Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jaunais Mākslīgā intelekta centra likums regulēs Mākslīgā intelekta centra izveidi un darbību. Tā mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju tiesisko ietvaru publiskā sektora, privātā sektora un augstskolu sadarbībai, kā arī veicināt drošu un uzticamu mākslīgā intelekta pielietošanu.
Atbilstoši Mākslīgā intelekta centra likuma 3. pantam Mākslīgā intelekta centrs tiks veidots un reģistrēts kā privāttiesisks nodibinājums saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Šāda juridiskā forma izvēlēta, lai apvienotu valsts pārvaldes, universitāšu un privātā sektora kompetences un resursus, nodrošinot kopīgu iniciatīvu operatīvu īstenošanu.
Mākslīgā intelekta centram būs tādi uzdevumi kā, veicināt mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielietojumu publiskajā un privātajā sektorā, apzināt ar mākslīgo intelektu risinājumiem saistītos drošības riskus, sniegt atzinumu par mākslīgā intelekta sistēmu vai dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanas gadījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, vēlēšanu dienā vai valsts amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesā Saeimā, kā arī citi uzdevumi.
2025.gada 20. februārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, saskaņā ar kuriem turpmāk vienkāršotajā procesā uzbūvētās būves, piemēram, nojumes, dārza mājas, pirtis un šķūņus, zemesgrāmatā varēs reģistrēt bez būvvaldes lēmuma
Šādā gadījumā vajadzēs vien uzrādīt sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū jeb izpildmērījuma plānu.
Šādi likuma grozījumi būtiski mazinās administratīvo slogu un atvieglos to ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā, kas ir uzbūvētas vienkāršotajā procesā jeb pamatojoties uz paziņojumu par būvniecību.
Līdzšinējais regulējums liedza pašvaldībām atsavināt tās īpašumā esošās izīrētās dzīvojamās telpas. Taču, ņemot vērā to, ka pašvaldības ir saskārušās ar īrnieku interesi iegūt īpašumā tiem izīrētās telpas, likums tika grozīts, paredzot īrniekiem šādas tiesības.
Jānorāda, ka pašvaldība nevarēs nodot atsavināšanai tai piederošās dzīvojamās telpas, kuras tiek izīrētas kvalificētiem speciālistiem un sociālos dzīvokļus.
Lai nodotu izīrētās dzīvojamās telpas atsavināšanai, pašvaldības domei būs jāpieņem lēmums, par kuru būs jāinformē dzīvojamās telpas īrnieks un jāizsaka viņam piedāvājums šo dzīvojamo telpu pirkt.
Savukārt īrniekam nebūs pienākuma piekrist pašvaldības piedāvājumam. Tā būs izvēles brīvība. Attiecīgi, ja īrnieks nepiekritīs pašvaldības piedāvājumam, tad pašvaldība atsavināšanas procesu neturpinās un dzīvojamās telpas īrnieks turpinās lietot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši īres līguma noteikumiem.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu.
Pirms divarpus gadiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika sākts darbs pie Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumiem, kas 2022. gada 15. decembrī Saeimā tika akceptēti pirmajā lasījumā.
Attiecīgi, lai rastu risinājumu, kā veicināt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību attīstību, sadarbībā ar Finanšu ministriju tika izveidota darba grupa, kura izstrādājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegtos likuma grozījumu priekšlikumus.
Komisija likumprojektu uz otro lasījumu skatīs 26. martā.
2025.gada 13. martā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”, kuru mērķis ir mazināt birokrātiju, samazinot iesnieguma pārsūtīšanai paredzēto termiņu no septiņām uz piecām darbdienām.
Tiek plānots, ka tādējādi uzlabosies saziņas starp valsti, pašvaldībām un sabiedrību iespējas, veicinot pilsonisko līdzdalību.
Grozījumos paredzēts, ka iestāde, konstatējot, ka iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav tās kompetencē, piecu darbdienu laikā (šobrīd – septiņu) no iesnieguma saņemšanas dienas to pārsūta citai kompetentajai iestādei, informējot par to iesniedzēju.
Patlaban atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā, savukārt ar grozījumiem paredzēts, ka atbildes sniegšanas termiņu skaitīs no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu.
2025. gada 18. martā Satversmes tiesā ierosināta lieta par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.
Apstrīdētā norma noteica, ka šajos noteikumos minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti.
Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteikuma pamatā ir civillieta, kurā ir strīds par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda piedziņu. Prasība aptver strīdu par parādu par ūdens patēriņa starpību, kas aprēķināts, pamatojoties uz apstrīdēto normu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 18. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
2025. gada 14. martā, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Satversmei.
Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētais regulējums nepārnes pierādīšanas pienākumu tikai uz personu, kas saistīta ar mantu. Tas paredz procesa virzītājam un ar mantu saistītajai personai dalītu mantas izcelsmes pierādīšanas pienākumu. Proti, pierādījumi, kas pamato pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, jāsniedz procesa virzītājam, savukārt pierādījumi par mantas likumīgu izcelsmi – ar mantu saistītajai personai. Satversmes tiesa atzina, ka šādos apstākļos ar mantu saistītajai personai var uzlikt pienākumu pierādīt mantas likumīgu izcelsmi.
Senāta Administratīvo lietu departaments, skatot blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, atzinis, ka Datu valsts inspekcijas lēmums, ar kuru noraidīta datu subjekta sūdzība, ir administratīvais akts, kuru tiesai ir pienākums pārbaudīt pilnībā.
Senāts lēmumā, analizējot Vispārējās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma regulējumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūrā atzīto, skaidro, ka Datu valsts inspekcijas lēmums, kas pieņemts, izskatot datu subjekta sūdzību par iespējamiem datu aizsardzības pārkāpumiem, sūdzības iesniedzējam ir juridiski saistošs un rada tiesiskas sekas Vispārējās datu aizsardzības regulas 78. panta 1. punkta izpratnē. Tātad tas ir administratīvais akts. Līdz ar to pieteikuma priekšmets lietās par Datu valsts inspekcijas lēmumu, ar kuru noraidīta datu subjekta sūdzība, ir labvēlīga administratīvā akta izdošana.
Ar 2025. gada 27. janvāra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja biroja klienta (velkoņu pakalpojumu sniedzēja) pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājai Rīgas brīvostas pārvaldei noslēgt ar to līgumu par atļauju veikt licencētu komercdarbību (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu, uz piecu gadu termiņu.
Līgums, kuru pieteicēja bija prasījusi Rīgas brīvostas pārvaldei noslēgt, ir publisko tiesību līgums. Tādēļ tiesa spriedumā bija vērtējusi pieteicējas atbilstību Rīgas brīvostas likuma 12. panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem, lai konstatētu pieteicējas tiesības noslēgt līgumu.
Apmierinot pieteicējas prasījumu, tiesa ņēma vērā, ka vairs nepastāv apstāklis, uz kura Rīgas brīvostas pārvalde bija balstījusi savu atteikumu noslēgt līgumu 2022. gada novembrī.
Attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes norādi lēmumā par atteikumu, ka administratīvā procesa laikā iestādē Rīgas brīvostas pārvalde nebija vērtējusi citus pieteicējas iesniegtos dokumentus, tiesa uzsvēra, ka Rīgas brīvostas pārvalde apgabaltiesai arī pēc atsevišķa lūguma nebija sniegusi savu viedokli un iebildumus par pieteicējas prasījumu noslēgt līgumu.
Savukārt tiesa nekonstatēja, ka pieteicējas iesniegtie likumā noteiktie dokumenti būtu ar trūkumiem, tie atbilda Rīgas brīvostas likuma 12. panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, kā arī tie apliecināja pieteicējas stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi komercdarbības jomā.
Tā kā lietas dalībnieki nepārsūdzēja tiesas spriedumu kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā, Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 27. janvāra spriedums stājās spēkā 2025. gada 28. februārī.
Ievērojot Rīgas brīvostas likuma 12. panta ceturtajā daļā noteikto, Rīgas brīvostas pārvaldei jānodrošina, ka līgums ar biroja klientu tiek noslēgts triju mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās un pēc Rīgas brīvostas likuma 12. panta pirmajā un trešajā daļā paredzēto aktuālo dokumentu saņemšanas.
Konkurences padome ir apstiprinājusi, ka Biroja klients AS “Olpha” ir izpildījis Konkurences padomes saistošos noteikumus – pienākumu pārdot visas AS “Olpha” iepriekš piederējušās SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas ar visiem aktīviem. Termiņš saistošo noteikumu izpildei bija 2025. gada 1. februāris.
Konkurences padome bija noteikusi pienākumu AS “Olpha” atsavināt SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas ar 14.06.2022. lēmumu Nr. 10, atļaujot AS “AB CITY” iegūt izšķirošu ietekmi pār AS “Olpha” (iepriekšējais nosaukums AS “Olainfarm”). Tas bija Biroja piedāvāts, inovatīvs un veiksmīgs risinājums, kas ļāva klientam saņemt Konkurences padomes apstiprinājumu darījumam, kuru pretējā gadījumā Konkurences padome nebūtu saskaņojusi.
Atbilstoši Konkurences padomes saistošajiem noteikumiem AS “Olpha” bija pienākums līdz 30.04.2023. atsavināt vismaz 51% SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas nesaistītai personai vai nodot kontroli neatkarīgam pārvaldniekam (termiņš tika pagarināts līdz 31.12.2023.), kā arī līdz 30.04.2024. atsavināt visas SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas nesaistītai personai (termiņš tika pagarināts līdz 01.02.2025.).
AS “Olpha” 2023. gada beigās nodeva kontroli pār SIA “LATVIJAS APTIEKA” neatkarīgam pārvaldniekam Guntim Belēvičam, kurš turpināja organizēt SIA “LATVIJAS APTIEKA” atsavināšanas procesu.
2025.gada janvāra vidū pēc vairāku mēnešu sarunām AS “Olpha” noslēdza līgumu par SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu pārdošanu SIA “SRV-pharmacy”, kas pieder SIA “LATVIJAS APTIEKA” valdes priekšsēdētājam un viņa biznesa partnerim. Tādējādi tika noslēgts uzņēmuma vadības veikts kapitāldaļu izpirkšanas darījums jeb management buyout.
Saņemot Konkurences padomes apstiprinājumu, ka saistošie noteikumi ar šo darījumu ir izpildīti, ir pabeigta vairākus gadus ilgusī Konkurences padomes saistošo noteikumu izpilde – SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu atsavināšanas process. Visā šajā laikā AS “Olpha” konsultēja un pārstāvēja Biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Latvijas Republikas Senāts ar 2025. gada 19. marta rīcības sēdes lēmumu atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā Biroja klienta prasībā pret bijušo padomes locekli par vienošanās par kompensācijas izmaksas kārtības atzīšanu par spēkā neesošu, par atbrīvošanu no kompensācijas samaksas piespiedu izpildes un izmaksātās kompensācijas piedziņu.
Lietas pamatā ir strīds par bijušā padomes locekļa saņemto kompensāciju sakarā ar pirmstermiņa atbrīvošanu no padomes locekļa amata, kuras piespiedu izmaksu pēc atcelšanas no amata bijušais padomes loceklis panāca, izmantojot notariālā akta formā noslēgto vienošanos par kompensācijas izmaksas kārtību, uz kuras pamata pret Biroja klientu tika izdots notariālais izpildu akts, kas nodrošināja kompensācijas piespiedu piedziņu.
Ar Senāta atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 11. oktobra spriedums, ar kuru Civillietu tiesas kolēģija atzina notariālā akta formā noslēgto vienošanos par spēkā neesošu, norādot, ka vienošanās noslēgšana ir uzskatāma par sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļa lojalitātes pienākuma pārkāpumu pret uzņēmumu, jo vienošanās slēgta nevis sabiedrības vai tās akcionāru interesēs, bet padomes locekļu, tostarp atbildētāja interesēs, lai nodrošinātu saistības bezstrīdus piespiedu izpildi, tādējādi, liedzot prasītājam pilnvērtīgi izvērtēt kompensācijas izmaksas priekšnoteikumus.
Civillietu tiesas kolēģija atzina par pamatotiem Biroja klienta argumentus, ka aizdomas par kriminālsodāma nodarījuma izdarīšanu ir būtisks iemesls personas atcelšanai no amata, jo ir grūti iedomāties situāciju, ka akcionāru vairākumam ir kļuvis zināms šāds fakts, bet persona joprojām saglabātu amatu līdz brīdim, kamēr kriminālprocess noslēdzas vai nu ar personas notiesāšanu, vai attaisnošanu.
Tāpat Civillietu tiesas kolēģija secināja, ka atbildētājs bija pārkāpis lojalitātes principu, kā arī ir konstatējams atbildētāja krietna un rūpīga saimnieka principa pārkāpums, jo atbildētājs nebija izpildījis padomes locekļa pienākumu uzraudzīt valdes darbu.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija nosprieda atzīt bijušā padomes locekļa prasījumu par kompensācijas samaksu par nepamatotu, piedzenot no bijušā padomes locekļa par labu Biroja klientam uz notariālā izpildu akta pamata saņemto kompensāciju un notariālā izpildu akta taisīšanas izdevumus 90440,02 EUR apmērā, ka arī tiesāšanās izdevumus 12 352,85 EUR apmērā.
Biroja klientu šajā lietā pārstāvēja Biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis un zvērināta advokāte Anna Paučonoka.