Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2024. gada 5. septembra sēdē Saeimas vairākums neatbalstīja deputāta Andreja Judina priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.
Deputāts Andrejs Judins par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos rosināja paredzēt kriminālatbildību, sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Andreja Judina piedāvātais priekšlikums paredzēja noteikt kriminālatbildību par trim aizliegtas vienošanās publiskā iepirkumā veidiem, proti, ja ir konstatēta: 1) pieteikuma vai piedāvājuma saskaņošana kādā no būtiskiem pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem ar citu tirgus dalībnieku, ja saskaņotais pieteikums vai piedāvājums ir iesniegts publiskajā iepirkumā, 2) aizliegta vienošanās ar citu tirgus dalībnieku par dalības noteikumiem publiskajā iepirkumā, 3) aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Iepriekš saturiski līdzīgu priekšlikumu Saeimā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Tomēr Saeimas Juridiskā komisija 26. martā priekšlikumu noraidīja. Pēc tam priekšlikumu atkārtoti iesniedza deputāts Andrejs Judins, taču arī Andreja Judina priekšlikums Saeimas Juridiskās komisijas 12. jūnija sēdē neguva komisijas deputātu atbalstu.
Deputāts Andrejs Judins rosināja priekšlikumu atbalstīt Saeimai plenārsēdē 5. septembrī. Tomēr Saeimas deputātu vairākumam balsojot pret, Saeima priekšlikumu noraidīja.
Vienlaikus pēc deputāta Andreja Judina priekšlikuma noraidīšanas Ekonomikas ministrija informēja, ka šobrīd norit darbs pie alternatīva regulējuma izstrādes, kas par aizliegtu vienošanos paredzēs administratīvus sodus uzņēmumu amatpersonām. Plašākas detaļas par plānoto regulējumu pagaidām nav publicētas.
1. septembrī stājas spēkā grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā.
Grozījumi nerada tiešu ietekmi uz balsošanas kārtību vēlēšanās. Ar tiem tiek nodalīta kompetence starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi kā vēlētāju reģistra pārzini un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas no 2024. gada 1. septembra būs Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) pārzinis.
Pateicoties Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistram, vēlētāji var balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, uzrādot pasi vai personas apliecību. Līdz šim vēlētāja pasē tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās. Taču, ieviešot Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētājus visos vēlēšanu iecirkņos reģistrē elektroniskajā vēlētāju sarakstā.
Šis risinājums nodrošina, ka vēlētāji, tāpat kā līdz šim, var izvēlēties balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, savukārt atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis pasē, bet elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā.
Reģistrējot vēlētājus Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrā, vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgajā vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās.
Uzsākot darbu rudens sesijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un pieaicinātās institūcijas, eksperti pirms otrā lasījuma izskatīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz informēt vēlētājus par mākslīgā intelekta izmantošanu aģitācijas materiālu sagatavošanā.
Piemēram, ja priekšvēlēšanu aģitācijā vai tās materiālā tiks izmantots mākslīgā intelekta radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums – attēls, audio vai video saturs –, tad tas būs skaidri un nepārprotami jānorāda. Šādu prasību plānots attiecināt uz apmaksāto priekšvēlēšanu aģitāciju.
Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka priekšvēlēšanu laikā aģitācijā tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas vai to radīti aģitācijas materiāli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju. Šādu lēmumu būs tiesības pārsūdzēt tiesā.
Turklāt jāpiebilst, ka kopš 2024. gada maija Latvijā par mēģinājumiem ar dziļviltojumiem jeb viltotiem attēliem, video vai audio ietekmēt vēlēšanas ir paredzēta kriminālatbildība.
12.septembrī Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā”. Minēto likuma grozījumu mērķis ir ieviest jaunu dzīvokļu īpašnieku balsošanas veidu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu.
Šobrīd dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu var paziņot ne ātrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā vienu dienu pirms kopsapulces norises dienas personiski vai ar pilnvarotās personas starpniecību, ierodoties tā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Lai novērstu nevienlīdzību un atvieglotu dalību balsošanā, it sevišķi gadījumos, kad persona atrodas ģeogrāfiski tālu no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas, likumprojekts paredz ieviest papildu iespēju balsojuma veikšanai, proti, nosūtīt balsojumu zvērinātam tiesu izpildītājam ar drošu elektronisko parakstu.
10. septembrī Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 41. punkta un 60.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Apstrīdētās normas noteic kārtību, kādā komersantam tiek atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja netiek iesniegts gada pārskats.
Pieteikuma iesniedzējai 2009. gadā tika piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tā līdz 2021. gada 1. martam nebija iesniegusi pārskatu par elektrostacijas darbību 2020. gadā. Tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs 2021. gada 20. aprīlī nolēma pieteikuma iesniedzējai atcelt minētās tiesības un vienlaikus uzlika pienākumu atmaksāt visu valsts atbalstu par saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros par periodu no 2020. gada 1. janvāra. Būvniecības valsts kontroles birojs savu lēmumu pieņēma uz apstrīdēto normu pamata.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tai bez brīdinājuma un individuāla pārkāpuma izvērtējuma tika atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto valsts atbalstu, kā rezultātā ir aizskartas Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
2022. gada 3. novembrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, mainot vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtību. Proti, šobrīd šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā, bet pirms tam pirmās instances tiesas nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Tādējādi apkopojums izveidots un tajā sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumi no lēmumiem, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam.
Apkopojums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ir iekļauti kopsavilkumi lēmumiem par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Otrajā daļā ir sistematizētas Senāta atziņas, kas izteiktas lēmumos, kas pieņemti, izskatot lietu kasācijas kārtībā vai izskatot no jauna spēkā stājušos nolēmumu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu. Šajā daļā Senāta nolēmumos paustās atziņas izkārtotas, norādot tās pie attiecīgajām Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normām.
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2024. gada 10. septembrī taisīja spriedumu lietā Nr. C29397921, SKC-248/2024, izskatot jautājumu par dzīvojamās telpas īres līguma noteikumu grozīšanu. Tiesa vērtēja to kā nosakāms īres maksas apmērs un kārtība ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai.
No lietas apstākļiem izriet, ka pirms daudziem gadiem noslēgtajā īres līgumā bija noteikta īres maksa vien nepilni 22 EUR mēnesī. Pēc jaunā likuma spēkā stāšanās izīrētājs vēlējās panākt, lai īres maksa būtu 350 EUR. Taču īrnieks uzskatīja, ka īres maksai jābūt nedaudz virs 61 EUR. Civillietu departaments šajā lietā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru īres maksa noteikta izīrētāja prasītajā apmērā, proti, 350 EUR mēnesī.
Civillietu departaments šajā lietā atzina, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Ar patiesu atlīdzību ir jāsaprot naudas summa, pret kuru darījumā starp labi informētu, ieinteresētu īrnieku un labi informētu, ieinteresētu izīrētāju, kuri nav finansiāli saistīti, iespējams apmainīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības piešķīrumu pašreizējā tirgus apstākļos.
Attiecībā par dzīvojamās telpas lietošanas saistīto pakalpojumu apmaksu, Civillietu departaments norādīja, ka kārtība, kādā īrnieks norēķinās par pakalpojumiem, var būt dažāda – norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju var vai nu pats īrnieks, vai nu izīrētājs, kā arī ir iespējama jauktā norēķinu kārtība. Taču nav pieļaujams noteikt īrnieka pienākumu norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju, ar kuru viņam nav līgumattiecību. Ikvienā no šiem gadījumiem norēķinu kārtībai jābūt noregulētai detalizēti, jo izīrētājam ir tiesības parāda dēļ izbeigt īres līgumu.
Konkurences padome 19.09.2024. pieņēma lēmumu atļaut biroja klientam SIA “Clean R” iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA “Lautus”.
SIA “Clean R”, tāpat kā SIA “Lautus”, līdz šim jau sniedza industriālo un komercsegmenta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Līdz ar SIA “Lautus” kapitāldaļu iegādi SIA “Clean R” paplašinās savu darbību un turpmāk piedāvās klientiem arī bīstamo atkritumu un veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī vakuumtehnikas pakalpojumu sniegšanu un sanācijas darbu veikšanu, kurus sniedz SIA “Lautus”.
Konkurences padomes atļaujas saņemšanai SIA “Clean R” bija iesniedzis pilno ziņojumu, kuru iestāde izskatīja un lēmumu pieņēma likumā noteiktajā minimālajā termiņā – viena mēneša laikā.
Apvienošanās darījuma saskaņošanas procesā Konkurences padomē SIA “Clean R” pārstāv un juridisko palīdzību sniedz biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Šī gada 20. septembrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē svinīgā ceremonijā diplomus par iegūtu profesionālo maģistra grāda tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju saņēma arī divi biroja kolēģi: Evisa Matejūna un Artūrs Brodiņš.
Birojs sirsnīgi sveic un lepojas ar jaunajiem juristiem!
