Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima ir pieņēmusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēta iespēja piemērot juridiskajai personai vairāku veidu darbības un rīcības ierobežojumus (procesuālos piespiedu jeb nodrošinājuma līdzekļus), ja pret konkrēto juridisko personu būs uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.
Nodrošinājuma līdzekļus būs tiesīgs piemērot procesa virzītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu gadījumā, ja uzskatīs, ka juridiskā persona, kuras interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarīts iespējams noziedzīgs nodarījums, pretdarbojas kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, nepilda likumā noteiktos procesuālos pienākumus vai būs pamats domāt, ka tiks kavēta procesa virzība vai izdarīti jauni noziedzīgi nodarījumi.
Kā skaidro likumprojekta autori, grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās situācijas, kurās juridiskās personas mēdz pretdarboties kriminālprocesa izmeklēšanai un kavēt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
Ar grozījumiem ieviesti triju veidu procesuālie piespiedu līdzekļi, kurus varēs piemērot juridiskajām personām:
• Noteiktu darbību aizliegums – ierobežojums juridiskajai personai uz laiku veikt noteikta veida uzņēmējdarbību vai cita veida darbību, ja noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar minētās darbības veikšanu.
• Aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas, ierakstot attiecīgu aizlieguma atzīmi juridiskās personas lietā, tajā skaitā aizliegumu juridiskās personas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu, dalībnieku un akcionāru maiņai vai komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.
• Aizliegums veikt uzņēmuma pāreju – ierobežojums procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai veikt uzņēmuma pāreju bez procesa virzītāja atļaujas.
Grozījumi arī paredz, ka juridiskās personas pārstāvim vai aizstāvim būs tiesības pārsūdzēt lēmumu par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, iesniedzot sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.
Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.
Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu, kura mērķis ir sekmēt atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazināt klimata un vides negatīvo pārmaiņu procesus. Jaunais Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nosaka atvieglotu kārtību šādām darbībām:
o vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavatu, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai;
o saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un citu saistīto būvju būvniecībai, ja saules paneļu (iekārtu) kopējā jauda vienam objektam ir vismaz 10 megavatu;
o būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai, ja siltumenerģiju plānots ražot no atjaunojamiem energoresursiem, attiecīgās iekārtas jauda ir vismaz pieci megavati un siltumenerģija tiks nodota centralizētās siltumapgādes sistēmai;
o energoapgādē izmantojamu būvju Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā un tām nepieciešamās sadales, pārvades vai uzglabāšanas infrastruktūras būvniecībai.
Ar likumu noteikts, ka vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metru.
Likumā noteikta sākotnējā izvērtējuma procedūra vēja elektrostaciju būvniecībai, tās ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas procesa termiņi, nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas procedūra un citi jautājumi.
Vienlaikus ar jauno likumu stājas spēkā arī grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Izmaiņas attiecas uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumu “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams”.
Piemēram, līdz šim 11.1 punkts paredzēja, ka ietekmes uz vidi novērtējums bija nepieciešams jaunbūvējamiem autoceļiem, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk. Izmaiņas paredz izņēmumu – tie ir gadījumi, kad jaunbūvējamais autoceļš ir nepieciešams vēja elektrostaciju būvniecībai.
Savukārt 26.1 punktā, kurā līdz šim bija noteikts, ka sākotnējais novērtējums uz vidi ir nepieciešams vēja elektrostaciju būvniecībai, ja to kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk. Stājoties spēkā grozījumiem, tas paredz nepieciešamību veikt novērtējumu, ja vēja elektrostacijas kopējā jauda ir 50 megavatu un vairāk, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts saskaņā ar jauno Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
Veselības ministrija nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz ieviest virkni uzlabojumu pacientu tiesību aizsardzības jomā, tostarp pacientu tiesību aizsardzības speciālistus vismaz lielākajās ārstniecības iestādēs un iespēju pacientam pie ārsta doties kopā ar “atbalsta personu”.
Grozījumi likumā paredz noteikt ārstniecības iestādes vadītājam pienākumu sagatavot un iestādē ieviest pacientu tiesību īstenošanas plānu. Šādi plāni būs obligāti lielākajās ārstniecības iestādēs – klīniskajās universitātes slimnīcās, reģionālajās slimnīcās, lielajās ambulatorajās daudzprofilu ārstniecības iestādēs. Tāpat lielajās ārstniecības iestādēs būs nepieciešams iecelt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu. Abas iniciatīvas būtu jāievieš pusgada laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās. Nepieciešamo speciālistu apmācībai Rīgas Stradiņa universitāte piedāvās apmācību programmu pacientu tiesību aizsardzības speciālistiem.
Grozījumi likumā paredz noteikt, ka pacienta “atbalsta persona” var nākt līdzi pacientam vizītē pie ārsta. Atbalsta persona var būt jebkura persona, kurai pacients uzticas.
Grozījumi likumā paredz arī nostiprināt pacienta tiesības pieņemt gala lēmumu par savu ārstēšanu. Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli izdara pacients, pamatojoties uz ārsta izteikto viedokli, kas pamatots ar uz pierādījumiem balstītiem medicīniskiem kritērijiem.
Grozījumi likumā precizē kārtību pacientu informēšanai par ārstēšanas izmaksām. Paredzēts, ka ārstniecības iestādei pacients jāinformē par izmaksām pirms pakalpojuma saņemšanas. Precizēta arī kārtība, kādā pilnvarotā persona var iepazīties ar pacienta dokumentāciju un grozīta ārstējošā ārsta definīcija.
Turpmāk dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki varēs kārtot dzīvojamās mājas lietu un pieņemt lēmumus elektroniski, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) jauno funkcionalitāti. Tā izveidota ar mērķi efektivizēt dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, nodrošināt pārvaldnieku godīgas konkurences apstākļus, kā arī dzīvokļu īpašnieku brīvu un drošu savas mājas ekspluatācijas dokumentācijas glabāšanu un pieejamību vienuviet.
Izveidotā iespēja elektroniski BIS kārtot gan mājas lietu, gan pieņemt lēmumus, nodrošinās ātru, ērtu, efektīvu un caurspīdīgu procedūru sava īpašuma pārvaldīšanai, kā arī drošu vidi dokumentu un informācijas glabāšanai un turpmākai izmantošanai un nodošanai nākamajiem dzīvojamās mājas pārvaldniekiem.
Turklāt dokumentus un informāciju, kas jau ir pieejama BIS citos reģistros, piemēram, informācija par ēkas energosertifikātu, būvprojektu, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs varēs iegūt, izmantojot jau esošus BIS reģistrus un būvniecības lietas.
2022.gada 25.oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas Būvniecības informācijas sistēmas noteikumos un tie, cita starpā, paredz, ka mājas lietā būs pieejami Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati par kadastra objektu, nekustamā īpašuma sastāvu un pamatdati par nekustamā īpašuma piederību. Šie dati ir nepieciešami, lai māju pārvaldnieki varētu kārtot elektroniski mājas lietu BIS. Savukārt informācija par īpašniekiem nodrošinās lēmumu pieņemšanas elektroniskā rīka funkcionalitāti BIS.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem mājas lietas kārtošana BIS jāuzsāk līdz 2023.gada 28.februārim. Savukārt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, izmantojot BIS funkcionalitāti, dzīvokļu īpašniekiem ir brīvprātīga. Vienlaikus jāievēro, ka visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā būs jāievieto un jāuzglabā mājas lietā BIS ietvaros.
2022. gada 25.oktobra žurnāla Jurista Vārds Nr. 43/44 (1257/1258) izdevumā publicēts Biroja partnera Artūra Spīguļa raksts “Laulību ietekme uz tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences likuma regulējuma ietvaros”.
Pilnu rakstu var izlasīt šeit: https://juristavards.lv/doc/282173-laulibu-ietekme-uz-tirgus-dalibnieku-apvienosanos-konkurences-likuma-regulejuma-ietvaros/