Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2024. gada 2. maijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ar kuriem paredzēts, ka juridisko personu ārvalstu kapitāldaļu īpašniekiem vairs nebūs pienākuma reģistrēties kā Latvijas iedzīvotājiem un zināt valsts valodu, lai attiecīgās juridiskās personas varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, ja vien šo juridisko personu kapitāldaļu īpašnieki ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstu, vai attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa (OECD) valstu pilsoņi vai Šveices pilsoņi.
Lai šo likuma grozījumu ietvaros nodrošinātu lauksaimniecības zemju darījumu pārskatāmību, paredzēts, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai tādas juridiskās personas, kuras ir atklājušas savus patiesos labuma guvējus un visiem patiesajiem labuma guvējiem ir jābūt kādas no turpmāk minēto organizāciju vai valstu rezidentiem: ES, EEZ, OECD, Šveices, vai arī tādas valsts rezidentiem, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisku līgumu.
Šie likuma grozījumi izstrādāti, lai novērstu Eiropas Savienības Tiesas (lietā C-206/19 KOB) konstatēto likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” normu neatbilstību ES tiesībām. Proti, Eiropas Savienības Tiesa minētajā lietā konstatēja, ka Latvijas regulējums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas kā obligātu priekšnoteikumu lauksaimniecības zemes iegādei ES juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem paredz valsts valodas zināšanu un reģistrāciju Latvijā kā tās iedzīvotājiem, neatbilst ES tiesībām (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū).
Lai grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” stātos spēkā, tie Saeimai vēl ir jāpieņem trešajā lasījumā.
2024. gada 9. maijā Saeima nodevusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai uz izskatīšanu jaunu likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (Nr. 583/Lp14).
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ES tiesību aktu tiešo piemērošanu Latvijā saistībā ar kriptoaktīvu tirgus darbību (Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (Regula Nr. 2023/1114).
Likumprojekts nosaka tiesisku ietvaru kriptoaktīvu (piemēram, Bitcoin vai Ethereum) tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz subjektiem, kuri iesaistīti kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanā, emitēšanā, publiskā piedāvāšanā.
Likumprojektā paredzēts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, kriptoaktīvu emitēšanai, publiskai piedāvāšanai vai pielaidei tirdzniecībā būs nepieciešams saņemt atļauju no Latvijas Bankas (sākot no 2024. gada 30. decembra). Savukārt atļaujas saņemšanai un pieteikuma izskatīšanai interesentiem būs jāsamaksā nodeva 2500 EUR apmērā, kas netiek atmaksāta, ja Latvijas Banka nolemj nepiešķirt attiecīgo atļauju. Turklāt, saņemot atļauju, personai būs jāmaksā ikgadējā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības maksa 5000 EUR un 1.4% (ieskaitot) no bruto ieņēmumiem, kas ir iegūti no darbībām ar kriptoaktīviem.
Pienākums maksāt minēto uzraudzības maksu neattieksies uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuru darbību jau uzrauga Latvijas Banka (kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, centrālo vērtspapīru depozitārijs).
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka Latvijas Banka uzraudzīs personu un finanšu tirgus dalībnieku darbību kriptoaktīvu tirdzniecības jomā un Latvijas Banka būs tiesīga piemērot dažāda veida soda sankcijas, ja likuma subjekti pārkāps normatīvo aktu prasības kriptoaktīvu jomā. Ir paredzēts, ka Latvijas Banka varēs noteikt šādas soda sankcijas:
Likumprojekta izstrādātājs (Ministru kabinets) ir lūdzis Saeimu likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā (divos lasījumos), tādēļ ir iecerēts, ka jaunais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums stāsies spēkā 2024. gada 30. jūnijā.
2024. gada 23. maijā stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kuri paredz tiesības kooperatīvo sabiedrību biedriem to kopsapulcēs piedalīties un balsot attālināti, pat ja kooperatīvo sabiedrību statūtos nav paredzēta attālināto sapulču organizēšana.
Kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulču attālinātā organizēšana un attālinātā balsošana līdz šo likuma grozījumu spēkā stāšanās bija iespējama, ja attālināto kopsapulču organizēšanu paredzēja kooperatīvās sabiedrības statūti, kā arī Covid-19 pandēmijas laikā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajā kārtībā (līdz 2021. gada 31. decembrim).
Šie likuma grozījumi pieņemti, lai kooperatīvajām sabiedrībām, tāpat kā komersantiem, būtu patstāvīgs likuma regulējums, kas reglamentē attālināto piedalīšanos un balsošanu biedru kopsapulcēs.
Likumdevējs minētajiem grozījumiem ir noteicis pārejas periodu, nosakot, ka jaunie Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz attālinātu dalību un attālinātu balsošanu biedru sapulcēs stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Grozījumos iestrādāti šādi būtiskākie noteikumi:
2024. gada 22. maijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem kriminalizēta vēlēšanu procesa ietekmēšana, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju.
Pēdējo dažu gadu laikā pasaulē aizvien vairāk tiek izmantotas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas ļauj manipulēt ar attēliem, audio vai video failiem, piemēram, video ierakstā nomainot kāda konkrēta cilvēka seju un balsi (likumprojektā šādas tehnoloģijas apzīmētas kā dziļviltojuma tehnoloģijas).
Likumprojekta autori norādījuši, ka dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. Piemēram, dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kura mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās un liela daļa potenciālo vēlētāju atzīst, ka jau šobrīd neatšķir dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu no tāda satura, kura izgatavošanā nav pielietotas dziļviltojuma tehnoloģijas.
Ievērojot to, ka dziļviltojuma tehnoloģijas spēj ļoti pārliecinoši pārveidot vai izveidot dažāda veida foto, audio un video saturu, pastāv risks, ka dziļviltojuma tehnoloģijas var tikt izmantotas arī Latvijā, lai radītu nepatiesu, diskreditējošu informāciju, ar mērķi ietekmēt Saeimas, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesus.
Savukārt vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām un godīgu, brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums.
Ievērojot šādus apsvērumus, ar minētajiem grozījumiem Krimināllikumā noteikta kriminālatbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko organizāciju (partiju) vai partiju apvienību, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēlēšanu dienā.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz 3 mēnešiem), probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
Tāpat ar minētajiem grozījumiem Krimināllikums papildināts, nosakot kriminālatbildību par automatizētas datu apstrādes sistēmas izmantošanu nolūkā kavēt personas piedalīties vēlēšanās, likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību.
Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas spēcīgu atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.
Augstāk minētais birokrātiskais šķērslis izriet no likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta un citos saistītajos pantos noteiktā regulējuma, kas paredz, ka, piemēram, ja uzņēmuma pieteiktais valdes loceklis jau ir valdes loceklis vairākos citos uzņēmumos vai arī uzņēmuma juridiskajā adresē jau reģistrēti citi uzņēmumi – UR reģistrācijai pieteiktā informācija jānosūta VID atzinuma sniegšanai un reģistrācija jāatliek, standarta 3 darba dienas lēmuma pieņemšanai, pagarinot par papildu 10 darba dienām.
Kā norādīts UR paziņojumā – dati par šo regulējuma normu – no UR puses VID nosūtītie pieteikumi ar mērķi atklāt nodokļu riskus – liecina par neefektivitāti un nesamērīgu godprātīgo uzņēmēju ierobežošanu. Tikai retos gadījumos VID konstatē nodokļu riskus (2022.gadā 13% no visiem gadījumiem; 2023.gadā – 10%; 2024.gadā līdz aprīļa beigām – 4%). Secināms, ka 87-96% pārējie UR klienti, kas iekļuva pārbaudē, bija spiesti gaidīt pieteikto ziņu reģistrāciju, būtiski ietekmējot šo klientu darbību. Arī gadījumos, kuros ātrums bijis īpaši svarīgs – samaksāta trīskāršā valsts nodeva, cerot uz attiecīgu ierakstu veikšanu vienas darba dienas laikā, vēlamā reģistrācija tomēr jāgaida vairāk nekā pēc nedēļas.
Konkurences padome (KP) 2024. gada 14. maijā publicējusi vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos un tirgus dalībniekiem paredzētu pašnovērtējuma rīku.
KP sagatavotajās vadlīnijās:
Tāpat KP vadlīniju pielikumā ir apkopojusi Latvijas un ārvalstu konkurences iestāžu un tiesu praksi, kas sniedz ieskatu, kā jautājumi par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos ir tikuši vērtēti praksē.
Vadlīniju noslēgumā KP ir ievietojusi pašnovērtējuma rīku, lai palīdzētu tirgus dalībniekam novērtēt, kāda būtu piemērotākā forma dalībai iepirkumā – apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku un iesniedzot kopīgu piedāvājumu vai piedaloties iepirkumā individuāli.
2024. gada 26. aprīlī KP ar lēmumu konstatēja, ka SIA “GATE L” un SIA “Aksīte”, kuras vairākkārt piedalījušās Saldus pilsētas un Saldus novada dzīvokļu īpašnieku biedrību organizētajos iepirkumos par energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, ir pārkāpušas Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu (Lēmums).
Aizliegtās vienošanās pārkāpums ir izpaudies tādējādi, ka SIA “GATE L” un SIA “Aksīte” savstarpēji apmainījušās ar komerciāli sensitīvu informāciju, tostarp nododot finanšu piedāvājuma tāmes un vienojušies par iepirkumu dalības nosacījumiem, panākot vienošanos par to, kuros iepirkumos katra no sabiedrībām iesniegs piedāvājumu vai kuru iepirkumu katra sabiedrība faktiski izpildīs.
KP konstatēja, ka SIA “GATE L” un SIA “Aksīte” formāli izveidoja personu apvienību kopīgai dalībai vairākos iepirkumos (ar mērķi tos savstarpēji sadalīt), lai gan nepastāvēja šķēršļi SIA “GATE L” un SIA “Aksīte” katrai atsevišķi šajos iepirkumos iesniegt savus piedāvājumus un tajos piedalīties individuāli.
Līdz ar to KP secināja, ka SIA “GATE L” un SIA “Aksīte” darbību rezultātā ir tikusi negatīvi ietekmēta konkurence (nav pastāvējusi patiesa konkurence), kā rezultātā iepirkumu pasūtītājs nav saņēmis patiesi konkurējošus, bet gan aizliegtas vienošanās rezultātā sniegtus piedāvājumus, kā arī ar komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu ir mazināta konkurence konkurentu (SIA “GATE L” un SIA “Aksīte”) starpā. Savukārt patiesas konkurences gadījumā (nepastāvot minētajai aizliegtajai vienošanās) iepirkumu piedāvājumu saturs (t. sk. cenas) varēja būt atšķirīgs.
Ievērojot to, ka KP konstatēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, KP nolēma uzlikt SIA “GATE L” naudas sodu 53 506,52 EUR apmērā, bet SIA “Aksīte” 54 965,84 EUR apmērā. Naudas sodi piemēroti, ņemot vērā SIA “GATE L” un SIA “Aksīte” noslēgtos izlīgumus ar KP, proti, piemērojot 10 % soda samazinājumu.
SIA “GATE L” un SIA “Aksīte”, noslēdzot izlīgumu ar KP, apņēmušās KP Lēmumu nepārsūdzēt.
Šī gada 9. maijā par godu 2024. gada Hokeja pasaules čempionātam, jūtot līdzi Latvijas hokeja izlasei un godinot Latvijas hokeja veterānus, Latvijas Sporta muzejā tika atklāta Latvijas un ārzemju hokeja kolekcionāru relikviju izstāde. Izstādi organizēja Latvijas Sporta muzejs un biedrība “Hokeja atbalstam”.
Izstādi atklāja biroja Spīgulis & Kukainis partneris Artūrs Spīgulis, kurš ir arīdzan viens no biedrības “Hokeja atbalstam” dibinātājiem, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks, kā arī Latvijas Hokeja federācijas sporta direktors Edgars Buncis.
Biedrība “Hokeja atbalstam” sniedz atbalstu Latvijas hokeja veterāniem, lai tie saņemtu tik ļoti nepieciešamo medicīnisko un praktisko palīdzību. Izstādes mērķis ir popularizēt Latvijas hokeja vēsturi un atgādināt sabiedrībai par aizmirstajiem hokeja varoņiem, kā arī vākt ziedojumus Latvijas Hokeja sporta veterāniem, viņu veselības uzlabošanai.
Paldies tika teikts biedrības “Hokeja atbalsta” dibinātājiem arī hokeja veterānu vārdā, kuri uzsvēra, ka būtisks ir biedrības finansiālais atbalsts, kas dod iespēju veterāniem iegādāties nepieciešamos medikamentus un apmeklēt ārstus, tomēr lielākais prieks ir uzmanība, ko biedrība velta veterāniem.
Izstādē līdz 2024.gada 26. maijam bija iespēja apskatīt tādus eksponātus kā hokeja slidas no 1910. gada, sporta ekipējumu no 1940. gada, kā arī 23 latviešu hokejistu kreklus, tostarp tādu hokejistu kā Kaspars Daugaviņš un Zemgus Girgensons kreklus. Tāpat izstādē apskatāmas Artūra Irbes, Harija Vītoliņa, Helmuta Baldera un citu hokejistu hokeja nūjas.
Ar biedrības “Hokeja atbalsts” mērķiem var iepazīties biedrības mājaslapā: https://hokejaatbalstam.lv/.
2024. gada 17. maijā biroja Spīgulis & Kukainis partnerim, nekustamā īpašuma tiesību speciālistam Matīsam Kukainim bija tas gods moderēt pasākumu un piedalīties diskusiju panelī par Rīgas pilsētas turpmāko attīstību.
Pasākumu vadīja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Ratas k-gs, kurš izklāstīja savu skatījumu uz Rīgas atdzīvināšanu.
Rīgas pilsētas pašvaldības Nozares politikas plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ušča pārrunāja Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības Plānošanas un projektēšanas nodaļas departamenta direktors Andris Lapsiņš pārrunāja svarīgākos transporta projektus un mobilitātes uzlabojumus Rīgai. Matīss Zemītis apsprieda e-mobilitātes jautājumus no Moller Baltic perspektīvas un Andis Kublačovs, Linstow Baltic projektu attīstības un ilgtspējas direktors, atklāja Linstow jauno Sporta 2 kvartāla attīstības koncepciju.
Plašāku informāciju skatiet pievienotajā prezentācijā: NCCL – Riga City Development presentation_17_05_2024
On 17 MAY 2024 SPIGULIS & KUKAINIS Law Firm Partner Matiss Kukainis, a real estate law specialist, had the pleasure of moderating an event, and participating in the discussion panel, regarding the future development of the city of Riga.
The event was headlined by the Riga City Chief Architect, Mr. Peteris Ratas, who presented his view on how to revive Riga.
Mr. Janis Usca, Head of the Sectoral Policy Planning Department at Riga City Municipality, discussed Riga’s Sustainable Development Strategy until 2030. Mr. Andris Lapsins, Director of the Public Space and Mobility Department of the Riga City Municipality, discussed key transport projects and mobility improvements for Riga. Mr. Matiss Zemitis, discussed e-mobility issues from Moller Baltic’s perspective, and Mr. Andis Kublacovs, Project Development and Sustainability Director at Linstow Baltic, unveiled Linstow’s new Sporta 2 Quarter development concept.
Please see the attached presentation for more information: NCCL – Riga City Development presentation_17_05_2024
2024. gada 9. maijā biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins nokārtoja advokāta eksāmenu. Dairis Anučins nodos advokāta zvērestu šī gada decembrī.
Sasniedzot jaunu komandas kopējo dalībnieku skaita rekordu (kopā 13 kolēģi), arī Spīgulis & Kukainis komanda 2024. gada 19. maijā piedalījās savā astotajā Rīgas maratonā.
Visaugstvērtīgāko rezultātu sasniedza biroja Spīgulis & Kukainis partneris Artūrs Spīgulis, pieveicot 10 km distanci 46 minūtēs un 25 sekundēs, savā vecuma grupā ieņemot 19. vietu.
Starp biroja Spīgulis & Kukainis komandas sievietēm 10 km distanci visātrāk (1 stundā 14 minūtēs un 16 sekundēs) pieveica zvērināta advokāte Paula Kreicšteina, savukārt 5 km distancē vislabāko rādītāju (31 minūte un 19 sekundes) sasniedza biroja administratore Sandija Sergejeva.
No biroja Spīgulis & Kukainis komandas vīriešiem 5 km distancē vislabāko rezultātu sasniedza zvērināta advokāta palīgs Dāvids Blehmanis, pieveicot distanci 27 minūtēs un 55 sekundēs.
