Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 2021.gada 10.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz spēkā esošās kadastrālās vērtības turpināt piemērot līdz 2025.gada 1.janvārim.
Kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028.gadam apstiprinās līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Ar grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi.
Likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas stājas spēkā 15. jūnijā, paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) papildu tiesības izmeklēt un novērst pārkāpumus patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības jomā.
PTAC turpmāk būs tiesības ar tiesneša atļauju policijas klātbūtnē veikt piespiedu iekļūšanu privātīpašumā (ražotāju, pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju vai citu personu privātīpašumā), kā arī piekļūt telpām, mantām, dokumentiem un citai informācijai. Šīs tiesības paredzēts izmantot tikai ārkārtas gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka pārkāpums tiek veikts, un nav cita veida, kā ievākt informāciju izmeklēšanai.
Likums paredz arī PTAC tiesības pieprasīt un saņemt no personām informāciju (tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās neizpaužamās ziņas), kas nepieciešama, lai izsekotu finanšu plūsmas, finanšu plūsmās iesaistīto personu identitāti vai noskaidrotu maksājumu kontu informāciju.
PTAC būs tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citām personām informāciju, kas vajadzīga, lai izsekotu datu plūsmas un noskaidrotu datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, tostarp saglabājamos datus Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā, ja šāda informācija ir elektronisko sakaru komersanta rīcībā. Tiesības pieprasīt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām tiks izmantotas, lai atklātu, vai ir noticis vai notiek pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
PTAC būs tiesības arī ierobežot tiešsaistes saskarnes – bloķēt mājaslapas un dažādas programmatūras internetā. Likums paredz pilnvarojumu līdz 2021. gada 1. septembrim izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikta kārtība, kādā PTAC un Veselības inspekcija uzdod elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram, domēna vārda reģistratūrai un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei.
Saeima 2021.gada 15.jūnijā konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz no šī gada 1.augusta komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludināt Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē.
Izmaiņas paredz, ka komercreģistra ierakstus izsludinās, UR nodrošinot to publisku pieejamību tiešsaistē. Tāpat izsludinās reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus. Ieraksts būs uzskatāms par izsludinātu nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas. Dokumenti būs uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā pēc dokumentu pievienošanas reģistrācijas lietai.
Patlaban likums noteic, ka komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.
Tāpat izmaiņas paredz atteikties no nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanas un paredzēt valdes apliecinājumu, ka sabiedrībai ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē. Patlaban bez nekustamā īpašuma īpašnieka speciālas atļaujas uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācija nav atļauta.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.
Ceturtdien, 10. jūnijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt vienotu regulējumu attiecībām starp dzīvojamo māju un zemesgabalu īpašniekiem dalītajā īpašumā. Likumprojekts paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nosakot vienotu maksu par zemes lietošanu 4% apmērā no lietošanā esošā zemesgabala kadastrālās vērtības gadā visiem dalītā īpašuma gadījumiem.
Plānotais regulējums vairs neparedz zemesgabala īpašnieka un nomnieku pienākumu slēgt līgumus (vienlaikus to neaizliedzot) par zemes lietošanu un maksu vai slēgt vienošanos tiesas ceļā, kā arī nosaka, ka jebkuri prasījumi no zemes lietošanas attiecībām noilgst trīs gadu laikā.
Saeima 2021.gada 10. jūnijā atbalstīja piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu. Piedāvātais regulējums paredz dzīvokļu īpašniekiem vienpusējas tiesības izpirkt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemi par kadastrālo vērtību, nosaka darbību secību šajā procesā un valsts atbalstu formalitāšu kārtošanai.
Likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). Likums attieksies uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju“ noteikto kārtību un kuras sadale dzīvokļa īpašumos ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Likumā tiks noteikta kārtība, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals, kuru dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības izpirkt, tas nozīmē – iegūt īpašumā zemi. Tam nebūs nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana. Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai par to jāpieņem lēmums. Kopība var arī pilnvarot kādu personu veikt darbības šī procesa īstenošanai. Par zemes atsavināšanas tiesību izmantošanas procesa uzsākšanu un pilnvarojuma došanu jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku.
Dzīvokļu īpašniekiem zeme no tās īpašniekiem būs jāatpērk. Izpirkuma cenu aprēķinās Valsts zemes dienests. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksās izpirkuma cenas daļu atbilstoši sava dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamajai daļai, paredzēts likumprojektā. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmantos zemes kadastrālo vērtību. Valsts zemes dienests izpirkuma cenu paziņos gan dzīvokļu īpašniekiem, gan zemesgabala īpašniekam.
Likumprojektā paredzēts, ka lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieved zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotas personas vai vismaz viena dzīvokļa īpašnieka pieteikumu.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība būs nolēmusi atsavināt zemi, tad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā būs jāiemaksā aprēķinātā samaksa. Atsavināšanas cena ir iemaksāta, ja šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir saņemta pilna atsavināšanas cena vienā vai vairākos maksājumos.
Pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi būs nostiprinātas zemesgrāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksās izpirkuma cenu bijušajam zemesgabala īpašniekam.
Likumprojekts Saeimā vēl būs jāizskata galīgajā jeb trešajā lasījumā. Pašreiz paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Augstākā tiesa 2021.gada 21.jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-50/2021, kurā vērtēts jautājums, vai starp zemesgabala īpašnieku un dzīvojamās mājas pārvaldnieku pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības un attiecīgi vai pārvaldniekam ir pienākums maksāt zemes nomas maksu zemesgabala īpašniekam.
Senāts, atsaucoties arī uz savu iepriekšējo judikatūru, uzsvēris, ka gadījumos, kad uz citai personai piederošas zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās par nomnieku atzīstama dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Līdz ar to par nepamatotu tika atzīts un tika atcelts apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka starp zemes īpašnieku (fizisku personu) un pārvaldnieku pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības, piedzenot zemes nomas maksas parādu par labu zemes īpašniekam no pārvaldnieka.
Senāts uzsvēra, ka pārvaldnieks, būdams dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, par dzīvokļu īpašnieku saistībām veikt zemes nomas maksājumus neatbild, izņemot tajos gadījumos, kad pārvaldnieks noslēgtajā līgumā tieši uzņēmies atbildēt par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām ar savu mantu. Ja šāda saistības uzņemšanās nav konstatējama, tad nepastāv tiesisks pamats vērst zemes piespiedu nomas maksas parāda piedziņu pret pārvaldnieku.
2021.gada jūnijā Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut holdingkompānijai AS “TAK Investīcijas” iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA “Brīvais kalns”, kura saistītā uzņēmuma SIA “Roadeks” pamatdarbība ir ceļu un maģistrāļu būvniecība, tostarp arī autoceļu ikdienas uzturēšana.
Tā kā arī AS “TAK investīcijas” saistītā uzņēmuma SIA “Clean R” pamatdarbība ir arī saistīta ar autoceļu ikdienas uzturēšanu, apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus Latvijā.
Vienlaikus Konkurences padome secināja, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.
Ievērojot minēto, Konkurences padome apvienošanos atļāva.
Birojs šajā lietā gatavoja apvienošanās ziņojumu iesniegšanai Konkurences padomē atļaujas saņemšanai.