Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, nosaka terminētu valsts atbalsta pasākumu – elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas un kuriem netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs.
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka juridiskām personām laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim pilnībā nav jāmaksā maksa par sistēmas pakalpojumiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Sistēmas operatoriem (gan sadales, gan pārvades) šī summa 100% apmērā tiks segta no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kurām piemērotas sankcijas.
Ar likuma grozījumiem paredzēts papildināt 5. pantu ar 2.1 daļu, kas paredz elektroenerģijas galalietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim piemērot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēros pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas galalietotāju pārkāpumu gadījumos.
Turpmāk aktuālie meža inventarizācijas dati ik gadu tiks publiskoti Meža valsts reģistrā, un tie būs pieejami ikvienam. Līdz ar to datus tiešsaistē varēs izmantot gan meža īpašnieki, gan meža inventarizācijas veicēji. Šim nolūkam vairs nebūs nepieciešams īpašs datu pieprasījums no Valsts meža dienesta.
Meža inventarizācijas datu publiskošanu atvērto datu portālā data.gov.lv esošajā Meža valsts reģistrā paredz Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” grozījumi, kas stājas spēkā 2022. gada 12. augustā.
Grozījumos paredzēts, kādā veidā tiešsaistē dokumentus var saņemt un iesniegt Meža valsts reģistrā. Proti, to var izdarīt Valsts meža dienesta (VMD) tīmekļvietnē, pievienojoties Meža valsts reģistram, vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, kur Valsts meža dienesta sniegtajiem e-pakalpojumiem pievienota saite, kura pakalpojuma saņēmēju automātiski novirza uz Meža valsts reģistru. Pakalpojumu lietošanas instrukcijas ir pieejamas Meža valsts reģistrā pēc autentificēšanās, izvēloties konkrēto pakalpojumu.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka no 2023. gada 1. marta visiem daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekiem ir pienākums kārtot mājas lietu Būvniecības informācijas sistēmā. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams reģistrēties pārvaldnieku reģistrā. Šim nolūkam arī biedrību, kuras izveidotas vienā dzīvojamajā mājā, kas ir lielāka par 1500 m2, pārvaldniekiem ir nepieciešams apliecināt atbilstību noteiktām izglītības prasībām. Arī biedrību, kuras ir izveidotas vienas mājas, kas pārsniedz 1500 m2 platību, pārvaldniekam ir nepieciešams vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, ar kuru šī norma varētu tikt atcelta.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri drīzumā tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai, paredzot, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras pārvalda vienu dzīvojamo māju, kas ir lielāka par 1500 m2, pārvaldnieka izglītību tomēr nevajadzēs. Saeima varētu pieņemt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā līdz 2023. gada 1. martam.
Saeima otrajam un galīgajam lasījumam virza par steidzamu atzīto likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”. Ar likumu paredzēts atvieglot kārtību energoapgādes būvju – vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati – un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai (augstsprieguma elektrolīniju garums līdz 15 kilometriem, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 kilometriem), lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu – 1000 megavati. Likumprojekta mērķis, kā norāda tā autori, ir stiprināt valsts enerģētisko drošību un neatkarību.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka vēja elektrostaciju būvniecības gadījumā, atšķirībā no pašreizējā regulējumā ietvertajām prasībām, turpmāk nebūs nepieciešams veikt plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, tā vietā veicot vienīgi sākotnējā izvērtējuma procesu – gadījumos, ja būves tiek plānotas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, “Natura 2000” teritorijām un divu kilometru buferjoslām ap tām, mikroliegumiem, kā arī putnu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem, kā arī citos gadījumos, ja vēja elektrostacijas paredzēts būvēt ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu, virszemes ūdeņu un kultūras pieminekļu aizsargjoslām, kā arī Valsts vides dienesta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm.
Vēja elektrostaciju būvniecība, veicot vienīgi sākotnējo izvērtējumu, būs atļauta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem.
Plānots noteikt, ka apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai meža zemēs varēs piešķirt uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem, turklāt likumprojekts paredz būvniecības ierosinātāja tiesības, vēršoties ar iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūgt piešķirt attiecīgajai būvniecībai nacionālo interešu objekta statusu.
Ar likumprojektu pilnībā iespējams iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/73EED4ECF8E35EABC225884700491B01?OpenDocument