Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā 2024. gada 5. jūnijā. Ar grozījumiem tiek pagarināts termiņš, kādā akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz akcionāru reģistrs. Tāpat grozījumi ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurspīdīgu un stabilu tiesisko vidi.
Akciju sabiedrībām bija noteikts pienākums līdz 2024. gada 30. jūnijam atklāt informāciju par akcionāriem. Ar grozījumiem šis termiņš tiek pagarināts līdz 2024. gada 30. septembrim. Ja noteiktajā termiņā akciju sabiedrība nebūs Uzņēmumu reģistrā iesniegusi akcionāru reģistru, tā varēs tikt pakļauta likvidācijai.
Tieslietu ministrija izstrādāja šīs izmaiņas, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai akcionāru reģistru iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus tiks paredzēts, ka akcionāram, par kuru ir sniegtas nepilnīgas ziņas, var tikt ierobežotas noteiktas akcionāra tiesības, savukārt akciju sabiedrībai tiks noteikts pienākums aicināt akcionārus iesniegt trūkstošās ziņas. Izmaiņas paredz arī akciju sabiedrībām iespēju sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs, kam šīs akcijas pieder), ļaujot īpašuma tiesības uz šādām akcijām dzēst tiesas ceļā.
Ar pieņemtajiem un izsludinātajiem grozījumiem var iepazīties šeit:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/A6A3F1068608AD4BC2258B3100430DE4?OpenDocument
Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.
Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012. gada tirgus datiem.
Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022. gada tirgus datiem.
Ar pieņemtajiem un izsludinātajiem grozījumiem var iepazīties šeit:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/67FF34730F208D69C2258B3A00394D97?OpenDocument
Ministru kabinets ir noteicis, ka mantojuma atstājēja testamentārajam vai līgumiskajam mantiniekiem reģistrētas partnerības gadījumā piemēros samazinātu valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Tieslietu ministrija grozījumus izstrādāja, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020-34-03 un to, ka Saeima pērn pieņēma tiesisko regulējumu, kas paredz divu pilngadīgu personu ciešu personisku attiecību juridisku aizsardzību, slēdzot notariālu aktu par partnerību.
Ņemot vērā minēto, tika izstrādāti grozījumi, paredzot, ka mantojuma atstājēja partnerim mantojuma lietās, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, nosakāma samazināta valsts nodeva 0,125% apmērā no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.
Izmaiņas normatīvajā regulējumā stājas spēkā ar 2024. gada 1. jūliju.
Ministru kabinets ir apstiprinājis sagatavotos grozījumus Konkurences likumā, kas izstrādāti ar mērķi veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.
Līdz ar grozījumiem likumā Konkurences padomei noteikta jauna funkcija – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Grozījumi paredz, ka Konkurences padome sniegs konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.
Vienlaikus likumā ietverti atsevišķi jaunās funkcijas īstenošanas nosacījumi, to nošķirot no administratīvā procesa ietvaros veiktās konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas, lai novērstu interešu konflikta riskus. Tas nozīmē, ka jaunā Konkurences padomes struktūrvienība analizēs tikai publiskā pasūtītāja iesniegtu informāciju un tās sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām būs ieteikuma raksturs. Tāpat noteikts, ka Konkurences padomes priekšsēdētājs īstenos institucionālo padotību pārraudzības formā pār jauno struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības.
Detalizēti ar grozījumiem Konkurences likumā var iepazīties šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8d309306-5d5f-4f80-bba5-8bdf299c233c
Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.
Ministru kabinets apstiprināja izstrādātos grozījumus Komerclikumā, nosakot komercsabiedrību valdes locekļiem, tāpat kā ikvienam darbiniekam, tiesības uz speciālajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi: grūtniecības, dzemdību un bērnu kopšanas atvaļinājumiem, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam.
Grozījumi paredz risinājumu, kā valdes locekli atbrīvot no pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā un vienlaikus nodrošinot tiesības uz speciālo atvaļinājumu. Tā izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas – valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet gan pilntiesīgi varēs izmantot tiesības uz pienākošos pirmsdzemdību, pēcdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Izmaiņu mērķis ir uzlabot valdes locekļu sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē.
Par grozījumiem Komerclikumā vēl būs jālemj Saeimai. Ar likumprojektu var iepazīties šeit – https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5d4dc171-6b3c-4425-ab42-23a1731f9119
Lai būtiski stiprinātu kiberdrošību Latvijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Nacionālās kiberdrošības likuma projektu. Tas paredz uzlabot kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest stingrākas drošības prasības valsts, pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem šajā jomā. Šis likums arī ieviesīs Eiropas Savienības prasības par vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmas drošību visā Eiropas Savienībā.
Jaunais likums būtiski uzlabos novecojušā un nepietiekamā Informācijas tehnoloģiju drošības likuma trūkumus. Viens no šī likuma mērķiem ir uzlabot kiberdrošības pasākumus tā, lai varētu laikus prognozēt, novērst un pārvarēt kiberapdraudējumu, kā arī likvidēt tā sekas, nodrošinot pakalpojumu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības nepārtrauktību.
Jaunais likums paredz izveidot Nacionālo kiberdrošības centru. Tā būs centrālā iestāde, kas rūpēsies un pārraudzīs mūsu valsts kiberdrošību, kā arī sadarbosies ar citām valstīm šajā jomā.
Līdz ar jauno likumu būtiski paplašināsies to subjektu loks, kuri būs būtisko vai svarīgo pakalpojumu sniedzēji un uz kuriem attieksies likuma prasības. Šos subjektus uzraudzīs Nacionālais kiberdrošības centrs. Savukārt Satversmes aizsardzības birojs kontrolēs, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji izpilda viņiem noteiktos pienākumus. Kopumā tas attieksies uz aptuveni 2000 subjektiem. Likumā arī paredzēts sods par noteikto prasību nepildīšanu, un tas varēs sasniegt pat 10 miljonus eiro.
Likumprojekta 20. un 21. pantā ietverti būtiskie un svarīgie pakalpojumu sniedzēji, kas aptver dažādas sabiedrībai svarīgas nozares, tostarp enerģētiku, transportu, bankas, finanšu tirgus infrastruktūru, veselību, atkritumu apsaimniekošanu un citas jomas.
Šiem pakalpojumiem ir būtiska loma sabiedrības interesēs, un svarīgi, lai to sniedzēji ievērotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un kiberdrošību un ziņo par kiberdrošības incidentiem. Likuma projekts paredz, ka šādiem subjektiem būs jāreģistrējas Nacionālajā kiberdrošības centrā līdz nākamā gada 1. aprīlim.
Jaunais likums stāsies spēkā 1. septembrī.
Ar Nacionālās kiberdrošības likuma projektu var iepazīties šeit:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=553/Lp14
Lai veicinātu zāļu un medicīnas ierīču uzraudzību un pieejamību, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Farmācijas likumā.
Likumā nostiprinātas aptiekas tiesības izplatīt zāles citai aptiekai. Tas veicinās iespēju pacientam saņemt zāles tuvāk savai dzīvesvietai, un tas īpaši attiecināms uz situāciju reģionos un mazajām aptiekām.
Tāpat precizēta norma par aptiekas tiesībām iepirkt zāles no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas zāļu ražotājiem un importētājiem, lai nodrošinātu ātrāku zāļu saņemšanu pacientiem.
Būtiska valsts, sabiedrības, vides vai cita apdraudējuma gadījumā starptautiska organizācija vai cita ārvalsts institūcija, kas nav farmaceitiskās darbības uzņēmums, vienojoties ar Veselības ministriju, varēs piegādāt zāles uz Latviju. Attiecībā uz veterinārajām zālēm piegādātājam būs jāvienojas ar Zemkopības ministriju. Līdz šim likums šādu iespēju neparedzēja.
Ar grozījumiem pilnveidota arī jaunieviesto terapijas zāļu atļaušanas kārtība. Tās ir gēnu terapijas zāles, tostarp audu inženierijas produkti un somatisko šūnu terapijas zāles. Paredzēts, ka pacients varēs saņemt atlīdzību par viņa veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, ko izraisījusi izņēmuma jaunieviestās terapijas zāļu lietošana ārstniecībā.
Ar pieņemtajiem grozījumiem var iepazīties šeit:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=505/Lp14
Konkurences padome 10. jūnijā pieņēma lēmumu, kurā konstatēja SIA “Mirastyle”, kas nodarbojas ar apgaismes priekšmetu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, aizliegtu vienošanos, kas izpaudās kā tālākpārdošanas cenu noteikšana noteiktiem mazumtirgotājiem, kuri no SIA “Mirastyle” iegādājas preces. Vienlaikus Konkurences padome konstatēja, ka SIA “Mirastyle” nodarbojās ar tirgus – konkrētāk, projektu – sadali, tai skaitā SIA “Mirastyle” apmainījās ar noteiktiem mazumtirgotājiem ar komerciāli sensitīvu informāciju par projektiem, kuriem bija nepieciešams iegādāties apgaismes tehniku. Abos gadījumos konstatētās aizliegtās vienošanās mērķis bija konkurences ierobežošana apgaismes priekšmetu tirgū Latvijā, par ko uzņēmumam tika piemērots 34 490,26 eiro naudas sods.
SIA “Mirastyle” ir vairāku apgaismes priekšmetu ražotāju ekskluzīvais izplatītājs Latvijā. Vairumtirdzniecības līmenī SIA “Mirastyle” pārdod apgaismes priekšmetus mazumtirdzniecības un labiekārtošanas veikaliem, tai skaitā interneta veikaliem, savukārt mazumtirdzniecības līmenī SIA “Mirastyle” pieder divi “Gaismas maģija” veikali Rīgā, kā arī interneta veikals www.gaismasmarket.lv, kas piegādā preces visā Eiropas Savienībā.
Konkurences padomes lēmuma publiskojamā versija pieejama šeit: https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/10062024_KP_L%C4%93mums_Liet%C4%81_Nr._KL_2.2-3.3_22_12_SIA%20Mirastyle_publiskojam%C4%81%20versija.pdf
Visi interesenti, kuri vēlas sekot līdzi Konkurences padomes izvērtētajām uzņēmumu apvienošanām, turpmāk to var darīt patstāvīgi Konkurences padomes tīmekļa vietnē. Sākot ar 2022. gadu, Konkurences padome strukturēti uzskaita dažādus datus par izvērtētajām apvienošanās lietām. Pēc izpētes procesa pabeigšanas, informācija tiek iekšēji reģistrēta, un dati automātiski atjaunojas Konkurences padomes tīmekļa vietnes informācijas panelī.
Apvienošanās statistikas datus var analizēt gan par visu pieejamo periodu kopumā, gan atlasīt konkrētu periodu un to salīdzināt ar iepriekšējā gada atbilstošu laika periodu. Ar šo jauno rīku Konkurences padome veicina procesu caurskatāmību un nodrošina datu pieejamību reāllaikā visiem interesentiem, ko tālāk savā darbā var izmantot uzņēmumu apvienošanās eksperti, gan žurnālisti vai aktīvā sabiedrības daļa, analizējot Latvijas uzņēmējdarbības vidi. https://www.kp.gov.lv/lv/apvienosanas-statistika
2024. gada 13. jūnijā Saeima ar 75 balsīm “par” rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā apstiprināja bijušo biroja Spīgulis & Kukainis kolēģi Kasparu Kukmilku.
Priecājamies un lepojamies par Kaspara Kukmilka profesionālo izaugsmi un novēlam veiksmi turpmākajos darbos!
“Olpha” attīstības stratēģija paredz no reģionāla tirgus dalībnieka kļūt par starptautisku farmācijas uzņēmumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās.
Arī daļa no biroja komandas sveica “Olpha” zīmola maiņas svētkos.
Advokātu birojs Spīgulis & Kukainis, pilna servisa advokātu birojs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, rīko “Happy Hour” Amerikas Tirdzniecības palātai Latvijā (LACC), Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (NCCL), Amerikas Tirdzniecības kamerai (AMCHAM), Lielbritānijas Tirdzniecības kamerai (BRITCHAM), Somijas Tirdzniecības kamerai (FCCL), Zviedrijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (SCCL) un Latvijas eksportētāju asociācijai “The Red Jackets”
Pasākums norisināsies ceturtdien, 8. augustā, plkst. 17:00, vietā the Thirsty Bulldog, Vecpilsētas ielā 8A-8, Vecrīgā, Rīgā.
Advokātu biroja Spīgulis & Kukainis partneris Matīss Kukainis, kurš ir valdes loceklis gan Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā (LACC), gan Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (NCCL), uzstāsies ar uzrunu, atklājot pasākumu, kam sekos saviesīgas sarunas.
Ja kāds no Spīgulis & Kukainis klientiem vēlas apmeklēt šo pasākumu, bet neesat biedrs nevienai no iepriekš minētajām organizācijām, TĀ NAV PROBLĒMA! Lūdzu sazinieties matiss@ska.lv un mēs Jūs piereģistrēsim pasākumam.
Pievienojieties mums 8. augustā, lai apvienotu Ziemeļvalstu un ASV biznesa līderus un uzzinātu kā iekļūt ASV tirgū, kā arī iepazītos ar citiem Norvēģijas, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas un ASV biznesa kopienas pārstāvjiem Latvijā!
Ieeja: Tikai NCCL, AmCham, BritCham, FCCL, LACC, SCCL & “The Red Jackets” biedriem.
Ieeja: Pieteikties pa e-pastu office@nccl.lv ne vēlāk kā līdz 6. augustam!
Ieeja: 10 EUR. Visi ieņēmumi tiks pārskaitīti Ronald McDonald House Charities.
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office, a full service business law firm located in Riga, Latvia, is hosting a Happy Hour for the Latvian American Chamber of Commerce (LACC), Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (NCCL), American Chamber of Commerce (AMCHAM), British Chamber of Commerce (BRITCHAM), Finnish Chamber of Commerce (FCCL), Swedish Chamber of Commerce in Latvia (SCCL) and the Latvian exporters’ association “The Red Jackets”.
The event takes place on Thursday, August 8, at 17:00 at the Thirsty Bulldog, Vecpilsētas iela 8A-8, in Old Town, Riga.
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukainis, who is a Member of the Board of both the Latvian American Chamber of Commerce (LACC), Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (NCCL) will give remarks to open the event, which will be followed by networking.
If any SPIGULIS & KUKAINIS clients would like to attend the event, and you are not a member of any of the organizations mentioned above, NO PROBLEM! Please contact matiss@ska.lv and we will register you for the event.
Join us on August 8 to unite Nordic and American business leaders, and learn on how to enter the United States Market, and meet other members of the Norwegian, British, Finnish, Swedish, Latvian and US business community in Latvia!
Admission: NCCL, AmCham, BritCham, FCCL, LACC, SCCL & “The Red Jackets” members only.
Admission: Sign up by e-mail office@nccl.lv no later than August 6!
Admission: 10 EUR. All proceeds will be transferred to the Ronald McDonald House Charities.
