Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2025.gada 1. novembrī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, atbilstoši kuriem tiks paredzēts, ka fiziskai personai, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, Būvniecības informācijas sistēmā būs jānorāda būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsme.
Minēto noteikumu grozījumi ir pamatoti ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.2. pasākuma punktu – paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Šāds priekšlikums tapis pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas, lai mazinātu nelegālās izcelsmes līdzekļu apriti būvniecībā. Sniegto informāciju Valsts ieņēmumu dienests izmantos nodokļu administrēšanas procesā, izvērtējot fizisko personu nodokļu nenomaksas risku.
Vienlaikus jānorāda, ka sods par nepatiesas naudas līdzekļu izcelsmes norādīšanu nav paredzēts. Tomēr personai jārēķinās, ja viņa nespēs pamatot naudas līdzekļu izcelsmi būvniecības finansēšanai, tad var tikt veikti nodokļu kontroles pasākumi, kā rezultātā viņai var aprēķināt papildus budžetā iemaksājamo nodokli un nokavējuma naudu.
No 2026. gada 27. septembra visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāks piemērot Zaļās pārkārtošanās akta (Direktīva (ES) 2024/825) prasības. Atbilstoši šim Zaļās pārkārtošanās aktam tirgotājiem būs pienākums sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm. Turklāt minētais akts paredz arī papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai.
Zaļās pārkārtošanās akta mērķis ir veicināt pienācīgu Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā.
Šobrīd regulējumā jau ir noteikts tirgotāja pienākums informēt patērētājus par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām un par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece vai pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem.
Taču Zaļās pārkārtošanās akta anotācijā skaidrots, lai nodrošinātu labāku patērētāju informētību par ilgtspējīga patēriņa iespējām, turpmāk tirgotājiem būs arī pienākums informēt par ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību un remontu. Šādā veidā tiks iedrošināti patērētāji izvēlēties tādas preces vai pakalpojumus, kuri kalpos ilgāk un kuru atbilstības nodrošināšana ir būtiski ilgāka nekā tām precēm, kurām tiek piedāvāts tikai likumiskais garantijas termiņš (divi gadi).
2025.gada 10. jūnijā stājās spēkā grozījumi Sankciju likumā. Tas papildināts ar 18. pantu, paredzot to, ka par mazāka apmēra sankciju pārkāpumiem var iestāties arī administratīvā atbildība.
Atbilstoši minētajiem grozījumiem šobrīd administratīvā atbildība var iestāties par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 euro.
Iestājoties administratīvajai atbildībai, tiek piemērots naudas sods. Fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci euro.
Vienlaikus ar 2025. gada 10. jūnija grozījumiem Sankciju likumā, tiek noteikts, ka par būtiskākiem sankciju pārkāpumiem tiek paredzēta kriminālatbildība. Proti, kriminālatbildība ir paredzēta par tām pašām darbībām, par ko administratīvā atbildība, tikai, ja preču vai pakalpojumu vērtība sasniedz 10 000 euro, vai par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroča munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm.
Pēc minētajiem grozījumiem Sankciju likums šobrīd skaidri paredz un nodala, par kādiem pārkāpumiem tiek paredzēta kriminālatbildība vai administratīvā atbildība.
Tāpat 2025. gada 10. jūnijā ir stājušies spēkā arī grozījumi Krimināllikumā. Proti, Krimināllikuma 84. pantā ir ieviestas jaunas noziedzīga nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas.
Grozījumi paredz paplašināt tiesības Satversmes tiesai atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais pamatojums nav pietiekams. Šobrīd tiesai ir tiesības atteikties ierosināt lietu konstitucionālās sūdzības gadījumā, bet ar grozījumiem paredzēts, ka tiesa varēs atteikties ierosināt lietu arī gadījumā, kad Satversmes tiesas likuma 17. pantā norādītas personas (piem. Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets u.c.) iesniegs pieteikumu par lietas ierosināšanu, ja šī pieteikuma pamatojums nebūs pietiekams.
Būs iespējams Satversmes tiesas tiesnesim pieteikt noraidījumu. Tāpat lietas sagatavošanas laikā tiesnesim būs tiesības pieprasīt informāciju no personas, kas nav pieteikuma iesniedzēja, ja šāda informācija tiesai būs nepieciešama. Līdz šim tiesai bija tiesības pagarināt lēmuma par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu pieņemšanas termiņu līdz diviem mēnešiem. Jaunais likumprojekts paredz atteikties no termina “sarežģītās lietās”, nosakot, ka termiņu varēs pagarināt, pieņemot motivētu lēmumu. Likumprojekts paredz arī noteikt tiesai tiesības pagarināt sprieduma sagatavošanas termiņu par 30 dienām.
Bez tam ar likumprojektu ir paredzēts cita starpā, ka: tiesai būs tiesības sasaukt sagatavošanās sēdi; tiks noteikti kritēriji pārejai no rakstveida procesa uz procesu ar lietas dalībnieku piedalīšanos; ar tiesas sēdes vadītāja atļauju apspriedē varēs piedalīties citi tiesas darbinieki un tiesneši; tiesnešiem vairs nebūs pienākums sniegt atsevišķās domas, ja viņš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā.
Minētajā likumprojektā ir paredzēti vēl citi Satversmes tiesas likuma grozījumi. Likumprojekts ir izskatīts Saeimā vienā lasījumā un, lai paredzētie grozījumi stātos spēkā, likumprojektu Saeimai nepieciešams izskatīt vēl divos lasījumos.
Šobrīd regulējums paredz, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Valsts kanceleja, bet ar grozījumu projektu paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra kontaktpunkts būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Tāpat kā līdz šim, trauksmes cēlējs savu ziņojumu varēs iesniegt rakstveidā un elektroniskā veidā, kā arī mutvārdos. Papildus tam grozījumu projekts paredz, ka mutvārdos izteiktu trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt, sazinoties pa tālruni vai, ja tas ir iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma.
Attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību no nelabvēlīgām sekām, kādas varētu rasties trauksmes celšanas dēļ, papildus jau noteiktajiem aizliegumiem, piemēram, aizliegumam atlaist no darba, disciplināri vai citādi sodīt, mainīt amata nosacījumus, paredzēti jauni ierobežojumi, proti, aizliegts: iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt; radīt zaudējumus; iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā. Proti, runa ir par tā dēvētajiem melnajiem sarakstiem.
30.05.2025. Satversmes tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa secināja, ka, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, nav paredzēts ņemt vērā finanšu datus vai citu informāciju par iepriekšējiem taksācijas gadiem. Nodokļa piemaksas bāze var veidoties tikai par tādu peļņu, kas gūta paša patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības rezultātā. Arī tad, ja zaudējumu segšanai izmantotās caurplūstošās dividendes jāatgūst ar peļņu no savas saimnieciskās darbības, tā ir pieteikuma iesniedzējas pašas gūta peļņa tajā gadā, kad tā veidojusies. Līdz ar to nav pamatoti pieņemt, ka tās saimnieciskajā darbībā gūtā peļņa faktiski būtu uzskatāma par caurplūstošajām dividendēm, par kurām nav maksājama nodokļa piemaksa.
Tiesa atzina, ka sadalāmā peļņa pilnībā vai daļēji sastāv no uzkrātajām caurplūstošajām dividendēm, pats par sevi nenozīmē, ka pieteikuma iesniedzējai tiktu radīts lielāks nodokļu slogs. Ar nodokļa piemaksas regulējumu mijiedarbībā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo un otro daļu ir nodrošināts, ka caurplūstošās dividendes netiek apliktas ar nodokli ne to saņemšanas brīdī, kad tiek aprēķināta nodokļa piemaksa, ne brīdī, kad tās, sadalot peļņu, tiek izmaksātas tālāk un tiek aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā taisīja spriedumu civillietā Nr. C29289022, SKC-192/2025, kurā darba devējs bija cēlis prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, bet darbinieks cēlis pretprasību par darba piespiedu kavējuma un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Augstākā tiesa minētajā lietā atzina, ja darba līgumā ietverta norāde, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, tas nozīmē, ka darba devējam darba vieta ir jākonkretizē tā, lai darbinieks zinātu, kur un kad tam jāierodas darba pienākumu veikšanai. Konkretizācija izdarāma atbilstoši darba specifikai, kas nosaka darba veikšanas laiku katrā konkrētajā vietā.
Darba devējs savu pienākumu norādīt darba vietu (konkretizēt to) var izpildīt dažādos veidos, piemēram, sastādot dokumentu (rīkojumu, grafiku), izmantojot tehniskos līdzekļus (elektroniskas saziņas rīku, telefona saziņu u. tml.). Taču, lai darbinieks varētu to ievērot, konkretizācijai jābūt darbiniekam skaidrai un saprotamai, kā arī izdarītai laikus pirms darba uzsākšanas katrā konkrētajā vietā. Tāpat šāda konkretizācija var nebūt fiksēta rakstveidā, taču strīda gadījumā Darba likumā noteiktā pienākuma – darbiniekam skaidri, saprotami un laikus norādīt darba vietu – izpilde ir jāpierāda darba devējam.
Tāpat Augstākā tiesa atzina, lai noteiktu ilgāku laiku turpinātas neierašanās darbā kā pārkāpuma atklāšanas brīdi, nozīme ir pārkāpuma ilgstošajam raksturam. Kamēr pārkāpums nav ticis pārtraukts (darbinieks joprojām neierodas darbā), darba devējam ir rīcības brīvība izlemt, vai un kurā brīdī tas darbinieka neierašanos atzīst par būtisku darba līguma pārkāpumu.
Izskatot ģenerālprokurora protestu, Civillietu departaments atcēla Rīgas pilsētas tiesas lēmumu, ar kuru atzīts Ukrainas pirmās instances tiesas nolēmums, kurā savukārt atzītas personas tiesības uz naudas līdzekļiem 80,77 miljons ASV dolāru apmērā, kas atrodas vairāku ārvalstu uzņēmumu kontos divās Latvijas komercbankās.
Augstākā tiesa lēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas lēmumu tādējādi, ka tiesa tajā nav piemērojusi Konvencijas par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās normas, bet citas – Lugāno konvencijas normas. Attiecīgi Ukraina nav Lugāno konvencijas dalībvalsts, līdz ar ko tiesnesis bez tiesiska pamata konstatējis, ka pastāv pamats apmierināt pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu.
Senāta lēmumā arī uzsvērts, ka atzītais Ukrainas spriedums nonāk pretrunā ar iepriekš Latvijā pieņemtu nolēmumu kriminālprocesā, kas tos pašus naudas līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, kas pārskaitāmi Latvijas valstij, tādā veidā līdzekļus konfiscējot, kas ir patstāvīgs šķērslis Ukrainas sprieduma atzīšanai.
2025. gada 17. jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam”, proti, par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma, kurā tiesībsargs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu satversmību, ciktāl tās neparedz izklaides trokšņa regulējumu.
Tiesībsargs norāda, lai gan valsts ir veikusi pasākumus, ar kuriem ir iespējams regulēt izklaides trokšņa jomu, šie pasākumi nav veikti pienācīgā kārtībā un tie nenodrošina personu tiesību uz mājokļa neaizskaramību efektīvu aizsardzību, nepasargā personas no kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kā arī neveicina vides kvalitātes uzlabošanu šajā jomā.
Tāpat apstrīdētais regulējums neesot atbilstošs izklaides trokšņa specifikai un paredz vienīgi ar mūzikas atskaņošanu un cita ar sabiedrisko kārtību saistītā trokšņa kontroli. Nepilnveidojot apstrīdētajās normās ietverto regulējumu, valsts radījusi situāciju, ka izklaides vietu radītā trokšņa dēļ personas ilgstoši nespēj baudīt mieru savā mājoklī. Neesot nodrošināts arī taisnīgs līdzsvars starp šo personu un izklaides vietu īpašnieku pamattiesībām.
Satversmes tiesa uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2025. gada 17. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 17. novembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.