Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 14.jūlijā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā, ar kuriem augstskolām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, piešķīra tiesības veikt ārvalstī izdotu grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā, iesniedzot pieteikumu konkrētajā augstskolā.
Pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka tiesības veikt ekspertīzi būs tikai tādām augstskolām, kurām ir ilggadēja starptautiska sadarbība akadēmiskā darbā, uzkrāta pieredze darbā ar ārvalstu studentiem, atbildīga studentu atlase, kvalificēts personāls, atbilstoša materiāltehniskā bāze un kapacitāte. Attiecīgo augstskolu kvalifikācijas prasības un ekspertīzes tiesību piešķiršanas kārtību ar likumu ir uzdots izstrādāt Ministru kabinetam, kam tas ir jāizdara triju mēnešu laikā no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Ekspertīzes veikšanas tiesības gan ar likumu tiek ierobežotas un neattiecas uz jebkādiem grādiem un izglītības dokumentiem – tās attiecināmas tikai uz gadījumiem, ja izglītības dokuments vai grāds būs izdots, sākot no 2016.gada 1.janvāra Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī un Šveices Konfederācijā, un izglītības dokumentu īpašnieks būs iesniedzis pieteikumu studijām attiecīgajā augstskolā. Savukārt citu ārvalstu sarakstu, kuru izglītības dokumentu ekspertīzi varēs veikt šīs augstskolas, noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekta autori norāda, ka tiesību piešķiršana augstskolām veikt attiecīgo ekspertīzi un atzīšanu, dos iespēju efektīvāk izskatīt ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus, un ātrāk pieņemt lēmumu par attiecīgā reflektanta studiju uzsākšanu vai turpināšanu.
Saeima 14. jūlijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai.
Grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka par energokopienu var kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis ir galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam.
Energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs.
Līdz šim likumā bija nostiprinātas elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas, kas bija pieejamas tikai mājsaimniecībām.
Savukārt grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz ieviest arī elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu. Neto norēķinu sistēmā varēs piedalīties gan mājsaimniecības, gan no AER saražotas elektroenerģijas pašpatērētāji, kas ir juridiskas personas. Mājsaimniecībām paredzētas vienreizējas tiesības pāriet no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu.
Neto norēķinu sistēmā uzskaitīs ne tikai no AER saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzumu, bet arī noteiks elektroenerģijas vērtību. Enerģijas pārpalikumu aprēķinās naudas izteiksmē un ieskaitīs nākamajā norēķinu periodā. Tāpat noteikts, ka neto norēķinu sistēmas ietvaros vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju varēs izmantot citos tā paša lietotāja objektos.
Līdz šā gada 30. septembrim Ministru kabinets izstrādās noteikumus Neto norēķinu sistēmas darbībai.
Ar grozījumiem tiek noteikta arī iespēja kopīgot elektroenerģiju, proti, energokopienas biedri un aktīvie lietotāji varēs dalīties jeb kopīgot savu saražoto elektroenerģiju ar citiem energokopienas biedriem vai aktīvajiem lietotājiem tajā pašā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā. Aktīvais lietotājs likuma izpratnē ir galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju no AER savām vajadzībām.
Enerģētikas likuma grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Likuma pilnā grozītā redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/49833-energetikas-likums
Saeima 14. jūlijā otrajā (galīgajā) lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Izmaiņas stājās spēkā 20. jūlijā.
Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām.
Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces.
Tāpat ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi.
Likuma pilnā grozītā redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/81066-par-akcizes-nodokli
Saeima 16. jūnijā pieņēma, bet 6. jūlijā Valsts prezidents izsludināja Darba likuma grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas.
Jaunais Darba likums noteiks, ka darba līgumā pastāv iespēja pievienot punktu, kas ļautu darbiniekam pašam izvēlēties savu darba vietu. Šāds papildinājums tapis pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, kad daudzi darbinieki strādāja no mājām, un joprojām ir darbavietas, kas pieļauj, ka darbinieki strādā gan attālināt, gan klātienē. Līgumā būs jāpievieno arī tās sociālā nodrošinājuma iestādes, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.
Darba devējiem tiks sniegta iespēja piemērot jaunajiem darbiniekiem garāku pārbaudes laiku. Esošais limits – trīs mēneši – standarta gadījumos paliek nemainīgs, tomēr grozījumi paredz, ka, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var vienoties par pārbaudes termiņa noteikšanu, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus. Ja darbiniekam būs terminēts darba līgums līdz sešiem mēnešiem, pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt vienu mēnesi. Ja līdz vienam gadam, tad pārbaudes laika limits ir divi mēneši. Ja iepriekš minētie darba līguma termiņi tiks noteikti koplīgumā, tad ilgākais pārbaudes laika termiņš drīkst būt trīs mēneši. Būtisks papildinājums ir par atkārtota pārbaudes laika nepiemērošanu, ja terminēts darba līgums tiek pagarināts.
Ar likuma grozījumiem noteiktas darbības, kas jāveic darba devējam pirms darbinieka nosūtīšanas komandējumā, proti, laicīgi darbinieks rakstiski jāinformē par valstīm, kur jāveic darbs, veikšanas ilgumu, valūtu, kādā maksās algu, ar darbu saistītiem pabalstiem un repatriācijas iespējām.
Darbiniekiem tiks sniegtas priekšrocības atvaļinājumu ziņā – ar grozījumiem noteikts darba devēja pienākums piešķirt atvaļinājumu bez algas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt tuvu ģimenes locekli vai kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe. Atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas kopsummā gada laikā nepārsniegs piecas dienas. Vajadzības gadījumā darba devējs varēs lūgt uzrādīt apliecinājumu par šādu nepieciešamību.
Ar grozījumiem pagarināts laika posms, kurā var izmantot bērna tēva atvaļinājumu. Noteikts, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – četrus mēnešus). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – desmit kalendāra dienas).
Tāpat ar likuma grozījumiem precizēti jautājumi, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.
Darba likuma grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. augustā.
Ar likuma grozījumiem iespējams iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/333711-grozijumi-darba-likuma
Likuma pilnā grozītā redakcija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums
1. jūlijā Tieslietu padome apstiprināja Tieslietu padomes sekretariāta izstrādātās vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībai tiesās un atbalstīja piedāvātos rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Augstākās tiesas prioritāros pasākumus 2023. – 2025. gadam.
Vadlīnijas izstrādātas ar mērķi nostiprināt vienotu metodoloģiju lietu izskatīšanas termiņu standarta izstrādei un faktisko lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībai. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošajām vadlīnijām, kurās galvenais uzsvars bija uz lietu izskatīšanas termiņu prognozēm, jaunajā vadlīniju redakcijā plašāka uzmanība tiek veltīta arī tiesu darbības statistisko rādītāju apkopošanai un analīzei, tādējādi sniedzot priekšstatu ne vien par plānotajiem lietu izskatīšanas termiņiem, bet arī nodrošinot iespēju tos salīdzināt ar iepriekšējā gada tiesu darbības rādītājiem. Vadlīnijas tiesām jāpiemēro, iesniedzot plānotos lietu izskatīšanas termiņus Tieslietu padomei katra gada sākumā.
Tika atbalstīti arī vairāki pasākumi attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojumu, veselības apdrošināšanu, tiesas sēžu zāļu tehnoloģisko attīstību un informācijas sistēmu pilnveidi.
Ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2022. gada 12. jūlija lēmumu biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis tika apstiprināts Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas, kā arī Komisijas pretendentu dokumentu izvērtēšanai sastāvā.
Ētikas komisija nodrošina zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu profesionālās ētikas normu ievērošanu atbilstoši prasībām par advokātu nevainojamas reputācijas, advokātu profesijas un Zvērinātu advokātu kolēģijas prestiža nostiprināšanu. Ētikas komisijā darbojas kopā 7 zvērināti advokāti, no kuriem viens ir zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Savukārt Komisijas pretendentu dokumentu izvērtēšanai uzdevums ir nodrošināt rūpīgu iesniegto dokumentu izvērtēšanu personām, kuras pretendē uz zvērināta advokāta eksāmena kārtošanu, un zvērinātu advokātu palīgu un to potenciālo patronu pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšanu pirms zvērinātu advokātu palīgu pretendentu pielaišanas pie zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas eksāmena. Artūrs Spīgulis šajā komisijā darbojās arī iepriekš.
Birojā praktizējošā zvērināta advokāte Paula Kreicšteina tika apstiprināta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Uzraudzības un kontroles komisijas sastāvā kā viena no komisijas locekļiem.
Uzraudzības un kontroles komisija veic un nodrošina zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu apmācību, uzraudzību un kontroli, tai skaitā, pieņemot lēmumus, kuri saistīti ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi kā uzraudzības un kontroles institūciju saskaņā ar starptautiskiem normatīviem aktiem, Latvijas Republikas normatīviem aktiem un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas iekšējiem normatīviem aktiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.
Zvērināti advokāti Artūrs Spīgulis un Paula Kreicšteina jūtas pagodināti par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izrādīto uzticību un novērtējumu, apstiprinot abus kolēģus Latvijas Zvērinātu advokātu padomes komisiju sastāvā. Kolēģi apņemas ar godprātību pildīt komisiju locekļu pienākumus.
Pēc gandrīz četru gadu ilga darba ar Biroja klientu – ārvalstu komercsabiedrību, kura bija noguldījusi līdzekļus likvidējamajā AB.LV bankā – Biroja klients ir saņēmis AB.LV bankā noguldīto līdzekļu izmaksu pilnā apmērā.
Lietas ietvaros Birojs nodrošināja pilnu klienta interešu pārstāvību kreditora prasījuma pieteikšanas un izmaksas procesā: kreditora pieteikuma iesniegšana un tai sekojošā prasījuma atzīšana, garantētās atlīdzības pieteikšana un saņemšana (saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu), saziņa ar banku, klienta konsultēšana lietas gaitā, nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana kreditora pārbaudes ietvaros AB.LV bankā, bankas likvidācijas komisijā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (AML prasības, naudas līdzekļu izcelsme, sankciju saraksti, konta piederības pārbaudes).
Tā rezultātā, veiksmīgi nodrošinot klienta pārstāvību lietā, Biroja klientam kā bankas kreditoram ir pilnā apmērā izmaksāta AB.LV bankā noguldītā summa gandrīz 200 000 eiro apmērā.
Klienta pārstāvību lietas ietvaros nodrošināja Biroja partneris Artūrs Spīgulis un zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins.