Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB “Spīgulis & Kukainis” Ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Atbalstīti grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā.
Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības vai arī viņa piedāvājumi par kopīpašuma lietošanu vai dalīšanu uzskatāmi par taisnīgiem konkrētajos apstākļos, taču pārējie kopīpašnieki pilnībā ignorē viņa vēlmi vienoties par tiesisko attiecību noregulēšanu.
Piedāvātās izmaiņas paredz noteikt iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Vairākumu iecerēts noteikt pēc kopīpašniekiem piederošo daļu lieluma, proti, prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.
Tāpat likumu rosināts papildināt ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot to kā primāro kopīpašuma dalīšanas veidu, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās ēkas kopīpašnieku starpā. Tiesa varēs noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbildīs kopīpašnieku interesēm vai būs piemērotāks.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 1.maijā. Par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.
2022.gada 25. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tostarp paredzēts ieviest jaunu procesuālo sankciju kriminālprocesā iesaistītajām juridiskajām personām, par kurām pastāv aizdomas, ka to interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.
Iecerētie grozījumi paredz iespēju piemērot nodrošinājuma līdzekli juridiskajām personām, kas var izpausties vienā vai vienlaikus vairākos no trim ierobežojumu veidiem, kuri tiks piemēroti ar procesa virzītāja lēmumu – noteiktu darbību aizliegums, aizliegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un/vai aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.
Ir paredzēts, ka noteiktu darbību aizliegums būs ierobežojums juridiskajai personai uz laiku veikt noteikta veida uzņēmējdarbību vai cita veida darbību, ja noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar minētās darbības veikšanu. Aizliegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistrā nozīmē noteikta aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros juridiskās personas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu, dalībnieku un akcionāru maiņai vai komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu arī par citas aizlieguma atzīmes ierakstīšanu, norādot konkrētu aizlieguma veidu.
Savukārt aizliegums veikt uzņēmuma pāreju nozīmēs aizliegumu veikt uzņēmuma pāreju atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai bez procesa virzītāja atļaujas. Vienlaikus grozījumi Kriminālprocesa likumā ļaus piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis.
Kā norāda likumprojekta autori, regulējuma pilnveide paredz nodrošināt efektīvāku un kvalitatīvāku noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā. Tajā skaitā ar mērķi mazināt gadījumus, kad fiziskās personas juridiskās personas interesēs var pārnest uzņēmuma aktīvus uz citu juridisko personu vai likvidēt juridisko personu, vai reģistrēt izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, kā rezultātā nav iespējams sasniegt izmeklēšanas mērķi.
Likuma normas attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām plānots piemērot no 2023. gada 1. janvāra. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā. Ar likumprojektu pilnībā var iepazīties šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2683b536-46c3-448c-acae-469ad39e47f9
Saeima 20. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Trauksmes celšanas likumu, kurā ietvertas Eiropas Savienības direktīvas normas par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
Jaunajā likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, kā arī precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.
Likums paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī visām citām saistītām personām, kuras atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā, vai ir saistītas ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.
Jaunajā likumā paplašināts līdzšinējais iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, kuras aizliegts radīt trauksmes cēlējiem. Likums arī precizē kārtību par trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā.
Atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski, paredzot, ka turpmāk trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt elektroniski arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.
Grozījumi Komerclikumā paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabot informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulču norises kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību.
Ar likumprojektu tiek noteikts, ka sabiedrībai var būt tikai viena veida akcijas – vai nu vārda akcijas, vai uzrādītāja akcijas. Līdz ar to turpmāk akciju sabiedrība vairs nevarēs emitēt abu veidu akcijas.
Likumprojekts paredz, ka vārda akcijas, tāpat kā līdz šim, ir jāieraksta akcionāru reģistrā, kuru ved pati akciju sabiedrība. Tomēr ar likumprojektu šī kārtība tiek pilnveidota un vienādota ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vešanas kārtību. Turpmāk akcionāru reģistrs būs iesniedzams Uzņēmumu reģistrā (UR) un tajā atspoguļotā informācija būs publiski pieejama.
Izvēloties uzrādītāja akcijas, tās ir jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Lēmumu par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas, pieņem akcionāru sapulce ar kvalificēto balsu vairākumu. Pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas valdei būs pienākums iesniegt pieteikumu UR par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā. Šī informācija būs publiski pieejama trešajām personām.
Likumprojekts paredz pienākumu akcionāram, kuram pieder uzrādītāja akcijas vairāk nekā 5% apmērā no sabiedrības akcijām, par to informēt sabiedrību. Ja akcionārs nebūs paziņojis par līdzdalības iegūšanu vai palielināšanos, akcionārs nevarēs izlietot balsstiesības, kas izriet no akcijām, par kuru iegūšanu nav paziņots sabiedrībai. Savukārt sabiedrībai, saņemot akcionāra paziņojumu par līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos, ir pienākums to iesniegt UR.
Ar likumprojektu tiek paredzētas izmaiņas attiecībā uz paziņojuma izsludināšanu uzrādītāja akciju turētājiem. Vairs netiks prasīta paziņojuma izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tā tiek aizstāta ar paziņojuma nosūtīšanu caur centrālo vērtspapīru depozitāriju un finanšu instrumentu kontu uzturētājiem. Likumprojekts nemaina termiņu paziņojuma nosūtīšanai par akcionāru sapulci – paziņojums akcionāriem arī turpmāk ir nosūtāms vismaz 30 dienas pirms sapulces. Tomēr šo termiņu var saīsināt līdz 21 dienai, ja sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu akcionāriem tiek nosūtīts, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (piemēram, e-pastā). Likumprojekts paredz, ka turpmāk paziņojums ir nosūtāms uz akcionāra saziņas adresi, kura ir ierakstīta akcionāru reģistrā.
Ar grozījumiem paredzēts mainīt kārtību, kā nodrošināma akcionāru sapulces dokumentu pieejamība, pārliekot uzsvaru sapulces dokumentu pieejamībai elektroniskajā vidē (identiska kārtība paredzēta arī attiecībā uz SIA). Proti, sabiedrībai ir pienākums nodrošināt elektronisku un bezmaksas sapulces dokumentu pieejamību.
Likumprojekts vienādo sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību regulējumu, paredzot, ka arī akciju sabiedrību atkārtoti sasauktajās sapulcēs ar identisku darba kārtību kvoruma prasība nav jāievēro, un sapulce ir lemttiesīga, neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.
Saeima 1.lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Šobrīd zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.
Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.