Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, Saeima 8. maijā konceptuāli atbalstījusi grozījumus Komerclikumā, ar kuriem plānots paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, veicot mantisku ieguldījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā.
Plānots, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000 eiro, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Likumprojekta autori norāda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma.
Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda likumprojekta autori – deputātu grupa.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Pēc garām diskusijām starp dažādām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem Ekonomikas ministrija 22. maijā iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts tirgus dalībnieku amatpersonām noteikt atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumu publiskā iepirkumā.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, lai netiktu pieļauti Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumi. Amatpersonas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku izglītošanu.
Līdz ar to Ekonomikas ministrija rosina Konkurences likumu papildināt ar jaunu nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību. Atbildību paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā un to varētu piemērot tirgus dalībnieku amatpersonām – fiziskām personām, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu.
Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt, ka tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt Komerclikuma 4.2 pantā noteiktos amatus no viena līdz trīs gadiem.
Minētajā tiesību normā norādīti šādi amati, uz kuriem attiektos atbildība, kā arī piemērotais tiesību ierobežojums:
Atbildība uzņēmuma amatpersonai tiktu piemērota par aizliegtas vienošanās pārkāpumu ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums, ja izpildās viens no šādiem apstākļiem:
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka Konkurences padome neuzsāks lietu pret amatpersonu, ja kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi.
Paredzams, ka par likumprojektu vēl notiks diskusijas, jo par likumprojekta turpmāku virzību jālemj Ministru kabinetam, bet pēc tam – Saeimai.
Saeima 22. maijā otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz, ka Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri.
Patlaban, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās, partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem, un nosacījums par lielāku biedru skaits attieksies uz Saeimas vēlēšanām 2030. gadā.
Grozījumi arī paredz, ka priekšvēlēšanu programmas partijām un partiju apvienībām būs jāveido tā, lai teksts tajās nepārsniegtu desmit tūkstošus zīmju. Līdz šim, startējot Saeimas vēlēšanās, šīs programmas apjoms nedrīkstēja pārsniegt četrus tūkstošus zīmju.
Paredzēts arī, ka kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām varēs iesniegt ilgāku laika periodu – sākot ar 135.dienu pirms vēlēšanām, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms vēlēšanu dienas. Tas ļaus efektīvāk organizēt vēlēšanu sagatavošanās darbus, tostarp iepirkumu procedūras. Patlaban kandidātu sarakstus var sākt iesniegt 80 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Grozījumi arī paredz, ka iepriekšējā balsošanā, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, nodot balsi glabāšanā varēs visos vēlēšanu iecirkņos no pirmdienas līdz piektdienai pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim balsi glabāšanā varēja nodot tikai atsevišķos vēlēšanu apgabala iecirkņos.
Ņemot vērā, ka balsu skaitīšanā plānots izmantot vēlēšanu zīmju skenēšanu, izmaiņas paredz plusu un mīnusu vietā vēlēšanu zīmēs ieviest vienotu “par” un “pret” atzīmju principu.
Paredzēts arī precizēt pasta balsošanas kārtību un noteikt vienkāršāku pieteikšanos tai, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.gov.lv, kā arī paredzēta iespēja vēlēšanu iecirkņu komisijām organizēt izbraukuma balsošanu.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl jāpieņem trešajā lasījumā.
Saeima 15. maijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai noteiktu tiesības dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai.
Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai.
Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.
Paredzēts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis būs tāds mājas pārvaldnieks, kurš reģistrēts Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Tādējādi trešajām personām būs nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību – tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvi.
Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība iesaistās dažādos tiesiskos darījumos, piemēram, par komunālo pakalpojumu piegādi, kopība uzskatāma par darījuma pusi, kam ir pienākums noskaidrot un atklāt savu patieso labuma guvēju. Ar grozījumiem paredzēts noteikt kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku biedrība Uzņēmumu reģistram šādas ziņas sniedz.
Tāpat grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība paredzēta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo šīm kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varētu novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai, norādījuši grozījumu autori.
Lai grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.
Valsts prezidents 15. maijā izsludinājis grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir izskaust nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka grozījumi tika izstrādāti, lai palielinātu patērētāju informētību, kā arī ierobežotu negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos. Šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību.
Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm.
Tāpat uzņēmējs vai ražotājs nedrīkstēs sniegt arī patiesībai neatbilstošu informāciju par preces ilgizturību un remontējamību.
Par maldinošu uzskatīs arī ilgtspējas marķējumu, ja tas nebūs balstīts uz sertifikācijas shēmu vai nespēs pierādīt atzītu izcilu vides sniegumu. Tāpat nedrīkstēs raksturot preci kā tādu, ko ir iespējams remontēt, lai gan remonts faktiski nebūs iespējams. Tāpat nedrīkstēs norādīt kādas īpašas iezīmes precei, ja tādas pašas būs jau noteiktas Eiropas Savienībā, kā arī paredzētas citas izmaiņas.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības prasības saistībā ar tā saukto zaļo pārkārtošanos. Tā uzņēmējiem un ražotājiem nosaka pienākumu sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm un pakalpojumiem, kā arī aizliedz negodīgu komercpraksi, kas maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli.
Izmaiņas stāsies spēkā 2026.gada 27.septembrī.
Senāta Civillietu departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību lietā Nr. SKC-267/2025 (C71143623) par pirkuma līguma atcelšanu. Attiecīgi stājies spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta prasība.
Lietā izskatīta prasība, kuras pamatojumā prasītājs norāda, ka izdeva atbildētājai universālpilnvaru pārvaldīt un pārzināt visa veida viņam piederošos kustamos un nekustamos īpašumus, kā arī rīkoties ar tiem. Dažus mēnešus vēlāk prasītājs uzzināja, ka atbildētāja, izmantojot pilnvaru, prasītājam piederošo nekustamo īpašumu pārdevusi sev par cenu, kas ir 21 reizi zemāka par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Šis darījums netika saskaņots ar prasītāju, un prasība celta par tā atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ.
Atbildētāja atsaucās uz prasītāja solījumu atstāt nekustamo īpašumu viņai, uz to, ka veikusi ieguldījumus īpašumā un to, ka viņas rīcība nav ļaunprātīga, kā arī to, ka pirkuma maksa var būt atkarīga no pušu personiskām attiecībām.
Apelācijas instances tiesa savā spriedumā vērtējusi pilnvarojuma saturu, atbildētājas rīcības atbilstību Civillikuma noteikumiem par pilnvarnieka pienākumu pārstāvēt pilnvaras devēja intereses, rīkoties nevis pēc savas iegribas, bet saskaņā ar pilnvaras devēja rīkojumiem un tā, kā viņš būtu rīkojies pats. Tiesa atzina atbildētājas rīcību par ļaunprātīgu tāpēc, ka viņa pārdeva nekustamo īpašumu sev par nesamērīgi zemu cenu, neņemot vērā, ka pilnvara nepiešķir tiesības gūt tiešu labumu sev.
Tiesas spriedumā arī norādīts, ka faktiski pati atbildētāja kā pilnvarniece ir izlēmusi, ka viņa kā pircēja ir pelnījusi prasītāja labvēlību, kura dod tiesības iegūt nekustamo īpašumu par zemāku cenu. Tiesa secināja, ka šāda labvēlības izrādīšana ir pārdevēja personiska tiesība, kura nepāriet pilnvarniekam, ja vien tas pilnvarojumā nav īpaši atrunāts.
Atbildētāja par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, taču Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, jo senatoru kolēģijai nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senatoru kolēģija lietā Nr. SKC-50/2025, kurā lūgts nostiprināt valsts īpašuma tiesību zemesgrāmatā uz bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – un dzēst uz to nostiprinātos apgrūtinājumus, nolēma vērsties Satversmes tiesā, lūdzot tai vērtēt Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. un 105. pantam.
Civillikuma 416. panta septītā daļa nosaka, ka, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.
No lietas materiāliem izriet, ka konkrētajā nekustamajā īpašumā laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam zemesgrāmatā tika nostiprinātās 19 garāžu nomas tiesības uz 99 gadiem, pamatojoties uz nomas līgumiem, kas tika noslēgti starp garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību kā īpašnieci un 19 fiziskām personām kā nomniekiem.
Tā kā neviena minētās kooperatīvās sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona nebija iesniegusi Uzņēmumu reģistram pieteikumu par likvidatora iecelšanu, un šai sabiedrībai nebija pasludināts maksātnespējas process, kooperatīvā sabiedrība 2020. gadā tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra, pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta otro daļu, kas paredz sabiedrības izslēgšanu no reģistra bez likvidācijas. Šādā gadījumā kooperatīvās sabiedrības manta pielīdzināma bezmantinieku mantai.
Kooperatīvās sabiedrības statūtos nebija norādes uz to, kas notiek ar tās mantu, kura paliks pēc tās izbeigšanās. 2023. gadā īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā tika nostiprināta Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, izbeidzot kooperatīvās sabiedrības īpašuma tiesību. Ministrija pēc tam iesniedza nostiprinājuma līgumu, lūdzot dzēst visas zemesgrāmatā nostiprinātās nomas tiesības minētajam nekustamajam īpašumam, pamatojoties citastarp uz Civillikuma 416. panta septīto daļu.
Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša lēmumu nostiprinājuma lūgums tika atstāts bez ievērības. Finanšu ministrija par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību, bet Zemgales apgabaltiesa pirmās instances lēmumu atstāja negrozītu.
Senatoru kolēģija savā lēmumā norāda, ka ir pamats uzskatīt, ka apstrīdētā Civillikuma norma ierobežo (faktiski atņem) Satversmes 105. pantā ietvertās personu pamattiesības uz īpašumu. Lēmumā uzsvērts, ka, izmantojot visas tiesību normu interpretācijas metodes un noskaidrojot lietā piemērojamās tiesību normas tvērumu, secināms, ka nav iespējama tāda apstrīdētās normas interpretācija, kas būtu atbilstoša Satversmei. Izskatāmās lietas ietvaros nav iespējams veikt arī apstrīdētās normas tālākveidošanu Satversmei atbilstīga rezultāta sasniegšanai.
Senatoru kolēģijas ieskatā, apstrīdētajai normai nav saskatāms leģitīms mērķis, jo ar nepieciešamību atvieglot valsts kā starpnieka starp civiltiesisko attiecību subjektiem rīcību uz tā rēķina, ka personām tiek pēc būtības atņemtas likumīgi iegūtas tiesības, tostarp nomas tiesības uz nekustamo īpašumu, nevar pamatot leģitīma mērķa esību.
Senatoru kolēģijas ieskatā, apstrīdētā norma arī pārkāpj Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo pret vienādos apstākļos esošām salīdzināmām personām ir pieļauta atšķirīga attieksme.
Iekļaujot Civillikuma 416. pantā septīto daļu, likumdevējs ir noteicis atšķirīgu attieksmi pret tām personām, kuru tiesība zemesgrāmatā ir nostiprināta uz tādas juridiskas personas nekustamo īpašumu, kura ir beigusi pastāvēt (t. i., kuras īpašuma tiesība ir izbeigusies, kā rezultātā īpašuma tiesība tiek nostiprināta valstij vai pašvaldībai, pamatojoties uz speciālajiem Civillikuma noteikumiem par valstij un pašvaldībai piekritīgu bezmantinieku mantu – Civillikuma 416. panta pirmo daļu), atšķirībā no visām tām tiesīgajām personām, kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz jebkuras citas personas nekustamo īpašumu (kura pāreja jaunajam ieguvējam notiek saskaņā ar vispārējiem civiltiesiskās apgrozības noteikumiem).
Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad zemesgrāmatā nostiprināta tiesība uz nekustamo īpašumu, kurš joprojām pastāv un atrodas civiltiesiskajā apgrozībā, tiek dzēsta, atņemot šo tiesību tiesīgajai personai bez atlīdzības, kā arī pretēji civiltiesībās nostiprinātajam šādu tiesību absolūtajam spēkam.
Tāpēc iesniegts pieteikums Satversmes tiesā par Civillikuma 416. panta septītās daļas atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. pantam un par spēkā neesošu attiecībā uz tām personām, pret kurām tiesā var tikt piemērota apstrīdētā tiesību norma, no viņu pamattiesību aizskāruma brīža.
Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2024-20-01 atzina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu, ar kuru atlaista Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.
Lieta ierosināta pēc atlaistās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā tās atlaišana nav samērīga un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt – gan attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu – pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.
Satversmes tiesa akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm. Satversmes tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Satversmes tiesa 15. maijā sāka izskatīt lietu par tiesību normām, kas nosaka, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā un attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem paredz zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojumu laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Satversmes tiesā tika ierosinātas deviņas lietas pēc privātpersonu pieteikumiem par šo normu atbilstību Satversmei. Lai veicinātu šo lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, tās apvienotas vienā lietā Nr. 2024-21-01.
Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves un viņi uzskata, ka aizvien nav panākts taisnīgs līdzsvars starp zemes īpašnieku un uz viņu zemes esošo būvju īpašnieku tiesībām. Proti, apstrīdētajās normās noteikto zemes likumiskās lietošanas maksu nevarot uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju. Tāpēc pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un nesamērīgi ierobežotas viņu tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Šī ir astotā lieta, kurā Satversmes tiesai jāvērtē ar piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām saistītais regulējums. Piecās no iepriekš izskatītajām lietām Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumus, tostarp vairākkārt atzīstot zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei, bet divās lietās tiesvedība tika izbeigta.
18.maijā Spīgulis & Kukainis komanda piedalījās savā devītajā Rīgas maratonā, kolēģiem skrienot 10 km un 6 km distances.
🏆 10 km distancē augstāko sniegumu starp vīriešiem guva Spīgulis & Kukainis biroja vadītājs Artūrs Spīgulis, kurš savā vecuma grupā starp visiem dalībniekiem ierindojās 43. vietā. Savukārt starp sievietēm augstākais sniegums šajā distancē bija kolēģei Paulai Kreicšteinai.
🏆 6 km distancē augstāko sniegumu starp vīriešiem guva kolēģis Dairis Anučins, kurš savā vecuma grupā starp visiem dalībniekiem ierindojās 17. vietā. Savukārt starp sievietēm augstākais sniegums šajā distancē bija kolēģei Evisai Matejūnai.
2023.gadā pēc biroja partnera Artūra Spīguļa un AS “Olpha” īpašnieku iniciatīvas tika izveidota stipendiju programma jauno ķīmijas skolotāju atbalstam.
Šo gadu laikā stipendiju programmai ir pievienojušās arī SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība” ar atbalstu bioloģijas un matemātikas skolotājiem, un tā ir daļa no lielākās privātās iniciatīvas Latvijā jauno dabaszinību skolotāju atbalstam – “Starp mums ir ķīmija!”.
Šogad stipendijas 3000 EUR apmērā katram tiks piešķirtas kopumā 15 topošajiem vai jaunajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem no visas Latvijas.
Stipendijas palīdz jaunajiem skolotājiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru.
Nākamā pieteikšanās stipendijām šī gada rudenī.
Video par stipendiju programmu pieejams šeit, kā arī stipendiju programmas mājaslapā.
Ar prieku informējam, ka biroja jurists Rolands Medens maijā ir sekmīgi nokārtojis zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmenu un ticis uzņemts zvērinātu advokātu palīgu skaitā.
Par Rolanda patronu ir kļuvusi biroja kolēģe, zvērināta advokāte Anna Paučonoka.
Apsveicam Rolandu ar sekmīgi nokārtoto eksāmenu un uzņemšanu advokatūrā!
