Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 25.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu.
2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.
Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā, un plānots, ka tie stāsies spēkā 1.janvārī.
Lai veicinātu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā, Saeima 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Tie paredz, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu un tam nepieciešamos dokumentus elektroniski, kancelejas nodeva būs jāmaksā 90 procentu apmērā no likumā noteiktā. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
Kancelejas nodevas apmēru rosināts samazināt, ņemot vērā to, ka elektroniski iesniegta nostiprinājuma lūguma un tam pievienoto dokumentu gadījumā tiesai tie vairs nav jāpārveido elektroniskā formā.
Vienlaikus ar likuma grozījumiem kancelejas nodevas par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās paredzēts noapaļot līdz veselam skaitlim. Proti, tās noapaļot līdz pilniem eiro.
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā vēl jāskata Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā, un plānots, ka tie stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja pilnvērtīgi apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, saņemot plašāku e-pakalpojumu klāstu, Saeima 14.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.
Izmaiņas attieksies uz privātā sektora sniegto pakalpojumu saņemšanu, jo līdz šim likums regulēja galvenokārt e-identifikāciju valsts pakalpojumu saņemšanai.
Izmaiņas paredz fiziskai personai iespēju jebkurā e-pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas posmā e-identifikācijai izmantot valsts nodrošinātu elektroniskās identifikācijas līdzekli, kas iekļauts personas apliecībā jeb eID kartē vai eID kartes mobilajā risinājumā.
Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.
2021. gada 30. septembrī Saeima pieņēma grozījumus, kuru mērķis ir pārveidot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu un paredzēt tām vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ar pāreju uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām plānots izbeigt esošo situāciju, kur pušu attiecības regulē spriedumi un līgumi.
Ieviešot likumiskas zemes lietošanas tiesības par maksu, tiek ieviests viens maksas apmērs visiem gadījumiem.
Vienotā regulējuma būtiskākās iezīmes:
1) likumā noteikts fiksēts zemes lietošanas tiesību maksas apmērs 4 % gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem dalītā īpašuma gadījumiem;
2) maksimāli strīdus par likumiskās maksas parādu piedziņu pakļaut vienkāršotu prasību izskatīšanai;
3) samazināt pušu vienošanās nepieciešamību, lai saistību ietvars nebūtu jānosaka ar vienošanos vai tiesas spriedumu;
4) identificēts zemes lietošanas tiesību saturs;
5) 3 gadu noilgums jebkuriem prasījumiem no zemes lietošanas attiecībām;
6) esošo attiecību pāreja uz jauno regulējumu, novēršot sadrumstalotību.
Grozījumi likumā stāsies spēkā 2021. gada 29. oktobrī.
Ar grozījumiem paredzēta atšķirīga spēkā stāšanās kārtība attiecībā uz atsevišķiem likuma pantiem.
Regulējums attiecībā uz lietošanas tiesībām un to maksas apmēru stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts un zemes un būves īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums, jauno regulējumu piemēro ar 2023. gada 1. janvāri.
Likuma grozījumi atrodami šeit: https://likumi.lv/ta/id/326851-grozijumi-likuma-par-atjaunota-latvijas-republikas-1937-gada-civillikuma-ievada-mantojuma-tiesibu-un-lietu-tiesibu-dalas-speka-
Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01, vērtējot normas, kas noteica, ka esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem, atbilstību Satversmes 105.pantam.
Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma, kurā pieteicēja savā nekustamajā īpašumā ierosināja būvniecību (pieteicēja vēlējusies nojaukt garāžu), taču nojaucamā būve atradusies blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei (kontakttīkla balstam). “Rīgas satiksme” izsniedza tehniskos noteikumus ar prasībām garāžas nojaukšanai, kā rezultātā tika secināts, ka ir veicama kontakttīkla balsta pārvietošana, un tas atbilstoši apstrīdētajai normai jādara par pieteicējas pašas līdzekļiem.
Pēc Augstākās tiesas ieskatiem, apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu par savem līdzekļiem pārvietot ceļu inženierbūvi, nesamērīgi ierobežo īpašnieka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Izskatot lietu, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas mērķis ir atbrīvot valsti, pašvaldību vai to kapitālsabiedrību no papildu finansiāla sloga, kas rastos, ja nekustamā īpašuma īpašnieka pamatotas prasības gadījumā būtu jāpārvieto ceļa vai satiksmes objekts. Tomēr būtiski ir vērtēt katras konkrētās situācijas kontekstu un apstākļus.
Satversmes tiesa secināja, ka gadījumos, kad pārvietošana ir saistīta tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka subjektīvajām vēlmēm (piemēram, lai celtu sava nekustamā īpašuma vērtību vai baudītu kādas citas īpašas priekšrocības), tad šādā situācijā tam pašam būtu jāuzņemas pārvietošanas izmaksu segšana, jo tās ir atkarīgas no paša nekustamā īpašnieka iniciatīvas, proti, ieviest pārmaiņas savā nekustamajā īpašumā.
Tomēr gadījumā, ja prasība par ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanu, ir balstīta objektīvā nepieciešamībā un nav atkarīga no nekustamā īpašuma īpašnieka subjektīvajām vēlmēm (piemēram, būve laika gaitā ir zaudējusi tās sākotnējās fizikālās īpašības un prasa veikt noteikta veida darbības; no citiem normatīvajiem aktiem var izrietēt nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums rīkoties ar savu īpašumu tā, lai neapdraudētu citus), nav pamatoti atbildību par izmaksu segšanu uzlikt nekustamā īpašuma īpašniekam.
Likumdevējs, apstrīdētajā normā ietverot imperatīvu pienākumu un neparedzot iespēju izvērtēt katru konkrēto faktisko situāciju, nav līdzsvarojis nekustamā īpašuma īpašnieka un sabiedrības intereses.
Līdz brīdim, kad likumdevējs būs pieņēmis tādu risinājumu, kas nodrošina ceļa vai satiksmes objektu pārvietošanas izmaksu segšanas modeļa atbilstību samērīguma principam, gan iestādēs, gan tiesās ir tieši piemērojami Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi, kā arī šajā spriedumā ietvertās atziņas, nodrošinot taisnīguma un samērīguma principiem atbilstošu risinājumu.
Biroja partnera zvērināta advokāta Matīsa Dāvja Kukaiņa palīgs Paula Kreicšteina veiksmīgi nokārtojusi zvērināta advokāta eksāmenu un ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2021. gada 12. oktobra lēmumu uzņemta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā zvērinātu advokātu skaitā. Pēc zvērināta advokāta zvēresta nodošanas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Paula tiks iekļauta zvērinātu advokātu sarakstā.
Sveicam Paulu ar uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā!