daļā par piemērotā naudas soda apmēru, jo pieteicējai līdz pat lēmuma saņemšanai nebija zināms, kāds naudas sods tiks aprēķināts.
Pieteicēja ar pieteikumu vēlējās panākt, ka naudas soda samazinājums tiktu palielināts no 10% līdz 50%, tomēr Senāts atgādina, ka 10% naudas soda samazinājums ir pieteicējas un KP savstarpēji panākts izlīgums, kas atkarīgs no abu pušu gribas. Ja pieteicēja nepiekrita šādam naudas soda samazinājumam, tā bija tiesīga nepiekrist izlīgumam.
Pieteicēja arī norāda, ka citi lietas dalībnieki nav slēguši izlīgumu ar KP un ir pārsūdzējuši KP lēmumu, kā rezultātā attiecībā uz tiem lēmums varētu tikt atcelts pilnībā, tostarp arī naudas sods, tādējādi pieteicēja varētu tikt nostādīta neizdevīgākā situācijā attiecībā pret citiem lietas dalībniekiem, kuri nepiekrita sadarboties ar KP. Senāts šādu pieteicējas argumentu noraida, jo izlīgums vienmēr ir saistīts ar risku – tā ir piekāpšanās būtība.
Senāts arī norāda, ka pieteicēja ir patstāvīgs tiesību subjekts, kas pieņem patstāvīgus un neatkarīgus lēmumus, pieteicēja nekādi nevar būt saistīta ar citu lietas dalībnieku lēmumu turpināt tiesvedību, un – vēl jo vairāk – pieteicēja nevar rēķināties ar minētās tiesvedības rezultātu.
Senāta spriedums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 3.martā pieņēma spriedumu lietā, kurā Senāts lēma jautājumu, no kura brīža tiesa ir tiesīga grozīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes platību, kas vienlaikus ir dzīvojamās mājas īpašniekiem iznomātā platība (zemes piespiedu noma).
Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas īpašnieki vēlējās samaināt funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, un, lai to panāktu, cēla prasību tiesā. Tiesa prasījumu atzina par pamatotu, taču platības samazinājumu noteica ar atpakaļejošu datumu (2014. gada 1. jūliju).
Senāts norādīja, ka šādas tiesiskās attiecības (starp zemes iznomātāju un nomniekiem) varētu grozīt no kāda brīža pagātnē, proti, ar atpakaļvērstu spēku, tikai gadījumos, kad tiesisko attiecību grozīšana tiek saistīta ar kādu lietas apstākli, kuru tiesa tikai konstatē, piemēram, iznomātāja un nomnieka iepriekš noslēgtu vienošanos, vai kad tiesisko attiecību grozīšanu ar atpakaļvērstu spēku paredz strīdam piemērojamās tiesību normas.
Šādi apstākļi konkrētajā lietā netika konstatēti, līdz ar to Senāts atzina, ka nomājamās zemes platības grozīšanai ar datumu, pirms stājies spēkā galīgais spriedums, ar kuru šādi platības grozījumi ir noteikti, nav tiesiska pamata.
Uz to, ka grozīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību ar atpakaļvērstu spēku nevar, Senāts bija arī norādījis, jau izskatot konkrēto lietu kasācijas kārtībā 2017. gadā, taču apgabaltiesa pretēji Civilprocesa likuma noteikumiem šo kasācijas tiesas norādījumu nebija ievērojusi.
Procesuālās ekonomijas nolūkā Senāts jautājumā par zemes platības grozīšanu spriedumu neatgrieza jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, bet gan pats noteica, ka minētais zemes platības samazinājums stājas spēkā ar Senāta sprieduma pasludināšanas dienu, proti, ar 2021. gada 3. martu. Savukārt jaunai izskatīšanai apelācijas instancē tika atgriezts apgabaltiesas spriedums daļā par nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu par laika posmu no brīža, kad apgabaltiesa spriedumā bija noteikusi iznomājamās platības samazinājumu.
Biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis un zvērināta advokāte Līva Upīte sniedza juridisko palīdzību, kā arī organizatorisku atbalstu Latvijas lielākajam pārtikas ražotājam un ilggadējam biroja sadarbības partnerim AS “Dobeles dzirnavnieks” darījumā par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, kas būtiski stiprinās AS “Dobeles dzirnavnieks” eksportspēju un paplašinās darbības apjomu visās trīs Baltijas valstīs.
AB “Baltic Mill” grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs — vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām UAB “Malsena Plius”, kā arī makaronu ražotājs “Amber Pasta” Lietuvā, AS “Rīgas dzirnavnieks“ Latvijā un AS “Balti Veski“ Igaunijā.
Darījuma izpildes procesā birojs turpinās sniegt juridisko palīdzību ziņojuma sagatavošanai un iesniegšanai Latvijas Konkurences padomē, sniegs atbalstu un koordinēs ziņojumu iesniegšanu Konkurences padomēs visās trīs Baltijas valstīs, kā arī nodrošinās citu nepieciešamo juridisko palīdzību un atbalstu sekmīgai darījuma norisei un izpildei.
2021. gada 29. aprīlī Biroja partneris Matīss Dāvis Kukainis vadīs izdevniecības “Dienas Bizness” sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīkoto konferenci “Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība”. Konferencē nozares līderi apspriedīs tādus tematus kā jauno nekustamo projektu situācija Latvijā, nekustamo projektu izaicinājumi un perspektīvas, kā arī investīcijas un finansējums jauno projektu tirgū.
Plašāka informācija pieejama šeit: http://konferences.db.lv/conferences/nekustamais-ipasums/