Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2024. gada 19. janvārī Valsts prezidents izsludināja likumu “Grozījumi Notariāta likumā”.
Ar grozījumiem Notariāta likums papildināts ar D2 sadaļu, kas paredzēs notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšanu.
Zvērināts notārs būs tiesīgs taisīt notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ieradīsies pie zvērināta notāra un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.
Likumā ietverta norāde, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai.
Zvērināts notārs taisīs notariālo aktu par partnerību, ja personas, kuras izteiks šādu gribu, 1) nav laulībā; 2) par tām Fizisko personu reģistrā nav iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (likums par 36. punkta ietveršanu Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmajā daļā stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā un paredzēs, ka reģistrā tiek ierakstītas arī ziņas par partnerību); 3) nav radinieki taisnā līnijā; 4) nav brāļi un māsas vai pusbrāļi un pusmāsas.
Partnerība izbeigsies: 1) ar personas nāvi; 2) ja tiesa vienu no personām izsludina par mirušu; 3) ar vienas vai abu personu laulību; 4) ar abu personu gribas izteikumu notāram; 5) ar tiesas spriedumu.
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Likumprojekts pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/349238-grozijumi-notariata-likuma
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) 2024. gada janvārī publicēja ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pasaulē.
HRW norāda, ka 2023. gads bija milzīgs izaicinājumu gads ne tikai kara laika zvērībām, bet arī cilvēktiesību apspiešanai par labu politikai, diplomātijai un citām interesēm.
Ziņojumā apskatītas 100 pasaules valstu situācijas cilvēktiesību jomā. Latvija nav šo valstu starpā, tomēr Latvijas vārds ziņojumā pieminēts vairākkārtīgi, tostarp saistībā ar imigrācijas jautājumiem.
Ziņojumā norādīts, ka 2023. gada notikumi skaidri iezīmē nepieciešamību valstīm cieši sadarboties krīzes situāciju risināšanā. Valstu izveidotais pamats starptautisko cilvēktiesību aizsardzībai un globālu cilvēktiesību krīžu risināšanai, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, esot nepieciešama vairāk kā jebkad iepriekš.
HRW šā gada ziņojumā īpaši nosoda tendenci, ka cilvēktiesību ievērošana kļūst par valstu izvēli. Šo izvēli nosaka politiski apsvērumi, diplomātiskas attiecības un citi apstākļi, kas saistīti ar ekonomisku vai citu labumu gūšanu un par to tiek maksāts ar kādu personu cilvēktiesībām. Valstu īstenotā politika rada situāciju, kurā ne visu cilvēku cieņa un cilvēktiesības ir vienlīdz būtiskas. Tādējādi tiek apdraudēta visa cilvēktiesību sistēma.
Neskatoties uz to, HRW saskata arī progresu un uz nākotni raugās cerīgi.
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit: https://www.hrw.org/world-report/2024
Satversmes tiesa 2024. gada 26. janvārī ierosinājusi lietu pēc vairāku pieteikuma iesniedzēju konstitucionālās sūdzības “Par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļauj ziņas no akcionāru reģistra nodalījuma par akciju sabiedrības akcionāriem.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Saeimai kā institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, līdz 2024. gada 26. martam jāsniedz Satversmes tiesai atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Satversmes tiesa kā lietas sagatavošanas termiņu noteikusi 2024. gada 26. jūniju, pēc kura tiesa lems par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu.
Šī gada 23. janvārī Administratīvā apgabaltiesa taisīja spriedumu biroja partnera Artūra Spīguļa iniciētajā lietā, kurā vērtēja automašīnu novietošanas daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā tiesiskos aspektus būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē.
Atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem pieteicējs ir viens no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuram kopīpašumā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem pieder arī piekritīgā iekšpagalma domājamā daļa. Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektors automašīnu novietošanu iekšpagalmā, ko neparedzēja rekonstrukcijas būvprojekts, atzina par patvaļīgu būvniecību un autonovietnes izveidošanu par otrās grupas inženierbūves izbūvi.
Minētajā spriedumā apgabaltiesa pamatā balstījās uz Senāta 2023. gada 28. aprīļa spriedumā norādītajām atziņām un veikto tiesību normu iztulkojumu.
Apgabaltiesa konstatēja, lai nodrošinātu iespēju iekšpagalmā novietot automašīnas, fiziski nav veikti būvdarbi – teritorija ir labiekārtota atbilstoši būvprojektam, kurā auto novietošana pagalmā nebija paredzēta. Teritorijas daļa, kurā tiek novietotas automašīnas, nav fiziski norobežota ar kādiem objektiem, iekšpagalmā nav ierobežota ne gājēju pārvietošanās, ne arī veikti kādi citi pasākumi ar mērķi noteikt, ka konkrēta teritorija primāri izmantojama vienīgi automašīnu novietošanai. Līdz ar to nav uzskatāms, ka automašīnu novietošana iekšpagalmā ir mainījusi iekšpagalma lietošanas veidu būvniecību regulējošo normu izpratnē.
Apgabaltiesa arī ņēma vērā, ka iekšpagalms ir slēgta privātīpašuma daļa, kas atbilstoši īpašnieku gribai kalpo dzīvojamās mājas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un viena no šādām vajadzībām ir arī nepieciešamība novietot automašīnas konkrētajā teritorijā. Savukārt automašīnu novietošana iekšpagalmā neietekmē citu apkārtējo dzīvojamo māju iedzīvotājus.
Tādēļ apgabaltiesa atzina, ka tieši pašu dzīvokļu īpašnieku rīcībā ir instrumenti, kā savstarpējas vienošanās ceļā rast visu kopīpašnieku interesēm atbilstošāko risinājumu sava īpašuma izmantošanai.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa secināja, ka konkrētajā situācijā automašīnu novietošana nekustamajā īpašumā ir tāds īpašuma tiesību izmantošanas aspekts, kura kontrole nav attaisnojama ar būvniecību reglamentējošo normu mērķa sasniegšanu un konkrētā iekšpagalma izmantošana nepakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam un būvvaldes (departamenta) kontrolei.
Spīgulis & Kukainis komandai pievienojušies divi kolēģi – jurists Rolands Medens un jurista palīgs Artis Artūrs Brodiņš.
Rolands Biroja komandai pievienojās 2023.gada decembrī. Pirms pievienošanās birojam Rolands vairākus gadus guvis pieredzi, strādājot vairākos uzņēmumos kā jurists, iegūstot pieredzi dažādās jomās, kā piemēram, e-komercijas tiesiskā regulējuma un maksātnespējas jomā. Rolandam ir arī pieredze procesuālo dokumentu sastādīšanā dažādās tiesvedībās, kas iegūta, strādājot zvērinātu advokātu birojā.
Rolands savu karjeru uzsāka Administratīvajā rajona tiesā kā tiesas sēžu sekretārs. Šajā laikā Rolands guvis pieredzi tiesas dokumentu sagatavošanā, kā arī pieredzi normatīvo aktu izpratnē un piemērošanā administratīvajās lietās.
Rolandam ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē. Rolands strādā latviešu, angļu un krievu valodās.
Savukārt, Artis Artūrs Birojam pievienojās šī gada janvārī. Pirms pievienošanās Birojam Artis Artūrs ir strādājis par Saeimas deputāta palīgu, kā arī labklājības ministra padomnieku juridiskajos jautājumos. Šajā laikā Artis Artūrs guva pieredzi normatīvo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kā arī dažādu citu ministra biroja funkciju īstenošanā.
Šobrīd Artis Artūrs turpina studijas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistra studiju programmas pēdējā kursā. Artis Artūrs strādā latviešu, angļu un krievu valodās.