Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 2024. gada 15. februārī pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kuri tika izstrādāti, lai izpildītu Eiropas Savienības Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasības.
Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma grozījumi tika papildināti ar jauniem noteikumiem, kas paredz Konkurences padomei tiesības fiksēt personu sniegtos mutvārdu paskaidrojumus, izmantojot skaņu ierakstu. Tas nozīmē, ka, turpmāk sniedzot mutvārdu paskaidrojumus, Konkurences padome sarunu varēs ierakstīt audioierakstā.
Ar grozījumiem tāpat tiek ieviestas Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasības, paredzot, ka Konkurences padome būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs šo normatīvo aktu piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns ir iesniedzis priekšlikumus Saeimā skatīšanā esošajos grozījumos Krimināllikumā, piedāvājot paredzēt kriminālatbildību par tāda piedāvājuma iesniegšanu publiskā iepirkuma procedūrā, kas vienā no būtiskajiem nosacījumiem ir saskaņots ar citu publiskā iepirkuma procedūras pretendenta pārstāvi.
Par šādu rīcību rosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja šo rīcību būs izdarījusi organizēta grupa, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ģenerālprokurors norādīja, ka jaunajā pantā minētās vienošanās (slepenas) starp publiskā iepirkuma pretendentiem, it īpaši vienošanās par cenu, atbilst jau šobrīd Krimināllikumā paredzētajam krāpšanas sastāvam. Tomēr, tā kā bieži vien ir neiespējami pierādīt krāpšanas sastāva obligātu pazīmi – mantisku zaudējumu, piedāvātais jaunais Krimināllikuma pants paredz formāla sastāva noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka kriminālatbildība iestātos arī tad, ja mantisks zaudējums nav konstatējams.
Papildus minētajam ģenerālprokurors arī rosina palielināt Krimināllikumā noteikto brīvības atņemšanas sodu par negodīgu konkurenci, maldinošu reklāmu vai negodīgu komercpraksi, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Pašlaik likumā paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana (ne ilgāka par trim mēnešiem), ko ģenerālprokurors piedāvā aizstāt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Tas nozīmētu, ka šis noziedzīgais nodarījums, kas šobrīd klasificējams kā kriminālpārkāpums, turpmāk tiktu klasificēts kā mazāk smags noziegums. Tādējādi nodarījumam būtu garāks noilguma termiņš, t.i., pieci gadi līdzšinējo divu gadu vietā. Tāpat ģenerālprokurors norāda, ka tas arī ļautu kriminālprocesā kā pierādījumus izmantot operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kā arī veikt speciālās izmeklēšanas darbības, lai konstatētu būtiskus konkurences pārkāpumus.
Par ģenerālprokurora priekšlikumu virzību vēl jālemj Saeimas Juridiskajai komisijai. Ģenerālprokurora priekšlikumi pieejami šeit.
Saeima 1. lasījumā atbalstījusi grozījumus Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā, kas tika izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-1. Satversmes tiesa šajā spriedumā par neatbilstošām Satversmei bija atzinusi normas, kas neparedz iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesām atcelt šķīrējtiesu spriedumus.
Satversmes tiesas spriedumā tika konstatēts, ka, lai gan pastāv atsevišķi valsts kontroles elementi šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, tie nenodrošina minimālo tiesisko aizsardzību, ko pieprasa Satversmes 92. pants. Pašlaik Latvijā šķīrējtiesas procesa uzraudzība primāri tiek veikta izpildu raksta par šķīrējtiesas sprieduma izsniegšanas stadijā un skatot prasību par šķīrējtiesas līguma spēka esamību.
Ar virzītajām izmaiņām tiks paredzēta iespēja apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu ar atsevišķa pieteikuma iesniegšanu tiesā. Izskatot pieteikumu, tiks vērtēts, vai pastāv likumā noteiktie apstākļi, kas liedz valstij atzīt par tiesisku šādu šķīrējtiesas procesa rezultātu. Apstrīdēšanas mehānisms būs attiecināms tikai uz Latvijā taisītiem šķīrējtiesu spriedumiem.
Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana būs iespējama viena mēneša laikā no šķīrējtiesas sprieduma vai papildsprieduma taisīšanas dienas. Lai novērstu risku, ka šķīrējtiesas spriedums tiek atcelts pēc tam, kad ir uzsākta tā piespiedu izpilde, tiks noteikts, ka pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu var iesniegt, ja likumā noteiktajā kārtībā nav izsniegts izpildu raksts.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl divos lasījumos.
Saeima 2024. gada 15. februārī pieņēma grozījumus vairākos likumos, lai atvieglotu iedzīvotāju pāreju pie cita hipotekārā kredīta devēja.
Aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa, kā arī nebūs jāprasa piekrišana esošajam kredīta devējam. Līdz šim tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process bija viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kura dēļ iedzīvotāji nepārslēdza līgumus pie citiem kredīta devējiem. Bankas piemēroja komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas radīja arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Ja iedzīvotājs mainīs hipotekārā kredīta devēju, visu līguma pārslēgšanas procesu varēs veikt attālināti, tostarp apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Viss pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, izmaiņu izskatīšanas gaitā informēja Ekonomikas ministrija. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošais kredīta devējs vēl 10 darba dienas varēs “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Ņemot vērā, ka līdz šim kredītu reklāma bija būtiski ierobežota, ar grozījumiem arī atcelts reklāmas aizliegums hipotekārajiem kredītiem, kā arī nekustamā īpašuma būvniecības vai mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem. Tas veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un kreditētāju piedāvājumiem, kā arī veicinās konkurenci hipotekārās kreditēšanas tirgū.
Ministru kabinetā iesniegti grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.
Šādi grozījumi likumā izstrādāti, ņemot vērā to, ka kopumā publiskie pasūtītāji par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu pret pārkāpējiem nevēršas, lai gan normatīvais regulējums šādas tiesības un pienākumus paredz jau vēsturiski. Tas tiek pamatots ar to, ka praksē grūti noteikt precīzu nodarīto zaudējumu apmēru, kā arī to pierādīt tiesā.
Ar likumprojektu paredzēts iekļaut Konkurences likumā:
Likumprojekts nodots publiskā apspriešanā līdz šī gada 13.martam.
Rīgas pilsētas tiesa daļēji apmierināja Biroja klienta prasību par konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanu, zaudējumu un likumisko procentu piedziņu. Tiesa konstatēja, ka atbildētājs ir pārkāpis Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.
Iepriekš konkurences tiesību pārkāpumu atbildētāja darbībās jau bija konstatējusi Konkurences padome. Tomēr, tā kā atbildētājs ar Konkurences padomi bija noslēdzis administratīvu līgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu, atbildētājs iebilda pret prasību, norādot, ka Konkurences padome nav pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu. Tiesa atzina, ka šie atbildētāja iebildumi ir nepamatoti, jo no lietā iesniegtajiem pierādījumiem bija redzams, ka pirms administratīvā līguma noslēgšanas Konkurences padome pārkāpumu jau bija konstatējusi, savukārt administratīvais līgums tikai aizstāja Konkurences padomes lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu.
Konkurences tiesību pārkāpums izpaudās, atbildētājam ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, kā rezultātā tika būtiski ierobežota Biroja klienta darbība tirgū. Tāpēc Biroja klients prasīja atlīdzināt zaudējumus – atrauto peļņu, kādu Biroja klients būtu guvis, ja atbildētājs nebūtu izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu. Ņemot vērā, ka ikvienai personai, kurai konkurences pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības uz kaitējuma atlīdzību, tiesa atzina, ka atbildētājam ir jāatlīdzina Biroja klientam nodarītie zaudējumi.
Tāpat tiesa lēma piedzīt likumiskos procentus no konkurences pārkāpuma izdarīšanas laika, aprēķinot procentu apmēru no atlīdzināmajiem zaudējumiem. Lai gan atbildētājs norādīja, ka atbilstoši judikatūrai likumisko procentu piedziņa nav pieļaujama par laika posmu, kamēr pastāv strīds, tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā likumiskie procenti ir piedzenami, jo tiesības prasīt likumiskos procentus par zaudējumiem, kas nodarīti ar konkurences tiesību pārkāpumu, nostiprinātas Konkurences likumā.
Rezultātā tiesa piedzina no atbildētāja par labu Biroja klientam zaudējumus un likumiskos procentus – kopā vairāk nekā 4,4 miljonus eiro.
Spīgulis & Kukainis ir pagodināti 2024.gada 21. martā savā birojā Smilšu ielā 3, Rīgā, uzņemt Latvijas pirmā vienradža “Printful” līdzdibinātāju un bijušo izpilddirektoru Dāvi Siksnānu, “Mercer Marsh Benefits Europe” vecāko viceprezidenti un reģiona pārdošanas līderi Helēnu Zikovu, kā arī Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā.
Spīgulis & Kukainis partneris, zvērināts advokāts Matīss Kukainis ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes loceklis un viens no Rīgas nodaļas direktoriem. Matīss Kukainis ir arī bijušais Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents.
Ja Jums ir interese apmeklēt šo pasākumu, lūdzu rakstiet uz e-pastu law@ska.lv.
Šī gada februārī Spīgulis & Kukainis komandai pievienojās jauna kolēģe – sekretāre Evelīna Vinogradova.
Pirms pievienošanās birojam, Evelīna strādāja zobārstniecības klīnikā par administratori. Evelīnai ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds Eiropas valodās un biznesā, kuru ieguvusi Latvijas Universitātē. Evelīna pārzina latviešu, krievu un angļu valodas.