Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2021.gada 14.aprīļa sēdē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kā arī ierosināja to atzīt par steidzamu. Likumprojektu otrajā lasījumā plānots izskatīt 2021.gada 27.maija Saeimas sēdē.
Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekta (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi un cilvēka veselību.
Likumprojekts paredz konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem noteikt aizliegumu laišanai tirgū, proti, paredzēts, ka ražotājs Latvijas Republikas teritorijā nav tiesīgs laist tirgū šādus vienreizlietojamos plastmasu saturošus izstrādājumus:
1) vates kociņus;
2) galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši);
3) šķīvjus;
4) salmiņus;
5) dzērienu maisāmkociņus;
6) baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un šādu kociņu mehānismus, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionālas lietošanas mērķiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem;
7) no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, piemēram, ēdiena traukus ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, ja ēdiens:
a) paredzēts tūlītējam patēriņam vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai,
b) parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka,
c) gatavs patērēšanai bez tālākas sagatavošanas, piemēram, cepšanas, vārīšanas vai sildīšanas;
8) no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus;
9) no putu polistirola izgatavotas dzērienu glāzes un to vāciņus.
Tiek plānots, ka ražotājs vienreizlietojamos plastmasu saturošus izstrādājumus drīkstēs iztirgot, ja šie izstrādājumi tirgū laisti līdz 2021. gada 2. jūlijam. Izstrādājumu tirgū laišanas faktu varēs dokumentāri pamatot ar preču piegādes dokumentiem vai muitas deklarācijām, kas noformētas atbilstoši muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā, ko glabā 10 gadus un uzrāda kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.
Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likumprojekta prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais normatīvais regulējums stāsies spēkā 2021. gada 3. jūlijā.
Likumprojekts pieejams šeit: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F7BDB087E670BD43C22586A80021D90B?OpenDocument#B
Saeima 2021. gada 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēmusi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (‘NTPAL’), kurš stāsies spēkā šī gada 1. novembrī, aizstājot šobrīd spēkā esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (‘NMPAL’). Ar NTPAL ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē noteiktās prasības.
Ar NTPAL spēkā stāšanos dažādi ierobežojumi tiks noteikti ne tikai mazumtirgotājiem, bet tie tiks attiecināti uz visu pārtikas preču piegādes ķēdi: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, kooperatīviem, ražotājiem, individuālajiem ražotājiem, kā arī publiskām personām, kuras veic lauksaimniecības vai pārtikas preču iepirkšanu. Attiecībā uz nepārtikas preču mazumtirgotājiem jaunais likums neparedz nekādas izmaiņas, saglabājot šobrīd NMPAL noteiktos ierobežojumus.
Papildus jau šobrīd spēkā esošajiem ierobežojumiem, kas noteikti NMPAL, NTPAL būs paredzēta virkne jaunu ierobežojumu lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, tostarp:
– pieprasīt piegādātājam maksāt par lauksaimniecības vai pārtikas preču bojājumu vai zudumu, kas nav radušies piegādātāja vainas dēļ;
– atteikties rakstveidā apstiprināt starp pircēju un piegādātāju noslēgta piegādes līguma nosacījumus, par kuriem piegādātājs ir prasījis rakstveida apstiprinājumu;
– izmantot vai izpaust piegādātāja komercnoslēpumu;
– atcelt preču pasūtījumus ar tik īsu termiņu, kad pamatoti nav sagaidāms, ka piegādātājs radīs alternatīvu veidu, kā realizēt vai izmantot minētās preces;
– veikt vai draudēt veikt komerciālus pretpasākumus pret piegādātāju, ja tas izmanto savas līgumā vai likumā noteiktās tiesības, tostarp vēršoties izpildiestādēs (piemēram, Konkurences padomē).
Pirms NTPAL publicēšanas dienas noslēgto lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumu atbilstība šā likuma prasībām nodrošināma gada laikā pēc tā publicēšanas dienas.
30.aprīlī Konkurences padome publicējusi vadlīnijas par vertikālo vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu atpazīšanu un izvērtēšanu. Vadlīnijās sniegts skaidrojums par to, kas ir vertikālas vienošanās un kā atpazīt vertikālas vienošanās par preču un pakalpojumu tālākpārdošanas cenām, sniedzot skaidrojumus par atļautiem un aizliegtiem noteikumiem līgumos. Tāpat vadlīnijās atrodami atsevišķi praktiski piemēri aizliegtām vertikālām vienošanām.
Vadlīniju noslēgumā, kā arī atsevišķi ir pieejams pašnovērtējuma rīks vertikālu vienošanos atpazīšanai un novērtēšanai. Minētais rīks, atbildot uz atsevišķiem jautājumiem, ļauj konstatēt, vai kāda vienošanās vai līguma nosacījums varētu būt uzskatāms par aizliegtu vertikālu vienošanos.
Tā kā katrs uzņēmums savā darbībā saskaras ar vertikālām vienošanām, slēdzot līgumus ar klientiem un piegādātājiem, Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijas ir vērtīgs materiāls, ar kuru būtu jāiepazīstas katrā uzņēmumā.
Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijas pieejamas šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/media/9089/download
Pašnovērtējuma rīks pieejams šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/media/9095/download
Lai izmeklētu un novērstu negodīgu komercpraksi, kā arī, lai vērtētu pārkāpuma izdarīšanas apstākļus (piemēram, ja komercprakses īstenotājs noliedz, ka viņš veic kādus darījumus) vai arī lai labāk izprastu finanšu shēmas, ko komercprakses īstenotāji veic, noskaidrotu, kādi ir faktiskie nodarītie zaudējumi patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) varēs piekļūt Kontu reģistram un kredītiestāžu informācijai. Informācija par kontu īpašniekiem un personu kontiem un finanšu plūsmām (kontu pārskatiem), un tajās iesaistītajām personām ir būtiska, lai PTAC izvērtētu komercprakses īstenotāja pārkāpumu izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma izdarīšanā izmantotās finanšu shēmas, it sevišķi gadījumos, kad patērētāji tiek iesaistīti aizliegtās tirdzniecības shēmās, piramīdveida shēmās, tīkla mārketinga shēmās un maldinošās abonēšanas maksas pakalpojumu programmās.
Lai pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzību, likumā tiks papildinātas PTAC tiesības, tostarp pieprasīt un saņemt informāciju no Kontu reģistra, lai noskaidrotu tajā iekļauto informāciju par ziņu sniedzēju, konta turētāju, patieso labuma guvēju un pilnvaroto personu. Tas ļaus identificēt, kura maksājumu pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus izmanto ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs, veicot darījumus.
Augstākās tiesas Senāts 2021.gada 22.aprīlī, skatot lietu paplašinātā sastāvā, pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-1/2021, atstājot negrozītu Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta zemesgabala īpašnieku prasība pret daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas uz īpašnieku zemesgabala, prasība pret pārvaldnieku par zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, nomas maksas noteikšanu, nomas līguma noslēgšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu.
Senāts spriedumā norādīja, ka zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv starp zemes īpašnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku, ar ko saprot visus dzīvokļu īpašniekus (dzīvokļu īpašnieku kopību). Zemesgabala īpašnieka tiesības celt prasību tiesā pret pārvaldnieku par zemes nomas līguma noslēgšanu attiecas vienīgi uz tādiem gadījumiem, ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un zemes nomas līgums nav bijis noslēgts.
Konkrētajā gadījumā neizpildījās ne viens, ne otrs kritērijs – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki bija pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, un iepriekš starp zemes īpašniekiem un dzīvokļu īpašniekiem ir bijusi noslēgta vienošanās par zemes nomu vismaz laika posmā līdz 2014. gada 25. februārim. Turklāt prasījumu daļā par nomas maksas parāda piedziņu nav nekāda pamata attiecināt uz pārvaldnieku, jo mājas pārvaldnieks, kurš konkrētajā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, par dzīvokļu īpašnieku saistībām veikt zemes nomas maksājumus neatbild.
Pārvaldnieks šajā gadījumā arī nav bijis pilnvarots dzīvokļu īpašnieku vārdā kārtot jautājumus, kas saistīti ar zemesgabala nomu, un pārvaldniekam nemaz nebūtu tiesību vienpersoniski grozīt pārvaldīšanas uzdevuma ietvaru un risināt šo jautājumu dzīvokļu īpašnieku vārdā.
Līdz ar to, kā atzina Senāts, par atbildētājiem konkrētajā lietā bija pieaicināmi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki (kopība), nevis dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
Citā lietā saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumiem Senāts paplašinātā sastāvā vērtēja jautājumu par to, vai dzīvokļu īpašnieku kopībai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir jāatbild par komunālo maksājumu parādiem pret pakalpojuma sniedzēju, ja parādus ir radījuši atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, nemaksājot par saņemto pakalpojumu.
Vērtējot šo jautājumu, Senāts atzina, ka, pirmkārt, dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas gadījumā jānošķir pakalpojumu sniedzēja prasījums atzīt par noslēgtu komunālo pakalpojumu līgumu no prasījuma piedzīt parādu par jau saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Attiecībā uz dzīvojamo māju tiek noslēgts vienots komunālo pakalpojumu sniegšanas līgums, par kura noslēgšanu lemj dzīvokļa īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopība attiecīgo līgumu var pilnvarot tās vārdā noslēgt pārvaldniekam vai citai personai. Līdz ar to prasījums par līgumisko attiecību konstatēšanu šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam jāvērš pret dzīvokļu īpašnieku kopību kā tiesību subjektu.
Taču attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksas parāda piedziņu ir būtiski nošķirt, vai un kādā apmērā pakalpojums ir saņemts, lai apmierinātu katra dzīvokļa īpašnieka individuālā patēriņa vajadzības un kādā apmērā pakalpojums saņemts, lai apmierinātu dzīvokļu īpašnieku kopīgās vajadzības, piemēram, dzīvojamās mājas sanitārajai apkopei vai koplietošanā esošā zemesgabala apūdeņošanai.
Senāts norādīja – ciktāl pakalpojums izmantots individuālajam patēriņam, izdevumi par tā saņemšanu jāsedz attiecīgajiem dzīvokļu īpašniekiem un tie nav atlīdzināmi no dzīvokļu īpašnieku kopīgajiem līdzekļiem jeb kopības mantas. Turpretim par izdevumiem dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām izmantotā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanai atbild dzīvokļu īpašnieku kopība.
Līdz ar to prasība par komunālo maksājumu parāda piedziņu, ciktāl šie pakalpojumi izmantoti individuālam patēriņam, bija ceļama pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri šos pakalpojumus izmantojuši, bet nav par tiem samaksājuši. Savukārt, ciktāl minētie pakalpojumi izmantoti arī dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām, to maksājumu parāds attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopību.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 20.augusta lēmumu atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 16.jūnija lēmums, ar kuru noraidīta sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām.
Iesniedzējs iesniedza tiesā pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, norādot, ka 2020.gada 19.novembrī no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas saņemti dokumenti, no kuriem izriet jauni fakti, kas attiecas uz sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām, bet kuri nebija zināmi lietas izskatīšanas laikā.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2020.gada 14.decembra lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt. Lēmums pamatots ar argumentu, ka pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var iesniegt tikai par tādiem lēmumiem, kuri noslēdz civiltiesiska strīda izskatīšanu. Līdz ar to pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nevar iesniegt par lēmumiem, kuros izlemti procesuālas dabas jautājumi, kas neskar civiltiesisku strīdu pēc būtības un kas tajā skaitā attiecas uz tiesu izpildītāja procesuālajām darbībām sprieduma izpildē.
Latvijas Republikas Senāts, nepiekrītot Rīgas apgabaltiesas viedoklim, lēmumu atcēla, norādot, ka pieteikumu var iesniegt gan prasības kārtībā, gan sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietās. Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmas lietas, kuras rodas sakarā ar personu likumīgo interešu aizsardzību, bet neizpaužas civiltiesiska strīda veidā. Pēc sava tiesiskā rakstura sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām līdzinās sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmo kategoriju lietām, nevis prasības lietām.
Sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību iztiesājamas, ievērojot civilprocesa vispārīgos noteikumus un principus, un lietas iznākums ir tiesas lēmums kā šīs lietas noslēdzošs akts. Līdz ar to Latvijas Republikas Senāts atzina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis ir kļūdījies tiesas lēmuma kvalifikācijā.
Tiesas nolēmums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā, atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumā, ar kuru tika noraidīta fiziskas personas prasība atzīt par viņas godu un cieņu nesamērīgi aizskarošu tīmekļvietnē “www.sudzibas.lv” publiskotu viedokli un piedzīt no personas, kura bija ieguvusi domēna vārda “sudzibas.lv” lietošanas tiesības, morālā kaitējuma atlīdzību 6000 euro, secināja, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais iznākums ir pareizs.
Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par tīmekļvietnes turētāja un domēna vārda lietotāja atbildību situācijā, kad nav noskaidrojami godu un cieņu aizskarošo tīmekļvietnē vidē autori.
Izskatot lietu, Senāts vērtēja, vai domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par domēna vārdam piesaistītajā tīmekļvietnē publiskoto saturu, kuru tajā ievietojusi nenoskaidrota trešā persona (tīmekļvietnes lietotājs).
Izskatāmajā lietā tīmekļvietne, kurā tika publicēta fiziskās personas ieskatā godu un cieņas nesamērīgi aizskarošs viedoklis, nebija atzīstama par masu informācijas līdzekli, kura atbildība būtu vērtējama saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Līdz ar to attiecīgās tīmekļvietnes turētājs atzīts par starpnieka pakalpojuma sniedzēju Informācijas sabiedrības pakalpojuma likuma 1.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē. Citiem vārdiem sakot, izskatāmajā lietā tīmekļvietnes turētājs bija persona, kas veica attiecīgā tīmekļvietnes lietotāja informācijas glabāšanu tīmekļvietnē Informācijas sabiedrības pakalpojuma likuma izpratnē.
Izskatot lietu, Senāts nonāca pie sekojošām atziņām:
1) tīmekļvietnes turētājs un domēna vārda, kuram tīmekļvietne piesaistīta, lietotājs ir divi patstāvīgi subjektu veidi, kas var būt divas dažādas personas;
2) ja domēna vārda lietotājs un tīmekļvietnes turētājs ir dažādas personas, domēna vārda lietotājs neatbild par tīmekļvietnes saturu;
3) domēna vārda lietotājs nav atbildīgs par pārkāpumu, ja viņš nekavējoties veicis darbības, lai dzēstu vai liegtu piekļuvi uzglabātajai informācijai, tiklīdz ieguvis ziņas par tīmekļvietnē publiskotās informācijas prettiesisko dabu;
4) gadījumos, kad tīmekļvietnes turētājs atzīstams par starpnieka pakalpojuma sniedzēju Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē, viņam ir pienākums efektīvi novērst personas tiesību aizskārumu, kas tiek nodarīts ar attiecīgajā tīmekļvietnē tās lietotāju publiskoto informāciju tad, ja viņam kļūst zināms par šādu faktu;
5) ar pienākumu efektīvi novērst personas tiesību aizskārumu saprotams, ka tiklīdz tīmekļvietnes turētājs saņēmis paziņojumu par publiskotās informācijas prettiesisko raksturu, viņam nekavējoties jāveic darbības, lai dzēstu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai;
6) tīmekļvietnes turētāja pienākumu neizpilde ir priekšnosacījums tā atbildībai;
7) situācijā, kad domēna vārda lietotājs nevar ietekmēt tīmekļvietnes saturu un kad domēna vārda lietotājs ir ieguvis ziņas par tīmekļvietnē publiskotās informācijas prettiesisko dabu, tā pienākums aprobežojams ar pienākumu liegt iespēju tīmekļvietnes turētājam izmantot attiecīgo domēna vārdu;
8) morālā kaitējuma, kas nodarīts ar nesamērīgi aizskaroša viedokļa publiskošanu tīmekļvietnē, atlīdzināšanas pienākuma priekšnosacījums gan domēna vārda lietotājam, gan tīmekļvietnes turētājam ir konstatējums, ka viņš ir zinājis par informācijas prettiesisko raksturu vai tiklīdz saņemts paziņojums par satura prettiesisko raksturu nav sekojusi viņa nekavējoša rīcība, lai dzēstu vai liegtu pieeju šādai informācijai;
9) ne tīmekļvietnes turētājam, ne arī domēna vārda lietotājam nav pienākuma pēc savas iniciatīvas meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, kurus ar tīmekļvietnē ievietoto informāciju izdarījuši tīmekļvietnes (portāla) lietotāji.
2021.gada 15.aprīlī biroja partneris Matīss Dāvis Kukainis tika atkārtoti ievēlēts par Norvēģijas Tirdzniecības Kameras Latvijā (NCCL) valdes locekli. Matīss iepriekšējā gadā bija NCCL valdes priekšsēdētājs.
NCCL ir viena no top 5 ārzemju tirdzniecības kamerām Latvijā, un tā pārstāv aptuveni 100 uzņēmumus.
Matīss ir bijis arī Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents, viceprezidents un valdes loceklis, kā arī Lielbritānijas tirdzniecības kameras Latvijā valdes loceklis.
Sveicam Matīsu par viņa atkārtotu ievēlēšanu NCCL valdē!