Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeimas Juridiskā komisija ir uzsākusi darbu pie vairāku mantošanas procesu regulējošo normatīvo aktu – Civillikuma, Notariāta likuma un Kredītu reģistra likuma – grozījumu izskatīšanas.
Grozījumu mērķis ir efektivizēt un modernizēt mantošanas tiesisko regulējumu, būtisku uzmanību pievēršot tieši mantinieka tiesību aizsardzībai, kā arī padarot mantošanas procesu saprotamāku un prognozējamāku visām mantošanas procesā iesaistītajām pusēm.
Grozījumi paredz, ka vairs nepastāvēs līdzšinējā kārtība, kas paredzēja iespējamību arī pieņemt mantojumu klusējot. Paredzēts, ka turpmāk mantojuma pieņemšanai būs nepieciešams nepārprotams mantinieka gribas izteikums – mantiniekam noteiktā termiņā iesniedzot mantošanas iesniegumu pēc tam, kad būs publicēts zvērināta notāra sludinājums par mantojuma atklāšanos.
Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma, kas neierobežoja mantinieka atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, paredzēja, ka mantinieks par mantojuma atstājēja saistībām atbild arī ar savu paša mantu (izņemot, ja mantinieks, sastādot mantojuma sarakstu, pauda gribu pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību, kas bija komplicēts process), ar grozījumiem paredzēts, ka turpmāk mantinieki vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Vispārējais noteikums paredzēs, ka mantojuma atstājēja kreditori nevarēs prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā, t.i. neiestāsies mantinieka atbildība pret kreditoriem ar mantinieka paša mantu.
Grozījumi paredz arī to, ka turpmāk publiski pieejamās ziņas par mantojuma atstājēja mantu mantojuma sarakstā iekļaus zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, un tas nebūs jādara pašam mantiniekam. Līdz ar to mantiniekam būs jānorāda uz tādu mantojuma atstājēja mantu, kura iekļaujama mantojuma sarakstā, par kuru nav publiski pieejamu ziņu (kas nav reģistrēta publiskos reģistros). Arī publiski pieejamo informāciju par kreditoriem (par nodrošinātajiem kreditoriem, kas noskaidrojami no publiskajiem reģistriem) mantojuma lietā turpmāk iekļaus zvērināts notārs. Citos gadījumos kreditoriem būs jāpiesakās mantojuma atklāšanās sludinājumā noteiktajā termiņā.
Iecerētie grozījumi vairākos normatīvajos aktos vēl jāskata Saeimai trijos lasījumos.
Saeimas Juridiskā komisija 13. septembrī nolēma virzīt uz pirmo lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas.
Šobrīd Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē nav pieejama nekāda informācija par to, vai ir sankcionēts pats subjekts vai kāda uzņēmuma amatpersona ir sankcijām pakļauta persona.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros tiks atspoguļota informācija par konkrēto sankciju subjektu vai arī informācija par iespējamo sankciju risku.
Likumprojekts pieejams šeit:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=306/Lp14
2023. gada 7. septembrī Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, ar kuriem noteikts, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā un būs piemērojami gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs iesniegti pēc minētā datuma.
Grozījumi vienlaikus paredz precizēt arī termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Ar grozījumiem plānots paredzēt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Savukārt, ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns būs uzzinājis pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš varēs tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Likumprojekts pieejams šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=235/Lp14
IFLR1000 ir vadošā starptautiskā juridiskā tirgus izpētes organizācija, kas specializējas finanšu un korporatīvo juridisko biroju un juristu vērtēšanā.
Šī gada 14. septembrī tika paziņoti IFLR1000 reitingā iekļautie advokātu biroji no visas pasaules. Reitingi aptvēra tādas prakses jomas kā banku darbība, kapitāla tirgi, finanšu pakalpojumu regulējums, investīciju fondi, M&A, restrukturizācija u.c.
Arī Spīgulis & Kukainis ir iekļauts šī gada IFLR1000 reitingā. Ar reitingu var iepazīties šeit: https://www.iflr1000.com/Stub/NewCentralAndEasternEuropeRankings
Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 16. oktobra spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā 2019. gada 18. martā, bija apmierināta Biroja klienta prasība pret [pers. A], [pers. B], SIA Dizozols un SUNDIN MEŽS SIA par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu.
Minētajā civillietā Biroja klienta mantotais nekustamais īpašums bija atsavināts četras reizes, turklāt pirmais pirkuma-pārdevuma līgums, ar kuru īpašums atsavināts [pers. A], bija datēts pēc nekustamā īpašuma īpašnieces nāves, kas izslēdza jebkādas šaubas, ka minētais līgums bija viltojums un Biroja klients zaudējis nekustamo īpašumu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Par nekustamā īpašuma izkrāpšanas faktu Valsts policijā bija uzsākts kriminālprocess.
Ņemot vērā, ka SIA Dizozols (pašlaik – SIA BONO) gan pirms, gan pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas SUNDIN MEŽS SIA veica meža izstrādi nekustamajā īpašumā, kā rezultātā nekustamā īpašuma vērtība bija ievērojami samazinājusies, Biroja klienta interesēs tiesā tika celta jauna prasība pret SIA BONO par netaisni iedzīvotā – par izcirsto mežu saņemtās maksas – piedziņu.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu Biroja klienta prasība apmierināta pilnībā, tiesai atzīstot, ka nav pieļaujama situācija, kad atbildētāja var paturēt no prasītāja īpašumā izstrādāto kokmateriālu pārdošanas iegūtos naudas līdzekļus, kas saņemti uz tāda pamata, kas vēlāk zaudējis spēku no darījuma noslēgšanas brīža, pat tādā gadījumā, ja atbildētāja ir rīkojusies kā labticīga ieguvēja.
Izskatot lietu sakarā ar SIA BONO (iepriekš SIA Dizozols) apelācijas sūdzību, Vidzemes apgabaltiesa nosprieda Biroja klienta celto prasību apmierināt daļēji, atzīstot, ka no kopējiem kokmateriālu pārdošanas ieņēmumiem ir atskaitāmi atbildētāja kokmateriālu iegūšanas, apstrādes un sagatavošanas pārdošanai izdevumi, par kuriem atbildētāja manta nepieauga.
Apgabaltiesas ieskatā pilnu kokmateriālu vērtību vai mežaudzes vērtību varētu prasīt no atbildētājas tikai gadījumā, ja tā būtu ļaunticīgs valdītājs vai ieguvējs, bet ne no atbildētājas kā no labticīga ieguvēja.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 6. septembra lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu.
Biroja klientu šajā lietā pārstāvēja Biroja partneris zvērināts advokāts Matīss Dāvis Kukainis un zvērināta advokāte Anna Paučonoka.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, izskatot Biroja klienta apstrīdēšanas iesniegumu, 2023.gada 25.septembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atcēla VID Nodokļu pārvaldes lēmumu, kura rezultātā klientam sākotnēji tika noteikts iemaksāt valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma 167 191.97 EUR apmērā un nokavējuma naudu 34 508.42 EUR apmērā.
Klients 2020.gadā pārdeva viņam piederējušo nekustamo īpašumu, kam sekoja strīds ar VID par to, vai Biroja klients ir pierādījis 2010.-2011.gada periodā veiktu ieguldījumu pārdotajā nekustamajā īpašumā vairāk nekā pusotra miljona eiro apmērā un attiecīgi, vai klientam saistībā ar īpašuma pārdošanu ir pienākums maksāt nodokli no kapitāla pieauguma.
Proti, VID sākotnēji neatzina, ka bankas izsniegtie kredīta līdzekļi dzīvojamās mājas būvniecībai, ko klients apliecinājis ar VID iesniegto kredīta līgumu un bankas apliecinājumu par līdzekļu izlietošanu dzīvojamās mājas būvniecībai, ir uzskatāmi par pietiekamiem pierādījumiem klienta veiktajam ieguldījumam nekustamajā īpašumā, kas ņemams vērā pie nodokļa aprēķina. Tā rezultātā VID Nodokļu pārvalde aprēķināja maksājamo nodokli no kapitāla pieauguma, kā arī papildus piemēroja nodrošinājumu lietā, aizliedzot klientam atsavināt citus viņam piederošos nekustamos īpašumus.
Izskatot klienta apstrīdēšanas iesniegumu un tajā ietverto argumentāciju, VID ģenerāldirektore atcēla VID Nodokļu pārvaldes lēmumu, atzīstot par pamatotu klienta argumentāciju, ka ieguldījuma nekustamajā īpašumā pierādīšanai likums nenoteic samaksas fakta pierādīšanu tikai ar kādiem noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, un konkrētajā gadījumā kredītlīgums ar banku apstiprina līdzekļu saņemšanu no kredītiestādes un bankas atzinumi apliecina piešķirto līdzekļu izlietojumu tieši dzīvojamās mājas būvniecībai. VID ģenerāldirektore atzina, ka ir ticams un ir pierādīts nodokļa maksātāja ieguldījums kredīta apmērā un ka šie izdevumi radušies klientam, tādējādi arī atzīstot, ka klientam konkrētajā gadījumā neveidojas nodoklis no kapitāla pieauguma.
Birojs sniedza klientam juridisko palīdzību šajā lietā, palīdzot sagatavot gan juridisko argumentāciju lietā kopumā, gan konkrēto apstrīdēšanas iesniegumu VID ģenerāldirektorei.
Birojs un Biroja klienti atbalstīja hokeja skolas Rīga komandas startu U-18 Mestis čempionātā, kas no 9. līdz 10. septembrim norisinājās Somijā. Pateicoties atbalstam un komandas mērķtiecīgumam, Hokeja skolas Rīga komanda čempionātā parādīja lielisku sniegumu.