Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, paredzot akciju sabiedrībām pienākumu līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegt Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistru (ja sabiedrībai ir reģistrētas akcijas) vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas akcijas (ja sabiedrībai ir dematerializētas akcijas). Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu.
Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.
Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā, ar mērķi nodrošināt iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, t.i., akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.
Ar likumprojektu netiek atcelts princips, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā akcionāru reģistrā ir jābūt norādītām pilnīgām ziņām par akcionāru, tajā skaitā, ziņām, kas ļauj akcionāru droši un ticami identificēt. Ar likumprojektu tiek noteikts, ka akcionāriem, par kuriem trūkst kādas no identificējošām ziņām, tiek noteikti šādi ierobežojumi akcionāru tiesību izmantošanai: akcionārs nevar pārdot viņam piederošās akcijas, akcionārs nevar izlietot balsstiesības un akcionāram netiek izmaksātas dividendes (akcionāram pienākošās dividendes tiek aprēķinātas un uzkrātas, bet izmaksātas tikai tad, kad ir atcelti akcionāram noteiktie tiesību ierobežojumi). Ja akcionārs nav zināms, tā vietā akcionāru reģistrā norāda akciju skaitu, kategoriju un nominālvērtību summu. Šādām akcijām nav balsstiesību un tās netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā.
Strīdus starp akcionāru un sabiedrību par akcionāru reģistrā ierakstītajām ziņām risinās vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Līdz 2027. gada 30. jūnijam ikvienai personai, kurai varētu būt tiesības uz akcijām, kurām akcionāru reģistrā nav norādīta piederība, tiks dota iespēja sakārtot savas īpašuma tiesības, vēršoties sabiedrībā vai strīdus gadījumā tiesā. Savukārt, sākot ar 2027. gada 1. jūliju sabiedrībai būs pienākums vērsties tiesā ar lūgumu uzaicinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 38. nodaļa) dzēst īpašuma tiesības uz akcijām, kuru piederība nav zināma (akcionārs nav zināms). Personas ar sludinājumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” aicinās tiesas noteiktajā termiņā pieteikt savas tiesības uz akcijām (Civilprocesa likuma 295. pants). Ja neviena persona nepieteiks savas tiesības, tad tiesa taisīs spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām (Civilprocesa likuma 297. pants). Šādā gadījumā akcijas, kuru piederība nebija zināma (nebija zināms akcionārs), pāries valstij. Ja sabiedrība līdz 2029. gada 30. jūnijam nevērsīsies tiesā par īpašuma tiesību uz akcijām dzēšanu, tad sabiedrībai būs pienākums samazināt pamatkapitālu, dzēšot šīs akcijas.
Likumprojekts pēc publiskās apspriešanas šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā ministrijās. Plānotais grozījumu spēkā stāšanā termiņš ir ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijs.
2024. gada 14. martā stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”, kas paredz zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināt par 24 % – ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš Noteikumu pieņemšanas, 2013. gada septembra, par 23 % – takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015. gada oktobra un par 11,8 % – tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019. gada jūnija.
Kā skaidro Tieslietu ministrija, takses pārskatītas atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, vienlaikus noapaļojot, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka.
Trīs mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas, Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē tiks ievietots taksu aprēķināšanas skaidrojums un biežāko notariālo pakalpojumu izmaksu piemēri. Tāpat gada laikā padome izveidos arī taksu aprēķināšanas kalkulatoru, lai potenciālajiem notariālās palīdzības saņēmējiem būtu pieejama informācija un rīki, kas ļautu aprēķināt un prognozēt notariālo pakalpojumu izmaksas.
2024. gada 20. martā stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz, ka biedrību par tiesas noteiktā aizlieguma pārkāpšanu sodīs un brīdinās par kriminālatbildību.
Ar grozījumiem likumā biedrībām un nodibinājumiem turpmāk būs jānorāda savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai.
Tāpat izmaiņas nosaka regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, kā arī iespēju vienkāršotā veidā izbeigt biedrības vai nodibinājuma darbību ar Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī tiek veikti citi precizējumi.
Ar 2024. gada 1. aprīli Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos.
FID kompetence sankciju izpildes jautājumos noteikta ar 2023. gada 8. decembra grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Izmaiņas tiek veiktas, lai nodrošinātu, ka jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.
Sankciju izpildes jautājumos FID tiek noteiktas šādas galvenās funkcijas:
Noteiktos gadījumos citas institūcijas pieņems lēmumu par sankcijās noteiktu izņēmumu piemērošanu, proti:
Ar 2024. gada 1. aprīli būs pieejama papildināta FID tīmekļvietne sankcijas.fid.gov.lv, kurā būs pieejama biežāk uzdoto jautājumu sadaļa ar skaidrojumiem par sankciju izpildi, informācija par aktualitātēm sankciju jomā, sankciju meklētājs, informācija par sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, informācija par to, kā pieteikties atļaujas saņemšanai, kā iesniedzama informācija par sankciju izpildi un cita noderīga informācija saistībā ar sankciju izpildes jautājumiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20. martā izskatīja pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”. Deputāti un pieaicinātās iestādes piekrita iniciatīvas autoriem, ka būtu jāparedz ieturējuma nodoklis visiem maksājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību piešķirt uzņēmumiem atbrīvojumu no šāda nodokļa. Tas nozīmē, ka nodoklis bez izņēmuma tiktu piemērots visiem maksājumiem uz uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Krievijā vai Baltkrievijā.
Iniciatīvas autori piedāvāja noteikt, ka šāda nodokļa likme ir 90%. Tomēr Finanšu ministrijas ieskatā šāda likme nebūtu samērīga, tāpēc par konkrētu nodokļa likmes apmēru vēl turpināsies diskusijas.
Finanšu ministrija sniedza informāciju, ka par šo iniciatīvu tiks izstrādāti un iesniegti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, tur paredzot speciālu normu, kas noteiks ieturējuma nodokli maksājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju. Konkrēts datums, kad šādi grozījumi varētu tikt pieņemti un stāties spēkā, vēl nav zināms, tomēr sagaidāms, ka tas var notikt tuvāko mēnešu laikā.
Deputāti komisijas sēdē apsprieda arī citas idejas par to, kā vērsties pret uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā. Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs J. Reirs uzsvēra, ka būtu jāvēršas pret importu, nevis eksportu, jo tieši ar importu tiek nosūtīti naudas līdzekļi uz Krieviju un Baltkrieviju.
Eiropas Parlaments 2024. gada 13. martā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu – pasaulē pirmo visaptverošo mākslīgā intelekta regulējumu, līdzsvarojot mākslīgā intelekta radītās iespējas un riskus.
Mākslīgā intelekta akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.
Jaunais regulējums aizliedz MI izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības, piemēram, aizliegts pēc sensitīviem raksturlielumiem izmantot biometriskās kategorizācijas sistēmas un no interneta vai videonovērošanas sistēmu videomateriāliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes. MI sistēmas būs aizliegts izmantot tādiem mērķiem kā emociju atpazīšana darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšana, kriminoloģiskā prognozēšana (ja tas tiek darīts, tikai balstoties uz konkrētas personas profilēšanu vai viņiem raksturīgo īpašību vērtēšanu). Būs arī aizliegtas MI sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus.
Arī likumsargiem būs aizliegts izmantot biometriskās identifikācijas sistēmas, ja vien tā nav kāda no stingri uzskaitītām un šauri definētām situācijām. Šādas sistēmas varēs izmantot tikai tad, ja ir īstenoti stingri aizsardzības pasākumi, proti, sistēmas tiek izmantotas noteiktu laiku noteiktā ģeogrāfiskā mērogā un pirms tam ir saņemta īpaša atļauja no tiesas vai no attiecīgas administratīvās iestādes. Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums. Vēlākai biometriskai identifikācijai no attāluma paredzētu sistēmu izmantošana ir ļoti riskants gadījums, kam vajadzīga tiesas atļauja, kura attiecas uz konkrētu noziedzīgu nodarījumu.
MI sistēmām, kas negatīvi ietekmē drošību vai pamattiesības, tiks noteikts augsta riska līmenis. Tās tiks iedalītas divās kategorijās:
1) MI sistēmas, ko izmanto produktos, uz kuriem attiecas ES tiesību akti par produktu drošību, piemēram, rotaļlietas, ar aviāciju saistītie produkti, automašīnas, medicīniskās ierīces un lifti.
2) MI sistēmas, kas ietilpst noteiktās jomās, kuras būs jāreģistrē ES datubāzē: kritiskās infrastruktūras vadība un darbība; izglītība un profesionālā apmācība; nodarbinātība, darbinieku vadība un piekļuve pašnodarbinātībai; piekļuve būtiskiem privātiem un sabiedriskiem pakalpojumiem un priekšrocībām; tiesībaizsardzība; migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldība; palīdzība tiesību aktu juridiskajā interpretācijā un piemērošanā.
Visas augsta riska MI sistēmas tiks novērtētas pirms laišanas tirgū, kā arī atkārtoti vērtētas visa to dzīves cikla laikā.
Tiesību akts oficiāli vēl ir jāpieņem arī Eiropas Savienības Padomei.
Regula stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc tam, kad būs publicēta Oficiālajā Vēstnesī. Tā būs pilnībā piemērojama pēc 24 mēnešiem, skaitot no regulas spēkā stāšanās dienas, ar noteiktiem izņēmumiem, kas noteikti tiesību aktā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024. gada 14. martā pasludināja tās 2024. gada 20. februāra lēmumu lietā “Kotoviča un citi pret Latviju”, ar kuru iesniedzēju sūdzības trīs lietās par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. Protokola 1. panta (tiesības uz īpašumu) iespējamu pārkāpumu noraidīja.
Iesniedzēji lietā ir trīs personas, kuras savā īpašumā dāvinājuma, mantošanas vai pirkuma ceļā bija ieguvušas bēniņu telpas kādā Rīgas dzīvojamajā namā. 1998. gada 8. septembrī Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņēma lēmumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodot īpašumā juridiskai personai A kā mākslinieka darbnīcu bēniņu telpas šajā mājā Rīgā. Vēlāk juridiskā persona A šo telpu domājamās daļas uzdāvināja vai pārdeva citām personām. 2000. gada 19. septembrī noslēdzās privatizācijas process, un ieguvēju īpašuma tiesības tika ierakstītas Zemesgrāmatā.
ECT piekrita valdībai, ka iesniedzēju sūdzības nav pieņemamas izskatīšanai pēc būtības, jo uz tām attiecas Latvijas 1997. gada 27. jūnijā iesniegtā atruna par Konvencijas 1. Protokola 1. panta piemērošanu, saskaņā ar kuru Konvencijas 1. Protokola 1. pants neattiecas uz īpašuma reformu, kas regulē Padomju Sociālistisko Republiku Savienības veiktās aneksijas laikā nacionalizēto, konfiscēto, kolektivizēto vai citādā veidā nelikumīgi ekspropriēto īpašumu atdošanu vai kompensācijas izmaksu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu, zvejnieku kolhozu un valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju.
Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 19.martā lietā Nr. SKA-459/2024 atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu noraidīt SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” pagaidu aizsardzības lūgumu lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī.
Konkrētajā lietā Konkurences padome AS “LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS”, SIA ”’Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “NORDEKA” darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “NORDEKA” vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt.
Pieteicēja iesniedza tiesā lūgumu par pagaidu noregulējumu, ar kuru tiktu noteikts ierobežojums Konkurences padomei sniegt negatīvu atzinumu pasūtītājiem par pieteicējas pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai, līdz Konkurences padomes lēmums būs stājies spēkā. Pieteicēja minēto lūgumu iesniedza, jo tai ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos.
Senāts konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar Konkurences padomes lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl nekļuvis Konkurences padomes lēmums ietekmē personas saimnieciskās intereses publiskajos iepirkumos, kuros konkrētā persona ir ieinteresēta piedalīties.
Senāts secināja, ka pieteicēja pēc būtības vēlas pasargāt sevi no jebkādas ietekmes jeb nelabvēlīgām sekām, kuras attiecībā uz iepirkumiem rada Konkurences padomes lēmums, kamēr tas nav kļuvis neapstrīdams. Citiem vārdiem, pieteicēja vēlas nodrošināt tāda tiesiskā stāvokļa saglabāšanu, kāds tas bija līdz pārsūdzētā lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas ir panākams ar administratīvā akta darbības apturēšanu, kas kā pagaidu aizsardzība ir izmantojama tieši gadījumos, kad tiesā tiek izvirzīts prasījums par administratīvā akta atcelšanu.
Senāts, Konkurences likumā ietverto tiesisko regulējumu interpretējot kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto, atzina, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur pārsūdzētā Konkurences padomes lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu, bet ne attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Šādos apstākļos pieteicējai ir pamats lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu.
Senāts vērsa uzmanību uz pieteicējas kļūdaino uzskatu, ka administratīvajam aktam, ar kuru ir vienīgi konstatēts pārkāpums, nav aktīvas iedarbības, un tādēļ tā darbību nav iespējams apturēt. Senāts norādīja, ka to, vai administratīvajam aktam ir aktīva iedarbība, noteic tas, vai šis administratīvais akts rada tiesiskas sekas. Konkrētajā gadījumā šādas sekas tiek radītas, līdz ar to arī to iestāšanos ir iespējams apturēt, ja vien tiek izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi.
Tieslietu padome 2024. gada 8. martā apstiprinājusi 2024. gada lietu izskatīšanas termiņu standartus un izvērtēja 2023. gada tiesu darbības rādītājus.
2023. gadā lietu izskatīšanas termiņš bija mazāks kā plānots, proti, 2023. gadā faktiskais lietu izskatīšanas termiņš Civillietu departamentā bija 17 mēneši (prognozēto 18 mēnešu vietā), Krimināllietu departamentam 9,2 mēneši (prognozēto 10 mēnešu vietā). Savukārt Administratīvo lietu departamentam 2023. gadā bija plānots lietas izskatīt vidēji 18 mēnešos, bet faktiski bija 32,1 mēnesis.
Zvērinātu advokātu birojs “Spīgulis & Kukainis” bija pagodināts 2024. gada 21. martā uzņemt Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras (LATK) biedrus savā birojā, kur LATK biedri noklausījās Dāvja Siksnāna (www.davissiksnans.com), bijušā Printful (www.printful.com), Latvijas pirmā vienradža uzņēmuma, vadītāja, uzrunu.
Paldies Dāvim Siksnānam par izcilo prezentāciju, kā arī LATK par pastāvīgo sadarbību ar advokātu biroju Spīgulis & Kukainis!
Advokātu biroja “Spīgulis & Kukainis” partneris Matīss Dāvis Kukainis ir pašreizējais LATK valdes loceklis un Rīgas nodaļas līdzdirektors. Matīss Dāvis Kukainis ir arī bijušais Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents.
