Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Iepriekš Civillikums pieļāva dažādus veidus, kā izteikt gribu pieņemt mantojumu (tostarp, klusējot, ja mantojuma masā ietilpstošā lieta atradusies mantinieka faktiskajā valdījumā), kas radīja neskaidrības par to, vai mirušai personai ir mantinieki, kuri atbild par tās saistībām vai arī mirušai personai nav mantinieku un mantojums ir piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta.
Turpmāk, ja mantojuma lieta būs uzsākta, visi mantinieki, kas pieņēmuši mantojumu klusējot pirms mantojuma lietas uzsākšanas, būs spiesti pārtraukt klusēšanu un pieteikt savas tiesības uz mantojumu, jo pretējā gadījumā viņu iepriekš iegūtās (ar faktisko valdījumu) tiesības tiks dzēstas.
Civillikumā paredzēts, ka mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem vienmēr atbildēs tikai mantojuma apmērā, tādējādi mantiniekiem vairs nebūs jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem ar savu mantu, neatkarīgi no tā, vai mantojuma atstājēja parādsaistības ir lielākas nekā pats mantojums.
No Civillikuma izslēgts noteikums par mantojuma pieņemšanas termiņu, kuru noteicis testators. Līdz ar to turpmāk būs tikai viens mantojuma atklāšanās sludinājuma termiņš – notāra noteiktais termiņš, kurā mantiniekiem jāizteic sava griba mantot.
Pirms mantojuma tiesību reformas spēkā stāšanās zvērināti notāri paši nemeklēja mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus. Savukārt līdz ar 2025. gada 1. janvāri zvērinātiem notāriem pēc mantojuma lietas uzsākšanas fizisko personu reģistrā ir jānoskaidro mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto, kā arī rakstveidā jāinformē noskaidrotās personas par mantojuma atklāšanos.
Turpmāk katram mantojumam obligāti ir jāsastāda mantojuma saraksts, kurā norādāma mantojamā manta un tās vērtība (mantojuma sarakstā ziņas iekļauj notārs un mantot aicinātie). Ja mantojuma atstājēja kreditori uzskata, ka mantinieku sastādītais mantojuma saraksts ir nepilnīgs vai ir nepareizi novērtēta tajā iekļautā manta, kreditoriem ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja un lūgt tam sastādīt mantojuma sarakstu.
2025.gada 20. janvārī Ministru kabinets Saeimas Prezidijam iesniedzis Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu Nr. 24-TA-1731 “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, kura mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecībā.
Likumprojekts paredz mazināt atšķirības uzcenojuma noteikšanā starp vietējiem un ārvalstu ražotājiem, kā arī uzlabot tirdzniecības praksi attiecībā uz loģistikas izmaksām un apjoma atlaidēm. Šajā sakarā galvenās izmaiņas ietver aizliegumu pircējiem piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem salīdzināmos darījumos ar citu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, kā arī īstenot darbības, kas tiešā vai netiešā veidā diskriminē lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus, radot tiem konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.
Likumprojekts precizē prasības par preču sortimenta izmaiņām un lauksaimniecības preču piegādes prognozēm. Šajā sakarā likumprojektā noteikts, ka pircējs nedrīkst mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Lai izvairītos no pārmērīgām mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem, likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības un pārtikās preču mazumtirgotāji nedrīkst piemērot sankcijas piegādātājiem, ja piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības vai, ja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Lai minētie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāizskata un jāpieņem trijos lasījumos.
2025.gada 23. janvārī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’”, saskaņā ar kuriem darba devējiem būs iespēja piešķirt darbiniekiem naudas līdzekļus medikamentu iegādei, un šīm izmaksām netiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šie grozījumi ir izstrādāti, lai veicinātu darba devēju atbalstu darbiniekiem smagu slimību gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties.
Izmaiņas paredz, ka darba devējs varēs kompensēt medikamentu iegādi ne tikai darbiniekam, bet arī viņa apgādājamajiem, tostarp bērniem. Lai saņemtu šo atbalstu, darbiniekam būs jāiesniedz darba devējam ārstu konsīlija atzinums par nepieciešamajām zālēm un apstiprinājums, ka valsts šīs zāles nekompensē.
Lai minētie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāizskata un jāpieņem divos lasījumos.
2025.gada 24. janvārī Ministru kabinets Saeimas Prezidijam iesniedzis Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu Nr. 24-TA-2202 “Grozījumi Komercķīlas likumā”, kura mērķis ir vienkāršot komercķīlas reģistrācijas procesu.
Ar minētajiem grozījumiem komercķīlas reģistrācijas procesā paredzēts samazināt birokrātisko slogu gan fiziskām, gan juridiskām personām, nosakot, ka aizdevuma līgums vairs nebūs jāiesniedz kopā ar komercķīlas pieteikumu, ja komercķīlas līgumā jau būs ietverta nepieciešamā informācija par nodrošināto prasījumu, piemēram, prasījuma summa un parādnieka nosaukums.
Līdz ar to grozījumi likumā ietaupīs fizisko un juridisko personu laiku, kā arī samazinās aizdevuma līgumu tulkošanas izmaksas, jo nereti šie līgumi ir sagatavoti un parakstīti kādā no svešvalodām un mēdz būt ļoti apjomīgi.
Lai šie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāizskata un jāpieņem trijos lasījumos.
2025.gada 23. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas paredz mazināt administratīvo slogu, lai zemesgrāmatā nostiprinātu īpašuma tiesības uz noteikta veida būvēm.
Grozījumi paredz vienkāršot un ļaut zemesgrāmatā nostiprināt īpašuma tiesības uz mazām (līdz 25 m²) vienstāvu ēkām, kā arī 1. un 2. grupas nedzīvojamām palīgēkām vai lauksaimniecības būvēm (piemēram, dārza būdiņām, garāžām, pirtīm, šķūņiem un kūtīm) bez nepieciešamības iegūt papildu dokumentus no valsts vai pašvaldību iestādēm. Proti, turpmāk pamats minēto būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā, tostarp, būs Būvniecības informācijas sistēmā jau būvniecības procesa gaitā iegūtie un augšupielādētie dokumenti – sertificēta speciālista dokuments par būves esamību attiecīgajā apvidū.
Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 14 dienas pēc tam, kad tos izsludinās Valsts prezidents.
2025.gada 01. februārī spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz kredītiestādēm tiesības pieprasīt un saņemt, kā arī glabāt un citādi apstrādāt dokumentus, kas Uzņēmumu reģistram iesniegti pēc tā pieprasījuma, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju patiesumu.
Iecerēts, ka šīs izmaiņas veicinās administratīvā sloga samazināšanu komersantiem, jo iepriekšējā regulējuma ietvaros uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, bija spiesti iesniegt identiskus dokumentus divreiz – gan Uzņēmumu reģistrā, gan kredītiestādē, uzņēmuma dibināšanas un konta atvēršanas nolūkos.
Kredītiestādēm, tostarp Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī trešajās valstīs reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm vai pārstāvniecībām, būs iespēja saņemt un izmantot minēto informāciju.
2025.gada 08. janvārī Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai lietā Nr. SKA-18/2025, kurā starp pusēm ir strīds par to, vai Konkurences padome ir pamatoti saukusi pie atbildības Jelgavas pilsētas pašvaldību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lietas apstākļi ir sekojoši.
Konkurences padome 2021. gadā konstatēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība 2004. gadā ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli, kas izpaudās tādējādi, ka minētā pašvaldība, izvēloties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo iepirkuma konkursa procedūru, kas bija reglamentēta likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Tā vietā pašvaldība, piemērojot tā saucamo in-house procedūru, kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju izvēlējās SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kas daļēji pieder minētajai pašvaldībai.
Ņemot vērā minēto, Konkurences padome ar 2021. gada 22. jūlija lēmumu Jelgavas pilsētas pašvaldībai uzlika naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jelgavas pilsētas pašvaldība nepiekrita šādam lēmumam, tādēļ vērsās tiesā, lai to atceltu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2022. gada 28. jūnija spriedumu noraidīja Jelgavas pilsētas pašvaldības pieteikumu un pašvaldība šo spriedumu pārsūdzēja Senātā.
Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, jo Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, izvēloties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kura kapitāldaļas daļēji pieder šai pašvaldībai, darbojas kā tirgus dalībnieks. Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir saistīta ar publiskas varas īstenošanu, kā arī to, ka pašvaldībai ir pienākums pieņemt lēmumu par šāda pakalpojuma nodrošināšanu, Senāts secināja, ka pašvaldība šādā gadījumā nedarbojas konkurences apstākļos, bet gan īsteno publiskās varas pilnvaras. Galvenais faktors, kas ļauj pašvaldībai pieņemt minēto lēmumu izriet nevis no pašvaldības ekonomiskās pozīcijas tirgū, bet gan no likumā noteiktā publiskā pienākuma organizēt atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā teritorijā.
Līdz ar to Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālo jautājumu, lai noskaidrotu, vai pašvaldība minētajos apstākļos darbojas kā tirgus dalībnieks jeb uzņēmums Eiropas Savienības tiesību izpratnē (Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta izpratnē).
Ar 14.06.2022. lēmumu Nr. 10 atļaujot AS “AB CITY” iegūt izšķirošu ietekmi pār AS “Olainfarm” (pašreizējais nosaukums AS “Olpha”), Konkurences padome noteica AS “Olpha” arī saistošo noteikumu – pienākumu pārdot visas tai piederošās SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas ar visiem aktīviem, t.sk. spēkā esošām speciālām atļaujām (licencēm) vispārēja tipa aptiekas darbībai). AS “Olpha” šis saistošais noteikums bija jāizpilda līdz 01.02.2025.
2025.gada janvāra vidū pēc vairāku mēnešu sarunām AS “Olpha” noslēdza līgumu par SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu pārdošanu SIA “SRV-pharmacy”, kas pieder SIA “LATVIJAS APTIEKA” valdes priekšsēdētājam un viņa biznesa partnerim. Tādējādi tika noslēgts uzņēmuma vadības veikts kapitāldaļu izpirkšanas darījums jeb management buyout.
Darījuma sarunu vešana un noslēgšana bija gan komplekss, gan sarežģīts process, ņemot vērā ierobežoto laiku (Konkurences padomes noteikto termiņu kapitāldaļu atsavināšanai), nepieciešamību piesaistīt kredītiestādes finansējumu, kā arī būtiskās reformas farmācijas nozarē.
Darījuma sarunu laikā AS “Olpha” konsultēja un pārstāvēja biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Ar 27.janvāra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja biroja klienta (velkoņu pakalpojumu sniedzēja) pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājai Rīgas brīvostas pārvaldei noslēgt ar to līgumu par atļauju veikt licencētu komercdarbību (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu, uz piecu gadu termiņu.
Ievērojot Rīgas brīvostas likuma 12.panta ceturtajā daļā noteikto, Rīgas brīvostas pārvaldei jānodrošina, ka līgums ar biroja klientu tiek noslēgts triju mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās un pēc Rīgas brīvostas likuma 12.panta pirmajā un trešajā daļā paredzēto aktuālo dokumentu saņemšanas.
Apmierinot šo biroja pārstāvētā klienta prasījumu, tiesa ņēma vērā, ka vairs nepastāv apstāklis, uz kura Rīgas brīvostas pārvalde balstīja savu atteikumu noslēgt līgumu.
Attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes norādi, ka administratīvā procesa laikā iestādē Rīgas brīvostas pārvalde nebija vērtējusi citus pieteicējas iesniegtos dokumentus, tiesa uzsvēra, ka Rīgas brīvostas pārvalde apgabaltiesai arī pēc atsevišķa lūguma nebija sniegusi savu viedokli un iebildumus.
Savukārt tiesa nekonstatēja, ka velkoņu pakalpojumu sniedzēja iesniegtie dokumenti būtu ar trūkumiem, tie atbilda Rīgas brīvostas likuma 12.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, kā arī tie apliecināja pieteicējas stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi komercdarbības jomā.
Šādos apstākļos apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējai ir tiesības uz publisko tiesību līguma noslēgšanu.
2025.gada 29. janvārī Spīgulis & Kukainis komandas biedri piedalījās Norvēģijas Tirdzniecības Kameras un Amerikas Tirdzniecības kameras kopīgi organizētajā boulinga spēlē, kas norisinājās Pepsi Centrā (Uzvaras bulvārī 10, Rīgā).
