Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta pieņemtie Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi, kas paredz biedrībām un nodibinājumiem atklāt savas darbības jomas.
Noteikumi paredz, ka biedrību un nodibinājumu darbības joma ir tās darbībā nozīmīgākā joma, kas visprecīzāk raksturo organizācijas kopējo mērķi. Darbības joma ir nošķirta no metodēm, kādā organizācija sasniedz savus mērķus, kā arī no mērķgrupas, kura ir norādāma gada pārskata vadības ziņojuma atsevišķā ailē.
Biedrībām un nodibinājumiem darbības jomas turpmāk jāaktualizē reizi gadā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu un norādot galveno darbības jomu pārskata gada beigās. Izmaiņas paredz biedrībām un nodibinājumiem 22 darbības jomas (kā arī darbības joma “citur neklasificēta darbības joma”) klasifikatorā, no kurām iespējams izvēlēties ne vairāk kā piecas jomas.
Biedrībām un nodibinājumiem būs pienākums nodrošināt, ka norādītā darbības joma atbilst statūtos norādītajam darbības mērķim. Reģistrējot darbības jomu, Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests neveiks pārbaudi, vai organizācija ir norādījusi patiesu informāciju. Tomēr, kā norādījusi Tieslietu ministrija, atbilstošas informācijas norādīšana ir svarīga, jo tai būtu jāsakrīt ar biedrības vai nodibinājuma veiktajām darbībām, līdz ar to arī finanšu institūcijām (piemēram, bankām) vai uzraugošajām institūcijām (piemēram, VID) nerastos šaubas par organizācijas veiktajiem finanšu darījumiem.
Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar Valsts drošības dienestu izstrādājis atjaunotas Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas.
Atjaunotās vadlīnijas ir paredzētas kā praktisks instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumu plānošanā un realizēšanā.
Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu finanšu institūcijām un citām iesaistītajām pusēm labāk izprast un identificēt iespējamos terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kā arī efektīvāk reaģēt uz tiem. Atjaunotās vadlīnijas ietver terorisma un proliferācijas finansēšanas vispārīgu raksturojumu, aktuālo situāciju un tendences Eiropā un Latvijā, kā arī detalizētu informāciju par pazīmēm, kas varētu liecināt par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Finanšu izlūkošanas dienests aicina privātā un publiskā sektora pārstāvjus iepazīties ar atjaunotajām vadlīnijām un izmantot tās, lai pilnveidotu terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības sistēmas, tādējādi veicinot drošāku finanšu vidi Latvijā.
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstus, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā.
Ja FATF piešķir jurisdikcijai pastiprinātu uzraudzību, tas nozīmē, ka valsts ir apņēmusies ātri atrisināt konstatētos stratēģiskos trūkumus saskaņotājā termiņā un tā tiek pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas sarakstu mēdz dēvēt par “pelēko sarakstu”.
FATF no pastiprinātās uzraudzības jeb “pelēkā saraksta” izņēmusi divas valstis – Jamaiku un Turciju, kā arī iekļāvusi divas jaunas valstis – Monako un Venecuēlu. Tāpat šajā sarakstā arī turpmāk iekļauta Bulgārija, Burkinafaso, Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Horvātija, Haiti, Kenija, Mali, Mozambika, Namībija, Nigērija, Filipīnas, Senegāla, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Sīrija, Tanzānija, Vjetnama un Jemena.
Savukārt augsta riska jurisdikciju sarakstā tiek iekļautas valstis, kurām ir nozīmīgi stratēģiskie trūkumi, lai vērstos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanu. Augsta riska jurisdikcijas valstīm tiek piemērota pastiprināta uzticamības pārbaude, bet nopietnos gadījumos pret šīm valstīm tiek veikti pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu. Šo sarakstu mēdz dēvēt par “melno sarakstu”.
FATF publicētajā augsta riska jurisdikciju jeb “melnajā sarakstā” arī turpmāk iekļautas tās pašas valstis – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma.
Lai gan Saeimā rudenī vēl noritēs darbs pie grozījumu izskatīšanas, ar kuriem plānots noteikt jaunu funkciju Konkurences padomei – metodiskā atbalsta sniegšanu publiskām personām zaudējumu atlīdzināšanā par konkurences tiesību pārkāpumiem – Konkurences padome jau ir veikusi priekšdarbus jaunas struktūrvienības izveidei, kas izpildīs jauno funkciju.
Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka Konkurences padome jau ir sagatavojusi nepieciešamos iekšējo normatīvo aktu projektus un jaunajā struktūrvienībā nodarbināto amatu aprakstus. Paredzēts, ka struktūrvienībā tiks nodarbināti gan ekonomisti, gan juristi. Vienlaikus turpinās darbs pie vadlīniju izstrādes, kurās tiks aprakstīts Konkurences padomes un publisko pasūtītāju sadarbības process.
Informatīvajā ziņojumā arī skaidrots, ka Konkurences padomes jaunās funkcijas izpilde tiks nodrošināta būtiski atšķirīgā procesuālā ietvarā – atbalsts zaudējumu aprēķināšanā publiskām personām tiks nodrošināts, tām realizējot tiesības uz zaudējumu atlīdzību civilprocesa ietvaros, kur struktūrvienība nodrošinās atbalstu attiecībā uz zaudējumu apzināšanu, novērtēšanu un aprēķināšanu, bet uz struktūrvienību neattieksies Konkurences likumā noteiktās Konkurences padomes pilnvaras administratīvā procesa ietvaros.
Tāpat Ekonomikas ministrija uzsver, ka jaunās struktūrvienības sagatavotajiem atzinumiem nebūs administratīva akta raksturs, kā arī tie nebūs uzskatāmi par cita veida publiski tiesiskiem aktiem, tādēļ tie nebūs saistoši citām iestādēm, tiesām un publiskajiem pasūtītājiem.
Papildus struktūrvienības izveidei Konkurences padomē norit darbs pie citiem pasākumiem, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu atlīdzināšanas procesā. Konkurences padome strādā pie mājaslapas pilnveidošanas, lai publiskajiem pasūtītājiem sniegtu pārskatāmu informāciju par lietām, uz kurām attiecas konstatētais pārkāpums. Tāpat Konkurences padome apņēmusies veikt izglītojošas aktivitātes, lai informētu publiskos pasūtītājus par jauno regulējumu un zaudējumu novērtēšanas un aprēķināšanas iespējām, kā arī meklēt risinājumus, lai nodrošinātu publiskajiem pasūtītājiem plašākas informācijas pieejamību zaudējumu atgūšanā.
Ministru kabinets 16. jūlijā apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus, kad paredz jaunu zāļu uzcenojuma modeli.
Jaunais zāļu uzcenojuma modelis paredz vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu lieltirgotavām un fiksētu uzcenojumu 3 cenu grupās aptiekām. Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi 12 mēnešos. Tāpat papildus zāļu cenai tiks ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu par receptes apkalpošanu 1,50 eiro un apdzīvotās vietās, kurās ir viena aptieka vai aptiekas filiāle – 2,50 eiro.
Lai gan reformas mērķis ir veicināt zāļu pieejamību, farmācijas nozares organizācijas brīdinājušas, ka reforma var novest pie zāļu trūkuma. Sabiedrisko organizāciju ieskatā reforma nav pārdomāta, jo jaunais uzcenojuma modelis apdraudēs vietējo zāļu piegādes posmu – aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu izdzīvotspēju, kas potenciāli radīs medikamentu trūkumu pacientiem. Organizācijas norādījušas, ka Veselības ministrija nav veikusi pienācīgu vērtējumu un aprēķinus, lai novērstu šīs bažas, kā arī reformu pieņēmusi, nekonsultējoties ar sabiedriskajām organizācijām.
Plānots, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tieslietu ministrija informējusi, ka Saeimā iesniegs likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegs Latvijas Republikā uzturēties Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, tostarp šķērsot valsts robežu tranzītā.
Plānotās normatīvo aktu izmaiņas paredzēs Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijas Republikā, kā arī noteiks sekas un personu atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā.
Gadījumā, ja netiks veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekos sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija. Paredzēts, ka Baltkrievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē nebūs pieļaujama arī Latvijas šķērsošanai tranzītā.
Tiesībsarga birojs pēc atkārtotu iedzīvotāju iesniegumu saņemšanas analizējis izklaides trokšņu problemātiku, kas saistīta ar tādiem regulāriem un traucējošiem trokšņiem, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami, u.tml.
Tiesībsarga ieskatā Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā. Lai arī kopš pagājušā gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības.
Tiesībsargs uzskata, ka valsts nedarbojas aktīvi, lai šo jautājumu sakārtotu. Tā kā likumdevējs kavējas ar efektīvu risinājumu, tiesībsargs valdībai devis laiku to rast līdz 1. decembrim. Ja risinājums netiks atrasts, tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā un citi saistītie grozījumi, kas paredz, ka laulības noslēgšanai vairs nebūs nepieciešama liecinieku klātbūtne.
Turpmāk līgavainis un līgava varēs brīvprātīgi pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus laulības noslēgšanas brīdī, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.
Jaunā kārtība attiecas uz laulībām, par kurām iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī būs iesniegti 2024. gada 1. jūlijā un pēc minētā datuma.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma vārdu “četri procenti” un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā un attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem paredz zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojumu laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Pieteikuma iesniedzējai pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas būtiski samazina ieņēmumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošā īpašuma. Atlīdzību četru procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā nevarot uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju. Ņemot vērā iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumus, pieteikuma iesniedzējai esot bijušas saprātīgas un pamatotas tiesības paļauties uz to, ka tāds ierobežojums, kāds ietverts apstrīdētajās normās, netiks ieviests. Tādējādi pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ir aizskartas viņai Satversmes 1. pantā un 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās pamattiesības.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 24. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 24. decembris.
Likumā noteiktais aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuru sastāvā ir tādas piedevas kā mentols un tā analogi, stāsies spēkā 2024. gada 1. augustā, savukārt aizliegums laist tirgū minētos produktus, kas satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Minēto aizliegumu Satversmes tiesā apstrīdējusi kapitālsabiedrība, kura nodarbojas ar elektronisko smēķēšanas ierīču, to uzpildes tvertņu un šķidrumu, kā arī tabakas aizstājējproduktu, tai skaitā nikotīna spilventiņu, ražošanu un izplatīšanu. Kapitālsabiedrības ieskatā minētais aizliegums neatbilst Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 2. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 1. decembris.
Saeima 2023. gada 6. decembrī pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem kredītiestādēm no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju, kas izmaksājama hipotekārā kredīta ņēmējam.
Par minētajām likuma normām Satversmes tiesā vērsusies kredītiestāde, kuras ieskatā nodevas maksāšanas pienākums, kā arī citi ar to saistītie pienākumi, kuru rezultātā nepieciešams veltīt papildu darba spēka un informācijas tehnoloģiju resursus, aizskar Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 28. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 28. novembris.
Senāta Civillietu departaments 4. jūlijā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā piemērojami Eiropas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi sankciju režīma īstenošanā, kas noteikts saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Rīgas rajona tiesa bija nospriedusi apmierināt SIA „ČIEKURI-SHISHKI” prasību pret SIA „COUNTRY HELI”, piedzenot parādu, aizdevuma lietošanas procentus un tiesas izdevumus kopā vairāk nekā 3,5 miljoni euro. Spriedums stājās spēkā. Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu, jo uzskatīja, ka ar šo spriedumu tiek pārkāpti Eiropas Savienības tiesību normās noteiktie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā, ka viens no atbildētājas dalībniekiem ir komercsabiedrība, kuras patiesais labuma guvējs ir Eiropas Savienības sankcijām pakļauta fiziskā persona; turklāt prasītājai pieder arī atbildētājas kapitāldaļas. Senātā tika ierosināta kasācijas tiesvedība un līdz lietas izskatīšanai apturēta pārsūdzētā sprieduma izpilde.
Senāts šajā lietā uzdevis jautājumus par Padomes 2014. gada 17. marta Regulas (ES) Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta, vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība normu interpretāciju un piemērošanu.
Kopā Senāts formulējis 7 jautājumus.
Trīs jautājumi attiecas uz to, kā saprotams ar sankcijām pakļautajām fiziskajām personām „saistītās personas” jēdziens. Senāts lēmumā paskaidrojis, ka atbildes uz šiem jautājumiem nepieciešamas, lai pēc tam izvērtētu, vai prasītāja un atbildētāja ir personas, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi atbilstoši norādītajam tiesiskajam regulējumam ir iesaldējami.
Atsevišķi uzdots jautājums par tiesas pienākumiem lietas dalībnieku pārbaudē, proti, vai tie nav atzīstami par „saistītām personām” sankciju režīma piemērošanas ietvarā.
Ierobežojošo pasākumu būtība ir nepieļaut resursu nonākšanu sankciju režīmam pakļauto personu rīcībā. Tāpēc viens no ierobežojošajiem pasākumiem ir attiecīgo „prasību neapmierināšana”. Šajā sakarā Senāts formulējis divus jautājumus – par šī Eiropas Savienības tiesību autonomā jēdziena interpretāciju un piemērošanu, proti, ierobežojošā pasākuma sekām civilprocesā.
Lai pārliecinātos par sankcijām pakļauto personu tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu saistībā ar tiesas sprieduma pieejamību, Senāts uzdevis arī jautājumu par konkrētās fiziskās personas, kurai piemērots Eiropas Savienības sankciju režīms, vārda un uzvārda atklāšanu tiesas spriedumā.
Tiesvedība izskatāmajā lietā ir apturēta līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Augstākās tiesas mājaslapā izveidots pārskats par Latvijas tiesu prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesai. Līdz šim Latvijas tiesas Eiropas Savienības Tiesā vērsušās 128 reizes – Senāts 82 lietās, apgabaltiesas – 17, rajona (pilsētas) tiesas – 20, Satversmes tiesa – 9 lietās.
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam tiesas var vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja to ieskatā ir nepieciešama atbilde no Eiropas Savienības Tiesas par Eiropas Savienības līgumu interpretāciju vai Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esību un interpretāciju. Tiesai, kuras nolēmumu nevar pārsūdzēt, ir pienākums, nevis tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Šopavasar ZAB Spīgulis & Kukainis partneris Matīss Kukainis pārstāvēja klientu aptuveni 450 hektāru nākotnes meža iegūšanā, ZAB Spīgulis & Kukainis klienta iegūto meža / zemes apjomam sasniedzot aptuveni 1000 hektārus. Ja Jums ir nākotnes mežs (kailcirte) pārdošanai, tai skaitā vairākos īpašumos, varat sazināties ar Matīsu Kukaini.
This spring ZAB SPIGULIS & KUKAINIS partner Matiss Kukainis represented a client in the acquisition of approx. 450 ha of future forest properties, bringing the total amount of acquired hectares of Latvian forest / land by the ZAB SPIGULIS & KUKAINIS client to approx. 1,000 ha. If you have future forest (logged forest) to sell, including packages of properties, please feel free to contact Matiss Kukainis.