Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pants aizliedz uzņēmumiem, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, tai skaitā veikt konkurentus izslēdzošu rīcību.
Ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma izslēdzošu rīcību saprot savu esošo vai potenciālo konkurentu bloķēšanu konkurenci ierobežojošā veidā, tādējādi traucējot efektīvu konkurenci, ietekmējot patērētāju labklājību, tostarp nosakot augstākas cenas, pazeminot kvalitāti vai ierobežojot patērētāja izvēli. Kā piemērus šādai rīcībai var minēt plēsonīgu cenu noteikšanu, atteikšanos piegādāt preces, ekskluzīvu tirdzniecību, u.tml.
Eiropas Komisijas izstrādāto pamatnostādņu mērķis ir atspoguļot Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Komisijas praksi LESD 102. panta piemērošanā attiecībā uz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar izslēdzošu rīcību. Lai gan pamatnostādnes attiecas tikai uz izslēdzošu rīcību, Eiropas Komisija norādījusi, ka tajās ietvertie principi var būt izmantojami, arī novērtējot citus dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidus.
Eiropas Komisija aicinājusi izteikt viedokli par pamatnostādnēm jebkuram iedzīvotājam, uzņēmumam, organizācijai, kā arī valsts iestādēm. Pamatnostādnes nodotas publiskai apspriešanai līdz 31. oktobrim.
Jāpiebilst, ka, pastāvot būtībā analoģiskam tiesiskajam regulējumam un likumdevēja atzītam mērķim harmonizēt Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normas, Konkurences padomes praksē un Augstākās tiesas judikatūrā jau ilgstoši atzīta harmoniska konkurences tiesību normu interpretācija, konsekventi izdarot salīdzinošas atsauces uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru vai Eiropas Komisijas tiesību aktiem. Līdz ar to Eiropas Komisijas izstrādātās pamatnostādnes pēc to pieņemšanas varēs tikt izmantotas, lai interpretētu un piemērotu Konkurences likuma 13. pantā noteikto tiesisko regulējumu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.
Likumprojekts paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (VPINZAL) neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumam lietā C-735/19 Euromin Holdings (Cyprus) Limited v.s. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība. EST 2020. gada 10. decembra spriedumā lietā C-735/19, kas izskatīta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, atbildot uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, norādīja, ka “Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība, no minētā izrietošo mantisko zaudējumu atlīdzinājums var tikt ierobežots līdz 50 % no šo zaudējumu apmēra”.
Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (VPINZAL) 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
VPINZAL 7. panta trešā daļā tiks izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
Likumprojekts paredz VPINZAL 12. pantu papildināt ar sesto daļu, kurā tiks paredzēts, ka zaudējuma atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu. Tādējādi VPINZAL regulējums tiks saskaņots un vienādots ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sestajā daļā esošo regulējumu.
Likumprojekts paredz precizēt VPINZAL 19. panta otro daļu, kurā tiks pieļauts nosacījums par iesniegumu pārsūtīšanu augstākai iestādei administratīvā procesa izpratnē, un tikai tad, ja šādas augstākas iestādes nav, iesniegums tiks nosūtīts attiecīgās pašvaldības domei.
Par grozījumiem VPINZAL vēl būs jālemj Saeimai. Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
Finanšu ministrija (FM) Tiesību aktu projektu portālā 20. augustā ir nodevusi publiskai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurš izstrādāts ar mērķi stiprināt skaidras naudas uzraudzību un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Likumprojekts, kurš publiskai apspriešanai pieejams no 21. augusta līdz 4. septembrim, ietver vairākas būtiskas izmaiņas, kas izstrādātas, lai efektīvi cīnītos pret ēnu ekonomiku, kā arī nodrošinātu lielāku finanšu pārredzamību.
Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēta no 2025. gada 1. janvāra.
Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 euro.
Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu līdz katra gada 1. februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk. Skaidras naudas iemaksu slieksnis 7000 euro ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu.
Nodokļu maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 euro gadā, grozījumi likumā paredz pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
2024.gada janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, lai dotu iespēju izvērtēt to un izstrādāt priekšlikumus tā pilnveidošanai. Likuma pārejas noteikumu 26. punktā ietverts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegt Saeimai ziņojumu par ostu pārvaldības reformas īstenošanu atbilstoši likuma pārejas noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktajam un, ja ostu pārvaldes reformas gaitu nepieciešams pilnveidot vai pārskatīt, sagatavot un iesniegt nepieciešamos Ostu likuma grozījumus.
Satiksmes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām, kurā sniegts pārskats par plānotajām izmaiņām ostu pārvaldības modelī, to ietekmi uz ostu darbību un attīstību, kā arī izklāstīti priekšlikumi turpmākai virzībai ostu sektorā.
Informatīvajā ziņojumā norādītas šādas plānotās izmaiņas:
Informatīvais ziņojums vēl nav apstiprināts un atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā.
Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi jaunāko tiesiskuma ziņojumu (2024 Rule of Law Report). Ziņojumā analizē tiesiskuma attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs, analizējot četras tiesiskuma jomas: tieslietu sistēma, pretkorupcijas sistēma, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar pārbaudēm un līdzsvaru. Tāpat ziņojumā tiek vērtēts katras valsts progress salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojuma periodu.
Analizējot Latvijas tieslietu sistēmu, EK ir apskatījusi jautājumus, kas saistās ar tieslietu sistēmas neatkarību, kvalitāti un tiesiskumu. EK atzinīgi vērtē Latvijas virzību uz tieslietu sistēmas procesu digitalizāciju, norādot, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana ir augstā līmenī. Tāpat EK norada, ka tiesu sistēma Latvijā darbojas efektīvi, akcentējot stabilus rādītājus attiecībā uz izskatīto lietu skaitu. Tomēr EK norāda, ka Latvijā ir augsts risks saistībā ar nepamatotu politisku iejaukšanos tiesnešu iecelšanas procesā, ko Latvija nav risinājusi kopš iepriekšējā tiesiskuma ziņojuma 2023. gadā. Šobrīd Latvijā rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu kandidātus izvirza tieslietu ministrs, un Augstākās tiesas tiesneša kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tomēr visus tiesnešu amata kandidātus amatā apstiprina Saeima. Problēma iezīmējas apstāklī, ka Saeimai nav pienākuma pamatot lēmumu neapstiprināt konkrētu tiesneša amata kandidātu, kā arī šādu Saeimas lēmumu nav iespējams pārskatīt. Šī problemātika īpaši iezīmējās 2022. gadā, kad Saeima neapstiprināja Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Kā to norada EK, Latvija nav spērusi nepieciešamos soļus politiskās ietekmes mazināšanai tiesnešu iecelšanas procesā. Politiskās ietekmes risku varētu mazināt, nosakot pienākumu Saeimai pamatot lēmumu neapstiprināt kādu tiesnesi amatā, vai arī nosakot pienākumu Saeimai vadīties pēc neatkarīgas un kompetentas institūcijas rekomendācijām vai viedokļa attiecībā uz konkrēto kandidātu. Atbilstoši EK norādītajam, šāda pieeja atbilstu arī Eiropas standartiem.
Analizējot pretkorupcijas sistēmu Latvijā, EK ir pozitīvi vērtējusi Transparency International Korupcijas uztveres indeksa rezultāta pieaugumu Latvijā, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par četriem punktiem. Tāpat EK atzina, ka korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana Latvijā notiek efektīvi, par ko liecina 2023. gadā ierosināto un tiesām nosūtīto lietu skaits. Tomēr, kā lielāko trūkumu Latvijas tiesiskuma stiprināšanā pretkorupcijas jomā EK min interešu pārstāvības jeb lobēšanas regulējumu. Lai arī Interešu pārstāvības atklātības likums Latvijā tika pieņemts 2022. gada oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami. Piemēram, vērtējums par to, vai par minētā likuma pārkāpumiem būtu nepieciešams paredzēt sankcijas, tiek plānots tikai 2025. gadā. Tāpat arī interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu paredzēts ieviest tikai no 2025. gada 1. septembra.
Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību EK kopumā atzīst, ka Latvijā ir augsta mediju neatkarība. Tāpat EK augstu vērtē informācijas atklātību un pieejamību Latvijā – gan attiecībā uz informāciju par medijiem, kas ir brīvi un publiski pieejama, gan attiecībā uz mediju iespējām saņemt informāciju no valsts iestādēm.
Starp citiem institucionāliem jautājumiem, kas ir būtiski tiesiskuma stiprināšanā, EK norāda uz Latvijas centieniem stiprināt sabiedrības līdzdalību, tomēr uzsver, ka šajā jomā joprojām ir izaicinājumi, piemēram, finansiālais slogs, ko pašvaldībām uzliek līdzdalības budžets. Tāpat pozitīvu EK uzsver Latvijas labvēlīgo situāciju nevalstisko organizāciju darbībai, tajā pat laikā norādot arī uz nevalstiskā sektora izaicinājumiem, īpaši finansējuma piesaistē.
Ar ziņojumu var iepazīties šeit (latviešu valodā) un šeit (angļu valodā).
2024.gada 14. augustā Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai, ņemot vērā individuālos apstākļus, nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību.
Rēzeknes novada pašvaldība privātpersonai atteica pagarināt zemes nomas līgumu, kas bija noslēgts ar privātpersonas māti par mazdārziņa ierīkošanu. Privātpersona, kura bija mantojusi nomas līguma saistības, vērsās tiesā. Administratīvā procesa kārtībā pieteikumu tika atteikts pieņemt, norādot, ka prasījums ir izskatāms civilprocesa kārtībā. Civilprocesa kārtībā pieteikumu tika atteikts pieņemt, norādot, ka prasījums ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Kad privātpersona atkārtoti iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds ir risināms civilprocesa kārtībā.
Apstāklis, ka novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldībai piekrītošās zemes vienības iznomāšanu un zemes nomas līguma noslēgšanu, nepiešķir nomas līgumam publiski tiesisko statusu. Citiem vārdiem, strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Neskatoties uz minēto, Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka, lai nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību apstākļos, kad nav pārsūdzēts civilprocesa kārtībā pieņemtais lēmums, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu, konkrētais pieteikums ir izskatāms administratīvajā tiesā.
Ar Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdes 2024. gada 14. augusta lēmumu ir iespējams iepazīties šeit.
Ar Ekonomisko lietu tiesas 2024. gada 12. augusta spriedumu tika pilnībā noraidīta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību prasība pret trīs biroja klientiem – juridiskām personām – par zaudējumu un likumisko procentu piedziņu par konkurences tiesību pārkāpumu.
Prasība tika celta par zaudējumu atlīdzināšanu, kas it kā radušies konkurences tiesību pārkāpuma – aizliegtas vienošanās rezultātā, kuru Konkurences padome ar lēmumu konstatēja 2011. gadā. Tā kā prasība tika celta tikai 2022. gada beigās, Ekonomisko lietu tiesa piekrita biroja kā atbildētāju pārstāvju pozīcijai, ka lietā ir iestājies civiltiesiskais 10 gadu noilgums šādas prasības celšanai.
Lai arī arguments par noilguma esamību tika izvirzīts jau tiesvedības sākuma stadijā, civillieta tika izskatīta pēc būtības vairākās laika ziņā apjomīgās tiesas sēdēs kopumā gandrīz divu gadu garumā. Lietā no atbildētāju puses arī tika piesaistīts vērtētājs, lai pierādītu argumentu, ka prasītājam zaudējumi nav radušies jebkurā gadījumā.
Tā kā noilguma esamība ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tiesa nevērtēja lietas apstākļus pēc būtības. Tomēr atbildētāju pozīcija visu tiesvedības laiku bija, ka prasītājs nav pierādījis zaudējumu esamību un vēl jo vairāk zaudējumu apmēru.
Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, atzina, ka konkurences tiesību pārkāpuma esamība, zaudējumu esamība, cēloņsakarība starp šiem zaudējumiem un šo pārkāpumu, kā arī šī pārkāpuma izdarītāja identitāte ir daļa no nepieciešamajiem elementiem, kuriem ir jābūt cietušās personas rīcībā, lai celtu zaudējumu atlīdzināšanas prasību. Šie elementi prasītājam kļuva zināmi jau 2011. gada 6. decembrī, kad Konkurences padomes lēmums tika publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Attiecīgi prasītājam prasība bija jāceļ līdz 2021. gada 6. decembrim. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību prasību pret Biroja klientiem cēla LR Ģenerālprokuratūras uzdevumā.
Biroja klientus tiesvedībā sekmīgi pārstāvēja zvērināti advokāti Artūrs Spīgulis un Paula Kreicšteina, kā arī zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins.