Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2021. gada 11. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. decembrī.
Likumprojekts izstrādāts sakarā ar E-lietas sistēmas izveidi un tās ieviešanu tiesās. Likumprojekts paredz, ka pilnīgi visi lietas materiāliem pievienojamie dokumenti gan tiesas radītie, gan tie, ko tiesā iesniegs lietas dalībnieki, būs pievienojami un glabājami elektroniskajā vidē, veidojot E-lietu, kas būs pamata lietvedības forma. E-lietai pievienojamie dokumenti, kas būs iesniegti papīra formā, tiesām būs jāpārvērš uz elektronisku formu, tādējādi nodrošinot, ka pilnīgi visi lietas materiāli glabājas elektroniskajā vidē.
Tā kā šobrīd civilprocess pamatā ir pieskaņots papīra dokumentu apritei, grozījumu kontekstā ir veikta virkne gan tehnisku, gan saturisku grozījumu Civilprocesa likumā.
Galvenie izmaiņu bloki ir sekojoši:
1) E-lietas ieviešana – visi lietas materiāli tiek glabāti un ir pieejami elektroniski, vienlaikus neliedzot iespēju lietas dalībniekiem dokumentus iesniegt tiesā arī papīra formā un saņemt tos no tiesas papīra formā.
2) Dokumenti prioritāri tiek piegādāti elektroniski – pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšana prioritāri notiek elektroniski, un tiek ieviests jauns elektroniskās piegādes veids, proti, piegāde uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.
3) Tiesas nolēmumu pieejamība, pasludināšana un parakstīšana – tiesas nolēmumi pēc to sastādīšanas ir ievietojami tiešsaistes sistēmā, kur tie kļūst pieejami lietas dalībniekiem.
Atbilstoši pārejas noteikumiem lietas materiāliem pievienojamos dokumentus, kas iesniegti tiesā no 2021. gada 1. decembra papīra formā, tiesa pārvērš elektroniskā formā. Tiesa līdz 2023. gada 30. novembrim iesniegtos dokumentus var nepārvērst elektroniskā formā, ja ir liels papīra formas dokumentu apjoms vai ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.
Pilns likumprojekta teksts pieejams šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2021/227.3
2021.gada 11.novembrī Saeima pieņēma grozījumus Administratīvā procesa likumā.
Grozījumi paredz ieviest elektronisko lietu – turpmāk tiesai būs pienākums lietvedību kārtot elektroniskajā lietā (e-lieta) tiesu informatīvajā sistēmā, un šajā sistēmā sagatavot, augšupielādēt un glabāt ar administratīvo lietu saistītos dokumentus.
Tādējādi lietas dalībniekiem šajā sistēmā jebkurā laikā būs pieejami visi lietas materiāli, lai varētu ar tiem iepazīties.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, e-lietas ieviešanas mērķis ir efektīva un vienota elektroniskā tiesvedības procesa izveide; efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītām informācijas sistēmām; racionāla tiesu informācijas sistēmas pilnveide, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus.
Papildus, ievērojot konstatētās problēmas praksē, ar grozījumiem precizēts un pilnveidots Administratīvā procesa likuma regulējums, kas attiecas uz administratīvo procesu tiesā.
Ar pilno grozījumu redakciju iespējams iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/327842-grozijumi-administrativa-procesa-likuma
Saeima 2021.gada 25.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Normatīvais akts noteic kārtību, kādā var tikt izbeigts piespiedu dalītais īpašums starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi.
Likums paredz, ka zemes atsavināšanas tiesību izmantošanas uzsākšanai dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieņem kopības lēmums Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, par attiecīgo tiesību izmantošanu nobalsojot vairāk nekā pusei daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem.
Pēc lēmuma pieņemšanas par to jāinformē pašvaldība, kam ir pienākums lemt par attiecīgajai ēkai funkcionāli nepieciešamo (izpērkamo) zemesgabalu, savukārt Valsts zemes dienests, ņemot vērā pašvaldības lēmumu, noteiks zemes izpirkšanas cenu, kas būs atbilstoša tās kadastrālajai vērtībai.
Pēc izpirkšanas procesa uzsākšanas un Valsts zemes dienesta paziņojuma saņemšanas lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieviesīs zvērināts tiesu izpildītājs, pēc kā dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jāpieņem lēmums par atsavināšanas tiesību izmantošanu.
Ja šāds lēmums pieņemts, katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, un šī naudas summa noteiktā termiņā būs iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā (vienā maksājumā vai pa daļām).
Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatēs, ka atsavināšanas tiesība nav izmantota, t.i., noteiktajā termiņā nav iemaksāta pilna izpirkuma summa, zvērinātam tiesu izpildītājam uzlikts pienākums bez liekas kavēšanās atmaksāt depozīta kontā veiktās iemaksas personām, kuras tās veikušas, un jāizbeidz lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Vienotu īpašumu zemesgrāmatā ierakstīs pēc izpirkuma cenas samaksāšanas. Savukārt pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksās zemes īpašniekam.
Saeima 2021.gada 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
2022.gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu.
No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.
Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.
Lai veicinātu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā, Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Tie paredz, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu un tam nepieciešamos dokumentus elektroniski, kancelejas nodeva jāmaksā 90 procentu apmērā no likumā noteiktā apmēra.
Kancelejas nodevas apmērs samazināts, ņemot vērā to, ka elektroniski iesniegta nostiprinājuma lūguma un tam pievienoto dokumentu gadījumā tiesai tie vairs nav jāpārveido elektroniskā formā. Vienlaikus ar likuma grozījumiem kancelejas nodevas par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās noapaļotas līdz veselam skaitlim, proti, līdz pilniem eiro.
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Atbilstoši Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” no 2022.gada 01.aprīļa tika mainīta līdzšinējā darbnespējas lapu apmaksas kārtība – par vienu darbnespējas dienu tiks samazināts darba devēja apmaksātais darba nespējas termiņš.
Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet no 2022.gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts.
Slimības naudas apmērs nemainīsies – par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80%.
Ja darbiniekam pirmā pārejoša darba nespējas diena iestāsies līdz 2022. gada 31. martam, slimības pabalstu un slimības naudu izmaksā saskaņā ar tiesisko regulējumu, kāds spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Tas nozīmē, ka darbiniekiem, kuriem darbnespēja iestāsies līdz 2022.gada 31.martam un turpināsies arī 2022.gada 01.aprīlī un pēc tam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (B lapa) apmaksās ar 11.slimības dienu.