Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2022.gada 16.jūnija Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu.
Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.
Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas kārtība, kā arī akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentu pieejamība un akcionāru sapulces norises kārtība, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus nodrošinot primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē.
Turpmāk paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Grozījumi noteic, ka akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas – iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.
Grozījumu stāšanās spēkā ir plānota 2023.gada 1.jūlijā, lai dotu iespēju akciju sabiedrībām gada laikā iesniegt visu nepieciešamo informāciju Uzņēmumu reģistram. Akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas šo pienākumu un nebūs atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.
23. jūnijā spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā.
Grozījumu galvenais mērķis ir stiprināt Konkurences padomes neatkarību tās darbībā – likumā noteiktas Konkurences padomei nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes pilnvaras efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Pieņemot šādus grozījumus likumā, nacionālajā regulējumā pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.
Par Konkurences padomes neatkarību
Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos Konkurences padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences padomei noteikta pilnīga neatkarība iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.
Par naudas sodu maksimālo apmēru izmaiņām
Grozījumi paredz izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos un to aprēķināšanas kārtībā.
Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tāpēc ar grozījumiem tiek unificēts naudas sodu minimālais apmērs ES ietvaros par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem – Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmajā daļā un 102.pantā paredzētajiem pārkāpumiem jeb par uzņēmumu aizliegtām vienošanām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gadījumos, kad pārkāpums ir ietekmējis tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm jeb tā ietekme sniedzas ārpus Latvijas robežām.
Saskaņā ar grozījumiem likumā tiek mainīta sodu aprēķināšanas kārtība – konkurences tiesību pārkāpēja atbildība par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli piemērojamā naudas soda slieksnis tirgus dalībniekiem tiks noteikts 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.
Paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras procesuālo darbību laikā
Turpmāk Konkurences padome procesuālo darbību (inspekcijas) jeb nepieteikto apmeklējumu laikā varēs saņemt atbalstu no citām valsts pārvaldes un tiesībsargājošām iestādēm, tostarp Konkurences padomei būs tiesības pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja tā veiks procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.
Turpmāk tirgus dalībniekiem, to apvienībām un citām personām būs atbildība par nepilnīgu paskaidrojumu sniegšanu, kā arī ar izmeklējamo lietu saistītajām personām būs pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama.
Paplašinātas iecietības programmas izmantošanas iespējas
Turpmāk iecietības programmas ietvaros atbrīvot no naudas soda vai to būtiski samazināt varēs arī par tirgus dalībnieku sadarbību ar Konkurences padomi aizliegtu vertikālu vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu atklāšanā.
Iecietības programma ir būtisks instruments, kas konkurences tiesību pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, sadarbojoties ar KP, palīdz atklāt konkurences tiesību pārkāpumus un veicina pārkāpumā iesaistīto tirgus dalībnieku efektīvāku saukšanu pie atbildības, vienlaikus dodot iespēju sadarbībā iesaistītajam tirgus dalībniekam saņemt atbrīvojumu no soda vai tā būtisku samazinājumu.
2022.gada 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Iepriekš šos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Grozījumi arī paredz, ka atkārtoti termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts.
Termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Likuma grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.augustā.
Saeima 2022. gada 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā.
Grozījumi Civilprocesa likumā pieņemti sakarā ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju, pievienojot tās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai un mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.
Tādējādi ar likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” veikti redakcionāli precizējumi, proti, aizstājot apvienojamo tiesu nosaukumus ar izveidotās tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas tiesa no 2022. gada 1. augusta.
Vienlaikus Civilprocesa likuma 24. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas tiesa izskata lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un lietas par patenttiesību, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Rīgas pilsētas tiesai, gan rajona (pilsētas) tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.
Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2022. gada 1. augustā.
Grozījumi pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/333438-grozijumi-civilprocesa-likuma
2022.gada 9.jūnijā stājās spēkā Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums.
Uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas realizējas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojumi turpmākām investīcijām. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskajā vai nacionālajā līmenī pieņemtās sankcijas.
Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā:
• aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 miljonu eiro apmērā;
• garantijas 22,5 miljonu eiro apmērā;
• eksporta kredīta garantijas 1,3 miljonu eiro apmērā;
• pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljona eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.
Aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju jaunās atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā tuvākajā laikā, savukārt pašu kapitāla fonda programma – līdz šīgada augustam. Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Konkurences padome ir konstatējusi, ka Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju rezultātā vairāku nozaru uzņēmēji ir saskārušies ar nopietniem šķēršļiem un apgrūtinājumiem to darbībai, piemēram, izejvielu deficītu, to cenu ievērojamu sadārdzināšanos, kā arī straujo degvielas cenu palielināšanos. Lai meklētu risinājumus un apspriestu problēmas, nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās.
Līdz ar to šobrīd uzņēmēju vidū ir aktualizējies jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Tāpēc Konkurences padome ir publicējusi atgādinājumu/skaidrojumu par to, kas konkurentu savstarpējā komunikācijā ir atļauts un ko nedrīkst.
Tirgus dalībnieki drīkst:
• apspriest nozares kopējās problēmas, tai skaitā organizēt lobiju;
• veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču apjomu, tādējādi saņemot zemākas cenas;
• individuāli lūgt pircējam/piegādātājam pārskatīt esošos līgumus, ja pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija nebija paredzama, noslēdzot šos līgumus, un tā ir ietekmējusi tirgus dalībnieka spējas izpildīt līgumsaistības;
• apmainīties ar publiski pieejamu informāciju; vispārīgu informāciju, kur nevar identificēt informāciju par atsevišķu tirgus dalībnieku; un/vai vēsturisku informāciju, kas ir vecāka vismaz par gadu.
Tirgus dalībnieki nedrīkst:
• apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju.
Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni.
Piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem), tāpat specifiskiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, iepirkuma apjomu, iepirkuma cenu, iepirkuma noteikumiem utt.
Iepriekš uzskaitītā informācija, ar ko uzņēmumi nedrīkst apmainīties, ir tikai piemērs nevis izsmeļošs saraksts. KP vērtē katru situāciju individuāli, atkarībā no tās konteksta;
• saskaņot savu rīcību vai stratēģiju tirgū, t.sk. vienoties par kopēju nostāju pret saviem partneriem, pircējiem, piegādātājiem.
Plašāka informācija un Konkurences padomes skaidrojumi pieejamai šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/konkurentu-savstarpeja-komunikacija-ko-drikst-un-ko-nedrikst
Šī gada 1. jūnijā stājās spēkā Eiropas Komisijas pieņemtā Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula (Vertical Block Exemption Regulation) un to skaidrojošās vadlīnijas, kurā noteiktas tās uzņēmumu starpā slēgtas vertikālas vienošanās, kuras ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma.
Tirgus dalībnieku vienošanās ir vertikāla, ja to slēdz tādi tirgus dalībnieki, kas darbojas atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmenī, piemēram, vienošanās starp ražotāju un izplatītāju, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju.
Lai arī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta 1. punktu (analogi Konkurences likuma 11. panta pirmo daļu) ir aizliegtas tādas vienošanās starp uzņēmumiem, kas var nepieļaut, ierobežot vai kropļot konkurenci, tas tomēr nenozīmē, ka visas konkurenci ierobežojošas vienošanās ir aizliegtas un par to slēgšanu nosakāma atbildība.
Vienošanās var būt attaisnojama, ja tā rada pietiekamus efektivitātes ieguvumus, kas atsver konkurencei radīto kaitējumu. Savukārt par konkurenci ierobežojošu vertikālo vienošanos tiek piemērots naudas sods līdz 5% no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Saskaņā ar jauno regulu no vienošanās aizlieguma atbrīvojamas tādas vertikālās vienošanās, attiecībā uz kurām izpildās visi šie trīs nosacījumi:
1. Neviena no vienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku tirgus daļām konkrētajā tirgū nepārsniedz 30%.
2. Vienošanās nesatur stingros ierobežojumus (hardcore restrictions) (piemēram, par preces tālākpārdošanas cenas fiksēšanu)
3. Vienošanās nesatur izslēgtos ierobežojumus (excluded restrictions) (piemēram, nekonkurēšanas saistības, kas pārsniedz 5 gadus vai kurām vispār nav noteikts termiņš).
Izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu:
Par duālo izplatīšanu – tagad tā attiecināma arī uz vairumtirgotājiem un importētājiem;
Par paritātes saistībām – regula paredz, ka arī visi tiešsaistes starpniecības pakalpojuma sniedzēji turpmāk tiek uzskatīti par piegādātājiem.
Izdala “šaurās” un plašās” paritātes saistības. Atbrīvojums neattieksies uz “plašajām” mazumtirdzniecības paritātes saistībām, kas aizliedz piedāvāt labākus nosacījumus jebkurā citā konkurējošā pārdošanas kanālā.
Par ekskluzīvo izplatīšanas sistēmu – tiek ieviesta dalīta ekskluzivitāte paredzot, ka noteiktu teritoriju vai klientu grupu ekskluzīvās izplatīšanas ietvaros var piešķirt ne vairāk kā pieciem ekskluzīvajiem izplatītājiem.
Aktīvo pārdošanas ierobežojumu tālāknodošanas iespēja – ražotāja iespēja saviem izplatītājiem uzlikt pienākumu saviem tiešajiem pircējiem aizliegt aktīvi pārdot preci vai pakalpojumus teritorijās, kas ir piešķirtas citiem ekskluzīvajiem izplatītājiem.
Par selektīvas izplatīšanas sistēmas darbību – piegādātāji var ierobežot tā izplatītājus un to klientus veikt pakalpojumu vai preču tālākpārdošanu neautorizētiem izplatītājiem, kas darbojas teritorijā, kur piegādātājs izveidojis tā pakalpojumu vai preču pārdošanai selektīvu izplatīšanas sistēmu.
Par preču pārdošanu tiešsaistē – vairs nav paredzēts īpašs aizsardzības režīms salīdzinājumā ar fiziskām tirdzniecības vietām.
Var atšķirties kritēriji pilnvaroto pārstāvju atlasei pārdošanai tiešsaistē vai fiziskās tirdzniecības vietās.
Regulā noteikts pārejas periods viens gads – tirgus dalībnieki visas savas līdz šī gada 31.maijam noslēgtās vienošanās, kas atbilst iepriekšējam, bet ir pretrunā jaunajam regulējumam, līdz 2023.gada 31.maijam var pielāgot atbilstošas jaunajam regulējumam.
Ar regulu iespējams iepazīties šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022R0720&from=EN
Regulu skaidrojošās vadlīnijas pieejamas šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/system/files/2022-05/20220510_guidelines_vertical_restraints_art101_TFEU_.pdf
Satversmes tiesa 2022. gada 15. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Apstrīdētā norma cita starpā paredz, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām un ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, paredzot tikai četru procentu zemes lietošanas maksas apmēru no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, rada pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu, tas ir, ierobežo pieteikuma iesniedzēja tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī gūt no tā mantisku labumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 15. novembris.
Pirmā lieta par apstrīdētajām normām ierosināta jau 2022. gada 19. janvārī. Kopā Satversmes tiesa ierosinājusi piecas lietas par apstrīdēto normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
Papildu informācija pieejama Satversmes tiesas mājaslapā: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/