Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2022.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem nosaka jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Grozījumi Civillikuma 1075.pantā paredz iespēju izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku ar dzīvojamajām telpām dzīvokļu īpašumos. Turklāt sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.
Grozījumi arī paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šī norma ir paredzēta, lai būtiski ierobežotu kopīpašuma reiderismu, piemēram, nekustamā īpašuma domājamo daļu iegādāšanās izsolēs vai labprātīgos darījumos par salīdzinoši zemu maksu, bet vēlāka kopīpašuma izbeigšanas prasības celšana, kas ar augstu varbūtību nodrošina iespēju iegūt daudz lielāku vērtību nekā samaksātā summa par domājamām daļām.
Civillikums papildināts ar 1074.1 pantu, ar kuru tiek paredzēta iespēja kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš kaitē pārējiem, t. sk. traucē nekustamā īpašuma uzturēšanu, piemēram, nesaskaņojot būvprojektu nepieciešamo būvdarbu veikšanai, lai uzturētu ēku.
Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu to atlīdzināt naudā vai pārdodot izsolē starp kopīpašniekiem (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.
Ja kopīpašnieka daļu nav izdevies pārdot izsolē starp kopīpašniekiem, tā pārdodama atklātā izsolē.
2022.gada 17.maijā stājās spēkā grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas turpmāk paredz sabiedriskā labuma organizācijai tiesības dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pants papildināts ar septīto daļu, nosakot tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus.
Ar grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā papildināta sabiedriskā labuma darbība, to attiecinot arī uz sniegto labumu augstu sasniegumu sportā.
Līdz ar to patlaban likumā definēts, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, īpaši, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tostarp augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 4. panta pirmo un otro daļu sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, tai ir arī citas šajā likumā noteiktās tiesības, savukārt personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.
2022.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas maina laulības šķiršanas nosacījumus.
No 2022.gada 1.maija Civillikums paredz, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti (termiņš samazināts no trim gadiem uz vienu gadu), kā arī tiek izslēgtas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem samierināšanas nolūkā vai atteikumu šķirt laulību nepilngadīgo bērnu interesēs.
Jaunais regulējums tiks piemērots visās laulības šķiršanas lietās, neatkarīgi no tā, vai pieteikums iesniegts pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās.
Konkurences padomes sagatavotajam materiālam ir ieteikuma raksturs, tā pamata mērķauditorija ir pasūtītāji, bet tajā publicēto skaidrojumu un uzskaitītās karteļa iespējamās pazīmes var būt noderīga informācija ikvienam komersantam.
Kartelis jeb aizliegta vienošanās starp konkurentiem ir smagākais no konkurences tiesību pārkāpumiem. Kartelis visbiežāk konstatējams konkurentu darbībās, kad tirgus dalībnieki savstarpēji apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju, ko citādi tie viens otram neizpaustu.
Par komerciāli sensitīvu informāciju parasti neuzskata:
1) publiski pieejamu;
2) vēsturisku (vismaz vecāku par vienu gadu);
3) ja tā zaudējusi savu aktualitāti citādā veidā;
4) vispārzināmu, ikdienišķu tirgus dalībnieka rīcību;
5) kas neatklāj informāciju par tirgus dalībnieka konkurētspēju.
Par aizliegtas vienošanās pārkāpumu Konkurences padome var piemērot naudas sodu tirgus dalībniekam līdz pat 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Aizliegtās vienošanās publiskajos iepirkumos visbiežāk izpaužas kā vienošanās par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienošanās par cenu un vienošanās par tirgus sadali. Savukārt izplatītākās shēmas kā šīs vienošanās tiek realizētas:
1) AIZSEGA PIEDĀVĀJUMU IESNIEGŠANA – iepriekšēja pretendentu vienošanās par konkrētā iepirkuma “uzvarētāju”, tādējādi pārējie pretendenti iepirkumā iesniedz “aizsega” piedāvājumu un piedalās tikai formāli – bez patiesas vēlmes konkurēt;
2) ROTĀCIJAS SHĒMAS – iepirkumā vienmēr piedalās vieni un tie paši pretendenti, kas savā starpā ir sadalījuši iepirkumus (pasūtītājus), ļaujot vienreiz uzvarēt vienam, savukārt nākamajā reizē – kādam citam no karteļa dalībniekiem;
3) PASŪTĪTĀJU MALDINĀŠANAS SHĒMA – “maldina pasūtītāju”, bez objektīva pamatojuma atsaucot lētāko piedāvājumu, tādējādi ļaujot uzvarēt iepriekš sarunātajam uzvarētājam. Turklāt nereti tos, kas savus piedāvājumus ir atsaukuši, iepirkuma uzvarētājs vēlāk piesaista kā apakšuzņēmējus līguma izpildē.
4) TREŠĀS PERSONAS IESAISTE PIEDĀVĀJUMA SAGATAVOŠANĀ – iepirkumā, kurā tiek iesniegti identiski pretendentu finanšu piedāvājumi, viens no pretendentiem bija uzdevis konkursa cenu piedāvājumu izstrādāt apakšuzņēmējam. Identisks finansiālais piedāvājums tika atrasts otra iepirkuma pretendenta valdes locekļa datorā.
5) PARALĒLI STRĀDĀJOŠIE DARBINIEKI VAI KOPĒJAS UZŅĒMUMU TELPAS – darbinieki, kas strādā vairākās darbavietās, vai uzņēmumi, kas strādā vienās un tajās pašās telpās, var veicināt neatļautas vienošanās.
“Signālsarakstā” Konkurences padome uzskaitījusi pazīmes, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos:
1) divos vai vairākos piedāvājumos pieļautas vienādas pareizrakstības, gramatikas vai aprēķinu kļūdas;
2) divi vai vairāki piedāvājumi vai precizējumi un atbildes uz pasūtītāju jautājumiem ir nosūtītas no viena pasta, e-pasta adreses vai IP adreses, ja to var identificēt;
3) divos vai vairākos piedāvājumos redzams, ka pēdējā brīdī veiktas izmaiņas attiecībā uz piedāvāto cenu. Uz to var norādīt, piemēram, atstarpes trūkums vai svītrojums;
4) vairākos iepirkumos vieni un tie paši piegādātāji rotē kā pasūtījumu ieguvēji, piemēram, mainoties tikai uzvarētājam, viens un tas pats pretendents regulāri piedāvā zemāko cenu un tādējādi regulāri uzvar. Situācija vērtējama ilgtermiņā. Ja pastāv iepirkumu sadale, tad citos līdzīgos iepirkumos šis pretendents regulāri zaudē. Iespējams, šādā situācijā pasūtītājs tiek maldināts un pretendentu starpā ir vienošanās par tā saukto “ieplānoto uzvarētāju” un tādējādi pie katra pasūtītāja “uzvarētājs” no konkrētajiem pretendentiem ir cits un pārējie divi iesniedz “aizsega piedāvājumu”;
5) iepirkuma uzvarētājs par apakšuzņēmējiem nolīgst pretendentus, kas nav uzvarējuši iepirkumā, vai tos pretendentus, kuri atsauca savus piedāvājumus vai atteicās tos iesniegt,
6) iepirkumos, kur potenciāli ir jābūt daudz piegādātājiem, pieteicies mazs pretendentu skaits salīdzinājumā ar līdzīgiem iepriekšējiem iepirkumiem,
7) pretendents iesniedz piedāvājumu, kaut arī zināms, ka tas nespēj izpildīt pasūtītāja prasības,
8) telefona sarunā vai e-pastu sarakstē atklājas, ka pretendentam ir informācija par konkurentu cenām vai savām iespējām uzvarēt iepirkumā,
9) divos vai vairākos piedāvājumos norādīti identiski piesaistītie speciālisti līguma izpildē, piemēram, iesniegtas identiskas speciālistu CV formas, it īpaši situācijā, kad šādu speciālistu netrūkst un piegādātājam būtu no kā izvēlēties,
10) divos vai vairākos piedāvājumos parādās cita pretendenta rekvizīti, kontaktinformācija kādā no iepirkuma dokumentiem, piemēram, tehniskajā piedāvājumā, vai kādā citā dokumentā parādās informāciju par citu pretendentu,
11) divos vai vairākos piedāvājumos parādās viena un tā pati kontaktpersona, piemēram, piedāvājuma sagatavošanā tiek piesaistīts viens un tas pats projekta vadītājs, kas arī kontaktējas ar pasūtītāju, vai tiek norādīts, ka vairāki pretendenti pilnvaro vienu un to pašu fizisko personu sadarbībai ar pasūtītāju,
12) divos vai vairākos piedāvājumos tiek iesniegti arī tādi dokumenti, kas neizriet no nolikuma prasībām, bet, piemēram, tieši divi pretendenti tādus iesniedz, turklāt tie visbiežāk satur līdzības vai ir identiski,
13) vairāki pretendenti savus piedāvājumus iesnieguši vienā un tajā pašā datumā, turklāt identiskā laikā vai laikā ar ļoti nelielu laika nobīdi,
14) pretendenti iesnieguši kopīgu piedāvājumu, lai gan kvalificējas iepirkuma prasībām individuāli,
15) pretendentu iesniegtajos piedāvājumos ir identiskas tāmes vairākās izmaksu pozīcijās, piemēram, identiskas izmaksas par cilvēkstundu darbu vai, piemēram, norādīti identiski darbu izpildes termiņi (darba grafiks izpildei),
16) pretendentu iesniegtajos piedāvājumos ir novērojama gala finanšu piedāvājuma cenas korelācija, piemēram, ja ir trīs pretendenti, tad B pretendents pieliek savai cenai +5 % no A pretendenta cenas, savukārt C pretendents +10 %,
17) uzvarētāja cena ir krietni zemākā nekā pārējo pretendentu cenas. Jāskatās kāda ir tirgus cena par šo preci/pakalpojumu, jo, iespējams, pārējie pretendenti tikai formāli piedalās ar neadekvāti augstu cenu, kas neatbilst normālai tirgus cenai,
18) konkurentiem vienādi vai vizuāli/saturiski līdzīgi piedāvājumi, t.sk., cenas.
“Signālsarakstā” Konkurences padome atgādinājusi, ka pasūtītājiem ir pienākums paziņot Konkurences padomei, ja tie iepirkumā konstatē kādu no iepriekšējām pazīmēm.
Ar Konkurences padomes sagatavoto materiālu var iepazīties šeit:
https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-izstrada-signalsarakstu-pasutitajiem-kartela-pazimju-atpazisanai-iepirkumos
Ar Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 29. aprīļa spriedumu lietā Nr. C30627017, SKC-22/2022 tika atcelts Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 27. marta spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība par nokavējuma procentu piedziņu un apmierināta prasība daļā par nomas maksas parāda piedziņu.
Lietā pušu starpā pastāvēja strīds par brīdi, kad prasītājam jeb personai, kas izsoles rezultātā kļuvusi par jauno īpašnieku un ir izveidojusies piespiedu noma, rodas tiesības iegūt no īpašuma tā civilos augļus (zemes nomas maksu) pat tad, ja nepastāv rakstiski noslēgts nomas līgums.
Senāts atzina, ka tiesības saņemt zemes nomas maksu bijušajam zemes īpašniekam ir līdz izsoles pēdējai dienai. Senāts norādījis, ka apgabaltiesa, uzskatot bijušo zemes īpašnieku par tiesīgu piedzīt nomas maksu līdz īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai zemesgrāmatā, ir nepareizi noteikusi piemērojamās tiesību normas, jo nav runa par īpašumtiesību pāreju, bet gan tiesību uz augļiem pāreju.
Tiesības uz lietas augļiem rodas jau izsoles noslēgumā, nevis apstiprināšanas brīdī. Šajā piesituma (izsolītāja paziņojums par vairāksolījuma pieņemšanu) brīdī vairāksolītājam kopā ar tiesībām uz augļiem pāriet arī risks.
Ja nomnieks jau ir samaksājis tekošo vai kavēto nomas maksu iepriekšējam īpašniekam, tad jaunais īpašnieks nedrīkst vairs prasīt maksu no nomnieka. Jaunajam īpašniekam šai gadījumā būtu tiesības minēto nomas maksu prasīt tikai no bijušā īpašnieka.
Tiesas nolēmums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
Ar Senāta 2022. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. C04394710, SKC-119/2022 atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021. gada 28. janvāra spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai. Lietā pastāv strīds starp AS “Reverta” un atbildētājiem – tās bijušajiem valdes priekšsēdētājiem, kas savā darbības laikā personiskās interesēs slēdza vairākus sabiedrībai zaudējumus nesošus darījumus, kuri netika iekļauti klientu datu bāzē, līgumu izpildes kontroles sistēmā vai darījumu izpildes un reģistrācijas sistēmā.
Senāts atzina, ka nav pieļaujama situācija, kad viena civiltiesiskā strīda ietvaros pieņemtos un spēkā esošos nolēmumos attiecībā uz vienu un to pašu faktu ir izteikti būtībā pretēji vērtējumi. Tas attiecas arī uz pierādījumu vērtējumu – viena strīda ietvaros pieņemts un spēkā esošā nolēmumā vērtēts pierādījums turpmāk nav apšaubāms no pierādījumu attiecināmības un pieļaujamības viedokļa, respektīvi, tas ir pakļauts tiesas vērtējumam, ciktāl attiecas uz nozīmīgiem lietas faktiem prasības daļā, kura vēl nav izspriesta pēc būtības.
Senāts arī norādīja, ka valdes loceklis ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību, un atbildība par sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem neiestājas vienīgi tad, ja viņš pierāda, ka nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību vai, citiem vārdiem, rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks (apgrieztās pierādīšanas pienākums). Turklāt apgabaltiesai bija jāvērtē katrs apstrīdētais darījums kā tāds, kā viens kopīgs veselums, nevis tikai daļa no darījuma detaļām (piemēram, procentu likmi, tiesības brīvi mainīt konta valūtu, iespēju izņemt pamatsummu un/vai procentus bez soda naudas utt.).
Apgabaltiesa nebija pilnībā izvērtējusi, vai Sabiedrības padome apstiprinājusi darījumu slēgšanu vai devusi piekrišanu darījumu slēgšanai starp sabiedrību un valdes vai padomes locekli. Šādu pienākumu nosaka Komerclikuma 292. panta pirmās daļas piektais punkts.
Tiesas nolēmums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
Ar Senāta 2022. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. C73317321, SKC-496/2022 atcelts un nodots jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 23. decembra spriedums, kur noraidīta prasītāja (MSIA “Unelux” maksātnespējas administratora) prasība pret diviem atbildētājiem – sabiedrības likvidatoriem, kas tikai daļēji nodeva administratoram maksātnespējīgas sabiedrības grāmatvedības dokumentus.
Senāts norāda, ka kreditoru un to prasījumu precīza konstatēšana ir būtiskākais uzņēmuma labprātīgas izbeigšanas priekšnoteikums, lai tiktu sasniegts likvidācijas procesa mērķis – visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana. Mērķa sasniegšanai no likvidatora tiek sagaidīta aktīva un kompetenta rīcība, izvērtējot likvidējamās sabiedrības saimniecisko darbību un finanšu stāvokli, ko nav iespējams izdarīt bez grāmatvedības dokumentiem.
Ja pie sabiedrības likvidācijas kreditoru prasījumu segšanai mantas nepietiek, atbilstoši Komerclikuma 323. panta noteikumiem iesniedzams maksātnespējas pieteikums, savukārt par šī pienākuma neizpildi ir paredzēta kriminālatbildība. Maksātnespējas administrators nevar no daļēji iesniegtiem dokumentiem pilnvērtīgi izvērtēt sabiedrības finanšu stāvokli, tāpēc likvidatoram ir jāiesniedz visi grāmatvedības un tās organizācijas dokumenti, kas tiek nodoti administratoram ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Konkrētajā lietā apgabaltiesa šos aktus nemaz nav izvērtējusi.
Tiesas nolēmums pieejams šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
2022.gada 17. maijā Senāta Administratīvo lietu departaments, skatot lietu saistībā ar sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru pieteicējai noteikta soda nauda divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu, pieņēmis lēmumu apturēt tiesvedību lietā un vērsties Satversmes tiesā.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” pašreizējo regulējumu, VID, konstatējot atkārtotu nodokļu pārkāpumu, piemēro pārkāpējam soda naudu divkāršā apmērā. Tostarp par atkārotu nodokļu pārkāpumu likuma izpratnē tiek uzskatīta arī situācija, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie atbildības par iepriekšējo (sākotnējo) nodokļu pārkāpumu, ir ticis pārsūdzēts tiesā un attiecīgi nav stājies spēkā.
Senātam radās šaubas par attiecīgās likuma normas, ciktāl tā paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja sākotnējais lēmums ir pārsūdzēts tiesā un strīds nav izšķirts, atbilstību nevainīguma prezumpcijai. Apstrīdētā norma par dubultā soda naudas apmēra piemērošanu par atkārtotu pārkāpumu faktiski prezumē sākotnējā pārkāpuma izdarīšanas faktu, jo par nodokļa pārkāpumu atzīt arī tādas darbības, par kurām vēl pastāv strīds starp privātpersonu un VID, kas tiek risināts tiesas procesā.
Senāta ieskatā, divkāršas soda naudas piemērošanas pamatā nevar būt pieņēmums, ka tiesvedība administratīvajā lietā noslēgsies ar spriedumu, kas apstiprinās Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos nodokļu pārkāpumus. Nodokļu pārkāpumi ir jākonstatē atbilstoši likumam, kas attiecīgajā gadījumā nozīmē to, ka personai ir tiesības vērsties tiesā, lai atspēkotu iestādes pieņemto lēmumu par nodokļu pārkāpumu pieļaušanu. Senāts turpinās lietas iztiesāšanu pēc Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.
Atbilstoši Tieslietu padomes pieņemtajiem lēmumiem no 2022. gada 1. augusta tiek reorganizētas Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tiek pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot apvienotās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Tādējādi Rīgas teritorijā iepriekšējo triju tiesu vietā darbosies viena tiesa. Reformas mērķis ir izlīdzināt tiesnešu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas tiesā ar 2022. gada 1. augustu strādās 122 tiesneši.
Šī gada maijā Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apgabaltiesa bija noraidījusi biroja klienta pieteikumu lietā pret atbildētāju Rīgas domi par atzīmes izdarīšanu par projektēšanas nosacījumu izpildi biroja klientam izdotajā būvatļaujā.
Pēc tam, kad Rīgas pilsētas būvvalde un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atteica biroja klientam izdotajā būvatļaujā izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, Biroja klients vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par šāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Atbildētāja atteica izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, jo uzskatīja, ka biroja klientam ir nepieciešams saņemt blakus zemesgabala, pa kuru plānots izbūvēt inženierkomunikācijas līdz biroja klientam piederošajam zemesgabalam, īpašnieku piekrišanu (saskaņojumu) atsevišķi inženierkomunikāciju izbūvei. Savukārt biroja klients uzskata, ka šāda prasība tam izvirzīta nepamatoti, jo blakus zemesgabala īpašnieki piekrišanu minētajiem būvdarbiem ir snieguši jau iepriekš – zemesgabalu sadalīšanas projektā.
Atceļot spriedumu, Augstākā tiesa norādīja, ka lietā izšķiroši ir tas, vai no lietā esošā zemesgabalu sadalīšanas projekta izriet pietiekami skaidra piekrišana inženierkomunikāciju izbūvei blakus zemesgabalā. Tāpēc Augstākā tiesa norādīja, ka apgabaltiesa bija kļūdaini uzskatījusi, ka inženierkomunikāciju izbūves gadījumā piekrišanai jāizpaužas tieši nodibināta servitūta formā.
Augstākā tiesa vērsa apgabaltiesas un lietas dalībnieku uzmanību uz to, ka strīdus zemesgabalu sadalīšanas projekts paredz zemesgabala sadali tādos mazākos zemesgabalos, no kuriem tikai daļai paredzēta piekļuve no ielas. Tāpēc, izvērtējot, vai blakus zemesgabalu īpašnieku piekrišana sadalīšanas projektam (tātad arī tajā iezīmētajai inženierkomunikāciju atrašanās vietai) liecina par sadalīšanas projektā iesaistīto personu vienošanos par to, kādā veidā varēs īstenot īpašumtiesības uz tiem zemesgabaliem, kas nerobežojas ar ielu, proti, kā tiem varēs piekļūt un kā piebūvēt inženierkomunikācijas, apgabaltiesai jāņem vērā, ka ir pašsaprotami, ka visām iesaistītajām personām bija jāzina, ka daļu atdalīto zemesgabalu faktiski nebūs iespējams izmantot neatkarīgi no citiem zemesgabaliem un tātad būs nepieciešama blakus esošo zemesgabalu izmatošana.
Visbeidzot, Augstākā tiesa vērsa arī apgabaltiesas uzmanību uz tās pienākumu ņemt vērā tās līdzšinējo judikatūru, kurai var būt nozīme šajā lietā:
• tas, ka persona ir pārdomājusi un vairs nevēlas pieļaut konkrētu būvdarbu veikšanu, pats par sevi nenozīmē, ka persona var atsaukt iepriekš sniegto saskaņojumu būvniecībai;
• ja nepieciešamais saskaņojums ir bijis dots, tāds nav jāsaņem arī no katra jaunā īpašuma ieguvēja īpašnieku maiņas gadījumā.
Biroja klientu lietā administratīvajā procesa iestādē un tiesā pārstāv biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.