Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi) 38.27 punkts paredz iespēju darbavietās nelietot mutes un degunu aizsegus, kā arī neievērot citas epidemioloģiskas prasības saskaņā ar Noteikumiem, nosakot, ka šādi atvieglojumi attiecas uz personām, kurām ir pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju, vai vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju.
No spēkā esošiem normatīviem aktiem izriet, ka ir divas iespējas, kā darba devējs var kontrolēt to, ka darbiniekam ir nepieciešamais sertifikāts:
1) veikt sertifikāta esamības pārbaudi katru dienu darbiniekam, ierodoties darbā;
2) uzkrāt jeb apstrādāt šo informāciju par darbiniekiem.
Pirmajā gadījumā nav nepieciešams nodrošināt atbilstību normatīviem aktiem saistībā ar personu datu apstrādi, jo tas netiek uzskatīts par personu datu apstrādi, ņemot vērā, ka sertifikāti tiek pārbaudīti katru dienu, tad nekādi dati netiek uzkrāti.
Otrajā gadījumā uzskatāms, ka tiek veikta personas datu apstrāde, un līdz ar to jāievēro noteiktas prasības.
Vispārīgā datu aizsardzības regula attiecas arī uz datu apstrādi, kas nepieciešama epidemioloģiskās situācijas kontrolēšanai. Tiesiskais pamatojums ir regulas 6.panta pirmās daļas e) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, un 9.panta otrās daļas i) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā.
Informācija, kas attiecas uz personas veselības stāvokli, ir īpašas kategorijas personas dati un bez personas piekrišanas šādu informāciju vispārējā gadījumā iegūt nav iespējams.
Noteikumu 38.27 punkta 1. apakšpunkts atļauj darba devējam ‘‘pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam’’. Tomēr, ja darbinieks atsakās uzrādīt sertifikātu, tad ir jāuzskata, ka darbiniekam nav šī sertifikātu un uz viņu neattiecas šie atvieglojumi.
Ja darba devējs vēlas apstrādāt datus par darbiniekiem esošiem sertifikātiem un izveidot iekšēju datu bāzi vai reģistru, kas saturētu šādu informāciju, tad jāievēro “datu minimizēšanas” princips, proti, nodrošināt, ka tiek iekrāta tikai tā informācija, kas nepieciešama datu apstrādes nolūkam.
No šī principa izriet, ka:
1) nav pieļaujams kopēt sertifikātu;
2) tiek uzkrāta tikai tāda informācija, kas nepieciešama (vārds, uzvārds, amats);
3) netiek diferencēts vai darbiniekam ir pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, bet gan tikai atzīmēts, ka darbinieka sertifikāts atbilst prasībām;
4) ja, uzskaitot šo informāciju, tiek fiksēts sertifikātu derīguma termiņš (atkarībā no pārslimošanas dienas vai citiem apstākļiem), tad šis termiņš tiek fiksēts visiem darbiniekiem un, beidzoties termiņam, ieraksts par darbinieku jādzēš ārā;
5) netiek uzkrāta informācija par tiem, kas strādā attālināti.
Papildus ir vērts minēt, ka darba devējam nav tiesību apstrādāt informāciju no laboratorijas par darbiniekiem pēc kolektīvas testēšanas pat, ja testa rezultāti ir pozitīvi, bez darbinieka rakstveida piekrišanas. Šāds secinājums atbilst arī Datu valsts inspekcijas sniegtajam viedoklim, kas pieejams šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/
Aicinām ikvienu pievērst īpašu uzmanību iepriekš norādītajam skaidrojumam, apstrādājot personas datus.
Civillieta ierosināta pēc personas prasības pieteikumu pret AS „Swedbank” par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, kā arī nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Prasība pamatota ar apstākļiem, ka AS „Swedbank” iesniegusi Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai „Atkārtotu aicinājumu risināt satraucošo situāciju ar ārvalstu investoru aizsardzību Latvijā”.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 8.aprīļa spriedumu prasība apmierināta daļēji: AS „Swedbank” uzlikts pienākums septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas iesniegt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam iesniegumu, kas saturētu norādi, ka AS „Swedbank” Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai 2012.gada 12.oktobra aicinājumā norādītās ziņas, ka ar [..] tiesneša [..] klaji prettiesisku lēmumu palīdzību, īstenojot likuma garam un burtam neatbilstošu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu [..] tiek īstenota ievērojama apjoma krāpšanas shēma, ir nepatiesas. No AS „Swedbank” par labu personai piedzīta mantiska kompensācija 1000 EUR par goda un cieņas aizskārumu.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa Rīgas apgabaltiesas spriedumu atzina par pamatotu, atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību. Latvijas Republikās Augstākā tiesa uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa pareizi piemērojusi Civillikuma 2352.1 pantu, saskaņā ar kuru katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Nolēmums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
Ričards vairākus gadus guvis pieredzi strādājot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kā tiesas sēžu sekretārs un noteiktu laiku arī kā tiesneša palīgs. Šajā laikā Ričards guvis pieredzi tiesas dokumentu sagatavošanā, kā arī pieredzi normatīvo aktu izpratnē un piemērošanā civillietās.
Tāpat Ričards guvis pieredzi vairākus gadus strādājot Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldē, kur tostarp plānojis un vecis kriminālprocesuālās un operatīvās darbības lietās saistībā ar ekonomiska rakstura noziegumiem un noziegumiem tautsaimniecībā, gatavojis procesuālos dokumentus normatīvos aktos noteiktos gadījumos.
Ričards tostarp guvis pieredzi arī strādājot Luminor Group, kur darbojies AML/CFT un sankciju jautājumos, kā arī veicis izpētes darījumiem un klientiem saistībā ar iespējamo naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, vietējo un starptautisko sankciju risku.
Pirms pievienošanās Birojam Ričards kā stažieris darbojies Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, darbojoties ar tiesību jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības tiesības, tai skaitā konkurences tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības.
Ričardam ir profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē. Ričards strādā latviešu, angļu un krievu valodās.
2021. gada 26. augustā Biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis biroja klienta MONUM darbiniekiem vadīja informatīvu semināru par dažādiem konkurences tiesību jautājumiem, lai sniegtu un nostiprinātu darbinieku zināšanas par darbības atbilstību konkurences tiesību jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Skatīt arī: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=310829984167614&id=100057218451030
