Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2025.gada 1. aprīlī spēkā stājās plaši grozījumi Civilprocesa likumā, kuri vienkāršo valsts nodevu aprēķināšanas kārtību civilprocesā un ievieš jaunu izsoli – slēgto izsoli kopīpašnieku starpā. Minētie grozījumi paredz šādas būtiskākās izmaiņas:
Līdz 2025. gada 31. martam valsts nodevai civilās tiesvedības ietvaros nebija noteikts maksimālais apmērs. Līdz ar 2025. gada 1. aprīli Civilprocesa likumā noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs 25 000 EUR (ja prasības summa ir lielāka par 750 000 EUR).
Ar Civilprocesa likuma grozījumiem ir izmainīta iepriekšējā valsts nodevu aprēķināšanas kārtība. Proti, no 2025. gada 1. aprīļa valsts nodevas civilās tiesvedības ietvaros vairs netiek aprēķinātas procentuālajā izteiksmē. Tā vietā visas valsts nodevas ir noteiktas fiksētā veidā gan par prasījumiem, kas novērtējami naudas summā, gan par cita veida prasījumiem.
Līdz ar Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanos brīdinājums par saistību piespiedu izpildīšanu vairs nav obligāti jāizsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Pašreiz brīdinājums par saistību piespiedu izpildīšanu parādniekam jānosūta uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja tas nav iespējams, ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai). Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību saistību piespiedu izpildē.
Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš. Tāpat saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama arī maksājuma saistībās, kuras izriet no zemes likumiskās lietošanas tiesībām un kurās iestājies izpildes termiņš.
Jaunais izsoles veids – slēgtā izsole kopīpašnieku starpā paredz, ka, izpildot spriedumu par nekustamā īpašuma vai nekustamā īpašuma daļas pārdošanu izsolē, vispirms tiek rīkota izsole kopīpašnieku starpā (slēgta izsole), izņemot gadījumu, ja spriedumā ir noteikts, ka ir rīkojama atklāta izsole. Slēgtās izsoles nekustamā īpašuma vai tā daļas sākuma cena ir nekustamā īpašuma vai tā daļas novērtējumā norādītā tirgus vērtība.
Elektronisko izsoļu vietnē izsludinātās slēgtās izsoles būs redzamas arī trešajām personām, bet trešās personas tajās nevarēs piedalīties, jo tiesu izpildītājs dalībai slēgtajās izsolēs autorizēs tikai kopīpašniekus.
Savukārt, ja slēgtā izsole tikts atzīta par nenotikušu, proti, ja izsolei nebūs autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens no dalībniekiem, kas autorizēti slēgtajai izsolei, nepārsolīs sākumcenu, rīkojama atklāta izsole – izsolāmais objekts tiks piedāvāts vairāksolīšanai jebkuram interesentam, ne tikai kopīpašniekiem.
2025.gada 16. aprīlī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts Nr. 913/Lp14 “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kura mērķis ir noteikt regulējumu Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā.
Pašreiz likums “Par akcīzes nodokli” nosaka, ka noteiktām darbībām ar akcīzes precēm, piemēram, to tirdzniecībai vai uzglabāšanai, nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka arvien biežāk Latvijas uzņēmumi veic darījumus ar akcīzes precēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, neievedot attiecīgās preces Latvijā. Likumprojektā piedāvāts atcelt licences nepieciešamību darbībām ar precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzētas ievešanai Latvijā, tostarp precēm, kas tiek pārvietotas caur Latviju vai izvestas no citas personas akcīzes preču noliktavas uz citu ES dalībvalsti.
Iecerēts, ka šādas izmaiņas atvieglos uzņēmumu darbību ES ietvaros un samazinās administratīvo slogu.
Likumprojekts paredz arī noteikt, ka ja akcīzes preces, kurām piemērots nodokļa atlikšanas režīms, tiek pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zaudētas neparedzētu apstākļu, nepārvaramas varas (piemēram, dabas katastrofu) dēļ vai tādēļ, ka ES dalībvalsts kompetentās iestādes atļāvušas tās iznīcināt, tas netiek uzskatīts par preču nodošanu patēriņam (tātad par šādām precēm nav jāmaksā akcīzes nodoklis).
Tāpat plānots, ka no akcīzes nodokļa būs atbrīvoti alkoholiskie dzērieni, kurus noliktavas turētājs izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai, kā arī no akcīzes nodokļa būs atbrīvoti tabakas izstrādājumi, kurus noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu, kas nav akcīzes preces Latvijā, ražošanai.
Visbeidzot, likumprojekts nosaka jaunus pienākumus uzņēmumiem saistībā ar zudušām akcīzes nodokļa markām un akcīzes preču iztrūkumu. Par akcīzes nodokļa markām, kas pazudušas ražošanas vai transportēšanas laikā, būs jāmaksā akcīzes nodoklis, izņemot gadījumus, kad zudums radies nepārvaramas varas dēļ un tam ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais preču iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Savukārt, ja Latvijā konstatēts akcīzes preču iztrūkums, kas radies preču pārvietošanas laikā no citas ES dalībvalsts uz Latviju vai cauri Latvijas teritorijai, akcīzes nodoklis jāsamaksā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanas par pienākuma uzlikšanu samaksāt akcīzes nodokli.
Lai minētie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāizskata un jāpieņem trijos lasījumos.
2025.gada 16. aprīlī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts Nr. 912/Lp14 “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kura mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, tostarp mazināt administratīvo slogu.
Likumprojektā ierosināts atteikties no specifiska atbalsta (de minimis) zivsaimniecības nozares uzņēmumiem sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu (atbalsts ir pieejams, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem).
Minētais atbalsts iepriekš tika ieviests saistībā ar Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem 2015. gadā. Tā kā šie apstākļi vairs netiek uzskatīti par nepārvaramu varu (jo kopš importa ierobežojumiem pagājuši jau vairāk nekā 9 gadi), šāds atbalsts tiek uzskatīts par neaktuālu. Tā vietā visiem nodokļu maksātājiem, kurus skāruši līdzīgi apstākļi, kopš 2022. gada pieejams vispārējs risinājums – atkārtota nodokļa maksājumu termiņa pagarināšana.
Līdz ar to plānots no likuma “Par nodokļiem un nodevām” izslēgt tā saucamo de minimis atbalstu zivsaimniecības uzņēmumiem.
No likumprojekta anotācijas izriet, ka pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpiedzen nodokļu parādi, sākot no 15,01 EUR, taču šī piedziņas procesa vidējās izmaksas ir aptuveni 39 EUR. Līdz ar to šāda nodokļu piedziņa ir neefektīva un valstij rada lielākas izmaksas, nekā ieguvumus.
Likumprojektā piedāvāts risinājums – Valsts ieņēmumu dienests neuzsāks nodokļu piedziņu, ja parāda summa būs mazāka par administratīvajām izmaksām, kas nepieciešamas lēmuma pieņemšanai par nodokļa piedziņas procesa uzsākšanu un nodokļa piedziņas procesa uzsākšanai.
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot nodokļu normatīvā regulējuma pārkāpumus, ir tiesīgs veikt nepieciešamās darbības, lai panāktu piekļuves ierobežošanu pārkāpēju – attiecīgo nodokļu maksātāju interneta vietnēm, kurām reģistrēti “.lv” zonas augstākā līmeņa domēna vārdi. Tomēr, kā norādīts likumprojekta anotācijā, nodokļu maksātāji nereti izmanto interneta vietnes, kurām reģistrēti arī citu zonu augstākā līmeņa domēna vārdi, piemēram, “.com”, “.net”, ”.org”, lai veiktu saimniecisko darbību Latvijā, un attiecībā uz šādām interneta vietnēm Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs veikt darbības, lai ierobežotu tām piekļuvi.
Likumprojektā piedāvāts piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības veikt nepieciešamās darbības, lai ierobežotu piekļuvi arī tādām interneta vietnēm, kurām domēna vārdi ir reģistrēti ārpus “.lv” zonas, ja vien Valsts ieņēmumu dienests ir iepriekš konstatējis, ka attiecīgais nodokļu maksātājs, kurš izmanto attiecīgo interneta vietni saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā, ir pārkāpis Latvijas nodokļu normatīvo regulējumu (piemēram, tiek veikta saimnieciskā darbība, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam).
Likumprojektā iecerēts paplašināt Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) izmantošanu, nosakot, ka būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, VEDLUDB izmanto arī būvkomersantu darbības kontrolei.
Tāpat noteikts, ka atsevišķos gadījumos VEDLUDB sistēmā būs jānorāda papildu informācija, kas līdz šim nebija jānorāda. Piemēram, par būvlaukumā nodarbinātas personas darba devēju būs jānorāda ne tikai darba devējam Uzņēmuma reģistra piešķirtais reģistrācijas numurs, bet arī Valsts ieņēmuma dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja darba devējs ir fiziskā persona vai nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā).
Likumprojekts paredz arī, ka VEDLUDB turētājs nodrošina uzkrāto datu izsniegšanu apakšuzņēmējam par viņu darba ņēmējiem, kuri galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, kā arī nodrošina uzkrāto datu izsniegšanu darba ņēmējam, kurš galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei.
Lai minētie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl ir jāizskata un jāpieņem trijos lasījumos.
2025.gada 2. aprīlī stājās spēkā grozījumi Tiesībsarga likumā, ar kuriem nostiprināta tiesībsarga funkcija valsts preventīvā mehānisma uzdevumu izpildē, noteiktas tiesības saņemt informāciju par sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātiem, kā arī sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās.
Ar grozījumiem tiesībsargam noteiktas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par viņa sniegto rekomendāciju ieviešanu, paredzot, ka valsts iestādēm jāsniedz informācija par to, kā tiek īstenoti tiesībsarga pārbaudes lietā sniegtie ieteikumi un atzinumi par tās darbības tiesiskumu un labas pārvaldības principa ievērošanu, kā arī lietderību.
Tāpat ar grozījumiem tiesībsargam noteikts pienākums īstenot Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem papildprotokolā paredzētos valsts preventīvā mehānisma uzdevumus. Šajā sakarā tiesībsarga galvenais uzdevums ir apmeklēt vietas, kurās personas ir turētas apstākļos, kas ierobežo viņu brīvību, lai novērstu jebkāda veida spīdzināšanu vai citu nežēlīgu un necilvēcīgu izturēšanos, sodīšanu.
Lai tiesībsargs varētu izpildīt minēto pienākumu, ar grozījumiem Tiesībsarga likumā tiesībsargam noteiktas šādas tiesības:
2025.gada 11. aprīlī Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC 23/2025, ar kuru atzina, ka Civilprocesa likums nepiešķir trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem tiesības uz tiesas izdevumu atlīdzināšanu. Lietas apstākļi ir sekojoši.
2006.gada 14. martā pers. B noslēdza ķīlas un galvojuma līgumus ar AS „NORD/LB Latvija” (pēc procesuālo tiesību pārņemšanas – AS „Luminor Bank”), ieķīlājot savu dzīvokli, lai nodrošinātu SIA „ALVA INTERNATIONAL” kredītsaistības. SIA „ALVA INTERNATIONAL” kredītsaistības pret AS „NORD/LB Latvija” ieguva, jo minētās saistības refinansētas (pārkreditētas) no AS „Rietumu Banka”.
2014.gada 20. janvārī tika veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, kas konstatēja, ka pers. B 2006. gadā, minēto ķīlas un galvojuma līgumu noslēgšanas brīdī, nespēja pilnvērtīgi saprast savu darbību nozīmi un sekas, jo pers. B jau kopš 2001. gada ir plānprātīga (plānprātība radusies no galvas traumas, kas radusies ceļu satiksmes negadījumā).
2014.gada 27. janvārī AS “DNB banka” (AS “Luminor Bank”), īstenojot ķīlas tiesības, pārdeva pers. B dzīvokli par 61 752,64 EUR, lai segtu SIA “ALVA INTERNATIONAL” neatmaksāto kredītu.
2016.gada 14. martā pers. B iesniedza prasību tiesā pret AS “DNB banka” (AS „Luminor Bank”) par ķīlas un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un kompensācijas 61 752,64 EUR piedziņu.
2018.gada 6. septembrī AS “Rietumu Banka” tika pieaicināta lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem.
2022.gada 25. oktobrī Rīgas pilsētas tiesa ar spriedumu daļēji apmierināja prasību, un nosprieda, ka apstrīdētie darījumi ir spēkā neesoši no to noslēgšanas brīža un no AS „Luminor Bank” prasītāja labā ir piedzenama mantiskā kompensācija 30 876,32 EUR apmērā.
Par minēto Rīgas pilsētas tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītājs, atbildētāja un AS “Rietumu Banka” (trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem).
Ar 2023. gada 30. maija Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasība noraidīta un Rīgas apgabaltiesa, cita starpā, atzina, ka tiesības uz tiesas izdevumu atlīdzināšanu ir prasītājam, trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem, piedzinējam, atbildētājam un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu arī valstij. Ievērojot, ka trešā persona AS “Rietumu Banka” nav pieteikusi patstāvīgus prasījumus, tās samaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu nav atlīdzināma.
Par minēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza prasītājs, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā, kā arī AS “Rietumu Banka”, pārsūdzot minēto spriedumu daļā, ar kuru AS “Rietumu Banka” netika atlīdzināti tiesas izdevumi – tās samaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu.
Senāta Civillietu departaments, izskatot AS “Rietumu Banka” kasācijas sūdzību atzina, ka:
2025.gada 16. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. Nr. 2021‑44‑01, ar kuru Satversmes tiesa par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atzina Kriminālprocesa likuma 631. panta trešo daļu, kas nosaka, ka kriminālprocesa ietvaros process par noziedzīgi iegūtu mantu paredz lietas izskatīšanu divās tiesu instancēs, bet neparedz tās skatīšanu kasācijas kārtībā.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo ir liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta (gadījumos, kad sākotnēji pirmās instances tiesa ar lēmumu izbeidza procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, atzīstot, ka nav pierādīts tas, ka manta iegūta noziedzīgi). Saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums, ar kuru manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu, nav pārsūdzams kasācijas instancē.
Satversmes tiesa atzina, ka no Latvijai saistošām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā neizriet prasība procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nodrošināt lietas izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs. Turklāt Satversmes tiesa konstatēja, ka šobrīd spēkā esošais procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums, kas paredz kārtību, kādā apgabaltiesā tiek izskatīta sūdzība vai protests par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, nodrošina personai tiesības tikt uzklausītai, tiesības izmantot iespēju iesniegt pierādījumus, kā arī pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu. Šis regulējums paredz lietu par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs.
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs procesā par noziedzīgi iegūtu mantu apgabaltiesā ir nodrošinājis personai taisnīgu tiesas procesu un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
2025.gada Norvēģijas tirdzniecības kameras Latvijā (www.nccl.lv) gadskārtējā pilnsapulcē Matīsa Kukaiņa pārstāvētais zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis saņēma apbalvojumu par izcilas pro bono juridiskās palīdzības sniegšanu Norvēģijas tirdzniecības kamerai Latvijā pēdējos 8 gados.
“Zvērinātu advokātu birojam SPĪGULIS & KUKAINIS – atzinības raksts – atzinībā par jūsu izcilo mērķtiecību, dāsnumu un profesionālo izcilību, sniedzot pro bono juridisko atbalstu Norvēģijas tirdzniecības kamerai Latvijā. Jūsu nepārtrauktā apņemšanās stiprina norvēģu – latviešu biznesa sabiedrību un veicina tās nepārtrauktu izaugsmi un panākumus.”
At the 2025 Norwegian Chamber of Commerce in Latvia (www.nccl.lv) Annual General Meeting, Law Office Spigulis & Kukainis, represented by Matiss Kukainis, received an award for providing excellent pro bono legal services to the Norwegian Chamber of Commerce in Latvia for the past 8 years.
“To Law Office SPIGULIS & KUKAINIS – Certificate of Appreciation – In recognition of your outstanding dedication, generosity, and professional excellence in providing pro bono legal support to the Norwegian Chamber of Commerce in Latvia. Your continued commitment strengthens the Norwegian – Latvian business community and contributes to its ongoing growth and success.”
2025.gada Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (www.nccl.lv) gadskārtējā pilnsapulcē Matīss Kukainis saņēma apbalvojumu par pēdējo astoņu gadu nopelniem Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (NCCL) valdē, no kuriem četrus viņš bija prezidents un vienu – viceprezidents.
“Ar vislielāko pateicību pasniedzam Matīsam Kukainim atzinību par vērtīgo darbu NCCL valdē un izcilo vadību, pildot NCCL valdes priekšsēdētāja pienākumus. Jūsu apņēmība, vadīšana un vadība ir atstājusi paliekošu iespaidu uz mūsu organizāciju un kopienu.”
Tāpat NCCL pasniedza apbalvojumu zvērinātu advokātu birojam Spīgulis & Kukainis par izcilu pro bono juridisko palīdzību, kas sniegta Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā pēdējo 8 gadu laikā.
At the 2025 Norwegian Chamber of Commerce (NCLL) in Latvia (www.nccl.lv ) Annual General Meeting, Matiss Kukainis received an achievement award for serving on the board of NCCL for the past 8 years, 4 of which were as President, and 1 as Vice President.
“With our greatest appreciation, we present to Matiss Kukainis, in recognition of your valued service on the NCCL Board, and your distinguished leadership, as Chair of the NCCL Board. Your commitment, guidance, and leadership have left a lasting impact on our organization and community.”
Also, the NCCL presented an award to Law Office Spigulis & Kukainis, for their outstanding pro bono legal services, that were provided to NCCL for the past 8 years.
