Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023.gada 1.janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā. Obligāts e-adreses lietojums ir noteikts Oficiālās elektroniskās adreses likumā.
Izveidot un izmantot e-adresi juridiska persona var divos veidos – atkarībā no uzņēmuma dokumentu aprites apjoma: portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā. Portālā Latvija.lv e-adresei var piekļūt, identificējoties ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem (personas apliecību (eID karti), mobilo lietotni eParaksts Mobile vai eParaksts karti).
Uzņēmumiem, kas e-adresei vēlas pieslēgt savu dokumentu vadības sistēmu – ar tehniskajiem parametriem un dokumentāciju var iepazīties VISS portālā.
2022.gada 15.novembra sēdē Ministru kabinets izskatīja Informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā”, kurā sniegts esošās situācijas apraksts un priekšlikumi privatizācijas procesa pabeigšanai. Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas piedāvāto plānu, kā līdz 2026.gada 31.decembrim pabeigt 1994.gadā uzsākto īpašuma tiesību reformu jeb tā saukto privatizāciju Latvijā, līdz ar to arī dzēšot visus neizlietotos privatizācijas sertifikātus.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi deviņu pasākumu plānu, kā līdz 2026.gada 31.decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā:
1. Pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus – dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, un turpmāk visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2. Paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju vai pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, izstrādājot jaunu Dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā atrunāta reformas pabeigšana un noteikts alternatīvs mehānisms īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī pašvaldības tiesības iesaistīties paju māju uzmērīšanas un tajās esošo dzīvokļu reģistrēšanas procesā.
3. Noteikt turpmāko rīcību ar SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļām, valdībai pieņemot lēmumu par SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu, kā arī lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu abos uzņēmumos.
4. Paātrināt bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem atjaunot zemes vienību uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, piešķirot nepieciešamos līdzekļus Valsts zemes dienestam zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas veikšanai personām, kurām valsts noteica šādu tiesību.
5. Dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus (~0,78 milj.), nosakot, ka gadījumos, kad persona ir mirusi un sertifikātu konta turētājs nav saņēmis informāciju par sertifikātu mantošanu, sertifikātu kontu turētājam ir tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi.
6. Turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026.gada beigām, pakāpeniski samazinot klientu apkalpošanai atvēlēto dienu skaitu nedēļā, tādējādi samazinot arī privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas ikgadējās izmaksas, kas tiek segtas no Possessor turējumā esošā rezerves fonda līdzekļiem, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem automatizētu informāciju latvija.lv par privatizācijas sertifikātu atlikumiem kontos.
7. Paredzēt terminētu iespēju dzēst neizmantotos īpašuma kompensācijas sertifikātus (~55,0 tūkst.), kas piešķirti par zaudēto mantu, izmaksājot atlīdzību naudā pēc to nominālvērtības, nepārsniedzot personai piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu kopējo skaitu.
8. Noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu – 2026. gada 31. decembris, vienlaikus paredzot, ka norēķinos par uzsāktajiem privatizācijas procesiem, kas nebūs pabeigti pēc noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemti eiro.
9. Noteikt turpmāko rīcību ar privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, paredzot, ka Possessor glabā privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu līdz noteiktajam privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, veic privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas datu izlādi un nodošanu Latvijas Valsts arhīvam elektroniskā formātā, kā arī veic dokumentācijas papīra formātā utilizāciju.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 3. novembra spriedumu atcelts apelācijas instances tiesas spriedums strīdā, kurā ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts interneta veikala pircējs sociālā medija platformā Facebook bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā.
Pārdevējs cēla tiesā prasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu, kurā lūdza noteikt atbildētājam pienākumu desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas publiski rakstveidā atvainoties un atsaukt interneta vietnē Facebook visas negatīvās ziņas un komentārus, kas publiski izplatīti par veikalu un aizskāruši prasītāja godu, cieņu un veikala reputāciju, kā arī piedzīt no atbildētāja mantisko kompensāciju 1000 EUR katram.
Rīgas apgabaltiesa (apelācijas instances tiesa) ar 2021. gada 18. oktobra spriedumu pārdevēja un tā pārstāvja prasību apmierināja un atzina par nepatiesām tostarp šādas ziņas: “mans ieteikums pēc piedzīvojumiem ar pārdevēju un pārdevēja pārstāvi ir īss un kodolīgs – apdomājiet labi pirms pērkat vai saņemat garantijas remontu. Esiet uzmanīgi ar šo viltīgo un negodprātīgo cilvēku…”, “es tikai ielikšu pāris bildes, lai zina kāds pārdevēja pārstāvis ir DIRSĒJS”, “lieta jau ir tajā, ka pārdevēja pārstāvis naudu paņem, bet dokumentus neiedod”, ir nepatiesi un godu un cieņu aizskaroši, tādi, kas Facebook interešu grupas dalībniekiem atstājuši negatīvu iespaidu par pārdevēju.
Augstākās tiesas Senāts spriedumu atcēla un atzina, ka likumdevējs jēdzienu „gods” attiecinājis arī uz juridisko personu reputāciju, un Civillikuma 2352.1 panta normas aptver ne vien fizisko personu goda un cieņas aizsardzību, bet arī juridisko personu reputācijas aizsardzību. Tomēr, lai arī juridiskām personām ir tiesības aizstāvēties pret apmelojošiem apgalvojumiem, pastāv atšķirība starp komersanta reputācijas interesēm un personas interesi uz sava kā indivīda goda un cieņas neaizskaramību. Līdz ar to situācijā, kad prasību cēlušas divas personas – komercsabiedrība un fiziskā persona, katra prasītāja tiesību aizskārums ir vērtējams nošķirti, ņemot vērā tam raksturīgos aspektus un vērtēšanas kritērijus.
Augstākās tiesas Senāts norādīja, ka tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos personas apgalvojumiem pastāvēja kāds subjektīvs pamatojums vai arī tie izteikti kā klajš apgalvojums. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, ir jāpastāv zināmam pamatam, un arī viedoklis var būt pārmērīgi aizskarošs, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes. Viedoklis arī nedrīkstētu būt izteikts klaji rupjā veidā, tomēr izvēlētās formas pamatotība un pieļaujamās kritikas robeža ir saistīta ar izteikumu kontekstu, sabiedrības interesēm un mērķi, kādēļ izvēlēti konkrētie izteikumi.
Spriedumā konstatēts, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā prasītāju nosaucis par „dirsēju”, jo viņš (pārdevējs) nav pildījis prasītājam (pircējam) doto solījumu. Nav šaubu, ka parastā sarunvalodā šāds personas apzīmējums var tikt uzskatīts par aizskarošu. Tomēr, kā redzams no skaidrojošās sinonīmu vārdnīcas, šāds apzīmējums pieskaitīts vulgārismiem ar nozīmi melis, pļāpa, muldoņa.
Augstākās tiesas Senāts norādīja, ka arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka principā arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos var būt piemēroti. Pat, ja kāds šī vārda lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.
Vērtējot apspriežamā apzīmējuma attiecināšanu uz prasītāju, Augstākās tiesas Senāts norādīja, ka tiesa nav apsvērusi, vai šāda un līdzīgu vulgārismu lietošana konkrētajā forumā nevarētu būt salīdzinoši ierasta, līdz ar to mazāk aizskaroša, salīdzinot ar situāciju, kad šāds vulgārisms būtu lietots oficiālā presē vai bērnu raidījumā. Respektīvi, tiesai bija jāapsver, vai konkrētās neliterārās leksikas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā interneta lietotnē un konkrētajā lietotāju grupā.
Līdz ar to, ja vien kritiskais komentārs nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka tas rakstīts pirmšķietami vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu. Ja izteikumu mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz kādu nozīmīgu jautājumu, nevis lasītāju prātā noniecināt komersanta produkcijas kvalitāti, aizskaroša viedokļa paušana var būt attaisnojama.
Spriedums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba
Augstākās tiesas Senāts 2022.gada 16.novembra spriedumā administratīvajā lietā SKA-80/2022 vērtēja jautājumu par Valsts policijas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, Valsts policijas amatpersonām nozaudējot un neatgriežot personai izņemtās privātās mantas (virsjaka, kurpes, mobilais tālrunis), kuras tika izņemtas kā lietiskie pierādījumi kriminālprocesā.
Lietas ietvaros pieteicējs – persona, kuras mantas tika izņemtas kā lietiskie pierādījumi un netika atgrieztas – vērsās Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu. Pieteicējs zaudējumus pamatoja tostarp ar apstākli, ka mobilā tālruņa atmiņā glabājās internetbankas pieejas kodi un paroles viņa bankas kontam, kā rezultātā pieteicējam tika liegta iespēja piekļūt viņa naudas līdzekļiem. Nemantisko kaitējumu pieteicējs pamatoja ar apstākli, ka līdz ar mobilo tālruni ir zudusi viņa bērna mātes kontaktinformācija Lielbritānijā, līdz ar to viņš ir zaudējis kontaktus ar šo sievieti un abu kopīgo bērnu.
Policija daļēji atzina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu un izmaksāja pieteicējam kompensāciju 250 EUR apmērā, pēc kā Pieteicējs, neesot apmierināts ar policijas lēmumu, vērsās tiesā, lūdzot noteikt morālā kaitējuma atlīdzību 7114 EUR apmērā un zaudējumu atlīdzību 3760 EUR apmērā. Ar pirmās instances un apgabaltiesas spriedumiem pieteikums tika noraidīts, abām tiesām cita starpā norādot, ka pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus par nozaudēto mantu vērtību un īpašībām, un ka lietā neesot konstatējams, ka pieteicējam policijas rīcības rezultātā nodarīts morālais kaitējums.
Senāts, izskatot lietu kasācijas kārtībā, tostarp atgādināja, ka personas tiesības uz atlīdzinājumu par tai nepamatoti no valsts puses nodarītu tiesību aizskārumu ir Satversmē garantētas cilvēktiesības, kā arī apgabaltiesas secinājumu par to, ka pieteicējam pašam bija pilnībā jāpierāda nozaudēto mantu vērtība un to īpašības atzina par kļūdainu – Senāts uzsvēra, ka normatīvie akti nosaka tieši iestādes un tiesas pienākumu novērtēt zaudējumu apmēru, saprātīgi ievērojot vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.
Līdz ar to tiesai šajā gadījumā ir jāvērtē pieteicēja prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu, ievērojot vispārējo pieredzi attiecībā uz pazaudētajiem priekšmetiem pielīdzināmu priekšmetu vērtību un šaubas tulkojot par labu pieteicējam. Nav arī pamatoti prasīt, lai pieteicējs būtu iepriekš paredzējis, ka konkrētās mantas tiks izņemtas un vēlāk nozaudētas, un tādēļ būtu laikus jānodrošina pierādījumi par mantu vērtību un īpašībām. Vienlaikus Senāts atzina par nepamatotu pieteicēja apsvērumu par piekļuves neesamību līdzekļiem bankas kontā (pieteicējam būtu jāpamato, kāpēc līdzekļus nav iespējams atgūt citā veidā).
Attiecībā uz morālā kaitējuma kompensāciju Senāts vērsa uzmanību, ka gadījumā, ja pamatots ir arguments par mobilā tālruņa nozaudēšanas ietekmi uz pieteicēja ģimenes dzīvi, šis apstāklis arī ir jāņem vērā pie morālā kaitējuma kompensācijas un tās apmēra noteikšanas.
Līdz ar to Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.