Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2024. gada 17. oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Nr. 742/Lp14).
Ar šiem likuma grozījumiem plānots no 2025. gada 01. janvāra ieviest divas pamata iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes:
1) 25,5% – ienākuma daļai, kas nepārsniedz 105 300 EUR;
2) 33% – ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 EUR.
Minētās IIN likmes plānots piemērot darba algām, saimnieciskās darbības ienākumiem, ienākumam no intelektuālā īpašuma, kuru izmaksā kolektīva pārvaldījuma organizācija.
Savukārt tikai 25,5 % IIN likmi, neatkarīgi no ienākuma lieluma, plānots piemērot šādiem ienākuma veidiem:
Papildus minētajam ir plānots ieviest papildu 3% IIN likmi, kas attieksies uz Latvijas rezidentu ienākumiem virs 200 000 EUR, proti, šī likme attieksies uz turpmāk norādītajām ienākumu kategorijām (ja to kopsumma pārsniedz 200 000 EUR):
3% IIN likmi gada ienākumiem virs 200 000 EUR plānots piemērot papildus un neatkarīgi no pārējiem ienākumiem, kurus apliek ar IIN likmi 25,5% vai 33% apmērā.
IIN papildu likmi 3% apmērā plānots ieviest no 2025. gada 01. janvāra un tā būtu piemērojama, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un maksājot nodokli rezumējošā kārtībā.
Lai minētie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie ir vēl ir jāpieņem 3 lasījumos vai 2 lasījumos, ja Saeima lems šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā.
2024.gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjektu (uzņēmumu) darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kas saistīti ar vidi, sociālo jomu, cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem, kā arī informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu attīstību, darbības rezultātus un to vispārējo stāvokli.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums uzliek par pienākumu dažādu kategoriju uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumu (saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem) un/vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Savukārt, zvērinātam revidentam jāapliecina ilgtspējas ziņojuma un/vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību likuma prasībām un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Ilgtspējas ziņojumā norādāma informācija, kura sniedz izpratni par likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē likuma subjekta attīstību un darbības rezultātus (Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā detalizēti atrunāts, kāda konkrēti informācija ir jānorāda minētajā ziņojumā).
Šis likums attiecās uz turpmāk norādīto kategoriju uzņēmumiem (attiecīgā kategorija ir nosakāma atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam):
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā ir noteikti arī gadījumi, kad minētie likuma subjekti ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas:
Noteiktam likuma subjektu lokam (piemēram, mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū) likums paredz tiesības ierobežot savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, nenorādot visu informāciju, kuru Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums uzliek par pienākumu norādīt ilgtspējas ziņojumā.
Ar ilgtspējas ziņošanas konceptu ir iespējams iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā Pirmie 7 soļi ilgtspējas ziņošanā, kur pieejamas jomas vadošo ekspertu lekcijas un vadlīnijas, lai gūtu priekšstatu par ilgtspējas ziņošanas elementiem.
2024.gada 10. oktobrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, ar kuriem paredzēta kārtība, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Proti, grozījumi attiecās uz šādiem atvaļinājumiem, kurus vispārīgi reglamentē Darba likums:
1) grūtniecības atvaļinājumu;
2) dzemdību atvaļinājumu;
3) atvaļinājumu bērna tēvam;
4) bērna kopšanas atvaļinājumu;
5) atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja ir jāaprūpē adoptējamais bērns, audžubērns vai aizbilstamais.
Komerclikums pašreiz neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz augstāk minētajiem atvaļinājumiem. Atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un uzņēmumu – ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi – praksē šobrīd pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad tas vēlas izmantot minētos atvaļinājumus.
Lai paredzētu vienlīdzīgas iespējas visiem valdes locekļiem un veicinātu valdes locekļus izmantot ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumus, ar minētajiem Komerclikuma grozījumiem noteikta kārtība, kādā valdes loceklis var izmantot tiesības doties minētajos atvaļinājumos.
Šajos Komerclikuma grozījumos paredzēts, ka:
Lai minētie Komerclikuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāpieņem 3. lasījumā.
2024.gada 24. oktobrī Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kuru mērķis ir samazināt iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību.
Lai sasniegtu minēto mērķi, šie Būvniecības likuma grozījumi paredz, ka:
Tāpat ar šiem likuma grozījumiem noteikts, ka otrās grupas ēkām pirms to pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta to izmantošana, ja tās būvētas Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā.
Minētie Būvniecības likuma grozījumi stāsies spēkā 14 dienas pēc to izsludināšanas.
2024.gada 22. oktobrī spēkā stājās grozījumi Darba likumā, kas precizē, kādu darba pienākumu veikšanai darbiniekam nevar pieprasīt svešvalodas zināšanas.
Turpmāk prasība zināt svešvalodu Darba devējam būs jāpamato jau darba sludinājumā. Turklāt Darba likumā noteikts, ka par pamatotu nepieciešamību zināt svešvalodu nevarēs uzskatīt darba pienākumu veikšanu, ja darbs ir saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Tomēr šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Apkopojumā apkopotas un strukturētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas lietās, kurās tas kā pirmās instances tiesa izskatījis pieteikumus, ar kuriem pārsūdzēti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi šādos gadījumos:
1) apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu pārsūdzēšana;
2) lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēšana;
3) lēmuma par mandātu pārdalīšanu vai nepārdalīšanu pārsūdzēšana.
Apkopojumā izmantoti un sistematizēti Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006. gada līdz 2022. gadam.
Senāta Civillietu departaments 2024. gada 16. oktobrī izskatīja lietu Nr. SKC-77/2024 par pirmpirkuma (izpirkuma) tiesību izmantošanu situācijā, kurā sieviete sev piederošo domājamo daļu no ēkas bija pārdevusi zemes, nevis ēkas kopīpašniecei.
Ēka, par kuru lietā bija strīds, bija atbildētājas un prasītājas kopīpašums. Turpretī klēts ar zemesgabalu, uz kura atradās minētā ēka, bija abu pušu un vēl kādas juridiskas personas kopīpašums. Atbildētāja lietā sev piederošās domājamās daļas no abiem īpašumiem atsavināja šai juridiskajai personai (kurai kopīpašumā ar prasītāju un atbildētāju piederēja zeme).
Otra ēkas kopīpašniece vērsās tiesā, jo atbildētāja ēkas domājamo daļu bija pārdevusi, nepiedāvājot iespēju otrai ēkas īpašniecei izlietot pirmpirkuma tiesību.
Zemgales apgabaltiesa prasību noraidīja, uzskatot, ka tad, ja patstāvīga ēkas īpašuma domājamā daļa pārdota zemes kopīpašniecei, ēkas kopīpašniecei pirmpirkuma tiesība nemaz nav radusies.
Tomēr Senāts nepiekrita šādai Zemgales apgabaltiesas nostājai un pārsūdzēto spriedumu atcēla, nododot lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai. Senāts atzina, ka patstāvīga ēku (zemes) īpašuma domājamo daļu atsavināšanas gadījumā pirmpirkuma tiesība attiecībā uz atsavināmām daļām rodas šā nekustamā īpašuma citiem kopīpašniekiem. Respektīvi, pārdodot ēkas domājamo daļu, pirmpirkuma tiesība rodas pārējiem ēkas, nevis zemes, kas ietilpst citā nekustamajā īpašumā, kopīpašniekiem.
Senāts skaidroja, ka kopīpašuma tiesiskajā regulējumā atsevišķa kopīpašnieka tiesības uz savu domājamo daļu atsavināšanu ir saskaņotas ar citu kopīpašnieku pirmpirkuma (izpirkuma) tiesībām – tiesību normu mērķis ir saskaņot kopīpašnieku atšķirīgās intereses, nodrošinot līdzsvaru starp kopīpašumā iesaistīto personu aizsargājamām interesēm.
2024.gada 24. oktobrī Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2023-44-01, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzina aizliegumu ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Pieteikumu šajā lietā bija iesniedzis Senāts, kura izskatīšanā ir lieta par tāda Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru, pamatojoties uz apstrīdēto normu, persona atcelta no maksātnespējas administratora amata.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ierobežojums ir noteikts uz mūžu. Satversmes tiesa norādīja, ka uz mūžu noteikti ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību.
Nosakot apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu, likumdevējs prezumējis, ka jebkura persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vienmēr varētu radīt šaubas un mazināt uzticēšanos administratora profesijai un maksātnespējas jomas efektivitātei. Tomēr likumdevējs nav apsvēris to, ka noziedzīgu nodarījumu kaitīguma pakāpe un arī nereabilitējošie apstākļi var būt dažādi. Turklāt arī personas uzvedība laika gaitā var mainīties.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma leģitīmos mērķus – citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu, ar kuru noteikts aizliegums ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija.
Tiesa nosprieda piedzīt par labu Biroja klientam visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 EUR un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 EUR apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.
Klients vērsās Birojā pēc juridiskās palīdzības, jo ilgstoši nebija iespējams atrisināt strīdu par aizdevuma atmaksu, kura kopējā summa bija 7 316 555 EUR. Tā kā aizņēmējs pārstāja atmaksāt aizdevumu, kā arī nepildīja daudzkārtējus solījumus saņemto aizdevumu atmaksāt, klients vērsās pie Biroja ar lūgumu celt prasību tiesā par neatmaksātā aizdevuma un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Biroja klientu tiesā pārstāvēja zvērināti advokāti Artūrs Spīgulis un Paula Kreicšteina.
Zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukinis partnerim Matīsam Kukaiņam un NTL (Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā – www.nccl.lv ) valdes loceklim bija tas gods būt par 2024. gada NTL sezonas atklāšanas pasākuma vadītāju skaistajā viesnīcā Bergs ( www.bergs.lv )!
NTL bija gods uzņemt Frode Overland Andersen, Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektoru, Mārtiņu Kazāku, Latvijas Bankas prezidentu un Tatjanu Guzņajevu, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektori (www.ficil.lv).
Zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis ir pagodināts par to, ka ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (www.nccl.lv) platīna biedrs, un ka advokātu biroja partneris Matīss Kukainis ir NTL valdes loceklis.
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukains, and NCCL (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia – www.nccl.lv ) Board Member, had the honor of being the host at the 2024 NCCL Season Launch Event at the beautiful Hotel Bergs ( www.bergs.lv )!
NCCL was honored to welcome Mr. Frode Overland Andersen, Director General from the Norwegian Ministry of Foreign Affairs, Mr. Mārtiņš Kazāks, Governor of the Central Bank of Latvia , and Tatjana Guzņajeva, Executive Director of Foreign Investors’ Council in Latvia ( www.ficil.lv )
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office is honored to be a Platinum Member Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (www.nccl.lv ), and to have law firm partner Matiss Kukainis serve as an NCCL Board Member.
