Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2025.gada 16. jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem noteikts, ka no 2026. gada 01. janvāra, iegādājoties dzīvokli, jaunais dzīvokļa īpašnieks būs atbildīgs par tādiem dzīvokļa īpašuma parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā.
Šajos likuma grozījumos noteikts, ka uz dzīvokļa īpašumu gulstas zemāk norādītie parādi, kurus attiecīgi būs pienākums segt jaunajam dzīvokļa īpašniekam, ja vien parādi radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā:
1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi;
2) maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (komunālie pakalpojumi);
3) iemaksas uzkrājumu fondā;
4) maksa par zemes likumiskās lietošanas tiesībām.
Tāpat dzīvokļa ieguvējam būs arī pienākums segt nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tāds aprēķināts par parāda samaksas nokavējumu.
Grozījumos nav paredzēts konkrēts termiņš, kādā dzīvokļa ieguvējam būs jānomaksā uz dzīvokli gulstošie parādi, bet noteikts tas, ka visi attiecīgie parādi ir jāsedz nekavējoties pēc dzīvokļa īpašuma iegūšanas. Vienlaicīgi grozījumos noteikts, ka šis pienākums neierobežo dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesības apstrīdēt, tostarp arī jau uzsāktā tiesvedībā, parādu vai no to samaksas nokavējuma izrietošo seku pamatotību.
Dzīvokļa īpašuma ieguvējs varēs prasīt, lai iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks viņam atlīdzina izpildījumu, kuru viņš devis kreditoram, sedzot attiecīgos parādus, ja vien dzīvokļa īpašuma ieguvējs un iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks nebūs vienojušies citādi.
Papildus minētajam – no jaunajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā izriet, ka no 2026. gada 01. janvāra dzīvokļa īpašniekiem būs pienākums ar pārvaldnieku saskaņot darbības, kas attiecas uz atsevišķo dzīvokļa īpašumu norobežojošo logu un durvju atjaunošanu vai nomaiņu, savukārt, pārvaldniekam būs jāizvērtē atjaunošanas vai nomaiņas darbu atbilstība normatīvo aktu prasībām.
Grozījumu pārejas noteikumi paredz arī rīcību situācijās, ja dzīvokļu īpašnieku kopība būs pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas logu vai durvju nomaiņu, bet vienlaikus dzīvokļa īpašnieks iepriekš jau ir atjaunojis vai nomainījis atsevišķo īpašumu norobežojošās durvis un/vai logus līdz 2025. gada 31. decembrim, respektīvi:
2025.gada 16. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu skaits, dibinot kapitālsabiedrību vai veicot izmaiņas pamatkapitālā.
Grozījumi ietver šādas būtiskākās izmaiņas:
1. Dibinot sabiedrību, izziņu vai citu maksājumu pakalpojuma sniedzēja izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu, Uzņēmumu reģistram jāiesniedz tikai tad, ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā un naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 EUR. Savukārt, ja pamatkapitāls ir apmaksāts ar naudas ieguldījumu un nepārsniedz 50 000 EUR, dibinātāji pieteikumā apliecina, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa.
2. Palielinot pamatkapitālu, ja pēc tā palielināšanas, tas nepārsniedz 50 000 EUR, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vairs nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistram maksājumu pakalpojumu sniedzēju izziņa vai citu dokumentu par daļas apmaksu.
3. Palielināts slieksnis (no 5700 EUR uz 25 000 EUR), no kura, dibinot jaunu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nepieciešams veikt mantiskā ieguldījuma novērtējumu ar eksperta iesaisti.
4. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību valdēm piešķirtas tiesības novērtēt mantisko ieguldījumu un sniegt atzinumu par to šajos gadījumos:
5. Palielinot pamatkapitālu, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vairs nebūs jāiesniedz dalībnieku vai trešo personu pieteikumi daļu iegūšanai, bet pieteikumam par pamatkapitāla palielināšanu jāpievieno dalībnieku reģistra pēdējo nodalījumu, kas atspoguļo aktuālo sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sastāvu pēc pamatkapitāla palielināšanas.
6. No 2026. gada 01. janvāra pēc akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību mantas sadales likvidatoram vairs nebūs Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums (ja tika veikta revidenta pārbaude). Līdz ar to Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.
2025.gada 3. jūlijā stājās spēkā Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums, kura mērķis ir noteikt pasākumus, lai novērstu draudus valsts drošībai, kas saistīti ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas darbībām.
Ar minēto likumu noteikts, ka iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā ir aizliegts:
1) Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai, kā arī šo valstu pilsoņiem;
2) Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
3) juridiskajām personām, kurās 25% no attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
4) juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25% no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi;
5) juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Tāpat šajā likumā noteikts, ka nekāda veida atsavināšanas darījumi un citi darījumi, kuri noslēgti pēc šā likuma stāšanās spēkā un ar kuriem augstāk uzskaitītie subjekti ieguvuši nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā, nav spēkā un nav koroborējami. Turklāt minētie subjekti nav tiesīgi piedalīties nekustamā īpašuma vai tā daļas izsolē, kā arī izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu.
Savukārt aizliegums iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā neattiecas uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu iegūst:
1) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar ko izšķirts strīds par nekustamā īpašuma piederību (izņemot uz izlīgumu, kuru ar nolēmumu apstiprinājusi tiesa un ar kuru strīds ir izbeigts, nododot nekustamo īpašumu vai tā daļu kādam no iepriekš uzskaitītajiem likuma subjektiem);
2) mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei (ieskaitot);
3) piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu;
4) tāda darījuma rezultātā, kurš veikts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības;
5) kā vienīgo dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, ja tam Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
2025. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 585 “Tiesu administrācijas nolikums”, ar kuriem Tiesu administrācijai piešķirtas tiesības pēc savas iniciatīvas atmaksāt personas veiktos maksājumus (valsts nodevas), ja:
1) persona pārmaksājusi vai nepareizi iemaksājusi maksājumu;
2) personas sūdzība, pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts;
3) persona tiesā iesniegtu pieteikumu vai sūdzību atsaukusi līdz jautājuma izlemšanai par:
3.1) pieteikuma vai sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
3.2) atteikšanos pieņemt pieteikumu vai sūdzību;
3.3) pieteikuma vai sūdzības atstāšanu bez virzības.
Tāpat ar šiem grozījumiem noteikts, ka Tiesu administrācija pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par iemaksātās valsts nodevas atmaksāšanu vai no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas.
Minētie grozījumi izriet no Ministru kabineta 2025. gada 22. aprīlī apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā”, kurā viens no uzdevumiem paredz samazināt lieku administratīvo procesu skaitu gadījumos, kad valsts pārvalde pati spēj konstatēt faktus, kas ļauj pieņemt lēmumu.
Konkurences padome ir sagatavojusi pārskatu par iestādes darbu 2025. gada pirmajā pusgadā – iestāde ir pieņēmusi četrus lēmumus izpētes lietās, kopumā piemērojot naudas sodus vairāk nekā 100 tūkst. EUR apmērā. Vienlaikus ir uzsāktas divas jaunas pārkāpuma lietas, turklāt Konkurences padome norāda, ka ir noritējis darbs pie tā, lai nākamajā periodā varētu ierosināt vairākas jaunas pārkāpuma lietas.
Konkurences padome konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” darbībās, kur uzņēmuma pārkāpuma rezultātā ievērojamai Mārupes novada iedzīvotāju daļai – uzņēmuma klientiem – ir bijis jāmaksā par kanalizācijas pakalpojumu, kad tas faktiski nav saņemts, tādējādi pārmaksājot gandrīz trīs reizes. Par konstatēto pārkāpumu uzņēmumam piemērots sods vairāk nekā 78 tūkst. EUR, kā arī noteikts tiesiskais pienākums – SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” jānovērš konstatētais pārkāpums.
Tāpat Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par nesadarbošanos ar iestādi inspekcijas laikā, dzēšot informāciju, kas nepieciešama lietas izpētē. Konkrētajā gadījumā SIA “SILTUMTEHSERVISS” piemērots sods vairāk nekā 26 tūkst. EUR apmērā.
Gada sākumā Konkurences padome pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā. Šajā lietā arī pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstīs, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu darbiniekiem.
Ar pilnu Konkurences padomes sniegto informāciju par iestādes darbu 2025. gada pirmajā pusgadā var iepazīties šeit.
2025.gada 4. jūlijā Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta un 5. panta pirmās daļas 2. punkta un 2.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Šajā lietā apstrīdētās normas nosaka kādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem un pazīmēm fiziskās personas var tikt atbrīvotas no parādsaistībām.
Savukārt pieteikuma iesniedzēja – komersants, kura darbība ir saistīta ar parādu pirkšanu un to atgūšanu ārpustiesas kārtībā – norāda, ka apstrīdētās normas ievērojami paplašina personu un gadījumu loku, kad persona var tikt atbrīvota no parādsaistībām. Tā rezultātā pieteikuma iesniedzējai ievērojami samazinājusies būtiska daļa parādu portfeļa vērtības, kas pieteikuma iesniedzējas ieskatā, aizskar tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos nostiprinātās tiesības uz īpašumu.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās normas attiecas arī uz tādām parādsaistībām, kuras bija cedētas, nodibinātas vai kuru izpilde vai atgūšana bija uzsākta pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās. Prasījuma tiesības pret konkrētiem parādniekiem iegūtas par tirgus cenu, paļaujoties, ka uz šiem parādiem netiks attiecināts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas, tostarp, pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2025. gada 4. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 4. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu Satversmes tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
2025.gada 15. jūlijā Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Solidaritātes iemaksas likuma 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam”.
Pieteikuma iesniedzēja ir kredītiestāde, kura ir solidaritātes iemaksas maksātāja. Saskaņā ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēja var kvalificēties solidaritātes iemaksas atlaidei, ja attiecīgajā maksāšanas periodā tā sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Tomēr pieteikuma iesniedzēja jau divos iepriekšējos gados ir būtiski palielinājusi kreditēšanas apjomu, un pašreiz tā nevar panākt no likuma izrietošo kreditēšanas apjoma kāpumu, lai saņemtu apstrīdētajā normā noteikto solidaritātes iemaksas atlaidi.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma vienādi attiecas uz kredītiestādēm, kuras atrodas atšķirīgā situācijā (tiek pārkāpts vienlīdzības princips – Satversmes 91. panta pirmais teikums). Respektīvi, apstrīdētā norma vienādi attiecas gan uz kredītiestādēm, kas Latvijas rezidentiem izsniegušas aizdevumus lielā apjomā, gan uz citām kredītiestādēm, kas to darījušas daudz mazākos apjomos. Tādējādi likumdevējs ir pēc būtības pieteikuma iesniedzējai noteicis neizpildāmu kritēriju solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanai.
Pieteikuma iesniedzēja arīdzan uzskata, ka apstrīdētā norma izdota, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību aktus komercdarbības atbalsta jomā, jo apstrīdētā norma rada nepamatotu priekšrocību citiem solidaritātes iemaksu maksātājiem un tādēļ uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē. Likumdevējs neesot pareizi kvalificējis apstrīdētajā normā ietverto atlaides mehānismu kā valsts atbalstu un attiecīgi nav saskaņojis šādu valsts atbalsta shēmu ar Eiropas Komisiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta prasībām.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2025. gada 15. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 15. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu Satversmes tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
2025.gada 22. jūlijā Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas “Par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Minētās lietas ierosinātas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikuma iesniedzējiem pieder zeme un/vai domājamās daļas no zemes, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves, kuras ir patstāvīgi īpašuma objekti (t.sk. arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas).
Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no 2025. gada 1. janvāra ir samazinājusies viņu īpašumu kadastrālā vērtība, kas tiek izmantota zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam, jo normatīvais regulējums paredz kadastrālās vērtības bāzes aprēķinu, nepārsniedzot 80% no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa noteiktā laikposmā. Tāpat ir mainījusies arī standartplatības un tās korekcijas koeficienta aprēķināšanas kārtība, kas konkrētajā gadījumā par sliktu pieteikuma iesniedzējiem ietekmē likumiskās lietošanas maksas apmēru. Līdz ar to pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas pēc būtības samazina viņu ienākumus no viņiem piederošā īpašuma.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2025. gada 22. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 22. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Konkurences padome šī gada 26. jūnijā pieņēma lēmumu atļaut Biroja klientam SIA “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% SIA “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par SIA “Tranzīts L” vairākuma akcionāru.
SIA “Tranzīts L” darbība ir saistīta ar vides uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada teritorijās, veicot ielu, ceļu un veloceliņu uzturēšanu, kā arī zaļo platību, laukumu un parku kopšanu.
Savukārt SIA “Vizii Urban” galvenie darbības veidi ir pilsētvides uzkopšana un uzturēšana, piedāvājot ielu, publisko vietu un infrastruktūras tīrīšanas pakalpojumus, kā arī ielu infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumus un ceļu remontdarbus.
Pērnā gada decembrī SIA “Vizii Urban” iegādājās SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu, un, plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza pilno ziņojumu Konkurences padomē, kuru iestāde izskatīja, veicot padziļinātu izpēti.
Kā norāda SIA “Vizii Urban”, šo investīciju mērķis ir veicināt SIA “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Plānots, ka darījums ne tikai stiprinās SIA “Tranzīts L” esošo pakalpojumu kvalitāti, bet arī nodrošinās jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu un izmantošanu ikdienā pakalpojumu sniegšanā. Tas ietvers arī investīcijas reģionālajā infrastruktūrā, veicinot videi draudzīgāku un efektīvāku resursu pārvaldību.
Apvienošanās darījuma noslēgšanas un saskaņošanas procesā Konkurences padomē SIA “Vizii Urban” pārstāvēja un juridisko palīdzību sniedza Biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
2025.gada vasaras pasākumu Spīgulis & Kukainis pavadīja kopā ar sadarbības partneriem no Lietuvas, advokātu biroju ADLEX, piedaloties ADLEX partnerim Gediminas Juknevičium, un daudziem biroja juristiem un darbiniekiem.
Spīgulis & Kukainis komandas rīts sākās ar golfa apmācībām Jūrmala golf club, kurās sieviešu un vīriešu komandas biroja sacensības beidza ar neizšķirtu. Taču attiecību nostiprināšanas garā diena turpinājās jau kopā ar ADLEX, noklausoties life coach Jēkaba Rēdliha lekciju, un dodoties garā purva pastaigā pa Ķemeru tīreli.
Mēs pateicamies sadarbības partnerim ADLEX par aktīvo piedalīšanos, saliedētību un patīkami pavadīto laiku kopā!
Šī gada 3.jūlijā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes svinīgajā ceremonijā maģistra grāda diplomu tiesību zinātnē ieguva biroja kolēģe Anna Elga Ščipčinska.
Birojs sirsnīgi sveic un lepojas ar Annas Elgas Ščipčinskas panākumiem.
