Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
No 2023. gada 30. jūnija ir spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem tiek ieviests jauns nodokļu kontroles regulējums – līdzšinējo četru dažādu pārbaužu veidu vietā turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veiks tikai viena veida pārbaudi – nodokļu kontroli.
Nodokļu kontrolē tikusi integrēta tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Tādēļ VID turpmāk vairs neveiks tādas atsevišķas pārbaudes kā tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude un nodokļu apmēra precizēšana.
Nodokļu kontrole ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu.
Ja nodokļu maksātājs nenovērsīs vai neatspēkos nodokļu administrācijas paziņojumā norādītās neatbilstības vai nenoslēgs vienošanos, VID izdos nodokļu kontroles rēķinu – nodokļu administrācijas lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu. Pirms lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas VID nosūtīs informāciju par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto.
Nodokļu kontrole varēs noslēgties arī ar lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, ja ir nepieciešams iegūt papildu pierādījumus nodokļu maksātāja pārkāpuma pamatošanai.
Līdztekus nodokļu kontrolei būs vēl iespējams kā atsevišķu darbību veikt novērošanu, apmeklējumu (apsekošanu), nodokļu revīziju (auditu) un datu ticamības pārbaudi.
Gan nodokļu kontrolē, gan nodokļu revīzijā (auditā) nodokļu maksātājs būs tiesīgs ierosināt VID noslēgt vienošanās līgumu. Nodokļu maksātājam ierosinājums būs jāizsaka līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem paziņošanai.
No 2023. gada 1. jūlija stājās spēkā Komerclikuma, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi, kuru kopīgais mērķis ir nodrošināt akciju sabiedrību caurspīdīgumu.
Būtiskākās izmaiņas – akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš tagad ir 21 diena līdzšinējo 30 dienu vietā. Galvenokārt sapulces dokumentu aprite notiks e-vidē. Pastāvēs tikai divi akciju veidi – reģistrētās un dematerializētās. Akciju uzskaite būs jānodrošina vienuviet (vai nu akcionāru reģistrā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā).
Pieteikums par sabiedrības dibināšanu vai par pamatkapitāla palielināšanu ir iesniedzams tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš un pamatkapitāls ir ticis pilnībā apmaksāts. Minimālais akciju sabiedrību pamatkapitāla apmērs līdz 25 000 euro, līdzšinējo 30 000 euro vietā.
Tāpat, mazinot NILLTPF riskus, grozījumi paredz pienākumu dalībniekam (akcionāram) sniegt sabiedrībai informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem divu nedēļu laikā no sabiedrības pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasīto informāciju dalībnieks šajā termiņā nesniedz, sabiedrībai ir tiesības ierobežot dalībnieka balsstiesības un tiesības uz dividendēm. Likums neparedz, ka dalībnieka tiesības tiktu atņemtas pavisam. Tās akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas pienākumu un atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.
2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem un regula par specializācijas nolīgumiem, kā arī šo regulu skaidrojošās pamatnostādnes (vadlīnijas). Minētās regulas un vadlīnijas aizvieto 2011. gadā pieņemtos tiesību aktus, nodrošinot tirgus dalībniekiem skaidrāku, ikdienā vieglāk pielietojamu un mūsdienu ekonomiskajai realitātei atbilstošāku regulējumu, kurš palīdz tirgus dalībniekiem novērtēt to noslēgto nolīgumu atbilstību konkurences tiesībām.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta un Konkurences likuma 11. panta viens no mērķiem ir nodrošināt, ka uzņēmumi horizontālu sadarbības vienošanos ceļā neierobežotu vai neizkropļotu konkurenci tirgū, tādējādi kaitējot patērētājam. Līdz ar to starp tirgus dalībniekiem, tai skaitā konkurentiem, noslēgtām vienošanām ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tās būtu pieļaujamas un saskanīgas ar konkurences tiesībām.
Konkurences tiesību regulējums paredz, ka arī tādas vienošanās, kuras pēc mērķa vai pēc sekām ierobežo konkurenci, var tikt attaisnotas, ja šāda vienošanās rada pietiekamus efektivitātes ieguvumus, kuri atsver konkurencei radīto kaitējumu. Ja ieguvumi neatsver radīto kaitējumu konkurencei, šāda sadarbības vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam.
Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojumu regulējums paredz, ka pētniecības un izstrādes, kā arī specializācijas nolīgumi, kas atbilst regulējumā noteiktajiem kritērijiem, ir atbrīvoti no vienošanās aizlieguma. Jaunais regulējums vienkāršo “labvēlības perioda” piemērošanu gadījumos, kad vienošanās vairs neatbilst regulās noteiktajiem kritērijiem. Tāpat jaunajā regulējumā uzsvērtas Eiropas Komisijas un citu konkurences iestāžu tiesības problemātiskos gadījumos atsaukt piemēroto atbrīvojumu.
Jaunā regula, kas attiecas uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, nosaka, ka vienošanām, kuras saistītas ar kopēju pētniecību un izstrādi un no tās izrietošās tehnoloģijas izmantošanu, tiek piemērots atbrīvojums no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Šāda vienošanās starp uzņēmumiem, kuri ir konkurenti un kuru kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 %, kā arī nekonkurējošiem uzņēmumiem, tiek atbrīvota uz visu pētniecības un izstrādes periodu, kā arī atbrīvojumu no aizlieguma turpina piemērot vēl 7 gadus no brīža, kad līguma produkti vai tehnoloģijas pirmo reizi tiek laisti iekšējā tirgū. Arī pēc šo 7 gadu termiņa notecējuma atbrīvojumu var piemērot, ja konkurentu kopējā tirgus daļa tirgos, pie kuriem pieder vienošanās produkti vai tehnoloģijas, nepārsniedz 25 %. Gadījumā, ja tomēr pēc 7 gadiem kopējā tirgus daļa pārsniedz 25 %, atbrīvojumu turpina piemērot vēl 2 gadus.
Tāpat jaunajā regulējumā atgādināts, ka arī šāda veida vienošanās netiek atbrīvotas no vienošanās aizlieguma, ja to mērķis tieši vai netieši ir, piemēram, ierobežot vienošanās pušu brīvību veikt pētniecību un izstrādi neatkarīgi vai ar trešajām personām citā jomā vai pēc vienošanās beigām, ierobežot ražošanas apjomu un pārdošanu, noteikt cenu vienošanās produktu pārdošanai vai tehnoloģiju licencēšanai trešajām personām, ierobežot teritoriju, kādā drīkst pārdot vienošanās produktus, ierobežot to aktīvo pārdošanu teritorijās un klientiem u.c.
Jaunā regula par specializācijas nolīgumiem paplašina specializācijas nolīgumu definīciju, piemērojot atbrīvojumu vienošanās aizliegumam arī vienošanām, kuras noslēgušas vairāk nekā divi līgumslēdzēji. Specializācijas nolīgumi ir tādas vienošanās starp pusēm, kas darbojas tajā pašā produktu tirgū, saskaņā ar kuru viena vai vairākas puses apņemas pilnībā vai daļēji pārtraukt ražot šos produktus un pirkt tos no citas puses, kas apņemas tos piegādāt, vai vienojas savstarpēji kādus produktus ražot un kādus ne, un savstarpēji pirkt un piegādāt šos produktus viena otrai. Specializācijas nolīgums var būt arī vienošanās par kopīgu produktu ražošanu.
Atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma specializācijas nolīgumiem piemēro, ja pušu kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū, uz kuru attiecas vienošanās, nepārsniedz 20%. Jaunais regulējums paredz, ka gadījumā, ja vienošanās izpildes laikā pušu tirgus daļa pārsniedz 20%, noteiktais atbrīvojums piemērojams vēl 2 kalendāros gadus pēc gada, kad tirgus daļa pārsniegusi 20%, tādā veidā vienkāršojot atbrīvojuma piemērošanu.
Tāpat kā līdz šim arī jaunais regulējums atgādina, ka atbrīvojums šādām vienošanām netiek piemērots, ja tas satur stingros ierobežojumus, piemēram, ierobežojumus pusēm noteikt pārdošanas cenas trešajām personām, ierobežot jaudas un ražošanas apjomu kopīgas ražošanas gadījumā vai savstarpēji sadalīt tirgu un klientus.
Jaunais regulējums paredz pārejas periodu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, lai uzņēmumi pārskatītu līdz šim noslēgtās horizontālās vienošanās un izvērtētu to atbilstību jaunajam regulējumam. Līdz ar to, ja tirgus dalībnieks līdz 2023. gada 30. jūnijam ir noslēdzis vienošanos, kas atbilst līdzšinējam regulējumam, taču ir pretrunā ar jauno regulējumu, jaunais regulējums attiecīgajai vienošanai netiks piemērots līdz 2025. gada 30. jūnijam, tādējādi dodot laiku tirgus dalībniekam pielāgoties jaunajam regulējumam.
Savukārt jaunās vadlīnijas aptver jaunāko tiesu praksi, kā arī tajā ir paplašināts un precizēts skaidrojums par dažādiem nolīgumiem, skaidrojot, kādi nolīgumi un pie kādiem nosacījumiem atbilst regulās noteiktajam atbrīvojumam no vienošanās aizlieguma.
No šī gada 1. jūlija darbību uzsācis Uzņēmumu reģistra jaunais pakalpojumu portāls, kas nozīmē, ka pakalpojumi latvija.gov.lv vairs nebūs pieejami. Portālā vēl tiks veikti dažādi uzlabojumi un pieejamo pakalpojumu papildināšana, taču jau tagad ir iespējama dokumentu parakstīšana tiešsaistē, pakalpojumu apmaksa tiešsaistes formā, personu deleģēšana pārstāvēt sabiedrību, tuvākajā nākotnē tiks ģenerēti nepieciešamie dokumenti standarta situācijās un būs iespējams informāciju un dokumentus saņemt arī angļu valodā, tiesa, tas neattieksies uz UR izdotajiem lēmumiem.
Sadaļā “Vēsture” netiek piefiksētas visas veiktās darbības UR portālā, bet tikai par deleģējumiem un pieteikumiem, turklāt visi pieteikumi, kurus fiziska persona izveidos caur savu profilu, tiks uzglabāti 180 dienas.
Neskaidrību vai jautājumu gadījumā ir pieejama UR portāla rokasgrāmata – https://help.ur.gov.lv/.
“Dienas bizness” 25.07.2023. izdevumā lasāms biroja partnera zvērināta advokāta Artūra Spīguļa raksts par pēdējās nedēļās aktuālo diskusiju par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm.
Rakstā vērsta uzmanība uz normatīvajā regulējumā:
1) noteiktajiem nosacījumiem un aizliegumiem, kas saistoši gan mazumtirgotājam kā pircējam, gan citiem pārtikas piegādes ķēdē esošajiem pircējiem, lai no negodprātīgas pircēju prakses aizsargātu gan ražotājus, gan lauksaimniekus;
2) normatīvajos aktos noteikto Konkurences padomes kompetenci un tiesībām kontrolēt un uzraudzīt, lai mazumtirgotāji un citi pircēji neizmantotu savus tirgus varu pret pārtikas produktu ražotājiem, piegādātājiem, izplatītājiem un arī lauksaimniekiem, kā arī Konkurences padomes faktiski veikto uzraudzību un kādreiz pieņemtajiem lēmumiem par sodu piemērošanu mazumtirgotājiem par to veiktām aizliegtām darbībām mazumtirdzniecībā.
Raksts pieejams arī šeit: https://www.db.lv/zinas