Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem, kas spēkā stājušies 2023. gada 1. jūlijā, turpmāk akciju sabiedrībām, tieši tāpat kā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, komercreģistrā būs jāiesniedz akcionāru reģistra nodalījums, tajā norādot visu informāciju, ko noteic Komerclikuma 235. pants.
Proti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar statūtu grozījumus vai izmaiņas pamatkapitālā, akciju sabiedrībām komercreģistrā jāiesniedz arī akcionāru reģistra nodalījums.
Ja akciju sabiedrībai nav nepieciešams veikt statūtu grozījumus vai pamatkapitāla palielināšanu, galīgais termiņš akcionāru reģistra iesniegšanas pienākumam iestājas 2024. gada 30. jūnijā.
Minētie Komerclikuma grozījumi radījuši rosību virknē akciju sabiedrību, tieši tādēļ birojs jau šobrīd aktīvi darbojas, lai maksimāli palīdzētu saviem klientiem sakārtot akcionāru reģistra nodalījumus atbilstoši Komerclikuma prasībām.
Tā kā Komerclikums konkrēti noteic akcionāru reģistrā obligāti ierakstāmo ziņu saturu, ir būtiski jau šobrīd apzināt visus akcionārus, lai likumā noteiktajā kārtībā aktualizētu akcionāru reģistrā norādīto informāciju un ziņas par akcionāriem un iesniegtu to komercreģistrā.
Ja akciju sabiedrība līdz 2024. gada 1. jūlijam nav iesniegusi Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā minētās ziņas un dokumentus, komercreģistra iestāde var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu atbilstoši Komerclikuma 314.1 pantā noteiktajai kārtībai.
2023. gada 12. oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas padarīs pieejamāku informāciju par reģistrēto tiesību subjektu vai personu sasaisti ar sankciju subjektiem, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu sankcijas.
Likuma grozījumi mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē līdz šim nebija pieejamas ziņas par to, vai tiesību subjekts ir sankcionēts (proti, vai pats subjekts vai kāda uzņēmuma amatpersona ir pakļauta sankcijām).
Stājoties spēkā likuma grozījumiem, Uzņēmumu reģistram tīmekļvietnē pie katra subjekta būs jānorāda pilnīga informācija par piemērotajām sankcijām.
Grozījumi likumā paredz, ka Uzņēmumu reģistrs bez atsevišķa lēmuma pieņemšanas var reģistrēt un aktualizēt informāciju par to, ka tiesību subjektam piemīt sankciju risks.
Papildus tam būs jānorāda ziņas, kas liecina par sankciju subjekta saistību ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu, un šāda informācija par sankciju subjektu:
1. ja sankciju subjekts ir juridiskā persona – nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts;
2. ja sankciju subjekts ir fiziskā persona – vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un valstspiederība;
3. ja sankciju subjekts ir starptautisko publisko tiesību subjekts – nosaukums un cita šo starptautisko publisko tiesību subjektu identificējoša informācija;
4. ja sankciju subjekts ir cits identificējams subjekts – nosaukuma un cita šo subjektu identificējoša informācija.
Grozījumi likumā nosaka Uzņēmumu reģistra uzdevumu veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski pieejamo datu analīzi par piemērotajām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu sankcijām kopsakarā ar UR reģistrēto informāciju un citiem iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas ir reģistrēti UR, un atspoguļotu šīs ziņas publiski pieejamā veidā.
Paredzēts, ka līdz atbilstoša tehniskā risinājuma izstrādei, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 2. jūnijam, informācija par sankciju subjektiem tiks publicēta tikai apkopota saraksta veidā.
Likuma grozījumi pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/346270-grozijumi-likuma-par-latvijas-republikas-uznemumu-registru
2023. gada 1. novembrī stājās spēkā likums “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kas noteic, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudē spēku 2024.gada 1.janvārī.
Dažas Covid-19 izplatības pārvaldības likuma normas saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā.
Pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, tāpēc tiks saglabāta iespēja saņemt šādus sertifikātus uzrādīšanai pēc pieprasījuma – gan darba vajadzībām, gan ceļošanai. Tieši tāpēc šis regulējums pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
Lai neliegtu pacientiem iespēju pacienta tiesību aizsardzībai vērsties ar iesniegumu Zāļu valsts aģentūrā gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādības izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, pēc Veselības ministrijas rosinājuma, šāds Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma regulējums iekļauts Pacientu tiesību likumā.
Tiesvedību lietās, kuru izskatīšana attiecīgās instances tiesā uzsākta līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, šīs instances tiesa turpina atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likums pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/346866-par-covid-19-infekcijas-izplatibas-parvaldibas-likuma-atzisanu-par-speku-zaudejusu
Ekonomisko lietu tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, pilnībā apmierināja Biroja klienta prasību par zaudējumu vairāk nekā 78 000 eiro apmērā piedziņu no valsts akciju sabiedrības strīdā par būvdarbu līguma izpildi, kurā biroja klients darbojās ģenerāluzņēmēja statusā.
Strīda būtība saistīta ar valsts uzņēmuma kā objekta pasūtītāja konstatētiem būvdarbu defektiem pēc to nodošanas ekspluatācijā – starp pasūtītāju un Biroja klientu pastāvēja strīds par defektu rašanās cēloni, Biroja klientam iebilstot pret pasūtītāja viedokli, ka defekti radušies nekvalitatīvu būvdarbu rezultātā, nevis paša objekta lietotāja pieļautas objekta neatbilstošas ekspluatācijas dēļ.
Neskatoties uz strīda esamību, būvobjekta pasūtītājs, neveicot ekspertīzi, vienpusēji pieprasīja apdrošinātājam apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par būvdarbu defektiem garantijas laikā, ko Biroja klients regresa kārtībā bija spiests atlīdzināt apdrošinātājam. Biroja klients cēla prasību tiesā pret būvobjekta pasūtītāju par zaudējumu atlīdzību apdrošinātājam samaksātās regresa summas apmērā, jo uzskatīja, ka objekta pasūtītājs nebija tiesīgs vienpusēji pieprasīt no apdrošinātāja apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, iekams pušu strīds nebija atrisināts, veicot būvdarbu defektu cēloņu ekspertīzi līgumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa pilnībā apmierināja Biroja klienta prasību, pirmkārt, par pamatotiem atzīstot Biroja klienta pierādījumus, ka būvdarbu defektu cēlonis ir ticami saistīts ar objekta nepareizu ekspluatāciju, un, otrkārt, atzīstot, ka pušu strīda risinājumam pirms vēršanās pie apdrošinātāja bija piemērojama līgumā noteiktā kārtība un veicama ekspertīze, kas nav veikta tieši pasūtītāja neatbilstošas rīcības dēļ. Tā rezultātā no pasūtītāja Biroja klienta labā piedzīta zaudējumu summa vairāk nekā 78 000 eiro apmērā.
Birojs sniedza klientam pilnu juridisko palīdzību lietas gaitā, sākot ar prasības pieteikuma un juridiskās argumentācijas sagatavošanu, un līdz pārstāvības nodrošināšanai tiesas procesā Ekonomisko lietu tiesā, kur klienta pārstāvību nodrošināja Biroja zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins.
Zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis partnerim Matīsam Kukainim un NTL (Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā – www.nccl.lv ) valdes loceklim bija tas gods būt par 2024. gada NTL sezonas atklāšanas pasākuma vadītāju skaistajā viesnīcā Hotel Bergs ( www.bergs.lv )!
NTL bija gods uzņemt Frode Overland Andersenu, Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektoru, Mārtiņu Kazāku, Latvijas Bankas prezidentu (www.ficil.lv) un Tatjanu Guzņajevu Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektori ( www.ficil.lv ).
Zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis ir pagodināts par to ka ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā Platīna biedru (www.nccl.lv ), un ka biroja partneris Matīss Kukainis ir NTL valdes loceklis.
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukains, and NCCL (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia – www.nccl.lv ) Board Member, had the honor of being the host at the 2024 NCCL Season Launch Event at the beautiful Hotel Bergs ( www.bergs.lv )!
NCCL was honored to welcome Mr. Frode Overland Andersen, Director General from the Norwegian Ministry of Foreign Affairs, Mr. Mārtiņš Kazāks, Governor of the Central Bank of Latvia (www.ficil.lv), and Tatjana Guzņajeva, Executive Director of Foreign Investors’ Council in Latvia ( www.ficil.lv )
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office is honored to be a Platinum Member Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (www.nccl.lv ), and to have law firm partner Matiss Kukainis serve as an NCCL Board Member.
