Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2024. gada 21. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un Notariāta likumā, modernizējot mantojuma tiesību regulējumu un ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu, kuri stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Līdz šim praksē bija gadījumi, kad mantinieki neuzsāk vai nepabeidz mantojuma lietu, jo nereti, pieņemot mantojumu, mantinieks atbildēja arī par aizgājēja parādiem, ne tikai ar saņemto mantojumu, bet arī ar sava paša mantu.
Lai to risinātu un mudinātu personas uzsākt un pabeigt mantojuma lietas, ar grozījumiem tika pilnveidots mantojuma tiesību regulējums, nosakot, ka mantinieks turpmāk vienmēr pieņems mantojumu ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā. Tāpat, ar grozījumiem tika precizēta mantot gribas izteikšanas forma un noteikts, ka mantojuma pieņemšanai turpmāk būs tikai viens termiņš – tas, kuru noteicis zvērināts notārs sludinājumā par mantojuma atklāšanos.
Saskaņā ar grozījumiem notārs turpmāk individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus līdz 3. šķirai, lai tie paustu savu gribu par mantojuma pieņemšanu vai tieši otrādi – atraidīšanu. Mantojuma pieņemšanas termiņš būs garāks par kreditoru pretenziju termiņu. Tādējādi mantiniekiem pirms izvēles izdarīšanas būs zināmas visas kreditora pretenzijas, lai no tā attiecīgi izdarītu savu izvēli par mantojuma pieņemšanu.
2024. gada 26. martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē neguva atbalstu ģenerālprokurora piedāvātie grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika plānots papildināt Krimināllikumu ar jaunu 211.1 pantu “Aizliegta vienošanās publiskā iepirkuma procedūrā” un 211.2 pantu “Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa nepiemērošana juridiskai personai”.
Ģenerālprokurora piedāvātie grozījumi paredzēja noteikt kriminālatbildību par trim aizliegtas vienošanās publiskā iepirkuma procedūrā veidiem, proti, ja ir konstatēta: aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem; aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem; aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Minētajā komisijas sēdē viedokli pret iecerēto grozījumu tālāku virzību izteica Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas darba devēju konfederācijas, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvji, pēc kuru uzklausīšanas Juridiskās komisijas deputāti lēma neatbalstīt ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus.
2024. gada 11. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz to, ka sadales sistēmas operators sedz pieslēguma būvdarbu izmaksas 50 procentu apmērā arī lielas jaudas pieslēgumiem, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, tostarp augstas energointensitātes projektos. Minētie grozījumi stāsies spēkā jau 2024. gada 1. maijā.
Par likumprojekta virzību atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sprieda, ka tas nodrošinās vienlīdzīgas atbalsta iespējas gan mazām mājsaimniecībām, gan lielas jaudas lietotājiem. Šāda iecere mazinās izmaksu slogu jaunu lielas jaudas pieslēgumu izveidei, kas ir īpaši būtiski, uzsākot un attīstot uzņēmējdarbību.
2024. gada 10. aprīlī spēkā stājās likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumi, kas paredz to, ka sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, sākot ar 2024. gada 1. jūliju būs jāmaksā 10 % nodoklis no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī šīs personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
Atbilstoši grozījumiem sankcionēto personu nekustamajam īpašumam nodokļa likmes vairs nenoteiks pašvaldības un tam tiks piemērota universāla 10 % likme no kadastrālās vērtības. Ja sankcionētā persona kavēs nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, tad pašvaldība triju mēnešu laikā uzsāks nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā.
Šādi grozījumi tika veikti, lai ierobežotu sankcionētās personas iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai.
2024. gada 17. aprīlī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja Nacionālās kiberdrošības likumprojektu, kura mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā.
Likumprojekts paredz uzlabojumus kiberdrošības jomā, kā arī ieviest stingrākas drošības prasības valsts, pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem šajā jomā. Ar šo likumu tiks ieviestas Eiropas Savienības (ES) prasības par vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmas drošību visā ES.
Jaunais likums būtiski paplašinās to subjektu loku uz kuriem attieksies likuma prasības. Pamatā tie būs tādi pakalpojumu sniedzēji, kas aptver sabiedrībai svarīgas nozares, piemēram, enerģētiku, transportu, bankas, finanšu tirgus infrastruktūru, veselību un citas jomas.
Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Informācijas tehnoloģiju drošības likums.
Augstākās tiesas Civillietu departaments vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar jautājumu par lietas pakļautību strīdā, kur celta prasība par zaudējumu piedziņu. No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka prasītājam bija radušies zaudējumi sakarā ar veikto samaksu advokātam par juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Attiecīgi Civillietu departaments uzdeva jautājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam – vai šāds pieteikums ir pakļauts izskatīšanai Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
Atbilstoši savai likumā “Par tiesu varu” 50. pantā noteiktajai kompetencei Augstākās tiesas priekšsēdētājs 2024. gada 14. martā sasauca Senāta Departamentu priekšsēdētāju sēdi, lai izšķirtu tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Minētajā sēdē tika pieņemts lēmums Nr. 5-14-1-2024, ar kuru Senāta departamenta priekšsēdētāji nolēma, ka iepriekšminētais strīds ir pakļauts izskatīšanai Civilprocesa likuma noteiktā kārtībā.
Senāta departamenta priekšsēdētāji atzina, ka cietušā izdevumi par advokāta palīdzību kriminālprocesā, ja tie netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, ir cietušā mantisks zaudējums, kas ir cietušajam nosakāmās kompensācijas sastāvdaļa.
Turklāt Senāta departamenta priekšsēdētāji norādīja, ka Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa neaprobežo tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tikai kompensācijas pieteikumā norādīta pamata un apmēra ietvarā. Zaudējumu piedziņa Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā ir vispārējā kārtība, kura piemērojama tajos gadījumos, kad personai nav citu iespēju savu tiesību aizsardzībai, tostarp gadījumā, kad kriminālprocesuālā regulējuma ietvarā nav iespējams kompensēt cietušā izdevumus.
2024. gada 4. aprīlī Satversmes pieņēma nolēmumu lietā Nr. 2023-27-03 par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas administratīvajā teritorijā.
Satversmes tiesa atzina, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles nav atbilstošs Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. Šādos apstākļos pašvaldības rīcībai, nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos.
Satversmes tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Pašvaldībai ir no likuma izrietoša kompetence pašai patstāvīgi izvērtēt, kurās konkrētās pašvaldības teritorijās ir nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Pašvaldībai ir tiesības savā teritorijas plānojumā noteikt tās teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Taču vienlaikus pašvaldībai ir jāņem vērā teritorijas izvērtēšanas princips.
Tas nozīmē, ka teritorijas plānošanas procesā, pašvaldībai attiecībā uz teritorijām, kur komercdarbība ir noteikta kā konkrētās teritorijas atļautās izmantošanas veids, ir jāpamato paredzētie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, veicot attiecīgo funkcionālo zonējumu izvērtējumu.
Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Satversmes tiesa atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu. Attiecīgi pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu un apbūves noteikumus un ietverot tajos azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, nav bijusi objektīvi pamatota un balstīta racionālos apsvērumos.
Augstākā tiesa ir apkopojusi vēsturiskos materiālus par Actio Pauliana jeb materiālus par ļaunu kreditoram veikta darījuma apstrīdēšanu. Līdz šim tas ir bijis maz pētīts un normatīvi regulēts tiesību instruments. Lai piemērotu actio Pauliana ir jāpastāv parādam, kam ir iestājies maksāšanas termiņš, un kreditora spēja pierādīt, ka faktiski maksātnespējīgs parādnieks apzināti darbojies par ļaunu kreditoram, lai izvairītos no parāda samaksas.
Actio Pauliana mērķis ir aizsargāt kreditorus no krāpnieciskiem juridiskiem darījumiem, joīpaši darījumiem, kuru mērķis ir samazināt parādnieka īpašumu, ļaunticīgi nododot to trešajām personām.
Apkopojums sastāv no divām daļām: Latvijas Senāta nolēmumu apskats un tiesību zinātnieku komentāri. Tas tika izstrādās pēc Senāta Civillietu departamenta ierosinājuma.
Izdevums Chambers Europe apkopo labākos juristus un juridiskos birojus visā Eiropā, sniedzot ieskatu un informāciju par tirgu gan juridisko biroju klientiem, gan juristiem.
Chambers and Partners reitingi tiek izstrādāti balstoties uz padziļinātu analīzi un izpēti, ko veic specializēta un pieredzējusi pētnieku komanda un kuras ietvaros katru gadu tiek veiktas desmitiem tūkstošu individuālu interviju ar referentiem un klientiem.
Šī gada 27. martā tika paziņoti Chambers Europe reitingā iekļautie advokātu biroji no visas pasaules. Reitingi aptvēra tādas prakses jomas kā banku darbība, nodarbinātība, nodokļi, kapitāla tirgi, finanšu pakalpojumu regulējums, investīciju fondi, M&A, restrukturizācija u.c.
Arī advokātu birojs Spīgulis & Kukainis ir iekļauts šī gada Chambers Europe reitingā.
Legal 500 katru gadu publicē atjauninātu, objektīvu, trešās puses viedokli par vadošajiem advokātu birojiem un juristiem visā reģionā.
EMEA ceļvedis sniedz izpētītu pārskatu par vairāk nekā 80 valstīm un vairāk nekā 2700 novērtētajiem juridiskajiem birojiem. Advokātu biroji par to neveic nekādas dalības maksas, tāpēc Legal 500 var brīvi un objektīvi pieņemt lēmumus par advokātu biroju vietu reitingā, pamatojoties tikai uz biroja sniegtajiem pakalpojumiem, darbu un nopelniem.
Arī advokātu birojs Spīgulis & Kukainis ir iekļauts šī gada Legal 500 izdevumā ES un konkurences sadaļā Firms to watch, kurā izcelti gan daudzsološi topošie uzņēmumi, gan jau pazīstami esošie uzņēmumi, kas paplašina savu darbību jaunās prakses jomās.
2024. gada 15. maijā no plkst. 16:00 – 18:30 “OratoriO” (www.oratorio.lv) telpās advokātu biroja Spīgulis & Kukainis partneris, zvērināts advokāts un nekustamā īpašuma tiesību speciālists Matīss Kukainis vadīs Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā rīkoto pasākumu, kas veltīts Rīgas pilsētas attīstībai.
Šajā pasākumā tiks aplūkotas daudzveidīgas Rīgas pilsētas attīstību veicinošas iniciatīvas, sākot no ilgtspējīgas pilsētvides līdz transformējošai arhitektūrai. Atklājiet, kā Rīga atdzīvina sevi ar ilgtspējīgu pilsētvidi, sasniegumiem transporta jomā un inovatīvu pilsētas dizainu, kā arī atklājiet Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Pētera Ratas ieceres par Rīgas pilsētas attīstības nākotni.
Pasākumā piedalīsies:
Pēteris Ratas – Rīgas pilsētas galvenais arhitekts
Matīss Kukainis – advokātu biroja Spīgulis & Kukainis partneris, zvērināts advokāts un nekustamā īpašuma tiesību speciālists
Andis Kublačovs – “Linstow Baltic” projektu attīstības un ilgtspējas direktors
Jānis Ušča – Rīgas pilsētas pašvaldības Nozaru politikas plānošanas nodaļas vadītājs
Andrejs Urtāns – Rīgas pilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors
Lai pieteiktos, rakstiet uz e-pasta adresi office@nccl.lv. Vairāk informācijas www.nccl.lv/events.
On 15 May 2024, from 16:00 – 18:30, SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukainis, Attorney at Law, and a specialist in Real Estate Law, will moderate an event devoted to RIGA CITY DEVELOPMENT, organized by the Norwegian Chamber of Commerce in Latvia, at ORATORIO ( www.oratorio.lv ).
This event will explore the diverse array of initiatives shaping Riga’s development, from sustainable urban development to transformative architecture. Discover how Riga is revitalizing itself through urban sustainability efforts, transport advancements, and innovative design, and what the RIGA CITY HEAD ARCHITECHT, Mr. Peteris Ratas, has in mind for the future of Riga.
Speakers:
Peteris Ratas – Riga City Head Architect
Matiss Kukainis – SPIGULIS & KUKAINIS Law Firm Partner – Real Estate Attorney
Andis Kublačovs – LINSTOW BALTIC – Director – Project Development and Sustainability
Janis Usca – Head of the Sectoral Policy Planning Department at Riga City Municipality
Andrejs Urtans – Director of the Public Space and Mobility Department of Riga City
To sign up please contact office@nccl.lv or for more information see www.nccl.lv/events