Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Ministru kabinets 12. augustā apstiprināja grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem paredzēts noteiktiem uzņēmumiem uz 2 gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, dodot uzņēmumiem vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
Ievērojot Eiropas Komisijas priekšlikumus grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā, plānots atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību uz 2 gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma.
Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātes uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2026. gada 1. janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Vienlaikus, izvērtējot sabiedrisko organizāciju un privātpersonu ierosinājumus birokrātijas mazināšanai, likumprojektā paredzēti arī grozījumi, kas nosaka, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl jālemj Saeimai.
Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegti Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā, kas izstrādāti, lai novērstu praksē konstatētās problēmas un nepilnības likuma piemērošanā.
Atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likuma 20. panta 5. punktam būtisks pakalpojuma sniedzējs šī likuma izpratnē ir privāto tiesību juridiskā persona, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu. Tomēr likumprojekta autori skaidro, ka, izvērtējot šo subjektu loku, secināts, ka lielākā daļa šādu juridisko personu ir biedrības, nodibinājumi, kas sniedz pakalpojumus sociālā vai kultūras jomā. Tāpat šādi pārvaldes deleģētie uzdevumu līgumi ir noslēgti ar ārstu praksēm. Ņemot vērā Nacionālās kiberdrošības likumā noteikto mērķi un izvērtējot subjektu loku, attiecināt likuma normas uz privāto tiesību juridiskām personām, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, ir nesamērīgi.
Tāpat Nacionālās kiberdrošības likuma 20. panta 5. punkts paredz, ka visas tiešās pārvaldes iestādes ir nosakāmas par būtisko pakalpojumu sniedzējiem. Analizējot minēto subjektu loku, ir secināts, ka ir atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes, kā arī ierobežots loks pastarpinātas pārvaldes iestādes, kas pēc savas būtības nebūtu iekļaujamas Nacionālās kiberdrošības likuma tvērumā. Piemēram, muzeji, profesionālās vidējās izglītības iestādes, mākslas un mūzikas izglītības iestādes, pašvaldību izveidotas ārstniecības iestādes (vecmāšu-feldšeru punkti, ārstniecības iestādes pirmsskolas izglītības iestādēs, ārstniecības iestādes pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs).
Ar grozījumiem arī paredzēts paplašināt likumā noteikto subjektu loku, paredzot, ka par būtiskiem pakalpojumu sniedzējiem nosaka arī kapitālsabiedrības, kuras ir saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Ministru kabinets 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu.
Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Tāpat tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā Darba likumā ietverto regulējumu. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš.
Likumprojektā ir piedāvāts detalizētāks dīkstāves regulējums, nosakot, ka gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiek paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no likumā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50 procentiem no Darba likumā noteiktā apmēra.
Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.
Tāpat likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl ir jālemj Saeimai.
Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegts Satiksmes ministrijas sagatavotais normatīvais regulējums par ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai ar autobusiem.
Ministru kabinets plāno noteikt pienākumu Valsts robežsardzei no 2025. gada 15. oktobra neļaut pasažieru pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežu uz autoceļiem Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās. Vienlaikus tiks saglabātas minimālas un regulētas pasažieru pārvietošanās iespējas, izmantojot regulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, kas organizēti saskaņā ar starpvaldību divpusējo nolīgumu nosacījumiem un Latvijas Republikas nacionālajiem tiesību aktiem.
Satiksmes ministrija skaidro, ka neregulāro pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums, rindas uz autoceļiem Latvijas pierobežā un drošības riski, ko izraisa pasažieru grupu ceļojumi uz Baltkrievijas Republikas vai Krievijas Federācijas teritoriju un atpakaļ, kuru laikā šo grupu dalībnieki tiek pakļauti ievērojamam izlūkošanas un vervēšanas riskam, var novest pie ievērojamas nacionālās drošības situācijas pasliktināšanās, kas rada nepieciešamību noteikt ierobežojumu Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos pasažieru neregulāros pārvadājumus ar autobusiem.
Ministru kabinets 26. augustā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas izstrādāti, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu bāriņtiesu darbības uzlabošanai.
Likumprojektā paredzēts, ka visiem bāriņtiesu darbiniekiem, balstoties uz bāriņtiesu īpašo lomu sabiedrībā un tās pieņemtajiem lēmumiem, ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Plānots atcelt 30 gadu vecuma sliekšņa prasību bāriņtiesas amatpersonām (bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas loceklim). Tā vietā saglabāti skaidri, objektīvi profesionālie kritēriji. Galvenais uzsvars tiek likts uz pretendenta izglītības līmeni, praktisko pieredzi darbā ar bērniem un ģimenēm, kā arī specifiskām kompetencēm, kas nepieciešamas kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai.
Tāpat plānots, ka bāriņtiesu locekļi tiks novērtēti ikgadēji, bet bāriņtiesu priekšsēdētāji un viņu vietnieki – reizi divos gados. Izmaiņu autori skaidro, ka šāda pieeja ļauj objektīvāk izvērtēt konkrētu amata pienākumu izpildi, vadības funkcijas īstenošanu, sadarbības kvalitāti ar citām institūcijām un nepieciešamo kompetenču attīstību.
Likumprojektā paplašināta bāriņtiesas loma bez likumiskās pārstāvības palikušo bērnu aizsardzībā, noteikta arī stingrāka uzraudzība pār audžuģimeņu statusu – bāriņtiesa varēs izbeigt audžuģimenes statusu, ja tā bez pamatota iemesla sešus mēnešus nepārtraukti atsakās uzņemt bērnu.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl jālemj Saeimai.
Ministru kabinets 12. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam.
Lai veicinātu konkurenci pārtikas preču mazumtirgotāju starpā, kas attiecīgi radītu arī ietekmi uz pārtikas preču cenām, viens no risinājumiem ir pārtikas preču cenu monitorings un kontrole, kā arī privātā sektora izstrādātu digitālo cenu salīdzināšanas rīku attīstīšana, lai sekmētu preču cenu caurredzamību un atklātību mazumtirdzniecībā, kas atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces atbilstoši savai pirktspējai.
Noteikumi nosaka iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam un šīs informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību, kā arī pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces.
Noteikumi attiecas uz pārtikas preču mazumtirgotājiem ar neto apgrozījumu virs 400 miljoniem eiro, kuriem ir pienākums sniegt datus, kā arī citām mazumtirdzniecības vietām, kuras to var veikt brīvprātīgi.
Eiropas komisija ir publicējusi ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, kurā izvērtētas norises tiesiskuma jomā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijas tieslietu sistēma turpinājusi darboties efektīvi. Jau vairākus gadus kā aizrādījums šajā jomā minēta nepieciešamība ieviest aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu politisko iejaukšanos Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā. Ziņojumā kā pozitīvs sasniegums atzīmēta Tieslietu akadēmijas izveide, kas noticis ar Komisijas tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu un pēc reformas saskaņā ar Latvijas atveseļošanas un noturības plānu.
Ziņojumā konstatēts, ka gan plašākas sabiedrības, gan uzņēmēju vidū priekšstats par tiesu iestāžu neatkarības līmeni Latvijā ir viduvēji augsts ar minimālām izmaiņām attiecībā pret 2024. gadu, tomēr salīdzinājumā ar 2021. gadu šie rādītāji ir pasliktinājušies par aptuveni 10%.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir jānodrošina efektīva normatīvā regulējuma ieviešana lobija jautājumos.
Eiropas Komisija, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles un citu institūciju sniegto informāciju un dokumentiem, norādījušas uz šādiem aktuāliem izaicinājumiem Latvijas tiesu sistēmā:
Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Latvijā reģistrētas juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta uzturētā sankciju subjektu saraksta. Juridiskā persona 50% apmērā netieši pieder sankciju sarakstā iekļautai personai.
Noraidot prasību par vairāk nekā miljona eiro zaudējumu atlīdzību, tiesa secināja, ka iesaistīto iestāžu rīcība, publicējot informāciju par pieteicēju sankciju subjektu sarakstā, vērtējama kā tiesiska. Tāpat netika konstatēta tieša cēloņsakarība starp iestāžu darbībām un pieteicēja nespēju nokārtot saistības, kā rezultātā piedziņa tika vērsta pret pieteicējam piederošo helikopteru.
Finanšu izlūkdienests skaidrojis, ka “šis spriedums ir būtisks solis Latvijas tiesu prakses nostiprināšanā sankciju izpildē. Tas skaidri apliecina, ka 50% īpašumtiesību juridiskā personā ir pietiekams pamats veikt šādas sarakstā neiekļautas juridiskās personas aktīvu iesaldēšanu. Būtiski, ka tiesa apstiprina nepieciešamību kontroles elementu interpretēt plaši, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka sankcijām pakļauto personu centieni pārvietot aktīvus, izmantojot fasādes personas, trastus vai čaulas uzņēmumus un citi mēģinājumi izvairīties no sankciju attiecināšanas, ir nesekmīgi.”
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un paraugpraksi 50% īpašumtiesību ir pietiekami, lai uz personu, kas nav tieši iekļauta sankciju sarakstā, attiecinātu tos pašus ierobežojumus kā uz sarakstā iekļautu personu, tostarp līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Finanšu izlūkošanas dienesta rīcība, konstatējot pieteicēja aktīvu iesaldēšanas pamatotību un iekļaujot to sankciju subjektu sarakstā, šajā gadījumā atzīta par tiesisku.
Tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma normām, norādīja, ka 50% kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesības dod iespēju arī noteikt valdes sastāvu, ietekmēt vai bloķēt uzņēmuma lēmumus un kontrolēt līdzekļu un resursu izmantošanu, kas pilnībā atbilst kontroles elementam Eiropas Savienības sankciju regulējuma izpratnē.
Finanšu izlūkošanas dienests ir sagatavojis informatīvu materiālu, kas skaidro būtiskākos Eiropas Savienības sankciju ierobežojumus, kas jāievēro Latvijas Republikā. Materiāls ir publiski pieejams un to drīkst brīvi izmantot un izplatīt, lai vairotu informētību par sankciju nozīmi, galvenajiem ierobežojumiem un citu svarīgu informāciju.
Informatīvajā materiālā skaidrots:
Informatīvais materiāls pieejams šeit.
Biroja komandai šovasar pievienojušies divi jauni kolēģi – juristi Jānis Počs un Olga Kovoļenko.
Jānis Počs sāka darbu Birojā šī gada jūlijā. Pirms pievienošanās Birojam Jānis vairākus gadus strādāja par juristu Konkurences padomē, gūstot plašu pieredzi konkurences tiesību piemērošanā un iestādes darbā. Jānis ir piedalījies Konkurences padomes lietu izpētē, iestādes atzinumu, vēstuļu un tiesvedības dokumentu sagatavošanā, kā arī pārstāvējis iestādi tiesā un piedalījies procesuālajās darbībās pie tirgus dalībniekiem.
Tāpat Jānis agrāk ir strādājis kā patentpilnvarnieka asistents intelektuālā īpašuma tiesību birojā AAA LAW, kur viņš guva padziļinātu pieredzi darbā ar intelektuālā īpašuma tiesībām.
Jānim ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē. Jānis strādā latviešu un angļu valodās.
Olga Kovoļenko pievienojās Birojam šī gada augustā. Pirms pievienošanās Birojam Olga ir guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi tiesvedības jomā kā galvenā juriste Valsts ieņēmumu dienestā, kur viņas pienākumi bija iestādes pārstāvības nodrošināšana tiesas sēdēs un tiesībaizsardzības iestādēs visu kategoriju lietās, kā arī juridisku dokumentu (tajā skaitā, pieteikumu, sūdzību, iesniegumu) sagatavošana.
Pirms tam Olga ir guvusi pieredzi, arī praktizējot kā jurists privātajā sektorā, tostarp sniedzot juridisku palīdzību nekustamo īpašumu starpniecības darījumos.
Olgai ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē. Olga strādā latviešu, krievu un angļu valodās.