Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2021.gada 16.decembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma jaunā Imigrācijas likuma projektu, ar kuru paredzēts ieviest būtiskas izmaiņas attiecībā uz ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanas kārtību Latvijā.
Ar jauno likumu ir paredzēts apvienot pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu un likumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā rezultātā turpmāk ārzemniekiem paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas piešķir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. (Pašlaik var pieprasīt uzturēšanās atļauju gan atbilstoši Imigrācijas likumā, gan atbilstoši Likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā noteiktajam).
Ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk ārzemniekiem netiks piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai veicot ieguldījumu kredītiestādes pakārtotajās saistībās. Vienlaikus attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri uz minētā pamata saņēmuši attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas, plānots noteikt, ka šīs personas var turpināt pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, ja vien turpina pastāvēt investīciju objekts, un personas veikušas nepieciešamos maksājumus Ekonomikas attīstības programmā.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts atteikties no līdzšinējās termiņuzturēšanās atļauju ikgadējās reģistrācijas prasības. Likumā arī paredzēts noteikt nosacījumus par ārzemnieku integrāciju, kas paredz ārzemnieku pienākumu piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos, ja viņu paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz trīs gadi.
Tāpat plānots ieviest vairākas jaunas prasības un ierobežojumus attiecībā uz ārzemnieku uzaicināšanas kārtību.
Likumprojektu turpinās skatīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz 2022.gada 28.februārim.
Ar likumprojektu iespējams iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1176/Lp13
Ar 2022.gada 1.janvāri stāsies spēkā Grāmatvedības likums, kas nomainīs līdzšinējo 1992.gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību”. Jaunais likums pieņemts ar mērķi nodrošināt grāmatvedības regulējumu atbilstoši mūsdienu situācijai un prasībām, kā arī nodrošināt paša normatīvā akta atbilstību mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām.
Likums neievieš jaunus būtiskus grāmatvedības kārtošanas pamatprincipus vai prasības, tomēr vienlaikus precizē un detalizē regulējumu attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, tajā skaitā paplašinot to subjektu loku, kuriem ar likumu noteikts pienākums kārtot grāmatvedību.
Jaunajā likumā konkretizēti tādi jauni grāmatvedības kārtošanas subjekti kā reliģisko organizāciju iestādes, publiskās personas un iestādes, patstāvīgās iestādes (piemēram, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija), fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību, apvienības (advokātu biroji, kas reģistrēti personālsabiedrības vai SIA formā), kā arī Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi.
Tāpat ar likumu tiek ieviesti jauni, mūsdienām atbilstoši terminu skaidrojumi, precizētas prasības attiecībā uz grāmatvedības kārtošanas nosacījumiem vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta sistēmā, ieviesti precizējumi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu saturu un iegrāmatošanas termiņiem.
Tāpat likumā ietverti papildinājumi attiecībā uz personām, kuras ir tiesīgas kārtot grāmatvedību pašas (proti, kuras pašas kārto grāmatvedību, bet nav personas, kas uzskatāmas par grāmatvedi likuma izpratnē), un nosakot, ka tie ir: individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks; fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību; individuālais komersants; kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks; reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadītājs, ja reliģiskajā organizācijā vai tās iestādē grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā; biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis; administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.
Pilnībā ar jauno Grāmatvedības likumu un ieviestajām izmaiņām var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/324249-gramatvedibas-likums
2021.gada 21. decembrī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas. Noteikumi papildināti ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija jāsniedz patērētājiem par cenas samazinājumiem jeb atlaidēm.
Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” izstrādāti, lai veicinātu nepārprotamu un skaidru pārdošanas un atlaižu cenu norādīšanu precēm, kā arī, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu.
Noteikumu projekta anotācijā ir paskaidrots, ka izmaiņu mērķis ir novērst situācijas, kad pārdevēji mākslīgi “uzpūš” salīdzināmo cenu, lai vēlāk piedāvātu viltus cenu samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides apmēru (piemēram, tirgotājs uz neilgu laika periodu paaugstina cenu, lai pēc tam to samazinātu, uzrādot kā ļoti izdevīgu piedāvājumu).
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 14. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precēm skaidri norāda sākotnējo cenu, kuru pārdevējs piemērojis noteiktā laikposmā pirms cenas samazinājuma piemērošanas, un cenu pēc tās pazemināšanas. 14. punkts papildināts ar vairākiem apakšpunktiem. Ar grozījumiem noteikts, ka sākotnējā cena ir viszemākā cena, kuru pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas. Ja prece ir bijusi tirdzniecībā konkrētajā tirdzniecības vietā mazāk nekā 30 dienas, sākotnējā cena ir viszemākā cena, kuru pārdevējs piemērojis pēdējo septiņu dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.
Likumprojektā ietvertais regulējums nav saistošs vispārīgiem reklāmas paziņojumiem, kuri varētu attiekties uz visām pārdotajām precēm vai noteiktām preču kategorijām, kā, piemēram, apgalvojums “labākās /zemākās cenas”, jo šādos apgalvojumos nav iekļauts konkrēts un izmērāms paziņojums par cenu samazināšanu. Turpretī uz vispārīgiem reklāmas paziņojumiem, kas norāda izmērāmu cenu samazinājumu un kas aptver vai nu visas tirgotās preces (piemēram, “tikai šodien 20% atlaide visam”), vai noteiktas preču kategorijas (piemēram, “šonedēļ 20% atlaide ziemas kolekcijai”), ir attiecināms projektā noteiktais regulējums, un ir skaidri jānorāda attiecīgo preču sākotnējā cena (un šīm cenām jābūt viszemākajām, kādas ir piemērotas pēdējo 30 dienu laikā pirms cenu samazinājuma piemērošanas).
2021.gada 14. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevas noteikšanu saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām – 50 000 eiro.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības.
Ar grozījumiem no 2022. gada 1. janvāra tiek noteikta maksimālā summa 50 000 eiro valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā:
– nekustamais īpašums tiks iegūts uz līguma, tajā skaitā, dāvinājuma ceļā;
– uz tiesas lēmuma pamata nekustamā īpašuma izsoles gadījumā;
– nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu (biroju ēkas, loģistikas centri, tirdzniecības centri, viesnīcas, īres nami u.tml.) atsavināšanas darījumos. Līdz ar to regulējums veicinās uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā – 2% no īpašuma vērtības.