Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts tirgus dalībnieku amatpersonām noteikt atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, lai netiktu pieļauti Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumi. Amatpersonas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku izglītošanu.
Līdz ar to Ekonomikas ministrija rosina Konkurences likumu papildināt ar jaunu nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību par aizliegtu vienošanos. Atbildību paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā un to varētu piemērot tirgus dalībnieku amatpersonām – fiziskām personām, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu.
Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt, ka tirgus dalībnieka amatpersonai par aizliegtas vienošanās pārkāpumu var piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt Komerclikuma 4.2 pantā noteiktos amatus no viena līdz trīs gadiem.
Minētajā tiesību normā norādīti šādi amati, uz kuriem varētu attiekties atbildība, kā arī piemērotais tiesību ierobežojums:
Atbilstoši likumprojektā norādītajam, piemērojot tiesību ierobežojumu, Konkurences padome izdarītu lietderības apsvērumus un vērtētu izdarītā konkurences tiesību pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, ilgumu, to, vai tirgus dalībnieka amatpersona atzinusi izdarīto, vai amatpersona ir ierosinājusi pārkāpumu vai vadījusi tā īstenošanu, kavējusi pārkāpuma izmeklēšanu, pārkāpumu izdarījusi personu grupa, kā arī citus apstākļus.
Paredzams, ka par likumprojekta redakciju vēl notiks diskusijas, jo Ekonomikas ministrija to ir nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai. Pēc likumprojekta saskaņošanas starp ministrijām par tā turpmāku virzību vēl būs jālemj Ministru kabinetam, bet pēc tam – Saeimai.
Ministru kabinets 12. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz atvieglot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu.
Likumprojekts paredz pilnībā atteikties no šobrīd spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām, kā arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas “griestus” 25 000 euro apmērā.
Vienlaikus izmaiņas paredz arī daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, kas vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu. Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei.
Likumprojektā vienlaikus paredzēts būtiski uzlabot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūru. Kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu. Turpmāk brīdinājums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai). Sūtījuma neizņemšana nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību.
Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jālemj Saeimai.
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstus, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā.
Ja FATF piešķir jurisdikcijai pastiprinātu uzraudzību, tas nozīmē, ka valsts ir apņēmusies ātri atrisināt konstatētos stratēģiskos trūkumus saskaņotājā termiņā un tā tiek pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas sarakstu mēdz dēvēt par “pelēko sarakstu”.
FATF no pastiprinātās uzraudzības jeb “pelēkā saraksta” izņēmusi vienu valsti – Senegālu, kā arī iekļāvusi šajā sarakstā vairākas jaunas valstis – Alžīriju, Angolu, Kotdivuāras Republiku un Libānu. Tāpat šajā sarakstā arī turpmāk iekļauta Bulgārija, Burkinafaso, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Filipīnas, Horvātija, Haiti, Jemena, Kamerūna, Kenija, Kongo Demokrātiskā Republika, Mali, Monako, Mozambika, Namībija, Nigērija, Sīrija, Tanzānija un Vjetnama.
Savukārt augsta riska jurisdikciju sarakstā tiek iekļautas valstis, kurām ir nozīmīgi stratēģiskie trūkumi, lai vērstos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanu. Augsta riska jurisdikcijas valstīm tiek piemērota pastiprināta uzticamības pārbaude, bet nopietnos gadījumos pret šīm valstīm tiek veikti pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu. Šo sarakstu mēdz dēvēt par “melno sarakstu”.
FATF publicētajā augsta riska jurisdikciju jeb “melnajā sarakstā” arī turpmāk iekļautas tās pašas valstis – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma.
Lai varētu veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta darbībā, tostarp īstenot principu “nodokļu administrācija – partneris”, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumprojektu, kā arī attiecīgus grozījumus vēl trijos likumos.
Saskaņā ar reorganizāciju no VID paredzēts nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.
Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Jaunais Valsts ieņēmumu dienesta likums stāsies spēkā 2026. gadā.
Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, lai noteiktu administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos.
Likumprojekta autori norāda, ka arvien biežāk sabiedrībā cietušie atklāj reizes, kad dažādās ikdienas sadzīviskās situācijās ir tikuši pakļauti bezkaunīgas seksuālās uzmākšanās gadījumiem. Ar seksuālu uzmākšanos tiek saprasta, piemēram, nevēlama tīša pieskaršanās, aizvainojošu, intīmu komentāru izteikšana vai seksuāla rakstura informācijas nosūtīšana.
Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi personu iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēros naudas sodu līdz 700 eiro.
Ar grozījumiem noteikts, ka kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos būs Valsts policijai, kas jau izmeklē kriminālprocesus par seksuāliem noziegumiem.
Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kuri paredz kārtību, kādā valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi: grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumiem, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam.
Tā kā valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana un netraucēta izmantošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā.
Likumprojekta autori norāda, ka jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Regulējums paredz, ka ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas, – valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet gan varēs doties atvaļinājumā, veltot rūpes un uzmanību bērna kopšanai.
Senāta Krimināllietu departaments 12. novembrī atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu lietā, kurā vairākām personām celtas apsūdzības saistībā ar starp kapitālsabiedrībām noslēgtā sabiedrisko attiecību pakalpojumu līgumu izpildi. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai.
Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem.
Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo pirmās instances tiesa prokuroram, aizstāvjiem un juridiskās personas pārstāvim bija devusi līdzvērtīgas iespējas uzstāties tiesas debatēs, racionāli plānojot debašu runu ilgumu. Tas, ka prokurors nav varējis iekļaut savas uzstāšanās ilgumu ne tikai viņam noteiktajā laikā, bet runājis ar tiesas atļauju vēl papildus 20 minūtes un tikai tad tiesa pārtraukusi prokurora runu, liecina par prokurora nespēju plānot debašu runas struktūru un saturu, kā arī par necieņu pret tiesu.
Students administratīvajā tiesā iesniedza pieteikumu par pasniedzēja nievājošo attieksmi e-pasta sarakstē un lūdza atlīdzināt radīto kaitējumu. Tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu. Senāts 2024. gada 7. novembrī šo lēmumu atstāja negrozītu, skaidrojot, ka strīds ietilpst publisko tiesību jomā, taču ne katrs asāks izteiciens studentam rada pamatu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Rīcība būtu pārbaudāma tiesā tikai tad, ja tā būtiski ierobežotu studenta cilvēktiesības, bet konkrētajā gadījumā tas netika konstatēts.
Senāts atzina, ka ikdienas dzīvē diemžēl nevar izvairīties no tādas savstarpējas komunikācijas, kas nav ideāla, reizēm kādu vārdu vai frāzi var teikt un uztvert asāk, reizēm komunikācijā var parādīties negatīva emocionāla attieksme. Taču tas nenozīmē, ka katrs asāks vārds radītu pamatu vērsties ar kaitējuma atlīdzinājumu tiesā. Lai runātu par tiesā aizstāvamu tiesību aizskārumu, būtu jāspēj norādīt uz tā nopietno raksturu; īpaši pakļauto personu gadījumā, par kādu atzīstams students, būtu jāspēj pamatot, ka komunikācija ir sasniegusi līmeni, kas būtiski ierobežo cilvēktiesības. Pretējā gadījumā ikdienas komunikācija cilvēku starpā kļūtu par nemitīgu tiesāšanās priekšmetu un neveicinātu kopīgu sadzīvošanu vienā sabiedrībā, kas, lai arī vienmēr nav ideāla, ir cilvēkiem nepieciešama.
Eiropas Savienības Tiesa 26. septembrī pasludināja spriedumu lietā, kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesā bija vērsusies Luksemburgas Administratīvā apelācijas tiesa, kas izskatīja lietu, kurā advokātu birojs apstrīdēja Luksemburgas nodokļu pārvaldes lēmumu, ar kuru pēc Spānijas nodokļu iestāžu lūguma advokātu birojam uzlikts pienākums sniegt informāciju un dokumentus par konsultācijām, ko advokātu birojs sniedzis Spānijā reģistrētai sabiedrībai saistībā ar kāda uzņēmuma iegādi.
Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka, interpretējot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 7. pantu, kurā ikvienai personai ir atzītas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, Eiropas Savienības Tiesai ir jāņem vērā atbilstošās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. panta 1. punktā garantētās tiesības, kā tās interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka Konvencijas 8. panta 1. punkts aizsargā jebkādas sarakstes starp indivīdiem konfidencialitāti un piešķir pastiprinātu aizsardzību saziņai starp advokātiem un to klientiem. Tāpat kā šajā tiesību normā, kuras aizsardzība attiecas ne tikai uz aizstāvības darbību, bet arī uz juridiskajām konsultācijām, Hartas 7. pantā ir garantēts šo juridisko konsultāciju noslēpums gan attiecībā uz to saturu, gan uz pašu faktu, ka tās ir notikušas. Faktiski personas, kas konsultējas ar advokātu, var pamatoti sagaidīt, ka viņu saziņa paliek privāta un konfidenciāla. Tāpēc, izņemot ārkārtas situācijas, šīm personām jābūt tiesiskajai paļāvībai, ka viņu advokāts bez viņu piekrišanas nevienam neizpaudīs informāciju, ka tās ir konsultējušās ar šo advokātu.
Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka īpašo aizsardzību, kas ar Hartas 7. pantu un Konvencijas 8. panta 1. punktu piešķirta advokātu profesionālajam noslēpumam un kas galvenokārt izpaužas kā viņu pienākumi, pamato tas, ka advokātiem demokrātiskā sabiedrībā tiek uzticēts būtisks uzdevums, proti, personu aizstāvība. Šis būtiskais uzdevums ietver, pirmkārt, prasību, kuras nozīme ir atzīta visās dalībvalstīs, ka ikvienam jābūt iespējai brīvi vērsties pie advokāta, kura profesija pēc būtības ietver uzdevumu neatkarīgi sniegt juridiskus atzinumus visiem tiem, kam tas ir nepieciešams, un, otrkārt, korelatīvu prasību par advokāta lojalitāti pret savu klientu.
Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka advokāta juridiskajām konsultācijām, lai arī kādā tiesību jomā tās tiktu sniegtas, ir piemērojama ar Hartas 7. pantu garantētā pastiprinātā aizsardzība attiecībā uz advokāta un klienta saziņu. Tas nozīmē, ka tāds lēmums, ar kuru advokātam tiek uzdots sniegt visu dokumentāciju un informāciju, kas saistīta ar advokāta attiecībām ar tā klientu un kas attiecas uz šo konsultāciju, atzīstams par iejaukšanos tiesībās uz advokāta un viņa klienta saziņas neaizskaramību.
Satversmes tiesa 14. novembrī pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā, kurā pieteicēji ir apstrīdējuši normas, kas nosaka pienākumu publiskot ziņas par akciju sabiedrības akcionāriem.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus (skaidrojošus) nolēmumus par direktīvu un regulu spēkā esību un interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.
Minētajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai akciju sabiedrību akcionāri ir uzskatāmi par personām, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvas 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (Direktīva 2017/1132) izpratnē, un attiecīgi par to, vai šī direktīva pieprasa informācijas par akciju sabiedrību akcionāriem publiskošanu.
Tāpat Satversmes tiesai lietā ir šaubas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Datu regula) ietvertie principi pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav paredzēts pienākums pierādīt leģitīmu interesi šādus datus iegūt.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumus, lai Eiropas Savienības Tiesa sniegtu skaidrojumu par Direktīvas 2017/1132 un Datu regulas normu interpretāciju konkrētās lietas apstākļos.
Tiesvedība lietā ir apturēta līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Satversmes tiesa 13. novembrī atjaunoja tiesvedību septiņās lietās, kurās apstrīdēta vairāku Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmes 92. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šajās lietās apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā pārsūdzams tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, pieeju procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kā arī regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.
Lēmumi par tiesvedības atjaunošanu pieņemti, jo ir stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑767/22, C‑49/23 un C‑161/23 „1Dream u.c.”, kas pieņemts, atbildot uz Satversmes tiesas lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Vienlaikus ar tiesvedības atjaunošanu Satversmes tiesa noteica vairāku minēto lietu izskatīšanas procesu rakstveidā, kā arī tiesas sēdes datumus. Paredzēts, ka divas no minētajām lietām tiks izskatītas attiecīgi 2025. gada 21. janvārī un 18. martā. Savukārt pārējās lietas vēl atrodas sagatavošanas izskatīšanai procesuālajā stadijā. Par šo lietu izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc to sagatavošanas.
Senāts, izskatot administratīvo lietu, atzina, ka jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks.
Pieteicēji vērsās tiesā, lai panāktu, ka tiek atcelts pašvaldības aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par viņiem piederošo zemi. Pieteicēji uzsvēra, ka uz viņu zemes atrodas citai privātpersonai piederoša būve. Pieteicēju ieskatā, kopš brīža, kad stājās spēkā jaunais uz dalītā īpašuma jautājuma risināšanu vērstais tiesiskais regulējums (2021.gada 30.septembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), šādā situācijā nodokļa maksāšanas pienākums ir būves īpašniekam.
Pieteicēji atsaucās uz tiesību normu, kas nosaka, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi.
Senāts norādīja, ka pieteicēju minētā tiesību norma ir daļa no vienota regulējuma, kas risina dalītā īpašuma jautājumus. Atbilstoši minētajam regulējumam būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā. Nosakot šo apmēru, likumdevējs ir ņēmis vērā zemes īpašnieka izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Jaunā regulējuma mērķis nav bijis mainīt to, ka nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks.
Ievērojot minēto, Senāts ar 2024. gada 31. oktobra spriedumu atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicēju pieteikums par pašvaldības lēmuma atcelšanu ir noraidīts.
Biroja Spīgulis & Kukainis partneris Artūrs Spīgulis 20. novembrī pārstāvēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika izskatīti grozījumi Konkurences likumā pirms to izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā.
Ar minētajiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka Konkurences padomei būs jauna funkcija – sniegt atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā.
Ekonomikas ministrija likumprojektam iesniedza priekšlikumu, ar kuru piedāvāja noteikt, ka visi šīs jaunās funkcijas ietvaros Konkurences padomes iegūtie un sagatavotie materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Ja priekšlikums tiktu atbalstīts, sabiedrība un atbildētāji civillietās, kurās publiskie pasūtītāji cēluši prasības par zaudējumu piedziņu, nevarētu iepazīties ar Konkurences padomes sniegto konsultāciju saturu publiskajiem pasūtītājiem. Ekonomikas ministrija un Konkurences padome priekšlikumu pamatoja, norādot, ka Konkurences padomes ierēdņi ir pielīdzināmi “advokātiem”, kuru sniegto konsultāciju saturu aizsargā advokāta-klienta saziņas konfidencialitāte.
Tā kā advokāta-klienta saziņas konfidencialitāte izriet no advokāta statusa, kas nav piedēvējams valsts iestādes ierēdņiem, turklāt nav saskatāms objektīvs iemesls tam, kādēļ Konkurences padomei būtu jāslēpj tās sniegto konsultāciju saturs, Biroja partneris Artūrs Spīgulis aktīvi iesaistījās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iebildumu sagatavošanā pret minēto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu.
20.novembra Saeimas komisijas sēdē Biroja partneris Artūrs Spīgulis pārstāvēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, uzturot tās izteiktos iebildumus pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumu. Artūra Spīguļa argumenti pārliecināja komisijas deputātus un priekšlikuma autorus par priekšlikuma neatbilstību. Saprotot, ka priekšlikumam nav izredžu gūt deputātu atbalstu, Ekonomikas ministrija pati savu priekšlikumu atsauca.
Birojs Spīgulis & Kukainis ar prieku paziņo, ka 2024. gada oktobrī Biroja Spīgulis & Kukainis partneris Matīss Kukainis tika pārvēlēts Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) valdē, kur viņš ir Rīgas reģionālais līdzdirektors.
LACC mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmumiem mazināt šķēršļus tirdzniecībai starp Latviju un Ziemeļameriku. Ja Jums ir kādi jautājumi saistībā ar Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameru, aicinām sazināties ar Matīsu Kukaini.
Darbojoties šajā pozīcijā, Matīss Kukainis ieliks visas pūles un dalīsies ar savu pieredzi, lai padarītu Latviju atkal diženu.
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office is proud to announce, that in October 2024, SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukainis was re-elected to the Board of the Latvian American Chamber of Commerce (LACC), where he serves as the Co-Director of the Riga Chapter.
LACC’s mandate is to help Latvian businesses bridge the gap between Latvia and North America. If you have any questions regarding the Latvian American Chamber of Commerce, please feel free to contact Matiss Kukainis.
Matiss Kukainis in this position will put his best efforts and share his know-how to make Latvia great again.
Konkurences padome 19. novembrī atļāva Biroja klienta AS “Dobeles dzirnavnieks” apvienošanās darījumu ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.
Apvienošanos paredzēts īstenot, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūstot par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Tādējādi tiks izveidots kopuzņēmums, kas ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās AS “Rīgas dzirnavnieks” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.
““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot AS “Rīgas dzirnavnieks” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.
Kopuzņēmums izveidots kā stratēģiskā partnerība ar mērķi attīstīt “Rīgas dzirnavnieku” par spēcīgu Eiropas līmeņa konvencionālo auzu pārstrādes uzņēmumu un veicināt augstas pievienotās vērtības produktu eksportspēju. Apvienojot uzņēmumu stiprās puses, turpmāk “Rīgas dzirnavnieks” specializēsies auzu graudu pirmapstrādē un pārstrādē, nodrošinot augstas kvalitātes produktu ražošanu, bet “H. & J. Brüggen KG”, kā pasaulē plaši zināms zīmols, kuram ir ilgtermiņa sadarbība ar lielākajiem tirdzniecības tīkliem Eiropā un pasaulē, nodrošinās Rīgā ražoto produktu pārdošanu globālajā tirgū.
“Mēs esam lepni investēt Latvijā, kur ir senas auzu audzēšanas un pārstrādes tradīcijas. Daudzu vizīšu laikā esam iepazinuši un augstu vērtējam mūsu topošā kopuzņēmuma partnera vērtības, biznesa mentalitāti un zināšanas. Es nešaubos, ka kopā padarīsim “Rīgas dzirnavnieku” par veiksmes stāstu Latvijas un starptautisko klientu vidū,” teic Johannes Brüggen, “H. & J. Brüggen KG” vadošais partneris.
Birojs Spīgulis & Kukainis sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, kā arī vadīja darījuma saskaņošanas procesu Konkurences padomē, kur tika iesniegts pilns apvienošanās ziņojums un darījumu veiksmīgi izdevās saskaņot visīsākajā iespējamajā termiņā, kādā Konkurences padome izskata pilnus apvienošanās ziņojumus.
Apvienošanās darījuma saskaņošanas procesā AS “Dobeles dzirnavnieks” un “H. & J. Brüggen KG” meitas sabiedrību Konkurences padomē pārstāvēja Biroja partneris Artūrs Spīgulis.
Birojs Spīgulis & Kukainis aicina savai komandai pievienoties juristu.
Prasības kandidātiem:
Mēs piedāvājam:
Kandidāti ir aicināti nosūtīt savus CV uz Biroja e-pasta adresi law@ska.lv.