Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Lai nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeima 27. februārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā.
Turpmāk vairs nebūs spēkā sarežģītais valsts nodevu aprēķins procentuālā izteiksmē, jo visas valsts nodevas noteiktas fiksētā veidā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nebija noteikta. Ar grozījumiem veikta valsts nodevu reforma, kā arī noteikta maksimālā valsts nodeva 25 000 eiro apmērā.
Valsts nodeva samazināta prasībās līdz 7500 eiro. Tieslietu ministrijā norāda, ka, samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, tiks veicināta iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve tiesu sistēmai.
Ar grozījumiem vienkāršots nodevu aprēķins. Proti, fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas.
Ar grozījumiem no tiesas izdevumu samaksas atbrīvotas valsts un pašvaldību iestādes lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.
Saeima 27. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, ar kuriem paredzēts atcelt prasību iegādāties OCTA polisi transportlīdzeklim, kas netiek izmantots ceļu satiksmē.
Šie grozījumi izstrādāti, jo Saeima pērn 14. novembrī pieņēma izmaiņas likumā, kas nosaka pienākumu iegādāties OCTA polises transportlīdzekļiem, kas atrodas glabāšanā garāžā, stāvlaukumā vai mājas pagalmā un nepiedalās ceļu satiksmē.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs izmaiņas toreiz pamatoja ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām. Tomēr vēlāk konstatēts, ka attiecīgajā Eiropas Savienības direktīvā paredzēta atkāpes norma, kas dod tiesības dalībvalstīm paredzēt izņēmumus no obligātās apdrošināšanas pienākuma. Tāpēc Saeima jau decembrī lēma atlikt jaunās prasības spēkā stāšanos līdz 2025. gada 1. novembrim.
Tagad Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus, lai atceltu tās iepriekš pieņemtās izmaiņas, ka apdrošināšanas pienākums ir arī transportlīdzekļiem, kas netiek izmantoti ceļu satiksmē. Lai šie grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl divos lasījumos.
Saeima 20. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu, kas paredz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.
Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.
Likumprojekts attiecas uz visa veida atsavināšanas un īpašuma tiesību iegūšanas gadījumiem, tai skaitā pirkuma, nomas vai īres līgumiem ar izpirkuma tiesībām, dāvinājuma, maiņas, uztura līgumiem, izsolēm, mantojuma līgumiem un jebkāda cita veida darījumiem, ar ko minētās personas potenciāli varētu iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijā.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka darījumu puses likumu nezināšana neatbrīvo no likumu ievērošanas pienākuma. Personām jāizvēlas tādi darījuma subjekti, kas atbilst likuma kritērijiem, un tās nevar aizbildināties ar to, ka nezināja likuma nosacījumus. Līdz ar to potenciālajam nekustamā īpašuma pārdevējam būs jāizvērtē, ar ko tas slēdz pirkuma līgumu, un jārēķinās ar sekām, kas noteic, ka saskaņā ar likumu šis darījums nebūs spēkā.
Lai likums stātos spēkā, Saeimai tas jāpieņem vēl divos lasījumos.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 20. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā.
Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.
Likumprojekta autori skaidro, ka kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus.
Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās Eiropas Savienības regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.
Lai likums stātos spēkā, Saeimai tas jāpieņem vēl divos lasījumos.
Ekonomikas ministrija 12. februārī publicēja rīkojumu, ar kuru paredzēts apstiprināt pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvu, kas veiks Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu atlasi. Rīkojums tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pretendentu vērtēšanas komisijas sastāva apstiprināšana un jauna konkursa izsludināšana uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu nepieciešama, jo iepriekšējais Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis ar 2024. gada 18. decembra iesniegumu un Ministru kabineta 2025. gada 8. janvāra rīkojumu atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās.
Pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā plānots iekļaut Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, kurš būs arī komisijas priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edmundu Valanti un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ediju Šaicānu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekli Jāni Lielpēteri un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci uzņēmējdarbības jomā Andru Feldmani. Par pretendentu novērtēšanas procesa novērotāju plānots uzaicināt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprinās amatā jaunu Konkurences padomes priekšsēdētāju, par Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 16. janvāra rīkojumu iecelta Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Saskaņā ar Konkurences likuma 5. panta otro daļu Konkurences padomes priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs, pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Konkurences likuma 5. panta 2.1 daļa paredz, ka Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmumus pieteikties dalībai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa plānotajā darba vizītē Tokijā un Osakā, kuras laikā tiks apmeklēta Latvijas Nacionālā diena starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”. Vizīte notiks no š.g. 18. līdz 23. maijam.
Vizītes mērķis ir ekonomiskās sadarbības veidošana ar Japānas IKT, viedās pilsētas un mobilitātes uzņēmumiem, viedās enerģētikas, viedo materiālu un tehnoloģiju uzņēmumiem, tūrisma nozares uzņēmumiem, dzīvības zinātņu, farmācijas un biotehnoloģijas nozares uzņēmumiem.
Vizītes programma sāksies Japānas galvaspilsētā Tokijā, kur tiks aizvadīts investīciju forums un individuālās tikšanās ar Japānas uzņēmumiem. Turpinājumā paredzēta dalība Latvijas Nacionālās dienas pasākumos izstādē “Expo 2025 Osaka”, kur viens no centrālajiem notikumiem būs Latvijas – Japānas biznesa forums. Turpmākajās dienās būs iespēja apmeklēt dažādus Japānas uzņēmumus un dibināt biznesa kontaktus Kansai reģionā, kura galvaspilsēta ir Osaka. Šis reģions veido aptuveni 16% no Japānas kopējā IKP. Reģiona ekonomikas apjoms ir līdzvērtīgs tādām valstīm kā Dienvidkoreja, ierindojot to 15. vietā pasaulē pēc ekonomikas lieluma.
2024.gadā Latvijas preču eksports uz Japānu bija 65,2 milj. EUR, kas ir par 8,5 milj. EUR jeb 15% vairāk nekā 2023. gadā, bet preču imports no Japānas – 27,2 milj. EUR, kas palielinājās par 3,4 milj. EUR jeb 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2024. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva (38,1 milj. EUR). Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi (42% no kopējā eksporta 2024. gadā) un minerālie produkti (kūdra). Visvairāk no Japānas ieved plastmasas un gumijas izstrādājumus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.
Pieteikšanās dalībai valsts amatpersonu vizītē iespējama līdz 2025. gada 9. martam. Plašāka informācija par dalību valsts amatpersonu vizītē pieejama šeit.
Saeima 27. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas ieviesīs taisnīgākus principus tiesāšanās izdevumu noteikšanā laulības šķiršanas, aizgādības un saskarsmes lietās un uzlabos pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Tiesai laulības šķiršanas lietās, kā arī aizgādības un saskarsmes lietās, sadalot tiesāšanās izdevumus, būs jāņem vērā ne tikai pušu mantiskais stāvoklis, bet arī taisnīguma un samērīguma principi. Proti, nozīme var būt gan tam, kurš ir veicinājis laulības iziršanu, gan tam, kurš liek šķēršļus laulības šķiršanā, gan uzturlīdzekļu nemaksāšanai, gan arī citiem apstākļiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu.
Tāpat tiks uzlabota pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Lai veicinātu vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursu obligāto apmeklēšanu, kursu apguves termiņš būs īsāks. Atbildētājam būs pienākums kursu apgūt sešos mēnešos pēc tiesas lēmuma līdzšinējā viena gada vietā. Uzsākot kursa apguvi trīs mēnešu laikā, personai būs jāmaksā 10% no kursu maksas, bet, atliekot kursa apguvi vēlāk nekā trīs mēnešus, – jāsedz kursa izmaksas pilnā apmērā.
Samazināta arī iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Nereti pieteikumi par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu tiek iesniegti atkārtoti, lai arī faktiskie lietas apstākļi nav mainījušies. Tālab tiek noteikts, ja pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu aizstāšanu vai atcelšanu saņemts mazāk nekā trīs mēnešu laikā no iepriekšējā šāda pieteikuma izskatīšanas, tiesa var izskatīt šādu pieteikumu rakstveida procesā un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi tiek samazināta iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt pagaidu aizsardzību, vienlaikus novēršot arī procesa novilcināšanu.
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstus, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā.
Ja FATF piešķir jurisdikcijai pastiprinātu uzraudzību, tas nozīmē, ka valsts ir apņēmusies ātri atrisināt konstatētos stratēģiskos trūkumus saskaņotājā termiņā un tā tiek pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas sarakstu mēdz dēvēt par “pelēko sarakstu”.
FATF no pastiprinātās uzraudzības jeb pelēkā saraksta izņēmusi vienu valsti – Filipīnas, kā arī iekļāvusi sarakstā divas jaunas valstis – Laosas Tautas Demokrātisko Republiku un Nepālu. Tāpat šajā sarakstā arī turpmāk iekļauta Alžīrija, Angola, Kotdivuāras Republika, Libāna, Venecuēla, Bulgārija, Burkinafaso, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Horvātija, Haiti, Jemena, Kamerūna, Kenija, Kongo Demokrātiskā Republika, Mali, Monako, Mozambika, Namībija, Nigērija, Sīrija, Tanzānija un Vjetnama.
Savukārt augsta riska jurisdikciju sarakstā tiek iekļautas valstis, kurām ir nozīmīgi stratēģiskie trūkumi, lai vērstos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanu. Augsta riska jurisdikcijas valstīm tiek piemērota pastiprināta uzticamības pārbaude, bet nopietnos gadījumos pret šīm valstīm tiek veikti pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu. Šo sarakstu mēdz dēvēt par “melno sarakstu”.
FATF publicētajā augsta riska jurisdikciju jeb melnajā sarakstā arī turpmāk iekļautas tās pašas valstis – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma.
Satversmes tiesa pasludinājusi pirmos spriedumus lietās, kurās apstrīdēta noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesiskā regulējuma atbilstība Satversmei.
Satversmes tiesa pērn novembrī atjaunoja tiesvedību septiņās lietās, kurās apstrīdēta vairāku Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmes 92. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šajās lietās apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā pārsūdzams tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, pieeju procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kā arī regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu. Lēmumi par tiesvedības atjaunošanu tika pieņemti, jo stājās spēkā Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑767/22, C‑49/23 un C‑161/23 „1Dream u.c.”, kas pieņemts, atbildot uz Satversmes tiesas lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
19.februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2022-01-01, kurā atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu, atbilst Satversmei.
Savukārt 24. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2023-40-01, kurā atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei.
12.februārī Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par Kriminālprocesa normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu. Spriedums šajā lietā vēl nav pasludināts. Paredzēts, ka tuvākajā laikā Satversmes tiesa uzsāks izskatīt vēl citas Satversmes tiesā ierosinātās lietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesisko regulējumu.
Biroja partneris Artūrs Spīgulis piedalījās “Dienas Bizness” rīkotajā diskusijā “Zīmols kā stratēģisks virzītājspēks: Biznesa izaugsmes un starptautisko tirgu atslēga”. Diskusijas dalībnieki apsprieda, vai Latvijas uzņēmumi spēj būt pamanāmi starptautiskos tirgos, vai Latvija ir pamanāma un piesaista investīcijas, ka arī spilgtākos jauno zīmolu, rebrendinga piemērus.
Diskusijā vēl piedalījās aģentūras McCann vadošais partneris Kristaps Siliņš un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Diskusiju vadīja radio un TV žurnāliste Inese Vaikule.
Diskusiju var noskatīties šeit.