Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā. E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā.
Ja juridiskai personai ir izveidota e-adrese, turpmāk tā varēs elektroniski sazināties ar vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī iestādēm būs iespējams ar uzņēmēju sazināties šajā digitālajā pastkastītē, nevis papīra formātā uz uzņēmuma juridisko adresi. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz to, ka e-adreses esamība neatceļ juridisko personu pienākumu nodrošināt korespondences saņemšanu no privātpersonām, piemēram, klientiem uzņēmuma juridiskajā adresē.
Uzņēmumiem, kas e-adresei vēlas pieslēgt savu dokumentu vadības sistēmu – ar tehniskajiem parametriem un dokumentāciju var iepazīties VISS portālā.
Saeimā izskatīšanā atrodas likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.
Likumprojekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona, piemēram, sniedz juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi, un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, plānots likumā noteikt, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šādi noteikumi pieļautu iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību.
Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu – attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā.
Lai šādus grozījumus pieņemtu un tie stātos spēkā, Saeimai likumprojekts vēl jāskata divos lasījumos.
Plašāka informācija par likumprojektu un uz 2.lasījumu iesniegtajiem priekšlikumiem pieejama šeit: https://titania.saeima.lv
Saeimas Juridiskā komisija 2022.gada 23.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Ar tiem cita starpā paredzēts palielināt atlīdzību par vienīgās dzīvojamās telpas atsavināšanu.
Gadījumā, ja nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir tā īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo, atlīdzību palielinās par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Plānots, ka institūcija, kura būs atbildīga par attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, izvērtējot atlīdzības palielināšanas kritērijus, iegūs gan zemesgrāmatu datus par īpašniekam piederošajiem citiem nekustamajiem īpašumiem, gan balstīsies uz paša īpašnieka apliecinājumu, ka viņš konkrētajā nekustamajā īpašumā dzīvo.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts risināt gadījumus, kad sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama zeme vai būve, kas vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī – kad atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Saeima pieņēmusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas pilnveido un nosaka vēl papildus pretendentu izslēgšanas kritērijus. Mērķis šādu papildu kritēriju noteikšanai ir veicināt godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos, un publiskos iepirkumus padarīt maksimāli caurspīdīgus un pārskatāmus. Tāpat grozījumi likumā iekļauj regulējumu par līgumu reģistru.
Grozījumi stāsies spēkā 2023.gada 01.janvārī.
Grozījumiem stājoties spēkā, pasūtītājam no 2023.gada būs iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkumā uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā.
Pasūtītājs varēs izslēgt kandidātu no turpmākas dalības iepirkumā arī tad, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās pasūtītājam izslēgšanas nosacījumu pārbaude būs jāveic arī attiecībā uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 tūkstoši EUR.
Grozījumi arī paredz pasūtītāja pienākumu turpmāk pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.
Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz izveidot līgumu reģistru, kurā vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.
Pilna grozījumu redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2022.gada 15.martā, tiek precizēta terminoloģija, jaunā redakcijā izteikti vairāki panti, likums papildināts ar dažādiem jauniem pantiem un III1 nodaļu “Digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstība līguma noteikumiem”.
Grozījumi precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī nosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Tostarp likuma grozījumi nostiprina patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību.
Šī likuma noteikumus par digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem nepiemēro par:
– tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav digitālie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmanto digitālos līdzekļus, lai radītu pakalpojuma rezultātu vai to nodotu patērētājam;
– elektronisko sakaru pakalpojumiem, izņemot starppersonu sakaru pakalpojumus, neizmantojot numerāciju;
– veselības aprūpes pakalpojumiem;
– azartspēļu pakalpojumiem;
– finanšu pakalpojumiem;
– programmatūru, kuru pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs piedāvā saskaņā ar bezmaksas atklātā pirmkoda licenci, par kuru patērētājs nemaksā un saistībā ar kuru patērētāja sniegtos personas datus pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apstrādā tikai tādēļ, lai uzlabotu konkrētās programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju;
– digitālā satura piegādi, ja digitālais saturs vairumam sabiedrības tiek nodrošināts citā veidā, nevis ar signāla pārraidi – priekšnesumā vai organizētā pasākumā;
– digitālo saturu, kuru nodrošina valsts pārvaldes iestādes.
Šī likuma noteikumus nepiemēro arī precēm, kuras pārdod tiesībaizsardzības iestāde, izpildot tiesas lēmumu, vai citā veidā.
Tā kā vairāku nozaru uzņēmēji pašlaik saskaras ar būtisku pārtikas un nepārtikas preču, kā arī izejvielu deficītu, Konkurences padome vērsusi preču iepircēju uzmanību, ka arī šādos apstākļos tiem ir jāievēro godīgas tirdzniecības principi un jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktais.
Atbilstoši Konkurences padomes norādītajam tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja piegādātāji atsevišķām preču grupām objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pasūtījumu izpildi, minētā likuma izpratnē tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai preču iepircēji noteiktu piegādātājiem netaisnīgas sankcijas.
Ievērojot minēto, Konkurences padome aicinājusi preču iepircējus ievērot Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma noteikumus un neizvirzīt piegādātājiem pārmērīgas un aizliegtas prasības, kas negatīvi ietekmētu visu tirgu.
Savukārt piegādātājus tā aicinājusi ziņot saviem sadarbības partneriem (preču iepircējiem) par izejvielu trūkumu vai citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ piegādātāji nespēj noteiktajā laikā vai apjomā nodrošināt nepieciešamo piegādi.
Konkurences padome uzsvērusi, ka nav pieļaujams, ka preču iepircēji šādā situācijā piemēro piegādātājiem līgumsodus vai citas sankcijas, kuras saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu ir uzskatāmas par netaisnīgām un nepamatotām
Ar Konkurences padomes paziņojumu iespējams iepazīties šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/
Šī gada 04.martā Konkurences padome pieņēma lēmumu pilnībā atļaut biroja klientam AS “Dobeles dzirnavnieks” iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu AB “Baltic mill”, kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp Latvijā AS “Rīgas dzirnavnieks”.
Birojs sniedzis AS “Dobeles dzirnavnieks” juridisko palīdzību gan šī darījuma noslēgšanā, gan ziņojuma par apvienošanos sagatavošanā un saskaņošanā Latvijas Konkurences padomē.
Atļaujot AS “Dobeles dzirnavnieks” iegādāties AB “Baltic mill”, kā rezultātā Latvijā varēs apvienoties divi lielākie un tuvākie konkurenti miltu, auzu pārslu, makaronu un citu graudaugu produktu ražošanā un tirdzniecībā, Konkurences padome pirmo reizi savā praksē piemēroja un atzina par pierādītu “bankrotējoša uzņēmuma aizsardzību” (failing firm defence).
Konkurences padome atzina par pierādītu iesniedzēja norādīto pastāvošo augsto iespēju AS “Rīgas Dzirnavnieks” bankrotēt un iziet no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums.
Ņemot vērā, ka AB “Baltic mill” pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi visās Baltijas valstīs, gan darījuma noslēgšana un saskaņošana, gan arī ziņojuma par apvienošanos sagatavošana bija komplicēts un laikietilpīgs process, jo īpaši ņemot vērā plašo produktu klāstu, kuru ražošanā un tirdzniecībā pārklājas apvienošanās dalībnieku darbība.
Konkurences uzraudzības iestādes Lietuvā un Igaunijā vēl turpina izvērtēt iesniegtos ziņojumus par apvienošanos. Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams saņemt šo iestāžu atļauju. Birojs koordinē konkurences iestāžu atļauju saņemšanu arī Lietuvā un Igaunijā.
Visā darījuma noslēgšanas un saskaņošanas procesā konkurences uzraudzības iestādēs AS “Dobeles dzirnavnieks” pārstāv un pilnu juridisko palīdzību sniedz biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Ar Latvijas Konkurences padomes lēmumu iespējams iepazīties šeit: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/L%C4%93mums_publiskojam%C4%81%20versija_21.03.2022.pdf