Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Šī gada 26.aprīlī Valsts prezidents oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” papildu laidienā izsludināja Saeimas šī gada 10.februārī pieņemtos grozījumus “Likumā par ostām”.
Grozījumi likumā stājas spēkā nākamajā dienā, tas ir, 27.aprīlī.
Valsts prezidents grozījumus likumā izsludināja pēc tam, kad parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto grozījumu izsludināšanu laikā netika savākts pietiekams skaits vēlētāju parakstu, kā rezultātā grozījumi Ostu likumā nebija nododami tautas nobalsošanai.
Ar šiem grozījumiem tiek:
1) mainīts likuma nosaukums uz “Ostu likums”;
2) mainīts Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modelis – Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru daļas pieder valstij un attiecīgajai pašvaldībai (ar nosacījumu, ka valstij piederēs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu/akciju).
Kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (40%), Finanšu ministrija (20%), Ekonomikas ministrija (20%) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (20%).
Mainot šo ostu pārvaldības modeli, līdz šī gada 31. decembrim būs jālikvidē Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kas pašreiz kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas pārvalda abas ostas. Lēmumu par likvidāciju pieņems Ministru kabinets;
3) valstij un pašvaldībai līdz šī gada 1.septembrim jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Ventspils ostas pārvaldīšanai jau ir dibināta AS “Ventas osta”;
4) saskaņā ar grozījumiem turpmāk arī privātā sektora pārstāvji varēs izteikties par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ostu pārvaldību – grozījumi paredz ostas pārvaldēm pienākumu izveidot sadarbības padomes, kurās būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību. Turklāt ostas pārvaldei būs pienākums savā tīmekļvietnē publicēt kārtību, kādā notiek apspriešanās ostas sadarbības padomē, kā arī sēžu darba kārtības un protokolus;
5) mazo ostu pārvaldībai joprojām varēs izmantot gan esošo modeli (tās pārvalda pašvaldības izveidota iestāde), gan arī dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību.
Ar likuma grozījumiem iespējams iepazīties šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2022/80A.1
Likuma pilnā grozītā redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/57435/redakcijas-datums/2022/04/27
Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri stājās spēkā 2022.gada 13.aprīlī, tiek precizēta dzīvokļu īpašnieku kopības definīcija, kā arī tiek noteiktas tai piederošās tiesības un pienākumi.
Ar grozījumiem noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, kas var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.
Dzīvokļu īpašnieku kopība par savām saistībām atbild ar savu mantu, taču jāņem vērā, ka par kopības saistībām atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram kopības kreditoram vispirms atbild dzīvokļu īpašnieki, kuri nav veikuši attiecīgos norēķinus. Kopības manta ir dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālajiem pakalpojumiem) segšanai, dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā, prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), komunālie pakalpojumi, uzkrājumi un prasījumi pret trešām personām. Kopības manta ir arī cita iegūta kustama un nekustama manta.
Dzīvokļu īpašumu kopībā ietilpst visi attiecīgās mājas vai uz viena zemesgabala atrodošos vairāku dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Šo kopību pārstāv pārvaldnieks vai kopības pilnvarota persona.
Ja kopību nepārstāv ne pārvaldnieks, ne kopības pilnvarotā persona, tad to pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki.
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga veikt saimniecisko darbību vai nodarbināt fizisko personu.
Pilnā grozījuma redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/331195-grozijumi-dzivokla-ipasuma-likuma
2022.gada 24.martā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem citastarp likums tiek papildināts ar 7.4 pantu, kas noteic, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja:
1. nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija ir publiski pieejama;
2. nodokļu maksātājam ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot tos nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem šis pants stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Pilna grozījumu redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/331460-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam
Šī gada 13.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Pacientu tiesību likumā, ar kuriem tehniski papildināja likumu ar noteikumu, ka arī pacienta pilnvarotā persona var pieņemt lēmumu par pacienta ārstniecību.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam Pacientu tiesību likuma galvenais mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes sniedzēju. Tā tiek sekmēta pacientu aktīva līdzdalība savas veselības aprūpē, kā arī tiek nodrošināta iespēja īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
Grozījumi paredz, ka par pacienta ārstniecību tajos gadījumos, kad pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par savu ārstniecību, lēmumu var pieņemt ne tikai laulātais vai tuvs radinieks, bet arī pacienta pilnvarotais pārstāvis. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, tad ārstniecības iestādei ir pienākums nekavējoties informēt pacienta pilnvaroto pārstāvi, ja tāds ir, par to ka pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi.
Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīgs pats pieņemt lēmumu par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, tad izvēle jāveic pacienta pilnvarotajai personai. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā pacienta pilnvarotajai personai ir prioritāte lēmuma pieņemšanā pār laulāto un personas radiniekiem, kuri jau šobrīd ir ietverti Pacientu tiesību likumā. Pieņemot šos grozījumus, tiks atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un izrietošās problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām.
Papildus iepriekš minētajām tiesībām pacienta pilnvarotā persona būs tiesīga arī veikt izvēli par pacienta iesaistīšanos klīniskajā pētījumā, ja pacients nespēj paust savu gribu.
Pilna grozījumu redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/331193-grozijumi-pacientu-tiesibu-likuma
Likumprojekta mērķis ir izveidot ieguldījumu brokeru sabiedrībām līdzīgu regulējumu kā tas ir citiem tirgus dalībniekiem, kā arī pārņemt Direktīvas Nr. 2019/2034 un Direktīvas Nr. 2019/878 prasības nacionālajos normatīvajos aktos.
Likumprojekts paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībai, proti, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiktu pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs, nepieciešamas tiesību normas, kuras aptver priekšnoteikumus ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībai.
Papildus tam tiks atslogots Finanšu instrumentu tirgus likums, jo tiks izslēgtas tās normas, kuras attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
Ar likumprojektu pilnībā var iepazīties šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d1d01946-8c4c-4001-a6b6-90a3d78d6413
Augstākā tiesa lemj, ka apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda.
Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.
Ar Augstākās tiesas lēmumu lietā Nr.15830006716 (SKK-91/2021/) iespējams iepazīties šeit: https://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/kriminallietu-departamenta/kriminallietu-departamenta-judikatura-un-tiesu-prakse-februari-klasifikatoros-pievienoti-nolemumi-11034?year=2022&month=03
Šī gada 7.aprīlī Konkurences padome pieņēma lēmumu, ar kuru atļāva biroja klientam AS “TAK investīcijas” un SIA “Zaļā josta” apvienošanos, AS “TAK investīcijas” iegūstot kopīgu izšķirošu ietekmi pār SIA “Zaļā josta”.
Apvienošanās dalībnieki kā konkurenti darbojas izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu ražotāja paplašinātās atbildības apsaimniekošanas tirgū, kā arī ar apvienošanos vertikāli saistītos tirgos. Atļaujot apvienošanos, Konkurences padome konstatēja, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies AS “TAK investīcijas” dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem, būtiski nemainīsies tirgus struktūra.
AS “TAK Investīcijas” šajā darījumā pārstāvēja un juridisko palīdzību sniedza biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
2022. gada 21. aprīlī, pirmajā jaunās Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (NCCL) valdes sēdē, par NCCL valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Biroja partneris Matīss Dāvis Kukainis. Šis būs viņa trešais pilnvaru termiņš valdes priekšsēdētāja amatā.
NCCL ir viena no lielākajām ārvalstu tirdzniecības kamerām Latvijā. Norvēģija ir viens no lielākajiem investoriem Latvijā, un NCCL galvenais uzdevums ir sniegt ieskatu uzņēmējdarbībā un nodrošināt sakarus, kas nepieciešami Latvijas biznesa tirgus uzplaukumam.
Apsveicam Matīsu!