Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Ar 2024. gada 10. decembri stājušies spēkā jaunie Komerclikuma grozījumi, iepretim līdzšinējai situācijai, paredz, ka sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas.
Tāpat jaunie Komerclikuma grozījumi paredz arī to, ka valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz Darba likumā paredzētajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un aprūpi, – grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam.
Patlaban Labklājības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Darba likumā, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu darba tiesisko attiecību regulējumā.
Priekšlikumi paredz, ka puses varēs lemt par koplīguma noteikumu turpmāku piemērošanu un rast iespēju pēc pusotra gada vienpusēji atkāpties no darba koplīguma visu vai tikai kādas daļas noteikumu piemērošanas, ja uz noteiktu laiku noslēgta koplīguma termiņš ir beidzies, bet jauns koplīgums vēl nav noslēgts.
Atbilstoši priekšlikumiem tiek paredzēts arī samazināt piemaksu par virsstundu darbu – ne mazāk kā 50% apmērā, kā arī samazināt atlīdzību par dīkstāvi. Tāpat viens no plānā iekļautajiem pasākumiem paredz, ka Darba likumā kā primārais algas izmaksas veids jānosaka maksājums bezskaidrā naudā un darba samaksa skaidrā naudā tikai gadījumā, ja puses par to noteikti vienojušās. Savukārt, ja darba devējs nolīgto vai likumā noteikto darba algas izmaksu kavēs ilgāk kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, tad darbiniekam ir paredzētas tiesības nekavējoties uzteikt darba tiesiskās attiecības. Vienlaikus priekšlikumi pastiprina darbinieka, kas ilgstoši kopj slimu bērnu, aizsardzību pret darba devēja uzteikumu, kad darbnespējas lapa izsniegta darbiniekam, kurš kopj smagi slimu bērnu vecumā līdz 18 gadiem, un kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs ir noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne.
Tāpat priekšlikumi paredz tiesības Nodarbinātības valsts aģentūrai samazināt kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu, kā arī paredzētas devēja tiesības uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez konkrētās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.
Jāpiebilst, ka 2022. gadā vietnē manabalss.lv tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu”. Tādējādi likumprojektā ir paredzēts darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām un iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās. Vienošanos var noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi.
2024. gada 13. decembrī stājas spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz dažādas elektroenerģijas kopīgošanas formas un iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām dalīties ar savu saražoto elektroenerģiju.
Minēto noteikumu mērķis ir paredzēt elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, regulēt informācijas apmaiņu ar tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoru, noteikt statūtos, gada pārskatos un līgumos ietveramo informāciju, kā arī paredzēt energokopienu reģistrācijas kārtību un darbības mērķus.
Noteikumi nosaka, ka elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp energokopienas biedriem, aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, vai saistītajiem aktīvajiem lietotājiem, kuru elektroenerģijas kopīgošanas objekti ir pieslēgti viena elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā esošai elektroenerģijas sadales sistēmai. Ar elektroenerģiju dalīties var gan fiziskas personas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības, piemēram, ražojot elektroenerģiju pašvaldību iestāžu – skolu, sporta kompleksu – u. c. lietotāju pašpatēriņa nodrošināšanai.
No nākamā gada tiks mainītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, neapliekamais minimums un tā piemērošanas kārtība. No 2025. gada gaidāmas šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas:
Neapliekamais minimums nākamgad palielināts par 10 eiro – no 500 eiro mēnesī uz 510 eiro mēnesī. Likumā arī paredzēta neapliekamā minimuma paaugstināšana turpmākajos gados.
Tāpat ir pagarināts autoratlīdzības nodokļa režīms. Līdz 2027. gadam pagarināts likuma pārejas noteikumos noteiktais laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā. No nodokļa 80% attiecina uz VSAOI, bet 20% – uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kiberdrošības uzlabošanai tiek ieviesta NIS 2 direktīva jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), kas paredz augstāka kiberdrošības līmeņa nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā, kur cita starpā ir noteiktas prasības pārbaudīt domēna vārdu lietotāju datus.
Latvijā direktīvas prasības ieviestas ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība“, kas stājās spēkā 2024. gada 24. oktobrī.
Regulējums nosaka:
Jaunu datu apstrādes pamatu – domēna vārda, tā reģistrācijas datuma, lietotāja vārda un uzvārda vai nosaukuma, kontaktpersonu, kā arī e-pasta adrešu un tālruņa numuru apstrādes pamats ir juridisks pienākums (līdz šim šo datu apstrādes pamats bija līgums);
Jaunas datu pārbaudes procedūras – uzņēmumiem, kas piedāvā domēna reģistrācijas pakalpojumus, jāpublicē savas procedūras un jāveic domēna lietotāja identitātes pārbaude un citu obligāti vācamo datu pārbaude, ieskaitot e-pastus un/vai tālruņu numurus.
Apkopojumā atbilstoši Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm ir sistematizētas būtiskākās Senāta Krimināllietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti laikā no 2013. gada līdz 2024. gada oktobrim.
Atsevišķi izdalītas objektīvās un subjektīvās pazīmes, uzmanība vērsta arī uz aplūkojamā noziedzīgā nodarījuma priekšmeta, predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigtības nozīmi, šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm, tā sasaisti ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu.
Atsevišķā nodaļā aplūkoti arī citi ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kvalifikāciju saistīti jautājumi par noziedzīgumam un sodāmībai atbilstošo tiesību normu izvēli, ievērojot Krimināllikuma spēku laikā un to piemērošanu.
Ar tiesu prakses apkopojumu ir iespējams iepazīties šeit: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/3_Jaunumi/Par_notikumiem/Tiesu_prakses_apkopojums_lietas_par_noziedzigi_iegutu_lidzeklu_legalizesanu.docx
Senāta Civillietu departaments ar 2024. gada 6. novembra spriedumu lietā Nr. C770964723, SKC 471/2024, nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 25. janvāra spriedumu daļā, ar kuru no [..] dienesta par labu prasītājai piedzīta piemaksa par virsstundām laikā no 2020. gada 10. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim – 288,46 euro, kā arī daļā par tiesas izdevumu piespriešanu, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Senāts šajā lietā konstatēja, ka Darba samaksas aprēķina izsniegšanai pielīdzināma arī tā pieejamības nodrošināšana elektroniski. Nepilnības darbiniekam izsniegtajā darba samaksas aprēķinā var radīt pamatu prasījumam par tiesību aizskāruma novēršanu, bet neietekmē Darba likuma 31. panta otrajā daļā noteiktā divu gadu noilguma piemērošanu.
Konkrētajā gadījumā prasītāja neapstrīdēja atbildētāja norādīto, ka darba samaksas aprēķini, vēlākais līdz mēneša astotajam datumam prasītājai ir bijuši elektroniski pieejami Horizon WEB vai HoP portālā, kas aizstāj šo aprēķinu izsniegšanu papīra formātā. Tieši šim apstāklim bija nozīme, lai pareizi noteiktu, kāds noilguma termiņš prasītājas prasījumam bija piemērojams saskaņā ar Darba likuma 31. pantu.
Tā kā prasītājai tika izsniegti darba samaksas aprēķini par 2020. gada martu un aprīli, darot tos pieejamus elektroniski, prasītājas prasījumam par piemaksas par virsstundām piedziņu bija piemērojams Darba likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktais divu gadu noilguma termiņš, atbilstoši kuram prasītājai tiesības prasīt piemaksu par virsstundām par 2020. gada martu bija līdz 2022. gada 8. aprīlim, bet par 2020. gada aprīli – līdz 2022. gada 8. maijam, uz ko pamatoti norādīts kasācijas sūdzībā.
2024. gada 13. decembrī viens no zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis kolēģiem Dairis Anučins nodeva advokāta zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam A. Strupišam, tādējādi no zvērināta advokāta palīga kļūstot par pilntiesīgu zvērinātu advokātu. Apsveicam Dairi ar lielisko sniegumu!
Sekmīgi nokārtojot zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmenu, ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu zvērinātu advokātu palīgu skaitā ir uzņemts biroja Spīgulis & Kukainis kolēģis Artis Artūrs Brodiņš un par patronu nozīmēts biroja partneris zvērināts advokāts Matīss Dāvis Kukainis. Apsveicam Arti Artūru ar teicamo nokārtoto eksāmenu!
Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 9. decembra rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā Biroja klienta prasībā pret parādnieku par parāda piedziņu, kas saistīts ar sniegtajiem programmēšanas pakalpojumiem.
Līdz ar Latvijas Republikas Senāta lēmuma pieņemšanu, spēkā stājās Biroja klientam labvēlīgs Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru Biroja klienta prasība tika apmierināta daļēji, kopā par labu klientam no publiskas kapitālsabiedrības, piedzenot parādu, likumiskos nokavējuma procentus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 332032,59 EUR apmērā.
Civillietā tika apskatīti ne tik bieži sastopami tiesību jautājumi, kad uzņēmuma līgums nav ticis noslēgts rakstveidā, bet pakalpojums ir ticis pasūtīts elektroniski un sniegts klienta elektronisko bāzu vidē. Lai arī parādnieks noliedza uzņēmuma līguma noslēgšanu, Biroja klientam izdevās pierādīt, ka uzņēmuma līgums, lai arī ne rakstveidā, tomēr tika noslēgts, un parādniekam ir pienākums veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Tiesā Biroja klientu pārstāvēja zvērināti advokāti Paula Kreicšteina un Artūrs Spīgulis