Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 2021. gada 6. jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā. Grozījumi izsludināti 2021. gada 22. jūlijā un stāsies spēkā 2021. gada 5. augustā.
Ar grozījumiem Krimināllikums cita starpā papildināts ar 218.1 pantu – Faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.
Pantā paredzēta kriminālatbildība par faktiski nenotikuša ar pievienotās vērtības nodokli apliekama darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, ja deklarācijā uzrādītā faktiski nenotikušā darījuma vai vairāku šādu darījumu kopējā vērtība sasniedz lielu apmēru. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt par faktiski nenotikuša ar pievienotās vērtības nodokli apliekama darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā vai vairākās šādās deklarācijās, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij ievērojamā apmērā, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Gadījumā, ja ar iepriekš minētajām darbībām nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā, vai, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi organizēta grupa, paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Likumprojekts pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/324921-grozijumi-kriminallikuma
Saeima 6.jūlijā pieņēmusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka no 2022. gada iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos nodokļu maksātājiem būs jāiesniedz tikai elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli.
Likums grozīts, lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.
Augstākās tiesas Senāts 2021.gada 5.jūlijā, skatot lietu paplašinātā sastāvā, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu, ar kuru tā apmierinājusi laulātā prasību atbrīvot viņa daļu abu laulāto kopīgajā nekustamajā īpašumā no piedziņas, kas tika vērsta pret otra laulātā mantu.
Lietas ietvaros prasītāja cēlusi tiesā prasību pret savu laulāto un tā kreditoru ar prasību par nekustamā īpašuma atzīšanu par laulāto kopīgo mantu, īpašuma tiesību uz nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu un tās atsvabināšanu no piedziņas, dzēšot zemesgrāmatā uz to nostiprināto hipotēku un piedziņas atzīmi. Pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi daļēji, atzīstot, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, kas sadalīta, atzīstot prasītājas īpašuma tiesības uz minētā īpašuma ½ domājamo daļu.
Prasība daļā par prasītājai piederošā īpašuma domājamās daļas atbrīvošanu no piedziņas noraidīta, pamatojot to tādējādi, ka prasība celta pēc tam, kad kreditors jau bija ieguvis tiesību saņemt no otra laulātā atlīdzību par kaitējumu, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz viņa vārda. Savukārt apgabaltiesa, izskatot prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību, prasību apmierinājusi pilnībā, atbrīvojot prasītājai piederošo nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu no piedziņas, dzēšot uz to zemesgrāmatā ierakstīto hipotēku un piedziņas atzīmi.
Augstākā tiesa, skatot lietu kasācijas kārtībā pēc kreditora kasācijas sūdzības, vērtēja jautājumu, vai Civillikuma 110. panta otrā daļa, kas noteic, ka laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības un trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā, iztulkojama tādējādi, ka laulātā kreditoram ir tiesības apmierināt prasījumu no otra laulātā daļas kopīgajā mantā, ja tā pirms mantas dalīšanas ierakstīta zemesgrāmatā uz pirmā laulātā vārda.
Vērtējot minēto jautājumu, Senāts norādīja, ka minētā norma iztulkojama tādējādi, ka laulāto mantas sadales rezultātā nedrīkst iestāties kreditora interesēm nelabvēlīgas izmaiņas attiecībā uz mantas sadalījumu vai piederību. Naudas prasījuma gadījumā tas nozīmē, ka laulāto kopīgās mantas dalīšanas rezultātā nedrīkst notikt dalāmās mantas „pārdale” tādās daļās, kas neatbilst katra laulātā daļai viņu kopīgajā mantā – t.i., ja tas laulātais, kurš ir parādā kreditoram, ir saņēmis vērtības ziņā mazāku daļu salīdzinājumā ar to daļu no dalāmās mantas kopējās vērtības, kas šim laulātajam faktiski pienākas, ņemot vērā viņa izdarītā ieguldījuma apmēru un abu laulāto ieguldījumu savstarpējo samēru.
Kreditoram ir tiesības uz mantu, kas parādniekam piederēja pirms laulāto mantas dalīšanas, taču ne uz to mantu, kas ir prasītājas mantas daļa laulāto kopīgajā mantā – tā kā kreditora prasījums izriet no otra laulātā neatļautas darbības, tad par šīm saistībām atbild vienīgi otrs laulātais ar savu atsevišķo mantu vai tās nepietiekamības gadījumā ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā, bet prasītāja par sava laulātā saistībām neatbild nedz ar savu atsevišķo mantu, nedz ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.
Apstāklim, ka kreditors tiesības uz naudas piedziņu no otra laulātā ieguvis pirms tam, kad prasītāja prasības kārtībā lūgusi mantas dalīšanu un nekustamā īpašuma atsvabināšanu no piedziņas, nav nozīmes lietas izšķiršanā.
2021.gada 23. un 24. jūlijā Rīgā notika ikgadējās Summer Days, kuru ietvarā Spīgulis & Kukainis komanda tikās ar Lietuvas advokātu biroja ADLEX un Igaunijas advokātu biroja Sirel & Partners pārstāvjiem, lai stiprinātu sadarbību advokātu biroju starpā un apspriestu Covid krīzes radīto ietekmi Baltijas valstīs.
Šajās dienās advokātu biroju pārstāvji apskatīja Rīgas skaistākās ainavas un ar kuģīti devās uz Jūrmalu, kur baudīja pastaigu gar pludmali, kā arī devās laivu braucienā pa ainavisko Braslas upi.
Pateicamies saviem Lietuvas un Igaunijas partneriem par dalību Summer Days pasākumā, neskatoties uz vēl joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem.
