Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2023. gada 29. augustā norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotais vebinārs “Latvijas uzņēmumu iespējas Ukrainas ekonomikas rekonstrukcijā”.
Vebināra pirmā daļa tika veltīta vairāku Pasaules bankas grupas pārstāvju prezentācijām, kurās tika atspoguļota esošā ekonomiskā situācija Ukrainā un turpmākie plāni/projekti Ukrainas rekonstrukcijai.
Ar šiem projektiem var iepazīties šeit: https://projects.worldbank.org/en/projects-operations/projects-list?countrycode_exact=UA&os=0
Pasaules Bankas grupa (WBG) sastāv no piecām institūcijām (IBRD, IDA, IFC, MIGA un ICSID), kas nodrošina finansiālo un tehnisko atbalstu attīstības valstīm.
Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA) izsniedz garantijas, aizsargājot investīcijas no nekomerciāla rakstura riskiem un uzlabojot investoru iespējas saņemt finansējumu uz labākiem nosacījumiem.
Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (IBRD) nodrošina aizdevumus, garantijas, riska vadības produktus un sniedz tehnisko atbalstu vidēja ienākuma un kredītspējīgām zema ienākuma valstīm.
IBRD un MIGA pārstāvji informēja par jau sniegto un plānoto palīdzību Ukrainai, kā arī par investīciju iespējām, ar kurām plašāk var iepazīties IBRD mājaslapā: https://treasury.worldbank.org/en/about/unit/treasury/ibrd#2 un MIGA mājaslapā: https://www.miga.org/about-us.
Tāpat Ekonomiskās pētījumu un politikas konsultāciju institūts Kijevā piedāvāja iepazīties ar Ukrainas rekonstrukcijas pavārgrāmatu: http://www.ier.com.ua/files/Projects/2023/RRR4U_Ukraine_Recovery_Cookbook_2023.pdf
Vebināra otrā daļa tika veltīta informācijai no Ārvalstu ministrijas pārstāvjiem par Latvijas budžetu atbalstam Ukrainā. Tāpat tika apspriesti tālākie plāni un Latvijas uzņēmēju iespējas iesaistīties Ukrainas ekonomikas rekonstrukcijā.
Kā norādīja Ārlietu ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji (LIAA), lai Latvijas uzņēmēji spētu strādāt Ukrainā un piedalīties iepirkumu procedūrās, uzņēmējiem jau šobrīd nepieciešams meklēt sadarbības partnerus/kontaktus Ukrainā. Tas tādēļ, ka “vieniem pašiem” būs ļoti sarežģīti ieiet Ukrainas tirgū. Proti, ja latviešu uzņēmēji vēlas Ukrainai piedāvāt savas preces vai projektus, tie ir jāsertificē pēc Ukrainas standartiem, tādēļ svarīgi, ka uzņēmējiem ir izveidojušies kontakti un partneri, kas ar šīm prasībām būs pazīstami un varēs palīdzēt tās izpildīt.
LIAA pārstāvis A.Mežulis norādīja, ka tā kā visvairāk Ukrainā ir cietuši mājokļi, tad celtniecības tēma tur šobrīd ir ļoti aktuāla un arī liela daļa no Pasaules bankas līdzekļiem tiks novirzīti jaunu mājokļu būvniecībai.
Tāpat LIAA pārstāvis informēja par Latvijas uzņēmumu iespējām startēt Ukrainas iepirkumos, kas publicēti Ukrainas elektronisko iepirkumu sistēmā, kurā parādās lielākie privātie un arī valsts, un pašvaldību iepirkumi: https://prozorro.gov.ua/en.
2023. gada 14. augustā Administratīvā apgabaltiesa (‘Tiesa’) pieņēmusi spriedumu tiesvedībā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “Visma Enterprise” (iepriekš – SIA “FMS Software” un SIA “FMS” (‘FMS’)) pieteikumu par Konkurences padomes (‘KP’) 2013. gada 9. decembra lēmuma Nr. E02-61 (‘Lēmums’) atcelšanu. Tiesa pieteikumu skatījusi jau 4. reizi, šajā reizē pilnībā atceļot KP Lēmumu.
Lēmumā KP konstatēja, ka FMS ir noslēgusi vertikālu vienošanos ar tai piederošās grāmatvedības programmas izplatīšanu, paredzot priekšrocības to pārdošanā, kā rezultātā KP ieskatā izplatītāju starpā tikusi ierobežota konkurence. Vienošanās izpaudusies, sadarbības līgumā iekļaujot punktu, kurš paredz, ka, uzsākot pārdošanas procesu pie konkrēta gala lietotāja, izplatītājs reģistrē potenciālo darījumu, kā rezultātā visātrāk potenciālo darījumu reģistrējušais izplatītājs iegūst priekšroku darījuma noslēgšanai. KP uzskatīja, ka tā ir konstatējusi vienošanās (līguma punkta) pret konkurenci vērsto mērķi, tāpēc vienošanās sekas tai nav jāvērtē.
Visa tiesvedības procesa gaitā tika uzdoti arī prejudiciālie jautājumi Eiropas Savienības tiesai, kura secinājusi, ka līguma punkti paši par sevi neliecina par ierobežojumiem konkurencei, ja vien netiek pierādīts, ka konkurence tikusi faktiski ierobežota. Ņemot to vērā un atkārtoti vērtējot pieteikumu un visus lietas materiālus, Tiesa secinājusi, ka no sadarbības līguma attiecīgā punkta gramatiskā formulējuma nav iespējams saprast, kā izpaužas KP apgalvotās priekšrocības. Ņemot vērā lietā konstatētos faktiskos apstākļus, Tiesai nav pamata secināt, ka attiecīgais punkts ietvertu konkurences ierobežojumu mērķa dēļ un tāpēc Visma Enterprise vispār būtu noslēgusi aizliegtu vienošanos.
Tiesa izvērtēja arī KP konstatētā pārkāpuma sekas, secinot, ka, ņemot vērā FMS stāvokli tirgū un spriedumā izdarītos secinājumus par KP konstatētā pārkāpuma būtību, sadarbības līguma attiecīgais punkts nevarēja radīt konkurenci ietekmējošas sekas. Līdz ar to pārkāpums nav konstatējams.
Spriedums pieejams šeit un ir pārsūdzams viena mēneša laikā.
Šī gada vasarā norisinājās otrais vietnes Cilvēktiesības.info un Tiesībsarga rīkotais rakstu konkurss “Ļauj cilvēktiesībām runāt!”. Konkursu organizēja Baltic Human Rights Society.
Biroja jurista palīdze Evisa Matejūna šajā konkursā ieguva godpilno 3. vietu ar rakstu “Personu tiesību uz dzīvību ievērošana valstī un valsts pārvaldē. Konkrēta gadījuma analīze”.
Drīzumā www.cilvektiesibas.info portālā tiks publicēts Evisas raksts.
Apsveicam un priecājamies par Evisas sasniegumu!